Šo ierakstu man gribas sākt ar to, ka tas ir tikai un vienīgi mans subjektīvais viedoklis. Šīs ir manas domas par izlasīto un es noteikti nenosodu tos, kuri šo grāmatu lasa, pērk vai kuriem tā patīk. Katram savs un tas ir tikai normāli. Kas patīk man, var nepatikt Tev un otrādi 🙂
Pirmkārt, sākot lasīt grāmatu, es pastūmu malā visu savu skepsi, lai varu pievērsties tikai un vienīgi lapaspusēm, nebalstoties uz savām iekšējām domām. Par ko skepse? Manuprāt, mūsdienās jau ir par daudz tā saucamo "kouču". Dažu brīdi rodas sajūta - katrs otrais tāds ir un jebkurš par tādu var kļūt, tāpēc šis cilvēku apzīmējums jau sen ir zaudējis manās acīs nopietnību. Otrkārt - esmu lasījusi par to, cik smags un laikietilpīgs darbs rakstniekam ir grāmatas radīšana un man radās jautājums - cik labu grāmatu var uzrakstīt dažu mēnešu laikā?
Šī bija kā dāvana ģimenes loceklim un tāpēc arī tika izlasīta. Es noteikti nebūtu sev to pirkusi, bet ja reiz bija iespēja izlasīt, tad darīju to, jo gribēju saprast - kāda iemesla dēļ šī grāmata šobrīd ir starp pārdotākajām? Izlasīju un uz šo jautājumu atbildi neieguvu.
Šo grāmatu nespēju uztvert kā grāmatu. Gribas piekrist vienai atsauksmei, kurā bija rakstīts, ka šis viss vairāk izskatījās pēc kādas intervijas žurnālam. Katrā gadījumā neko jaunu tajā arī neizlasīju.
Vai es no grāmatas sagaidīju kādu "wow" momentu? Nē. Vai es no šīs grāmatas sev kaut ko ieguvu? Arī nē. Vai es to pirktu? Nē.
No manis 2⭐ Viena par drosmi atklāt dziļi personiskus savas dzīves momentus un viena par grāmatas noformējumu.
Par cik man ir zināma autore no sociālajiem tīkliem, tad tas, ka šo grāmatu ir jāizlasa- bija skaidrs uz visiem 💯 Ievada daļa un vidus aizrāva ļoti, biju pārsteigta par atklātību un drosmi, taču beigas - varbūt kā no filmām vai pasakām: “un tad viņi dzīvoja ilgi un laimīgi kopā”… Paldies Nikai par šo terapeitisko stāstu, kas tāds bija un, ka pārdomas ir procesā!
Ļoti drosmīgs un atklāts stāsts, izlasāms pāris stundās. Par to, kā katra izvēle mūs kaut kur aizved, ka transformācija notiek caur sāpēm.. skaists vāks, bet es laikam šo vairāk redzu, kā stāstu žurnālā vai kādā blogā.
"Otrā mēs varam ieraudzīt tikai to, kas ir mūsos, un palīdzēt tad, ja zinām, ko nozīmē tā justies"
"Katra mūsu izvēle mūs aizved kaut kur tālāk, bez nojautas kurp, bet ļauties šim ceļam ir pasakaina brīvības sajūta..."
Priecājos par autori, kas nosprauž mērķi un tad to īsteno. Gribētos no šīs grāmatas to paņemt. Ja ikreiz, kad galvā iešaujos kāda ideja, uzreiz to nenoliegt.
Lieku 3 zvaigznes (kas nav slikti), par uzrakstu “terapeitisks stāsts”, savā galva biju iztelojusies savādāk, ka terapeitisks stāsts vairāk būs man. Uzskatu,ka autorei šis varētu būt ļoti terapeitski, pārlasot savu grāmatu kaut vai pēc daudziem, daudziem gadiem var turpināt sevi analizēt un atrast jaunu informāciju par sevi.
Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta, notur intrigu un vēlmi uzzināt, kas notiks tālāk, piekrītu, ka tā ir ļoti atklāta, bet nepiekrītu, ka tas ir kā terapeitisks stāsts, kuru ikviens var izlaist caur sevi un ieraudzīt savu dzīvi no jauna punkta. Pati autore grāmatā raksta "Ilgi un regulāri apmeklēju psihoterapeita kabinetu, meklēju atbildes uz saviem jautājumiem un sajūtām (..)", "Vairākas dienas dzīvoju tajās un nolēmu pielietot dažādas tehnikas, lai pastrādātu ar šo gadījumu. Tā ieguvu mieru.". Ar to gribu pateikt, ka, manuprāt, lai atšķetinātu dziļi noslēptās problēmas, ir nepieciešams kas daudz vairāk par šīs grāmatas izlasīšanu. Manu dzīvi tā nemainīja, bet tā kārtējo reizi atgādināja, ka mēs katrs esam paši savas dzīves veidotāji.
Man brīžiem bija sajūta, ka pārāk ielienu dvēselē un guļamistabā! Ja godīgi, biju domājusi, ka grāmata būs citādāka. Ne tik ļoti par Nikas pašas dzīvi.. bet laikam tā jau ir, ka viss, ko esam pardzicojuši, veido par to, kas esam šobrīd. Patika izceltās atklāsmes. Lasījās ļoti raiti.
Cik skaisti, kad cilvēks sāk dzīvot savu patieso, apzināto dzīvi. Ceru,ka šis dzīves stāsts būs labs atgādinājums vai arī iedvesma cilvēkiem, ka viss ir tikai mūsu pašu rokās.
Izlasīju šo dzīves stāstu vienā mirklī, aizrāva tā it kā lasītu interviju kādā sieviešu žurnālā ar skaistu , gaumīgu noformējumu. Ir grāmatas un tad ir motivējošas intervijas ar sevi, kas ieliktas grāmatu vākos, bet nu skaistos gan. Gaumīgs noformējums.
Šīs zvaigznes ir par drosmi un to nelielo sajūtu, ka man bijusi līdzīga bērnība. Bija sajūta, ka lasu 176 lpp. garu interviju, arī grāmatas noformējums bija līdzīgs.