Ēna un jūra

by Дарья Калашникова, Māra Poļakova (Translator)

Grāmata "Ēna un jūra" ir balstīta Darjas Kalašņikovas personiskajā dzīvē un stāsta par ikdienas gaitām un izaicinājumiem, ar kuriem Latvijā saskaras bēgļi no Ukrainas un Baltkrievijas. Grāmatas varoņi satiekas psiholoģiskā atbalsta grupā, viņu sarunās atklājas Latvijas un Ukrainas vēstures paralēles un tiek risinātas bēgļu psiholoģiskās problēmas, pamazām palīdzot viens otram tikt galā ar bailēm, naidu, šaubām, bezspēcību, skaudību un citām emocionālajām brūcēm.

230 pages, Hardcover

Published January 1, 2023

Reviews

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Man patika, bet ne bez daudziem “bet”.

Bija interesanti ieraudzīt ukraiņus aiz drosmīgajiem un sirdi plosošajiem ziņu sižetiem. Viņiem kā bēgļiem bieži vien piekabinām konkrētu bildi un stereotipu, grāmata bija svaiga gaisa malks cilvēcībā. Ļāva labāk izprast viņus kā cilvēkus, paraudzīties pāri pirmajam iespaidam, saprast, cik sarežģīti viss ir un ka labāk jau nebūs.
Man patika arī uzzināt visādus faktus no reģiona vēstures, bet pasniegšanas veids bija ļoti naivs un amatierisks. Kā fabula, ja ne pasaka.
Kopumā terapeitisks, lēns lasāmais, vietām neveikls, derēs tiem, kas grib zināt vairāk par Ukrainas likteni, bet nav gatavi kādai no skarbākajām grāmatām.

Grāmata saņemta no izdevniecības pret godīgu atsauksmi, bet plašāk gan jau izteikšos IG.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Autore ir ukrainiete Darja Kalašņikova, kas kopš 2022.gada pavasara dzīvo Latvijā.
Darja ir dzimusi Luhanskā un bijusi viena no Eiromaidena protestu organizētājām, pēcāk aktīvi darbojusies politiski, taču no arvien vairāk pievēršas profesionālam radošam darbam.

Darbs “Ēna un jūra” ir personisks autores vēstījums par izaicinājumiem, ar ko saskaras bēgļi. Grāmatā autore nerunā par fiziskiem izaicinājumiem, bet tieši par tiem izaicinājumiem, kas no malas nav redzami – psiholoģiskās problēmas ar, ko saskaras faktiski visi bēgļi, tomēr katram tās var izpausties un spoguļoties pavisam atšķirīgi.

Darja stāsta, kā viņa un vairāki bēgļi satiekas psiholoģiskā atbalsta grupā, kur pamazām atklāj savas sajūtas un nonāk pie būtiskām atziņām. Kas ir būtiski, ka autore nerunā tikai par bēgļiem no ukrainas – atbalsta grupā viņa satiek arī vienu bēgli no Krievijas un vienu no Baltkrievijas, jūs varat iedomāties, cik pirmajā brīdī šis varētu būt smags emocionāls izaicinājums.

Tomēr grāmatā autore runā par pirmo iespaidu un nosodījumu, ko mēs nereti gribam mest acīs vienam otram, kas šķietami, nepakļaujas noteikumiem vai šķiet lielīgi pārāks. Mēs nekad nezinām šo cilvēku stāstu. Pavisam konkrēts piemērs. Satiekot šeit Latvijā jaunu vīrieti ukraini, sievietēm ukrainietēm pirmās emocijas ir nosodījums un dusmas – ar kādām tiesībām viņš te atpūšas, kamēr mans vīrs ir Ukrainā un cīnās par mūsu brīvību. Taču var izrādīties, ka šis vīrietis ir palicis vienīgais aizbildnis saviem mazajiem bērniem, var gadīties, ka viņi kopā ar sievu aprūpē smagi slimus bērnus. Mēs nekad nevaram zināt, kāds stāsts slēpjas aizvērtas grāmatas vākos.

Ļoti trausls un cilvēcīgs stāsts. Bez drāmas. Rāms kā jūra skaidrā laikā. Vietām gan stāstā apmaldījos.

Skaists grāmatas vizuālais noformējums – no pārdomātā grāmatas vāka, līdz pat sīkākajai niansei iekšlapās – teksta izkārtojums, lakoniskās ilustrācijas un nodaļu pārejas. Iesējums kā mākslas darbs.

[Guna Federe · Rating 3 out of 5]

Es izjūtu, jūtu, man emocionāli sāp Ukraiņu ciešanas, un saprotams, cik nepanesami smagi ir būt bēglim, cik daudz pūļu jāpieliek, lai iedzīvotos svešā valstī. Tas viss bija šajā grāmatā. Bet, bet... nu ļoti didaktiska, kas, protams, attiecīgās situācijās ir arī nepieciešams - skaidras sajūtas, skaidras domas, skaidras norādes.

[Linda (bythebellbooks) · Rating 3 out of 5]

Man bija tāds iekšējs konflikts ar šo grāmatu… No vienas puses – jā, ļoti svarīga tēma: ukraiņi Latvijā, bēgļu pieredze, identitāte, piederība. Tās ir balsis, kurās jāklausās. Bet, vai es ar interesi sekoju šim stāstam līdz pēdējai lappusei? Nē. Es vilkos tam cauri kā brienot pa smilšainu pludmali ar slapjām zeķēm.

Grāmatai piemīt zināma sirsnība, un tajā noteikti bija brīži, kur redzēju cilvēcīgumu un smeldzi. Bet… kaut kā tā mani neievilka. Tēli – it kā interesanti, bet visi šķita pārsteidzoši (pār)gudri, “pareizi”, filozofiski, zināja vēsturi (arī Latvijas) labāk par jebkuru “vidējo” Latvieti. Es, godīgi sakot, brīžiem jutos kā duracīte. 😅 Vai tas bija apzināts efekts vai autores pārnesta pieredze, nezinu, bet tā distance man traucēja.

Grāmatas valoda - tāda it kā to būtu rakstījis bērns vai arī tā būtu paredzēta jauniešiem..

Un stils… nu, tāds, ka nevari saprast – vai tā ir dokumentāla proza, vai romāns, vai dienasgrāmata, vai vispār uz papīra izlijušas domas. (Un ne tās dzirkstošākās.)

Vai iesaku šo grāmatu citiem? Tikai tiem, kam svarīga pati tēma. Ja Tu meklē dinamiku, spriedzi vai vienkārši tekstu, kas Tevi “ievelk” – šī varbūt nebūs īstā izvēle. Bet ja Tevi interesē ukraiņu skatījums uz Latviju, īpaši pēc 2022. gada – dod tai iespēju.

[piezimesungramatas_Raiva · Rating 5 out of 5]

D. Kalašņikovas "Ēna un jūra" ir grāmata par bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas, kuri Rīgā satiekas psiholoğiskā atbalsta grupā. Viņi dalās ar emocijām un ikdienas dzīvē notiekošo, kamēr Ukrainā turpinās karš. Lasītājam ir iespēja iepazīt reālus līdzcilvēkus, viņu grūtības, iekšēju spēku, drosmi un to, kā viņu dzīvi mainījis un ietekmējis karš. Daudz pārdomu un novērojumu par dzīvošanu Latvijā un ne tikai par to. Autore atklāti runā par emocijām, kādas cilvēki piedzīvo kara laikā-bailēm, skumjām un naidu. It kā salīdzinoši mazā grāmatā ir pateikts ļoti daudz.
D. Kalašņikova intervijā atzinusi,ka "cilvēkam, kurš astoņus gadus dzīvo bēgļa dzīvi, vienīgais veids, kā patiesi stāstīt par notiekošo, ir caur sevi pašu". Autore raksta par piespiedu pārmaiņām, kas pārbauda izturību, cerības un visu līdz šim zināmo.
"Ēna un jūra" šķiet pat diezgan terapeitiska grāmata. Lasot ik pa brīdim iepauzēju, jo daudzas atziņas, ko piedāvā D. Kalašņikova, tomēr liek plašāk palūkoties arī uz savu dzīvi un uzskatiem. Tajā pašā laikā grāmata ir būtisks atgādinājums, ka diemžēl karš joprojām nav beidzies. Šādas grāmatas ir vajadzīgas, lai neaizmirstu un turpinātu darīt kaut mazumiņu, kas ir tavos spēkos, lai palīdzētu, kad kādam citam ir grūtāk laikā, kad jāizcīna gan fiziskas, gan garīgas cīņas. Arī vienkārši atklāta saruna īstajā laikā var būt ļoti dziedinoša, pat ja tā reizēm ir ar sevis paša ēnu, tomēr grāmatas varoņi runā arī viens ar otru, nonākot pie sev svarīgām atziņām. Laika distance ar reālo dzīvi, salīdzinot ar grāmatā aprakstīto, ir niecīga, jo nekas nav beidzies. Lasot "Ēna un jūra", patiešām ir īsta klātbūtnes sajūta.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Februāris nu jau tradicionāli kļuvis par ukraiņu autoru lasīšanas mēnesi – laiku, kad gan es, gan citi grāmatu draugi ieklausamies Ukrainas balsīs, kas caur literatūru neļauj ieslīgt apātijā un veido līdzpārdzīvojumu. Šogad mana izvēle bija Darjas Kalašņikovas "Ēna un jūra", kas izrādījās tieši tāds emocionāls pārdzīvojums, kādu meklēju.

Darja ir ukrainiete, kas pēc krievijas pilna mēroga iebrukuma pārcēlās uz Rīgu. Viņa ir mākslas vingrotāja un aktīviste, kas caur performancēm un radošām iniciatīvām uztur dzīvu sabiedrības interesi par karu un tā sekām. Nu kļuvusi arī par rakstnieci.

Grāmatas lielākā daļa balstās psiholoģiskā atbalsta grupas tikšanās reizēs – tie ir sarunu un pārdomu mirkļi, kur dalībnieki aktualizē savus iekšējos konfliktus, bailes, cerības un ilgas pēc tā, kas zaudēts vai vēl tikai jāatrod. Šis formāts mani īpaši uzrunāja – tas ļauj ne tikai ielūkoties tēlu pasaulēs, bet arī sajust šo kopienas spēku, kas veidojas caur atklātību un līdzdalību.

Šis ir darbs par identitāti, sāpēm un meklējumiem, bet vēl vairāk – par spēku. Ukraiņu balsīs mēs vēl ilgi klausīsimies un mācīsimies, kas ir nesalaužams gars, spēja pārvarēt prātam neaptveramas grūtības un atrast gaismu pat visdziļākajā tumsā. Un "Ēna un jūra" šo balsi nodod spēcīgi un neaizmirstami.

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

Stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem - Darja no Ukrainas ir ieradusies Latvijā



"Mēs cīnāmies nevis tādēļ, ka ienīstam tos, kuri ir mums priekšā, bet tādēļ, ka mīlam tos, kuri ir mums aizmugurē"