Brāļi Žagari

by Tatjana Žagare-Vītiņa

“2017. gada Ziemassvētkus es svinēju Andreja un Jura vectēva mājās Kalna Žagaros netālu no Cēsīm. Tikko bija iznākusi mana grāmata par deviņiem ASV dzīvojošiem latviešiem, kuri cenšas nepazaudēt saikni ar Latviju. “Kad tu uzrakstīsi par mums?” smejoties jautāja viens no brāļiem.
Piedāvājums izraisīja jautrības pilnu domu apmaiņu par to, kā varētu izskatīties šāda grāmata. Īpaši ņemot vērā to, ka mūs ar Juri saista gandrīz divdesmit gadu ilga laulība un divi dēli.
Smējos kopā ar visiem, bet pēc laika sāku domāt — kāpēc ne?”/Tatjana Žagare-Vītiņa.

224 pages, Paperback

Published January 1, 2023

Reviews

[Vendija · Rating 5 out of 5]

Ja godīgi, tad nezinu kāpēc šo grāmatu vispār izvēlējos paņemt un izlasīt, jo nekāda lielā interese man par šiem brāļiem nav bijusi.
Un te tad man ir jāizsaka lielum lielā uzslava grāmatas autorei. Tik skaisti uzrakstīt, un pateikt kā ir. Es nezinu vai spētu atzīt, ka šķiršanās ir bijusi smaga un kā tas ietekmējis bērnus. Es gan jau to visu gribētu noklusēt. Bet autore ne, visu īsi un lakoniski uzrakstījusi. Pat par Žagaru ģimenes pirmssākumiem un Sibīriju. Sajūta tāda, ka autore pati tur bijusi, lai gan ik pa laikam ļoti nemanāmi iepludināti citāti no cilvēkiem, kuri pieminēti stāstā. Tik daudz man jaunas un nezināmas informācijas un kam tik šiem cilvēkiem nebija jāiet cauri, apbrīnoju apņēmību.
Es tiešām nespēju izteikt cik ļoti šī grāmata man patika. 10 no 5 zvaigznēm Tatjanai! Dievinu un skrienu meklēt kādu citu viņas sarakstītu grāmatu, jo var jau būt, ka tik labi var sarakstīt tikai par savu ģimeni.❤️

[Sintija Meijere · Rating 5 out of 5]

Pirmkārt, milzīgs paldies manai grāmatmīļu-lasītāju-blogeru komūnai, jo tikai pēc vairākām pozitīvām atsauksmēm sagribējās šo izlasīt.

Brīnišķīga grāmata! 🤍

Mani kā "vēsturnieci" jo īpaši, protams, saistīja grāmatas sākums ar Sibīrijas stāstu. Bet kopumā - apbrīnojami sirsnīga, silta un cieņpilna laikmeta liecība. Gan par Žagaru dzimtas stāstu un vēsturi, gan par Latviju kopumā, gan par lielām personībām, to veidošanos un izaugsmi, gan interesantas lietas par Rīgas inteliģento bohēmu jau manas dzīves laikā un par man zināmiem cilvēkiem, notikumiem un vietām. Bez dzeltenuma, bez līšanas citiem zem ādas.
Ļoti, ļoti patika!

[Eva Draviņa · Rating 5 out of 5]

Brīnišķīga grāmata!

…mamma tai naktī nav nobirdinājusi ne asaru, “ne jau tāpēc, ka nebija sāpīgi, bet tāpēc, ka bija jācīnās par mums, pārējiem bērniem, nebija iespēju pārdzīvot”.

Ģērbies omes adītā džemperī un nomīcītos ādas zābakos, ko pirms sacensībām iecietināja ar parafīnu, Juris atšķīrās no visiem: “Man nebija līdzi arī kabatas naudas. Tā bija viena no pirmajām reizēm, kad es tik spēcīgu izjutu to, kā ir, kad tu nevari kaut ko atļauties.”

Ja putni nelidotu, debesis nebūtu. Palieciet sveiki un turpiniet augstāk!

…mākslā ir jārunā par tēmām, kas tevi satriec, un jātrenē sevi, pārdzīvojumus padarot par saviem.

…labs spēlētājs savā komandā var izrādīties labs, bet, pārejot uz citu komandu, izgāzties, jo svarīga ir saspēle un kontakti komandas iekšienē.

Es noteikti patlaban par savu bērnu iekšējo pasauli zinu daudz vairāk, nekā jūs savulaik zinājāt par mūsējo.

Tas bija kā ar stingru skolotāju, it kā tu no viņa baidies, bet, ja redzi, ka tas ir taisnīgi, tu respektē.

Mums nav jārūpējas par viduvējībām, ir jāatrod talanti un jāinvestē viņos.

No vienas puses, tas uzvārds man ir daudz devis, tajā pašā laikā nepārtraukti ir vēlme līdzināties viņiem. Tāds spožums un lāsts vienlaicīgi. Tu vienmēr zini, ka viņi palīdzēs krīzes situācijās, bet emocionāla, cilvēciska atbalsta kādreiz ir pietrūcis.

Teātros kolektīvam ir milzīgs spēks. Kolektīvs tevi pacieš tikmēr, kamēr tu esi vistiņa, kas dēj zelta oliņas. Tikko tās zelta oliņas vairs ārā nekrīt, tā kolektīvs tevi izvāra buljonā, apēd un gaida nākamo.

…ja esi kaut ko iesācis, tad tev ar mīlestību, ar prieku un entuziasmu tas jānoved līdz galam. Tu tā vienkārši neatlaid.

Komandā ir jābūt gudriem cilvēkiem, kas palīdz tās trakās idejas realizēt. – ģeniāls cilvēks ir tas, pie kā strādā tie gudrie.

[Jolanta Šustere · Rating 5 out of 5]

Esmu sajūsmā. Grāmatu bija ļoti viegli un raiti lasīt. Bez izskaistinājumiem un samudžinājumiem, godīgi un atklāti. Neiesaistot savas personīgās emocijas. Vienkārši, patiesi un mīļi. Izlasīju vienā elpas vilcienā.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Viena laba un vērtīga biogrāfija par ambicioziem un ļoti mērķtiecīgiem darītājiem – brāļiem Andreju un Juri Žagaru. 🙌🏼

Viņu, latviešiem varbūt neraksturīgais, temperaments nav tepat Latvijas līdzenumos dzimis. Žagaru tēvs ir ukrainis un arī Žagaru uzvārds sākumā bija cits, tomēr tā, kā Žagari ir lieli taisnības cīnītāji un patrioti, viņi atguva dzimtas uzvārdu.

Žagaru mamma ar ģimeni tika izsūtīta uz Sibīriju – divreiz. Otrajā reizē apprecējās ar izsūtītu Ukraini un pie iespējas atgriezās Latvijā. Tieši grāmatas pirmā daļa par izsūtījumu un atgriešanās laiku šķita visaizkustinošākā.

Pēcāk paralēli autore liek galvenos uzsvarus uzsvarus un stāsta par brāļu Žagaru dzīves lielajiem pagriezieniem, kā abi nokļuva kultūras pasaulē. Kā un kāds bizness bija deviņdesmitajos. Kā veidojās viņu dzīves.

Andrejs Žagars bija dzīves baudītājs un maksimālists, savukārt Juris ir straujš darītājs un ideju ģenerators. Abi tik harizmātiski, ka šķiet, ka viņu panākumu atslēga lielā mērā ir pateicoties tieši tam.

Man bija ļoti interesanti. Uzzināju par Andreja neskaitāmajiem biznesiem, operas laiku lasīju ar padziļinātu aizrautību, ņemot vērā, ka tā neilgu brīdi bija mana darba vieta un bija sajūta, ka Andrejs atstājis spilgtus nospiedumus vietā un cilvēkos. Savukārt no Jura dzīves stāsta visaizraujošāk šķita lasīt par jaunības dumpinieciskumu, par pārsteidzoši ne vienkāršo sadzīvi, esot jaunam aktierim un Žagarkalna tapšanu.

Šur tur gan man šķita, ka autore domā, ka aprakstīto visiem lasītājiem vajadzētu zināt, būt dzirdējušiem, tomēr man prasījās nedaudz vairāk informācijas, paskaidrojumu, ko neatradu ne googlējot, ne ģimenei jautājot.

[Sanita Jirgensone · Rating 5 out of 5]

Apbrīnojama Tatjanas Žagares - Vītiņas emocionālā inteliģence un prasme atstāt vietu lasītāja pieredzei vai fantāzijai.

[Līga Pikse-Zvirbule · Rating 5 out of 5]

Ļoti labā un raitā valodā izstāstīts stāsts par cilvēkiem - brāļiem, kuri lietas darīja un dara ar lielu aizrautību un sirds degsmi, iesaistot un apburot arī citus- darīt, neapstāties, sekot.

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Šī ir burvīga un aizkustinoša Žagaru ģimenes biogrāfija.

[Mairita Damberga · Rating 5 out of 5]

Grāmata, protams, ir par brāļiem Žagariem, bet ne tikai. Tā ir spilgta laikmeta liecība par latviešu likteņiem, par pārmaiņu laikiem un mūsdienām. Uzrakstīts brīnišķīgā literārā valodā, aizraujoši un bez pārspīlējumiem.

[Zane Allenforta · Rating 5 out of 5]

Kāpēc es gribēju izlasīt šo grāmatu? Jo mana mamma strādā operas kasēs jau gadiem un līdz ar to arī es operā esmu salīdzinoši bieži. Tā patīk tā atmosfēra - skaisti saģērbties un baudīt ko skaistu, pie kafijas uzēst starpbrīdī kūciņu un apbrīnot nekad neapnīkošo operas ēku un māksliniekus. Un kaut kādā ziņā vienmēr licies, ka Andrejs Žagars bija neatņemama operas sastāvdaļa. Ļoti interesēja viņa dzīves stāsts un šī grāmata nelika vilties!

"Brāļi Žagari" ir biogrāfisks stāsts par Žagaru ģimeni, ko sarakstījusi Tatjana Žagare-Vītiņa, Jura Žagara bijusī sieva. Tātad skatījums uz brāļu dzīvi ir ļoti personisks un no ģimenes "iekšpuses". Stāsts vijās cauri paaudzēm, sākot ar brāļu vecmāmiņas dzīves stāstu un beidzot ar viņu bērnu komentāriem. Tā ir lielisks, cauri gadiem ejošs, mākslas un kultūras atspoguļojums Latvijā un es iesaku to izlasīt ikvienam, kam patīk biogrāfiski stāsti.

Mans vērtējums: 4.8

[Ieva Zaharova · Rating 5 out of 5]

Patiesi cieņpilni radīta grāmata, kurā aptvertas liecības par dažādiem laikiem Latvijas vēsturē. Laikiem, kuriem gāja cauri grāmatas varoņi. Lielas personības ar nerimstošu darba dziņu un vēlmi Latviju atzīmēt pasaules kultūras kartē.

[Marta · Rating 3 out of 5]

bija grūti tikt pāri sākumam un arī tālāk nespēju ielasīties, pārāk daudz faktu par kara gadiem, gara vecāku vēsture, citu notikumu un cilvēku vienuviet, un mana smadzene vienkārši padevās. gribētu kādreiz pie šīs grāmatas atgriezties.

[Aigars · Rating 5 out of 5]

Izcili.

[Ieva · Rating 4 out of 5]

“Labs cilvēks nav profesija.”

Ieraudzīju abus brāļus no citas puses, kas man vienmēr ir paticis šādos biogrāfiskos stāstos. Viegla, dzīva, darbīga dzīves pieredze.