Rakstnieks Jānis Mauliņš dzimis 1933. gadā Veclaicenes pagasta "Mauriņos". Pēc Alūksnes vidusskolas beigšanas iestājies Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā, taču studijas pārtraucis smaga nelaimes gadījuma dēļ. Turpinājis izglītoties LVU Juridiskajā fakultātē, no kuras tiek izslēgts 1956. gadā par staļinisma kritiku. 1957. gadā Jānim Mauliņam ļauj atsākt studijas fakultātē un divus gadus vēlāk to arī absolvēt. Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, Latvijas Radio un televīzijas komitejā par arhīva pārzini, pildījis jurista pienākumus dažādās iestādēs. Latviešu literatūrā ienācis ar stāstu krājumu "Minūtēm ritot" (1968), kam drīz sekojoši vēl divi stāstu apkopojumi – "Rīta miglā" (1971) un "Pelēkais māls" (1975). Interesanti nomales ikdienas tēlojumi atrodami krājumā "Malēnieši" (1983). Paralēli stāstiem tapis arī romāns "Kājāmgājējs", kas ideoloģisku ierobežojumu dēļ tiek izdots tikai 1982. gadā. Romānos "Mīlestības infraskaņas" un "Pelēkie zīmējumi" (abi 1982) runāts par ģimenes problēmām, savukārt "Raganā" par māņticības un zinātnes uzskatu sadursmi mūsdienu cilvēkā. Jānis Mauliņš pazīstams arī ar vēsturiskajiem romāniem "Pēdas" (1980, ekranizēts 1983. gadā ar nosaukumu "Vilkatis Toms") un "Tālava" (1990). Atsevišķās grāmatās izdevis arī publicistiku, dokumentālo un autobiogrāfisko prozu. Jāņa Mauliņa prozu raksturo sociāli asas problēmas, publicistikas un socioloģiskas analīzes elementi, detaļu precizitāte, kritiska refleksija poētisku pasāžu vietā. Jānis Mauliņš miris 2009. gadā.
Vēl viens skatījums uz Latvijas vēsturi un latviskās identitātes veidošanos. Latvijas teritorijā varars periodiski mainās, latviešu zemniekam te jāklanās vācu kungiem, te poļu muižkungiem, te jādomā kā izdabāt zviedriem. Taču pašu zemnieku stāvoklis nekādīgi nemainās. Grūti ir tā un grūti ir šā. Daži no zemniekiem slēpjas dziļos mežos uz purvu salām un cenšas izdzīvot bez kungiem, nevienam neliekot par sevi manīt. Zemniekiem nākas izdomāt dažādas viltības , lai savām sētām purva vidū atbaidītu kungus tā , lai viņi te nebāztu savu degunu. Apstākļu sakritības dēļ Toms sāk attīstīt vilkaču sila ideju. Tiek pieradināti pat savvaļas vilki, kas liktenīgos brīžos palīdz un izglābj Tomu. Vienkāršie zemnieki ir pat viltīgāki par izglītotajiem muižkungiem. Latvieši paši radīja dažādas teiksmas un leģendas, lai iebiedētu muižkungus un tādejādi varētu kādā veidā pārspēt kungus. Tas atspoguļojas arī latviešu tautas pasakās, bet, iespējams, saknes meklējamas tomēr pašā tautā un starp zemniekiem. Lai gan grāmata plāna, tomēr lasīšana padevās lēnām. Nez , grāmatas dēļ, vai paša lasītāja.