Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē

by Lāsma Gaitniece

Izdevumā hronoloģiskā secībā aplūkotas 20. gadsimta skaļākās krimināllietas mūsu valstī. Aptvertais laika posms – sākot no 1947. gada (mātes un meitas Šakaļu krimināllieta – kanibālisma gadījumi pēckara Rīgā) līdz 1994. gadam, kad Latvijā viena gada laikā notika ap 400 slepkavību, no kurām lielākā daļa tā arī netika atklātas. Vairākas no aplūkotajām krimināllietām mūsu sabiedrībai ir zināmas, taču, laikam ejot, tās kļuvušas gandrīz vai par urbānām leģendām, piemēram, jau minētā Šakaļu lieta, kur cilvēku izdomājumi un fantāzija tālu pārsniedz realitātes robežas. Vairākas no šīm lietām laika periodā, kad vēl netika izmeklētas un atklātas, ļoti biedēja Latvijas sabiedrību. Skaļākā no tām, iespējams, ir seksuālā maniaka un slepkavas Staņislava Rogaļova lieta, taču ne tikai. Aplūkotas un analizētas arī vairākas krimināllietas, kas lasītājam varētu būt līdz šim nedzirdētas. Tām visām vienojošais faktors ir tas, ka uzmanības fokusā atrodas noziegumi pret personu.

Genres: Nonfiction

188 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[Ieva · Rating 3 out of 5]

2,5 zvaigznes. Jāsaka, ka esmu diezgan vīlusies - ja šis būtu blogs, rakstu sērija žurnālā vai youtube video, visticamāk liktos labi. Taču grāmatām man ir augstākas prasības.
Nebija skaidrs, vai šis ir vai nav pētījums - atsauces liek domāt, ka ir. Bet kāpēc vērā ņemti ir gandrīz tikai uz avīžu raksti un viena cilvēka atmiņas? Pat tiesas spieduma teksts pārsvarā tiek citēts no avīzes (vēl vairāk jautājums "kāpēc" radās uz beigām, kad vienu lietu gan citē no "Apsūdzības raksta krimināllietā" - tātad autore zina, kā tos apskatīt ). Grāmatai gribētos dziļāku pētījumu, īstus avotus.
Tā kā ļoti daudz teksta ņemts no avīžu rakstiem, brīžiem tekstā pa vidu iemaldas cilvēku vārdi ar visu tēva vārdu pa vidu pat tad, kad tas nav tiešs citāts. Reizēm teksts ir ļoti sauss, bet tas pēkšņi izlec kaut kāds poētisms.
Brīžiem tiek iesprausti kaut kādi fakti, kas neko tālāk nepaskaidro un neved. Atradu pat citātu piemēram: "Konfliktā ar likumu vismaz Emīlija bija nonākusi jau agrāk. Viņas vārds atrodams "Mekētizbeidzamo personu 2351.sarakstā. Turklāt tas noticis laikā, kas viņa pat nebija pilngadīga". Vairāk nekādu paskaidrojumu - kas tas par sarakstu, un galvenais -kāds nodarījums, vai par to saņemts arī sods...
Parasti stāstot par noziegumiem izceļ kādu no pusēm: noziedznieku, upuri vai izmeklētāju - šis laikam bija par izmeklētājiem. Galvenokārt jau par bijušo prokuratūras darbinieci Ritu Aksenoku. Visu cieņu paveikto, arī neapšaubu autoritāti. Taču mani, godīgi sakot, kaitināja vairākkārt uzsvērtais viņas teiciens, ka katru noziegumu var atklāt, tikai esot jāstrādā. Tad ko - tajos neatklātajos noziegumos, kam te pat veltīta vesela sadaļa (un ko izmeklēja tā pati Aksenoka) neviens nestrādāja, vai?
Gribētos dziļāk un pamatīgāk.

[Zanda Melne · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata mani patiesi šokēja. Es iepriekš nebiju dzirdējusi vai lasījusi par nevienu no aprakstītajiem noziegumiem. Traki un šokējoši – kas viss ir noticis!

Ir grūti šādu grāmatu novērtēt ar zvaigznēm, jo stāsti ir par noziegumiem, kuros cietuši nevainīgi cilvēki. Tomēr jāatceras, ka vērtējums ir par rakstīšanas un informācijas pasniegšanas veidu, nevis pašu traģisko saturu.

Grāmata ir salīdzinoši neliela – tajā ir daudz stāstu, katrs aptuveni 4–5 lappuses garš. Tā ir kā ātra, īsa notikumu izklāsta sērija: tu vēl esi šokā par vienu stāstu, kad jau esi nākamajā. Atslēgvārdi – ātrs izklāsts, bez ļoti dziļām detaļām. Šur tur gan gribējās uzzināt vairāk: kāpēc tā notika, kā tika atklāts noziegums, kā izmeklētāji nonāca pie risinājuma.

Noziegumi, kas aprakstīti grāmatā, ir tiešām šausminoši, prātam neaptverami, ļaunums – pilnīgi bez sirdsapziņas.
Grāmatā ir arī bildes (vairāk gan izmeklētāju fotogrāfijas), kas ir patīkams papildinājums.

Ļoti lielu ieguldījumu grāmatā sniegusi izmeklētāja Rita Aksenoka, kura dalījusies ar svarīgākajām detaļām. Grāmatas beigās ir arī viņas personīgās atmiņas par kolēģiem – G.Grūtupu un J.Skrastiņu.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Šī patiks visiem true crime žanra faniem. Biju pārliecināta, ka par lielāko daļu no noziegumiem būšu dzirdējusi, bet tā nebija. Neesmu sajūsmā, ja grāmatas tiek sapildītas ar bildēm, bet šeit šis organiski iederējās. Interesantas arī izmeklēšanas aizkulises.

[Aiva (IG aiva.lasa) · Rating 4 out of 5]

4,5⭐️

Es, kriminālromānu un trilleru cienītājs, nopērku grāmatu un domāju - nu tik būs forši palasīt par mūsu kriminālajām aprindām, bet es negaidīju, ka šī grāmata mani tā nošokēs un liks aizdomāties..

Par grāmatā aprakstītajām krimināllietām es nebiju dzirdējusi, līdz ar to bija ļoti interesanti lasīt. Šis bija aizraujošs ceļojums kriminālajā pasaulē laika posmā no 1947.gada līdz 1994.gadam.

Pirmais stāsts mani reāli "nosēdināja" uz pauzes un es domāju - kas pie velna? Kas pie velna notiek cilvēku galvās, lai ko tādu realizētu??? Un tad es sāku saprast, ka šī nebūs kārtējā izklaide, bet gan skarbā realitāte par to, kas mums notiek un var notikt apkārt.

Bet, neskatoties uz to, cik smagas krimināllietas tika atspoguļotas, man ļoti patika šī grāmata. Pirmkārt, man ļoti patika, ka grāmatas sākumā bija intervija ar sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju Ritu Aksenoku un patika arī tas, ka viņa komentēja (gribas teikt - trakās) izmeklēšanas.
Otrkārt - grāmata ļoti viegli lasījās un bija interesanti. Šoreiz gan noteikti nostrādāja arī tas fakts, ka par šīm lietām neko nezināju.
Un treškārt - man bija mazuma piegarša. Lai vai cik trakas un nežēlīgas šīs lietas bija, es par tām lasīju ar ļoti lielu interesi. Un mazuma piegarša manā gadījumā nozīmē, ka grāmata, manuprāt, ir ļoti laba.

Šī grāmata lika aizdomāties arī par to, ka mēs nekad nevaram zināt, kas par cilvēkiem mums ir apkārt - smaidīgi un harismātiski, bet iekšēji monstri, kuri jebkurā brīdī var realizēt prātam neaptveramas lietas. Mēs nekad nevaram zināt, ko ēd mums kaimiņš aiz sienas. Cilvēku nežēlībai nav robežu..

Bet nu, Šakaļu lieta man laikam atmiņā iesēdusies uz ilgu laiku un uz kotletēm, kuras neesmu cepusi pati, es laikam vēl ilgi skatīšos ar "šķību aci" 🙈😂

[Dārta Medne · Rating 4 out of 5]

Grāmata lasītāju iepazīstina ar spilgtākajām 20. gadsimta Latvijā piedzīvotajām krimināllietām un tā laika izmeklētājiem, kas ar to atrisināšanu ir strādājuši.

Un mani patiešām grāmata iepazīstināja ar šiem noziegumiem, jo visi man bija kas jauns. "True crime" ir kaut kas, ko reizēm paskatos, retāk - palasu, bet es laikam nekad nebiju iedomājusies papētīt to mūsu pašu Latvijas robežās.
Un labi, ka tā, jo, lasot dažus no grāmatā aprakstītajiem gadījumiem, kļuva neomulīgi.

Kopumā man ļoti patika, izlasīju ar lielu interesi un varu tikai pievienoties visiem, kas jau minējuši, ka pēc grāmatas izlasīšanas lielākais mīnuss paliek mazuma piegarša. 😄

[Kima · Rating 4 out of 5]

Galvā vislaik griezās asiņaina veco laiku filma. 🤓

[Zane B. · Rating 3 out of 5]

Pilnīgi neticami noziegumi, kas notikuši tepat mīļajā Latvijā, no daža laba sanāktu izcilas Netflix true crime mini-series.

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Brīžam palika šķērmi ap dūšu.

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

Tāds normāls "Kriminal Inform" grāmatas formātā. Šī tiešām ir Latvijas kriminālistiskas antoloģija. Nemaz nezināju, ka tepat pie mums ir bijušas kanibālisma lietas. Tagad svešās vietās kotletes toč negribēsies ēst. 🙈
Bija interesanti lasīt arī par dzirdētiem noziegumiem - gan briesmīgajām Rogaļova izvarošanām, gan ģimenes slepkavību Jūrmalā, Dzintaros pavisam netālu no manām bērnības mājām, ko atceros no agras bērnības.
Man gribējās drusku izvērstākus stāstus, ne tik sausu informāciju, bet kopumā interesanti starp visiem Nesbē un Keplera izdomātajiem krimiķiem palasīt true crime tepat no Latvijas.
3,5 ⭐️

[Agnese Liberte (agneseizmekle) · Rating 4 out of 5]

4.25⭐️

[Everts Killi · Rating 3 out of 5]

Vērtējums: 3,5/5

Grāmata ļoti labi ievilka – daži no stāstiem bija patiesi elpu aizraujoši, lasot, pat nemanīju, cik ātri laiks skrien. Detektīvu cienītājiem šī grāmata noteikti varētu iet pie sirds.

Tomēr tā nav ideāla – lai gan stāsti ir aizraujoši, daudziem tika pārskriets pāri pārāk ātri. Kopumā izpildījums vairāk atgādināja īsfilmu vai YouTube stila materiālu, nevis padziļinātu vēstījumu.

Secinājums: 80. gados būt taksometristam bija drosmīga izvēle.

[Vineta · Rating 4 out of 5]

Grāmata patiešām noturēja manu interesi – stāsti bija aizraujoši, un uzzināju daudz jauna par Latvijas kriminālvēstures spilgtākajiem gadījumiem. Patika, ka autors bija veicis rūpīgu izpēti un sniedza plašu kontekstu, tomēr brīžiem lasīšanu apgrūtināja lielais personvārdu, uzvārdu un pat automašīnu numuru daudzums. Ja lasīju vairākus lietu iztirzājumus pēc kārtas, mēdzu apjukt, kurš ir kurš un kā viņi visi saistīti ar notikumiem. Varbūt būtu noderējis kāds vienkāršāks kopsavilkums, lai vieglāk izsekotu līdzi, taču kopumā grāmata ir ļoti interesanta un vērtīga, īpaši tiem, kuriem patīk detalizēti izklāstīti īsti kriminālistikas stāsti.

[Beāte · Rating 2 out of 5]

Ļoti virspusējs avīžrakstu apkopojums. Nav skaidrs, kāpēc grāmatai izvēlēti tajā esošie noziegumi, nevis citas tajā laikā notikušās krimināllietas, kas bijušas skaļākas un skandalozākas

[Kaspars · Rating 3 out of 5]

Personiski grāmata likās starp divām zvaigznēm (ir OK) un trim zvaigznēm (patika). Ņemot vērā to, ka šāda tipa grāmatu Latvijā ir ļoti maz (ja atskaita Andra Grūtupa grāmatas par tiesas procesiem, tad īsti neviena cita grāmata nenāk prātā), tad ieliku trīs zvaigznes.

Kas man personiski nepatika šajā grāmatā? Pirmkārt, nedaudz liekas, ka autore iet Ritas Aksenokas pavadā un pauž nekritiski viņas viedokli. Neapšaubāmi R. Aksenokas kundzes nopelni kā izmeklētājai ir vairāk nekā nozīmīgi. Tomēr vienlaikus rodas tāds jautājums - kāpēc grāmatā netiek uzdots jautājums ar cik lietām ikdienā strādāja R. Aksenokas vadītie izmeklētāji un cik šobrīd policijā? Varbūt problēma slēpjas arī šajā jautājumā. Grūti pat komentēt autores rīcību 158.lpp., es to vērtētu vairāk kā favorītisma izrādīšanu izmeklētājiem. Otrkārt, man personiski ļoti nepatika tas pārlieku virspusējais stāstījums par noziegumiem. Pamatā atsauces ir uz dažādiem rakstiem žurnālos, kuros ir atreferēts noziegums, tomēr tāda sajūta, ka autore nav pat mēģinājusi iepazīties ar krimināllietu materiāliem (to, ka ar tiem varētu iepazīties liecina tas, ka autore ir atsaukusies uz trim arhīvu dokumentiem - diviem apsūdzības rakstiem un spriedumu vienā krimināllietā), vai vismaz skaidrojusi, kāpēc to nav darījusi. Treškārt, ja tu grāmatā (pat ja atsaucies uz to, ka to saka Rita Aksenoka) norādi, ka sabiedrībai konkrētā lieta ir atspoguļota vienpusīgi, turklāt ar nobīdēm no patiesības, uzsver to īpaši uz Andra Grūtupa grāmatu "Maniaks", tad būtu vērtīgi arī norādīt, kādas tieši nobīdes no patiesības ir bijušas.

Kopumā - samērā interesants darbs par Latvijā pastrādātajiem noziegumiem, tomēr manā ieskatā autore nav veiksmīgi aprakstījusi pašu "esenci" jeb noziegumus, kuri faktiski ir palikuši otrajā plānā Ritai Aksenokai.

[Ieva Bite · Rating 3 out of 5]

Izlasīju vienā vakarā. Ļoti nevienmērīgs darbs. Brīžiem par daudz sausu detaļu, brīžiem šķita, ka nebūtu nemaz bijis grūti atstāt intrigu uz beigām, nevis ar to sākt. Man kā lasītājai nekas nebūtu bijis pretī, ja tiktu iekļauta arī nepārbaudīta informācija, baumas, nevis tikai tas, uz ko var atsaukties. Nav jau bakalaura darbs. Tā vai citādi. Lasīju ar lielu interesi. Daži no gabaliem iespiedās atmiņā. Neņemot vērā mazo ⭐️ skaitu, iesaku!

[Bēķis Helmuts · Rating 5 out of 5]

Man nebija ekspektāciju par šo darbu. Kaupēns jau apnicis un kriminālie deviņdesmitie tāpat. Tas, kas šajā darbā paņēma bija vieglums ar kādu lietas aprakstītas. Tieši tik daudz lai saprastu un nepārspīlēts ar glorificēšanu. Uzzināju daudz jauna un kvalitatīvi pavadīju laiku. Lasīšu arī otru daļu. #helmutsbekis #svetulis #gramatuatsauksmes #gramatas #gramatublogs #iesakuizlasit #latviesuliteratura #patspirku #latvijasmediji

[Alise · Rating 3 out of 5]

Lai arī lasījās raiti, šokēja pašas slepkavības, mantkārīgie nolūki un niecīgais guvums, tomēr visam tika pārskriete pāri virspusēji un grāmata atstāja tādu mazuma sajūtu - gribējās vairāk izmeklēšanas un dziļāku analīzi.

[buckbeak · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Lāsmai Gaitniecei ir izdevies kodolīgi, bet vienlaikus detalizēti aprakstīt patiešām šaušalīgus noziegumus. Man ļoti patika Ritas Aksenokas komentāri, kas caurvijās tekstam un viņas izteiksmes veids, kā arī stāsti, kas iekļauti par Grūtupa un Skrastiņa kungiem lika tiešām pavērsties uz izmeklētāja profesiju no citas — cilvēcīgākas — puses. Redzu šo grāmatu kā lielisku iedvesmu šādu apkopojumu tapšanai arī nākotnē.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

3,5⭐️

Gards kumosiņš “True crime” faniem.

Grāmatā hronoloģiskā secībā aplūkotas 20.gadsimta skaļākās krimināllietas Latvijā.
Pirmo reizi, kad pašķirstīju grāmatu un ieraudzīju tajā stāstu par kanibālismu notiesātām dāmām pēc II Pasaules kara laikā – zināju, ka šis man jāizlasa un tagad jāsaka, ka tieši šī lieta arī visspilgtāk paliks atmiņā. Ne vien tādēļ, ka aprakstītais tiešām bija diezgan šokējoši, jo par šādiem gadījumiem Latvijā nebiju dzirdējusi (es biju lasījusi par kanibālismu Ukrainā Golodomora laikā un Ļeņingradas blokādes laikā Krievijā), bet tādēļ, ka vietai, kur noziegumi veikti esmu gājusi garām, noteikti simtiem reižu. Un pārsteidzošākais šķita tas, ka šie noziegumi Latvijā nebija paveikti bada dēļ, kā gadījumos, par ko biju lasījusi iepriekš, bet mantkārības un bez maz vai prieka dēļ.

Grāmatā ir aprakstīti arī vairāki citi nežēlīgi noziegumi gan padomju laikā, par kuriem daļu nebiju dzirdējusi un būtu gribējies uzzināt vēl vairāk. Būtu interesanti šādu grāmatu lasīt par noziegumiem 90ajos, kas tautas atmiņā jau nosēdušies kā “kriminālie deviņdesmitie”.

Manas pirmās mājas, kur dzīvoju līdz pat kādiem 25 gadiem bija Grīziņkalna rajons un es atceros, ka bieži savā virzienā redzēju ieplestu acu skatienus, kad stāstīju, kur dzīvoju, jo šim bijušajam strādnieku rajonam joprojām bija ne visai laba slava – netālu bija prostitūtu rajoni, neizgaismotas ielas un dzērāji ik uz stūra. Jau lasot Joņeva “Decembri” man tapa skaidrs, kādēļ šis rajons nebija ieredzēts, taču pēc šīs grāmatas izlasīšanas man viss top vēl skaidrāks, jo viena liela daļa noziegumu, kas aprakstīti šajā grāmatā, pastrādāti tieši šajā rajonā. Par laimi – rajons iegūst arvien jaunus vaibstus un iespējams pagātnes rēgi no ielām drīz izzudīs pavisam.

Bija interesanti, bet ar mazuma piegaršu.

[Ance · Rating 5 out of 5]

šis bija tieši manā gaumē, kā sāku lasīt tā izlasīju visu vienā dienā. ļoti interesanti, kodolīgi apkopoti dažādi noziegumi, to izmeklēšana un sodīšana. brīžiem ļoti šokējošas detaļas, kas lika apstāties un apdomāt, ko es tikko esmu izlasījusi. cilvēku ļaunumam nav robežu. neviena cita radība uz zemes netuvojas cilvēku psihopātijai un slimumam. šeit tomēr netiek iedziļināts tieši motīvos un pašā noziegumu psiholoģijā, grāmata vairāk ir kā faktu apkopojums par katru noziegumu. raiti un konkrēti tiek izklāstīts, kas notika, kur notika un kā beidzās. mad respect visiem izmeklētājiem, kas laikā kad nebija ne novērošanas kameru, ne DNS kā pierādījumi, ne interneta spējā atrisināt pat vissarežģītākos noziegumus. lai vieglas smiltis visiem cietušajiem un līdzjūtība viņu ģimenēm.

[Viola · Rating 3 out of 5]

Liels prieks, ka iznāk grāmatas arī par Latvijas kriminālo vēsturi, tomēr šajā sanāca nedaudz vilties, jo autore nav izmantojusi arhīvā pieejamās krimināllietas, bet gan preses un citus pastarpinātos avotus, kas padara šo grāmatu par tādu kā jau zināmo lietu apkopojumu. Vērtīgākais grāmatā laikam būtu intervija ar bijušo izmeklētāju R. Aksenoku, kura neapšaubāmi ir viena no zinošākajām padomju laika izmeklētājām ar bagātu pieredzi. Ir norādīts, ka grāmatai bijis redaktors, tomēr frāze "svaigi precējies" lika nedaudz saraukt pieri, jo kā zināms, svaigi mēdz būt salāti, pīrādziņi un līķis.

[Anete Strazda · Rating 3 out of 5]

Ņemot vērā to, ka neesmu nekāda krimināllietu vēstures pārzinātāja, bija vienkārši interesanti (un, protams, šokējoši) daudz ko uzzināt - lasījās viegli, raiti, katra apakšnodaļa kā populārzinātnisks raksts par kādu notikumu žurnālā, izlasīju pāris vakaros un ir daudz vielas pārdomām par to, kādi cilvēki var gadīties mums tepat, līdzās. Tādā ziņā būtu pat gribējies vēl sīkāk izpētītu/aprakstītu katru lietu/noziegumu, dziļāku ieskatu raksturos un apstākļos, bet tam jau laikam domāti kriminālromāni :)

[Arvis Austrums · Rating 3 out of 5]

Grāmata vienam vakaram, tātad apkopotās informācijas daudzums zem nosaukuma Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē ir tāds ieskats, kā daži teikumi no izmeklētāju atmiņām, atsauces periodikā. Bija intriģējoši, bet daudzkārt ziņkāre (nevis zinātkāre) netika apmierināta. Domāju, ka grāmata daudz vairāk iegūtu, ja stilistiski to aprakstītu līdzīgi kā labākos kriminālromānus - lai radītu baisāku noskaņu, lai gribētos aizvērt durvis, logus. Fakti jau nekur nepazustu, vien realitāte tiktu pasniegta grāmatas autores stāstījumā.

[Betty · Rating 4 out of 5]

Grāmata interesanta. Patika, ka nav lielais uzsvarus uz pašiem noziedzniekiem, bet gan uz cilvēkiem, kas to atklāja un upuriem. Brīžiem gan gribētos nedaudz vairāk informācijas par pašiem noziegumiem - lielākoties aprakstīts ir, bet brīžiem šķiet ka pāris iztrūkumi, lai loģiski saliktos kopā. Vietām arī nedaudz izplūdis teksts, te pa vienu, te pa otru tēmu un tāda savatarpējā sasaiste nav tik acīmredzama.
Bet kopumā interesanti uzzināt par Latvijas noziegumiem, līdz šim tā naivi biju domājusi ka tādas lietas tikai citur notiek…

[Liene · Rating 3 out of 5]

Profesionālas intereses vadīta izvēle. Stāsti par noziegumiem, cilvēka dabu un izciliem izmeklētājiem. Apbrīnojami ar kādu degsmi viņi strādāja, īpaši ņemot vērā tā laika ierobežotās iespējas. Rita Aksenoka ir leģenda, par viņu un viņas kolēģiem ir jāstāsta arī jaunajām paaudzēm. Šādas raudzes profesionāļi un personības, manuprāt, lēnām kļūst par retumu...

[Ginta · Rating 2 out of 5]

Trūka “dziļuma” … kopumā ļoti virspusēji un mulsumu radīja tas, ka gandrīz visas atsauces no laikrakstiem, nevis reāliem izmeklēšanas domumentiem. Kaut kas mani šajā grāmatā neuzrunāja, un noziegumi tam nebija pie vainas…

[Ieva Zaharova · Rating 4 out of 5]

Grāmata ļoti raiti lasās. Aizrāva R.Aksenokas atmiņu stāsti , bet pietrūka nedaudz plašāks stāstījums par nozieguma atklāšanas gaitu. Daudzie sausie fakti bieži vien raisīja “mazuma piegaršu”. Kopumā kā faktu apkopojums grāmata ir laba un iezīmē tendences Latvijas kriminālnoziegumos.

[Sandra Rubene · Rating 3 out of 5]

Izlasīju dažu stundu laikā. Aizraujošs saturs, bet ļoti traucēja atsauces un liekā informācija. Īsti nesaprotu autores domu grāmatā iekļaut informāciju ar izmeklētāja krustmeitu vārdiem un uzvārdiem.

[Evelina Stepina · Rating 2 out of 5]

Stāsti ļoti virspusēji bez kulminācijas. Fakti sausi,kas bieži iemaldās tekstā bez paskaidrojumiem. Teksts drīzāk atspoguļo kādu avīzes rakstu nevis grāmatu.

[Elina Gribute · Rating 2 out of 5]

Šo grāmatu lasīt bija nelielas mocības, ne īpaši interesanti, virspusēji, atgādināja Spoku rakstus