Igors Narovskis – rakstnieks, dzejnieks, muļķis, labdarības organizācijas “Dr. Klauns” mākslinieciskais vadītājs
Nataļja Politsja – filoloģe, žurnāliste
“Klauna iekšējā bērna brīvība ir lipīga,” raksta autors, un es tam pilnībā piekrītu. Audzinot savus bērnus, bieži esmu izmantojusi šajā grāmatā aprakstītās metodes – piemēram, rotaļīgi aprājusi galda stūri, kurš uzdrošinājies uzsisties dēlam, vai “nāvīgi nopietni” vedusi pārrunas ar “bēgošo gurķi”, kurš atļāvies pamest šķīvi un nokrist uz zemes. Rezultāts – sliktā situācija ir pārvērsta smieklos un gan sasitums, gan neveiklums tiek aizmirsts. Aizkustinoša grāmata, kura ne tikai pastāsta par labo darbu, ko dara Dr. Klauns (turiet pie rokas mutautiņu!), bet arī ļoti noderīga lasāmviela vecākiem un visiem, kuri strādā ar bērniem! Iesaku! ZANE ZUSTA, rakstniece
Šī grāmata patiesībā ir dienasgrāmata. Tā dokumentē, kā rodas spēks brīdī, kad slimība, vājums un nomāktība satiekas ar dziļu cilvēcību, kam uzmaukts sarkans mākslīgais deguns. Tajā var atrast vairākas riekšavas pavisam vienkāršu paņēmienu, kā “pieslēgt” un no vienas frekvences citā “pārslēgt” bērnu vai pusaudzi, kurš ir iestidzis pilnīgi saprotamā bēdīgumā vai bezcerībā. Bet varbūt šī īstenībā ir recepšu grāmata, kurā sakopotas prieka receptes, ko var lietot saimniecībā tad, kad emocionālajā ledusskapī pavisam nekā nav, bet ēst gribas tik ļoti. Autoru vārdiem runājot: “Ikviens no mums dara brīnumus un domā, ka tā tam arī jābūt.” Jā, šī ir spēka pavārgrāmata ikvienam. Un tā tam arī jābūt. DR. GATIS LĪDUMS, ģimenes un sistēmiskais psihoterapeits
Kad mācījos skolā, mums bija savs zobārsts un zobārsta kabinets. Viņam ļāva ienākt klasē stundas laikā un izsaukt uz procedūrām. Tajā brīdī es parasti biju zem sola, bet “nodevīgā” skolotāja manu slēptuvi allaž atklāja, un tā nu, svīstot un pakrūtē sajūtot neapēstās brokastis, gāju plombēt zobu. Ar laiku mēs bērni atradām izeju, jo draugi nāca līdz un ar sprici urbšanas laikā zobam laida virsū aukstu ūdeni... No tā laika man vienmēr licies: ja es būvētu slimnīcu, tad ikvienai procedūrai blakus būtu cita, kas sāpīgo var likt aizmirst.... Un domas vismaz daļēji piepildās. 2011. gadā satiku Dr. Klaunus. Iepazinos ar Igoru un lūdzu viņam un viņa kolēģiem pievienoties Brīnumskapja koncerttūrē. Viņš un Rebeka spēja tik dabiski veidot improvizētas etīdes… Tagad lasot šo grāmatu, pārliecinos, ka viss, ko viņš runāja toreiz, ko mācījās, ir realizējies dzīvē. Šī grāmata ir kā skaista ideja izrādei, maziem videostāstiem un reizē kā atvērums jaunai psiholoģijas zinātnes pieredzei. Es nedomāju, ka Dr. Klaunu galvenais uzdevums ir sasmīdināt, viņi, šķiet, ieskatās bēdām acīs un tieši tamdēļ ierauga to vājību, līdz jāsāk par to smieties. INGUS ULMANIS, latviešu mūziķis, komponists un producents
Nav nekā biedējošāka kā bezspēcība, sastopoties ar sava bērna slimību. Tu esi gatavs ciest pats, atdot visu, kas tev ir, lai tikai viņam nebūtu jācieš. Ko darīt, un kā rīkoties? Visbiežāk šādā situācijā dzirdam: “Dari taču kaut ko!” Šī grāmata ir par drosmi rīkoties tad, kad neviens nezina, kā. Par drosmi un prasmi. Drosmes mums katram ir tik, cik ir. Bet prasmes mēs varam pasmelties šajā grāmatā. VALDIS MELDERIS, raidījumu un pasākumu vadītājs
Kad manās rokās nonāca grāmatas manuskripts, man vajadzēja mazliet laika, lai to atvērtu, jo zināju, ka tā būs lasāmviela, kas saķers manas emocijas, un tās dzīvos līdzi katram stāstam no grāmatas pirmās līdz pēdējai lapai. Un tā arī bija. Brīžiem aizkustinājuma asaras bira uz papīra lapām un saplūdināja drukātos burtus, acis aizmiglojās, un tālāk lasīt bija grūti, jo es zinu, ka stāsti ir īsti, un zinu arī, kā ir tad, kad sāp. Slimnīca bieži vien ir vieta, kur satiekas sāpes un izmisums. Pēc mirkļa jau es vaigus noslauku un smaidu – smaidu par mīlestību un joku pielietajām lappusēm. Dakteri Klauni ir īpaši cilvēki. Mazliet pat ir sajūta, ka viņi te ieradušies no citas – mīlestības un drosmes – planētas. Un grāmatas autori mums ļauj uz šo planētu aizceļot. Spēcīgs un domas raisošs vēstījums, KRISTĪNE GARKLĀVA, žurnāliste
izcila, izcila, izcila grāmata! bezgalīgi daudz zvaigžņu!!!
[..] svarīgi, lai traģēdiju pārdzīvojušais redzētu, ka stästitais sarunbiedru aizkustina, bet neievaino. Tikai tad viņš spēs izmantot to par atbalstu, lai varētu doties tālāk un notikušo pieņemt. [..]
Oriģinālā atsauksme: Atceros savu pirmo izgājienu slimnīcā ar sarkano degunu. Lai arī aiz muguras gadu ilgas mācības, galvā joprojām milzu juceklis, sirds traki dauzās. Kopā ar mani un pārinieku, vēl vienu jauno klaunu, ir superpro klauns no Izraēlas, mūsu mentors. Burtiski pāris sekundes pirms iziešanas viņš man jautā - kā tevi sauc? Atbildu - Dr. Pindu. Viņš - kā tu zini, ka tu esi dakteris, nevis pacients klauns? Es pilnā apstulbumā izplīvoju slimnīcas foajē ar šo jauno, fundamentālo jautājumu.
Tajā pašā pirmajā reizē, kad jau nedaudz biju iesilusi, saslēgusies ar Pindu, uzsākusi foršu kāju šūpošanas rotaļu vienā no koridoriem, ķiķinām ar bērniem, un tad pēkšņi no kabineta iznāk dūšīgs vīrs baltā halātā un sāk uz mums bļaut - ko jūs te darāt? ko jūs traucējat? zināt, ka bērniem jūs nemaz nepatīkat, uzdzenat bailes un liekat raudāt? varat klusāk varbūt? Mūsu mentors drošsirdīgi ielec starp vīru halātā un mani un kolēģi, uzklausa dusmīgo balsi un (nezinot valodu) saprotoši māj. Vīrs izkliedzas, pazūd aiz durvīm. Stāvu galīgi sašļukusi, apstulbusi no tā, kas tikko notika. Saprotu, ka savā pirmajā maiņā esmu pagalam izgāzusies. Un tad mūsu mentors pajautā - jūs zināt, kas viņš bija? BĻĀVIENS, tikai rupjākā versijā, ir vienīgais, ko tajā brīdī spēj saražot manas smadzenes. Tas droši vien bija slimnīcas direktors. Es ne tikai izgāzos kā klauns, bet arī iegāzu visu biedrību. Tagad Dr. Klaunu projektam noteikti būs nepatikšanas kaut kādu neprofesionālu gurķu dēļ. Jau pārvelku svītru savai Dr. Klauna karjerai, un arī jebkādām pašapziņas paliekām. Un mūsu mentors turpina - Tas bija jūsu pacients! Redzējāt, cik nelaimīgs viņš bija! Cik viņam bijusi grūta diena! Tik labi, ka viņam bija iespēja jūs satikt! Jau padsmito reiz apstulbusi vienā maiņas laikā, izplivinājos līdz galam. Šajā pirmajā klaunošanas reizē apgāzu visus savus pieņēmumus par to, kas un kam ir domāta medicīnas klaunāde. Un turpinu to jaunatklāt.
Pēc 6 gadiem joprojām plivinos pa bērnu nodaļas koridoriem. Reizēm arī pie senioriem. Un es neizsakāmi priecājos, ka mūsu bariņā ir arī Igors, kurš ir ne tikai izcils klauns, bet arī cītīgs pierakstītājs (mums visiem ir uzdevums pierakstīt savas pieredzes, bet reti, kurš to dara tik kvalitatīvi un jēdzīgi kā Igors). Igoram ir daudz talantu, gan kontaktu veidošanā, gan telpas pārvēršanā par jaunu planētu. Viņš ir pedagogs citiem Dr. Klauniem, kā arī palīdz uzsākt līdzīgas kustības citās pasaules vietās. Un, kā pierāda šī grāmata, Igors ir arī stāstnieks. Jo piedzīvot var daudzi, pastāstīt un silti, cilvēciski izskaidrot/interpretēt - tur vajag talantu.
Ļoti svētīga grāmata, ko var lasīt pa mazam gabaliņiem, vai arī tour de tears stilā iztriekt cauri visus stāstus vienā piegājienā. Iesaku arī viņa stāstus par to, kā gāja klaunojot Ukrainā kara laikā:The Pretzels Space Odyssey: Clowns in a warzone.
BRĪNIŠĶĪGA GRĀMATA! Iesaku visiem! Dakteri klauni ir tik daudz kas vairāk kā tikai smieklu iemesls slimnīcā. Viņi ir psihologi, viņi ir balta kanva, ko katrs mazais pacients, vecāks, mediķis vai sanitāre var nejauši izmantot kā veidu, lai justos kaut nedaudz labāk par sevi. Gandrīz katras nodaļas laikā es paspēju mazliet paraudāt, bet pilnīgi vienmēr tās bija prieka asaras par to, cik daudz gaišumu viņi nes slimnīcās.
Grāmatu grāmata, kuru iesaku izlasīt ikvienam! Aizkustinoši, jā, man brīžiem acīs bija asaras, bet tajā pašā laikā tik stipri stāsti - terapeitiska grāmata par dakteri Klaunu un situācijām Bērnu slimīcā. Šī grāmata škiet ir emocionālās inteliģences augstākais punkts, lasīju ar aizrautību, izdzīvojot katra Klauna piedzīvoto epizodi, skaidrojumus, "spoguļošanos". Ar aizturētu elpu lasīju par tām reizēm, kad pat dr.Klauns nezināja, kā labāk rīkoties - pieiet pie bērna, vai labāk nē.
Dr.Klauni, jūs dariet brīnišķīgu darbu, paldies un vēlreiz paldies Jums. Ar apbrīnu lasīju Jūsu spēju pielāgoties situācijām, nekad nezinot, kāda būs apkārtējo reakcija.
"Klauns nenāk uz slimnīcu "izklaidēt". Viņš nāk, lai dāvātu tās emocijas, spēku un spējas, kas ir visvairāk nepieciešamas pacientam".
"Jo brīdī, kad mēs spēlējamies, viņai patiešām pieder visas pasaules spēks. Viņa vada ne tikai savu dzīvi, bet arī mūsējo"
"...Trauma, kas radījusi ciešanas, nu ir kļuvusi par traumu, kas viņu padarījusi stiprāku"
"Mans sarkanais deguns -tas ir aicinājums uz spēli. Un paskaties, cik daudz cilvēku tajā iesaistījās. Ne tikai māsiņas - arī neatliekamās palīdzības nodaļas un uzņemšanas nodaļas ārsti, viņi nevis pavirši uzšņāpa pāris atbildes vārdu, bet uzmanīgi apskatīja rotaļlietu un pat pārsēja porolona vistai kaklu. Klaunam nav robežu, un viņam līdzās arī citi it kā zaudē robežas: vecuma, statusa, amata un pat slimnīcas nodaļu robežas izzūd šajā spēlē.Todien visi bija kļuvuši par bērniem".
"Labākais veids, kā "piespiest" cilvēku kaut ko izdarīt, ir ļaut viņam pašam nonākt pie šādas izvēles."
"Klauns aiziet, un aiz viņa aizveras durvis. Kas notiek aiz šīm durvīm, man palika noslēpums. Noslēpums atklājās tikai tad, kad es kļuvu par mentoru un ieraudzīju, kā klaunu klātbūtne turpina ietekmēt cilvēku emocionālo stāvokli pat tad, kad klauni jau devušies projām"
"Tur jau ir tā klauna maģija - viņš pievērš uzmanību lietām, kurām cilvēki parasti paioet garām. Pareizāk sakot, maģija rodas, kad jūs pievēršat uzman;ibu tam, ko ikdienā nepamanāt"
"Jo garlaicība ir izvairīšanās no kontakta. Mums ir garlaicīgi kopā ar cilvēku, kad mēs neredzam viņa emocijas, bet redzam viņā savu emociju turpinājumu"'
"...jo dziļāks un izmisīgāks ir mans zaudējums, jo lielāka un svinīgāka ir viņa uzvara."
"Daktera Klauna brīnumainās spēles" ir grāmata, kas ielaužas sirdī kā saules stars caur pelēkiem mākoņiem. Patiesi stāsti par spēli, smiekliem un mīlestību, kas kļūst par dziedinošu spēku visgrūtākajos brīžos. Par brīnumu, kas dzimst tur, kur sāpes šķiet nepārvaramas.
Šī ir grāmata par spēku - par spēju pacelties tad, kad viss iekšā lūzt. Katrs stāsts ir kā maigs atgādinājums par to, ka pat tumšākajā brīdī ir vieta cerībai, smaidiem un cilvēcībai.
Lasot, mana sirds reizēm lūza, reizēm priecājās. Asaras mijās ar smaidiem un pateicība plūda pār malu malām.
Dr. Klauni – jūs esat vairāk nekā tikai prieka nesēji. Jūs esat dvēseļu sargātāji. Gaismas stari slimnīcu palātās ❤️
Brīnišķīga, neaizmirstama grāmata, kas paliks sirdī vēl ilgi pēc pēdējās lappuses.
Īsti stāsti. Skaudri stāsti. Jau pats par sevi Dr. Klauns ir lielisks, taču ar šīs grāmatas palīdzību tā izpratne par LIELO pienesumu ir acīmredzama. Paldies Dr. Klauns-darbiniekiem par viņu darbu!
Nebija plāns rakt dziļi, vienkārši bija vilkme izlasīt. Bet, kā jau bieži šādos gadījumos mēdz būt, grāmatas sižets manī spēcīgi rezonēja. Šie stāsti lika ieraudzīt šo profesiju no cita skatu punkta, protams, ne tik virspusēji kā manos priekšstatos to iepriekš biju iztēlojusies. Raisīja pārdomas, ko sociāli noderīgu šajā padaulē varētu darīt es?!
"Mana brīvība atbrīvo tevi. Mana brīvība dara brīvāku visu pasauli".
Viennozīmīgi šī grāmata bija terapeitiska pieredze man. Tik daudz saņemt no tik relatīvi īsas grāmatas ir kaut kas vienkārši bruvīgi, kaut kas prātam neaptverams. Noteikti iesaku izlasīt.
Grāmatā aprakstītas dažādas epizodes no Dakteru Klaunu darba Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Lasīt ir gan smagi, gan viegli vienlaikus, jo situācijas, kurās klauni iesaistās, mēdz būt ļoti traģiskas – ir bērni, kuri cietuši smagās avārijās, ir tādi, kuri ir nedziedināmi slimi, ir pusaudži, kuri mēģinājuši izdarīt pašnāvības vai cieš no smagiem ēšanas traucējumiem, ir bērni ar kavētu attīstību u.tml. Taču brīžos, kad palātā ienāk klauni, viņi prot noskaņojumu negaidītā veidā izmainīt, gan pašam pacientam, gan bieži vien arī darbiniekiem kaut uz brīdi ļaujot mazināt stresu vai sāpes. Piemēram, aprakstīts, kā klauni dodas palātā pie meitenes, kuras veselības stāvoklis ir ļoti smags, jo viņai ir 4. stadijas vēzis un tiek injicēts morfijs. Māsiņas piekodina šajā palātā noteikti neiet, bet notiek tā, ka paciente un klauni tomēr satiekas, un viņi uz brīdi it kā pārņem atsāpināšanas funkciju.
Grāmatas fragments: "Kādā brīdī mēs uzsākam "superspēju spēli": meitēns, nepieceļoties no gultas, mūs pakļauj savai varai un vada. Viņa pilnībā izmanto savu spēku – te sažņaudz mūs dūrē, te atlaiž, te uzsit knipi, pievelk klāt, atgrūž, groza. Viņa tik ļoti nododas spēlei, ka pat neievēro medmāsas, kuras jau uzsākušās kārtējās procedūras. Jo brīdī, kad mēs spēlējamies, viņai patiešām pieder visas pasaules spēks."
Grāmatas autori apraksta, ka ne jau uzreiz ar katru pacientu izdodas nodibināt tamlīdzīgu saikni. Nereti pašiem klauniem itin nemaz nav jautri, jo redzēt bērnu ciešanas ir ļoti smagi. Bet tieši pašu apjukums, palikšana muļķa lomā var būt izdošanās atslēga, sak, es neko nezinu, neko nesaprotu, tu man parādi, izstāsti!
Katram, ne tikai bērnam, var būt patīkami justies kā situācijas noteicējam, bet tādējādi klauniem izdodas pacientu uzmanību novirzīt no sāpēm un ciešanām.
Var tikai apbrīnot, ar kādu uzmanību klauni to paveic, cik jutīgam un cieņpilnam Dakterim Klaunam jābūt, lai iemantotu bērnu vai pusaudžu, vai viņu vecāku uzticēšanos. Pieaugušie nereti ir vēl vairāk nobijušies un panikā nekā viņu saslimušie vai traumētie bērni; sākumā daudzi klaunādi uztver kā traucējošu muļķošanos un dzen jokdarus prom, bet, vērojot klaunu nepiespiesto, vieglo darbošanos, kādā brīdī nevilšus ir jāpasmaida, un tad kļūst vieglāk. Grāmatā tas aprakstīts šādi: "Ir tādi brīži, kad visi apkārtējie – neatkarīgi no tā, vai viņi ir dalībnieki vai vērotāji, – sevišķi spilgti izjūt, ka notiek kaut kas īpašs, kaut kas svaigs, tīrs, neatkārtojams. Teikšu vēl vairāk – tas notiek vienmēr."
Klaunu klātbūtne atveseļo gaisotni visā slimnīcā, jo palīdz uz kādu situāciju vai pacientu citām acīm paraudzīties arī darbiniekiem, kuri bieži vien ir noguruši un rūpju pārņemti. Taču, ja iesaistās klaunu saspēlē, var iegūt īsu, bet īstu atelpas brīdi; kā klauniem tas izdevies, aprakstīts, piemēram, nodaļā par to, kā Profesors kļuva par Gagarinu. Proti, Igors Narovskis darba laikā pārtop par Dakteri Sedhetu (šis vārds cēlies no tā, ka viņam galvā ir īpaša cepure), bet viņam līdzi parasti ir arī Profesors Vista – spēļmantiņa vistas izskatā. Reiz Dakteris Sedhets ar kādas māsiņas palīdzību pa Bērnu slimnīcas iekšējo pneimopastu nosūtījis Profesoru Vistu uz citu nodaļu, it kā Vista būtu pacients. Citā nodaļā darbinieki iesaistījušies spēlē un atsūtījuši Vistu atpakaļ ar noteiktu diagnozi, kas noformulēta attiecīgiem medicīniskiem terminiem, jo, kā teikts grāmatā, "klaunam nav robežu, un viņam līdzās arī citi it kā zaudē robežas: vecuma, statusa, amata un pat slimnīcas nodaļu robežas izzūd šajā spēlē! Todien visi bija kļuvuši par bērniem." Vēl viena atziņa:
"Klauns spēlē patiesi un viegli, tomēr tā, lai nepaliktu šaubas, ka tā ir spēle."
Grāmata izraisa ļoti spēcīgu līdzpārdzīvojumu, jo ne tikai spilgti ataino slimnīcas ikdienu, bet arī liek aizdomāties par to, kā veidojam attiecības ar līdzcilvēkiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kā protam un vai gribam saspringtas situācijas atrisināt vai vismaz atvieglot, vai tomēr apzināti vai neapzināti cenšamies tās padarīt pilnīgi neizturamas.
Pērkot šo grāmatu, viens eiro tiek ziedots labdarības organizācijai "Dr. Klauns".
mana 2024.gada janvāra grāmata, kas pilna ar terapiju
(!) paldies, dakteriem Klauniem (!) tas viss tomēr ir dziļums atspoguļot būt spogulim sarkanais deguns kā drošības simbols, ka šeit esi brīvs īsts patiess un ir brīva telpa kurā izdzīvot savas emocijas
Kad tu ņem parastas lietas, rutīnu un uzslāņo tām mūziku, pasaule mainās. Mēs atnāksim pie viņa, nevis pie "cilvēka-kuram-ir-jāpaēd"
Noklausījos abus Cilvēkjaudas podkāstus ar Igoru- Dr Klaunu un zināju, ka noteikti gribēšu izlasīt grāmatu :) izlasīju un domāju par to, kā neradās smaguma sajūta lasot, par to, kā uz pasauli var savādāk paskatīties. Liekas, ka te cilvēki var atrast arī atbildes sev. Man vērtīgi! Gribēšu pārlasīt.
Aizkustinoša, dzīva un neticami dziedinoša grāmata. No sākuma domāju: "Ai, nu kas tur tāds varētu būt!" Taču katrs stāsts mani bagātināja, lika domāt un meklēt veidus, kā no jauna ieraudzīt pasauli. Dziļi un patiesi.
Grāmata par spēju novērtēt katru cilvēku kā personību un mēģināt rast risinājumu situācijās, kurām šķiet tā nav. Viegli uzrakstīta un uztverama. Stāsti iz dzīves un kādam var radīt sāpīgas atmiņas.
📖Vai zini, kas ir dakteri Klauni un kā viņi psiholoğiski spēj palīdzēt mazajiem pacientiem slimnīcās? Kā minēts organizācijas mājaslapā, tad biedrības "Dr. Klauns misija ir "veidot bērniem draudzīgu vidi veselības aprūpes iestādēs. Sadarbojoties ar medicīnas personālu, palīdzēt bērniem un viņu vecākiem pārvarēt psiholoģiskās un sociālās grūtības, mazināt stresu un paātrināt izveseļošanos". Ar N. Policjas un I. Narovska grāmatu "Daktera Klauna brīnumainās spēles" lasītāji labāk izpratīs, kāpēc ir tik svarīgi turpināt atbalstīt "klaunādi" un to, kāpēc dakteru klaunu darbs ir vajadzīgs. ❤️
📖Grāmatā ir reāli stāsti no ikdienas dzīves slimnīcā, kas atspoguļo dakteru klaunu izaicinājumus, saskaroties ar sirdi plosošām, traģiskām traumatiskām situācijām. Klauni caur spēles elementiem, improvizāciju,spoguļošanos pacientiem un viņu vecākiem sniedz terapeitisku efektu un atbalstu. Viņi palīdz atrast mieru, pieņemt situāciju, palūkoties uz to ar dziļāku izpratni vai vismaz novērst domas no sāpēm vai ieilgušā nomācošā stāvokļa. Grāmatā saprotami izskaidrota klauna darba specifika un psiholoğija, klauni ir īpaši apmācīti, lai īstenotu šo terapiju.
📝"Klauna deguns-tā ir maska. Uzvelkot to sev, klauns vienlaikus novelk masku jums, tādējādi atbrīvojot no vajadzības slēpties un izlikties." (42.) 📝"Meitene sarīkoja dakteriem klauniem eksāmenu,bet patiesībā mēs visi katru dienu kārtojam savu eksāmenu cilvēcībā."(139.)
📖Iesaku izlasīt! Atvērs acis un sirdi daudz plašāk! P.S. Ja nopērc grāmatu, tu ziedo 1 eiro labdarības organizācijai "Dr. Klauns". Pati gan ņēmu grāmatu no @rigascb filiāles "Pūce", bet domāju,ka šai grāmatai vajadzētu būt arī manā personīgajā grāmatu plauktā.