The History of Lithuania

by Alfonsas Eidintas

This book strives to present an answer to a question which is one of the most significant to the people of Lithuania: how did Lithuania come into being, and why is our country not an expression of chance or circumstance, but rather, a fruit ripened for centuries, a path of self-dependence paved by the lawful self-determination of its people, and a natural, merited recompense for the life of each and every Lithuanian?

This is the first attempt since 1990 to embrace the entire history of Lithuania, from antiquity to 2004, in a responsible and prudent glance.

Genres: History, Nonfiction

318 pages, Hardcover

First published January 1, 2013

Reviews

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Likās interesanti uzzināt tik tuvo kaimiņu vēsturi - sakarīgs vēstures pārstāsts populārzinātniskā valodā. Perosnīgi manai gaumei pārāk liela disproporcija teksta daļai par 20.gs. un visu laiku līdz tam (aizvēsture vispār pāris lapās) - jo mani 20.gs. vēsture nemaz ne tik ļoti interesē, man vairāk patiktu lasīt par to pavisam atšķirīgo laiku, par Lielkunigaitiju un tamlīdzīgi.

[Kerry · Rating 4 out of 5]

This was a readable history of Lithuania, and the translation and editing work was not too shabby, either. Though it contained some opinion as well as a nationalist slant, it de-emphasized points of history that many Lithuanian sources want to beat over the reader's head (such as the incredible power, expanse, and overall awesomeness of the Grand Duchy of Lithuania, which is less relevant than recent events to our understanding of Lithuania) and tries to make mention of issues and events that may have been overlooked--though more work to be done there, to be sure.

Overall recommended reading for students of Lithuanian, Baltic, or Post-Soviet history and culture, and an interesting document for the tone and approach of the piece as well as the information contained within.

[Baska · Rating 4 out of 5]

3.5*
A decent overview, not too in-depth on any single topic. Occasionally, a specific event would be mentioned without any explanation to what it entailed. The organization of the text could have been improved, both chronologically and thematically; the sub-chapters felt a bit jumpy and disjointed at times.

[Jānis Būmanis · Rating 3 out of 5]

Īss un vienkāršs sarežģītās Lietuvas vēstures pārstāsts. Laba lasāmviela tiem, kam kaimiņzemes vēsture ir mazpazīstama un par to grib uzzināt pamatlietas, kas acīmredzot arī ir šis grāmatas mērķis. Lasītājam ar priekšzināšanām jau gribētos, ko vairāk.
Grāmatas labākais citāts- ,,Rietumeiropas pilsoņi, redzot, ka Lietuvā ir mierīgi, jo lietuviešu kriminālās pasaules pārstāvji jau darbojas viņu zemēs, pārpludināja drošo Lietuvu kā tūristi.''

[AURORA RU · Rating 3 out of 5]

Lietuvas vēstures grāmata pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma, izskatās super, arī saturiskais strukturējums ir labs, bet par pašu saturu man ir jautājumi. Vienotas, pārskatāmas hronoloģijas nav. Es teiktu, ka šis ir vairāk tāds PR projekts, politisks pasūtījums tēla veidošanai un patriotiskuma veicināšanai. Ja neskaita dažas kartes un fotogrāfijas, tad pārējais vēstures izpētei nenoderēs. Izlasi un nesaproti, kurš kuru iekaroja, bet toties atmiņā paliks, piemēram: "Ukraiņi joko, ka lietuvieši bijuši labākie laupītāji viņu vēsturē." Vārdsakot, lietuviešiem ar pašapziņu viss lieliski, bet baltkrievi ar Lietuvas vēsturi izturas daudz cienīgāk.

"Senās Krievzemes zemes pašas netiecās pie LLK kā "maigāka" okupanta, lietuviešu ekspansijā bija viss - gan tieša iekarošana, gan ietekmes paplašināšana citos veidos, jo vēsture nepazīst gadījumus, ka lielvalstīm kāds pievienotos labprātīgi. Bizantijas avoti nekādu lietuviešu miermīlību nepiemin - tieši otrādi, runā par "drosmīgu un kareivīgu tautu". Pat laulības starp dinastijām notika, izmantojot tiešu militāru spiedienu.
Lietuvieši, visticamāk, bija tādi paši imperiālisti kā citi, tikai, sagrābuši svešu novadu, viņi savus likumus tūlīt neuzspieda, t.i. sākumā nemainīja tur izveidojošos kārtību. Visprecīzāk šo taktiku raksturo lietuviešu kungaišu izteiciens: "Senatni negraujam, jaunumus neieviešam," - viņi atstāja senās kņazistu struktūras (tās vēlāk pārvērtīsies dalienu privilēģijās, mūsdienu terminos runājot, - autonomijās). Ukraiņi joko, ka lietuvieši bijuši labākie laupītāji viņu vēsturē. Diez vai tādu attiecību iemesls varēja būt lietuviešu labsirdība un miermīlīgais raksturs."

[Carl Svensson · Rating 2 out of 5]

Better for learning 'of' things than 'about' things.

[Carlos S. Vogel · Rating 4 out of 5]

Eidintas' general History of Lithuania is a comprehensive — yet a surprisingly light read — on the subject.

It is probably one of the best introductions on the intriguing history of Lithuania out there. It also comes with nice recommendations for further reading. Though it’s been a while since I last read it, I remember it fondly and it helped to introduce me to the topic tremendously.

[Jessica Bellas · Rating 4 out of 5]

The book presents a very thorough history but the information was not presented in a concise or organized way. The book was a supplement to a Lithuanian history class and it is unlikely I would have read it all if was not part of my class.

[Karolis Damulis · Rating 4 out of 5]

A concise history of Lithuania, definitely not a deep dive, serves as good an easy introduction of the nations history

[Karina Dijokaite]

At this point den burde være her pga SRP

[Emil · Rating 3 out of 5]

Although the Lithuanian Millenium 1009-2009 book is a deeper and more substantiable piece of literature, Alfonsas Eidintas's reading is a good, brief reading about Lietuva's history, especially for the foreign readers to get accustomed to Lithuania's historical identity and culture.

[Sarah · Rating 5 out of 5]

If you want to get educated in Lithuania history from (BC until now), then this book is the one. It really fascinates me to see that a small country , not represented by the media, is rich in history. This book will make you want to read more about the country.

[Lorenzo · Rating 2 out of 5]

Quite interesting reading anyway it seems that the authors are trying to prove something instead of simply referring the facts.