Tā, šis nu oficiāli ir mans mīļākais dzejas krājums (ok, dzejas izlase, ja gribam būt skrupulozi precīzi).
Reliģisko, mītisko un vēsturisko tēlu un motīvu nešpetnas rotaļas, kuras diriģē dzejnieks-filosofs - īsts nektārs dvēselei!
Ja tā kārtīgi padomā, šķiet, ka vēl neviens autors nav licis tik ļoti vēlēties iepazīt arī citus viņa darbus (ja nu vienīgi Bulgakovs!) Laikam laiks atmest to savu: "Ai, man dzeja taču nepatīk."
Autors noteikti ir pelnījis daudz plašāku atpazīstamību, tāpēc visiem lasīt Mūku! Žigli!