Tante Vilhelmīne

by Māra Jakubovska

Kā sadzīvot ar gados vecu tanti, kura ilgi dzīvojusi viena pati, kurai traucē skaļi pusaudži un patiesībā jebkādas novirzes no viņas pierastās dzīves kārtības un par vērienīgu pārmetumu objektu kļūst pat tas, ja nopirkta “nepareizā” maizes šķirne? Rudīte ilgi centusies salāgot savas ģimenes un tantes Vilhelmīnes intereses, taču izskatās, ka nesaskaņas un tantes neapmierinātība tikai aug augumā. Vai Vilhelmīnes apsolītais mantojums ir Smilgu ģimenes miera vērts?

192 pages, Paperback

First published January 1, 2023

Reviews

[Linda (bythebellbooks) · Rating 5 out of 5]

“Mājās jābūt miera ostai, vietai, kur gribas atpūsties, atgriezties”

Pamanīju šo grāmatu bibliotēkas plauktā, kad biju aizgājusi pēc rezervētajām bērnu žūrijas grāmatām. Man ļoti patika, lika gan pasmaidīt, gan aizdomāties.. gan par mājām, gan to ar kādiem cilvēkiem dzīvojam un sadzīvojam, gan arī par sēnītēm 🍄🙃

Vērts izlasīt.. it īpaši, ja jūsu dzīvē sanākusi saskare ar šādu tanti Vilhelmīni.. (un viņa pat var nebūt tante… ) šādi cilvēki ļoti labi prot maskēties.. un iežēlināt.. lai drīz pēc tam liktu jums pašiem justies sliktiem un nekam nederīgiem. Lai ko jūs darītu, nekad nekas nebūs labi. Jo vairāk centīsieties, jo sliktāk viss kļūs.. ja pamanāt šādu personāžu savā dzīvē.. vislabākais ir bēgt ko kājas nes, kamēr nav par vēlu 😜 lai nav jāķeras pie mušmirēm 😉

[Vineta Ivanovska · Rating 4 out of 5]

" Ak , par to nebija jēgas domāt! Lai Aina ar Jāni nāk un saimnieko ! Varbūt viņiem veiksies labāk.Jācer taču, lai gan īstenībā sievietei bija vienalga . Interesanti būtu pavērot , kurā brīdī tantes mīluļi paliks par viņas ienaidniekiem. No Mīļās sirds līdz Pakaļai ir tikai viens solis ..."
Māra Jakubovska " Tante Vilhelmīne "

Grāmata , ir par vecu īgnu večiņu . Kurai viss ir ne pa prātam .
Pārsteidza grāmatas beigas, bet varbūt tikai daļēji...jo nepārtraukta strīdēšanās , lika noprast , nu nedzīvos un nepaliks tajā mājā.
Kopumā interesanti bija izlasīt.
Goodreads ⭐⭐⭐⭐

[Andersone · Rating 5 out of 5]

Izcili. Smīnēju no sākuma līdz beigām, tik pazīstami izgājieni. Tante uzrakstīta vienkārši perfekti.

[Aija Puriņa · Rating 3 out of 5]

Kādu laika sprīdi iepriekš šo grāmatu pamanīju bibliotēku gada noslēguma apskatos kā vienu no iemīļotākajām grāmatām lasītāju vidū. Un pēc kāda laiciņa "Globusā" šo dzelteno "Vakara romānu" pa 1 eiro akcijas laikā nopirku. "Pavasara koplasīšanai" vajadzēja ko īsu, un reiz takš savu plauktiņu arī jāizmanto, ne tikai bibliotēkas e-katalogu 😄 Tad ņems un lasīs šo.

Grāmata ir par neierastu un varbūt arī reizēm grūti izrunājamu tēmu - mantojumu. Es šo dēvētu par sadzīves romāniņu. Šajā stāstā tante Vilhelmīne nolēmusi atrast sev aprūpētājus, kam pēcāk arī atstātu savu mājiņu kā pateicību. Bet šī Vilhelmīne, ko visi dēvē par Villiju, gan drīzāk tomēr izrādās Minna 🫣😅 Šeit mans kompliments autorei - jo ļoti labi parādīts mūžīgi upura lomā esošās, īgnās un paštaisnās tantes tēls 👍👍👍 Lasītājs gan jau lasot jūt, uz ko šis stāsts velk... Pārsteidzošu notikumu tikpat kā stāstā nav (ok, viens traks pavērsiens gan tik tikko notika 🫣😅, bet saprātiņš laikus atskrēja mājās😂). Es teiktu, ka šī grāmata ir ģimenes ikdienas dienasgrāmata par kopdzīvi ar vecu, gražīgu dāmu. Toties Rudīti pilnībā sapratu, un viņa tiešām šķita jauka, bet arī jaukiem cilvēkiem ir savas robežas😏.

Grāmata ir par cilvēku attieksmi vienam pret otru, attiecībām starp dažādu paaudžu cilvēkiem, par iejūtību, arī par gatavību uz daudz ko, lai tikai dabūtu māju, pat jūtoties pazemots un izmantots. Stāsts ir par veca cilvēka toksisku vientulību un negatīvismu, par nemitīgu vēlmi valdīt un noteikt citu cilvēku darbības. Jāteic gan, ka Vilhelmīnes gadījumā, manuprāt, viņas personībai nav tik liela sakara ar vecuma īpatnībām, viņas raksturs vienkārši visu mūžu tāds bijis, un to nemaina pat nāves tuvums. Tracinoša tā Minnas tante bija! Bet tādi cilvēki - "neloģismi" eksistē, uh!😏😅

Biju iedomājusies, ka stāsts būs smieklīgāks, bet principā zināju, uz ko gāju, neesmu dikti vīlusies. Interesanti palasīt par šāda rakstura cilvēku, un varu atsaukt atmiņā šo to arī no savas dzīves. 🙃 Domāju, ka daudzi par mani pieredzējušāki un vecāki cilvēki te varētu saredzēt daudz tuvākas tēmas un izjūtas, ja paši saskārušies ar vecākiem cilvēkiem un mantojuma kārtošanas procedūrām.

Ja gribas palasīt ko vieglu un sadzīvisku, kā arī bišķi padomāt par dzīvi, tad droši lasiet.✨

[Annija Streikiša · Rating 4 out of 5]

Grāmata par ļoti kolorītu tanti un pārsteidzoši precīzi aprakstītas "iz dzīves" atpazīstamas situācijas. Burtiski kā katalogs par nīgru cilvēku "burkšķēšanu". Izslasītais rosina pārdomas. Grāmatas noslēgums mani pārsteidza - nebiju tādu iedomājusies, tāpēc bija interesanti līdz pašām beigām. Kas man mazliet pietrūka - saprast, kādēļ tante Vilhelmīne tāda ir. Manā skatījumā katram rūgumpodam ir iemesls. Jā, piekrītu, ka "ko sēsi, to pļasi", taču - arī sējai ir sava motivācija, no kurienes tāds rūgtums par visu. Un par pārējām varonēm - Rudīte, Aina - kāpēc pieaugušas sievietes ir tik ļoti naivas? Taču prieks, ka tāda tante Vilhelmīne veicināja šo sieviešu izaugsmi, ka viņa bija kā "ceļa stabiņš", kas ļauj novērtēt dzīves labās puses. Viegli lasāma grāmata vasaras izklaidei.

[Agnese Zariņa · Rating 3 out of 5]

Šīs grāmatas moto varētu būt - "ko sēsi, to pļausi".
Viegli un ātri lasāma. Nav grūti vizualizēt personāžus, kā arī iztēloties, ka šis notiktu arī reālajā dzīvē, bet kaut kas tomēr līdz galam nepaķēra..ap kādu 40.lappusi radās sajūta, ka viss jau iet pa riņķi.