What do you think?
Rate this book
Marija Déjà vu
"Pēc šīs grāmatas, rodas vēlme daudz lasīt, dzīvot viegli, jutekliski un impulsīvi, atrast savas izjūtas un domas. Romāns lasās franciski viegli un vasarīgi ātri. Grencbergas valodai piemīt Sagānas skumjais siltums un brīvība."
Una Rozenbauma, režisore un radošā direktore
"Sākumā stāsts slēpjas un koķetē ar lasītāju, atklājoties vien tam, kas uzticīgi dodas Marijai līdzi tālajā un arī mežonīgi skaistajā ceļā. Tomēr izšķiroši nozīmīgi nav viņas ārējie piedzīvojumi. Tie ir tikai iesaiņojums Marijas iekšējam ceļam pie sevis. Un agri vai vēlu, brīvprātīgi vai dzīves piespiestiem šis ceļš ir veicams ikvienam no mums."
Dārta Daneviča, aktrise
"Neaizmirstami skaists ir šis ceļojums kopā ar Mariju. Valoda un noskaņa kā glezna, ko baudīt. Romāns kā lēna deja, kam ļauties. Stāsts kā terapija, kas rezonē ar manām izjūtām. Cienu autores domu dziļumu – īsti, dzīvi un patiesi."
Lelde Kovaļova, kino producente un rakstniece
"Romāns par neparasto déjà vu stāvokli, par ceļa sākumu un beigām, vieglu depresiju un liktenīgu iemīlēšanos, bijušo un tagadējo sevi, Alisi un Mariju. Visam pa vidu ir kodols – patība, līdz kurai aizsniegties var vien ļaujoties. Marijas stāsts rosina ļauties un doties ceļojumā uz savu kodolu. Un noticēt mīlestībai, jo ticība tai ir cilvēka vienīgā reliģija."
Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, raidieraksta piedzivotlappuses autore
Una Rozenbauma, režisore un radošā direktore
"Sākumā stāsts slēpjas un koķetē ar lasītāju, atklājoties vien tam, kas uzticīgi dodas Marijai līdzi tālajā un arī mežonīgi skaistajā ceļā. Tomēr izšķiroši nozīmīgi nav viņas ārējie piedzīvojumi. Tie ir tikai iesaiņojums Marijas iekšējam ceļam pie sevis. Un agri vai vēlu, brīvprātīgi vai dzīves piespiestiem šis ceļš ir veicams ikvienam no mums."
Dārta Daneviča, aktrise
"Neaizmirstami skaists ir šis ceļojums kopā ar Mariju. Valoda un noskaņa kā glezna, ko baudīt. Romāns kā lēna deja, kam ļauties. Stāsts kā terapija, kas rezonē ar manām izjūtām. Cienu autores domu dziļumu – īsti, dzīvi un patiesi."
Lelde Kovaļova, kino producente un rakstniece
"Romāns par neparasto déjà vu stāvokli, par ceļa sākumu un beigām, vieglu depresiju un liktenīgu iemīlēšanos, bijušo un tagadējo sevi, Alisi un Mariju. Visam pa vidu ir kodols – patība, līdz kurai aizsniegties var vien ļaujoties. Marijas stāsts rosina ļauties un doties ceļojumā uz savu kodolu. Un noticēt mīlestībai, jo ticība tai ir cilvēka vienīgā reliģija."
Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, raidieraksta piedzivotlappuses autore
370 pages, Hardcover
Published March 11, 2024
19 people are currently reading
250 people want to read
About the author
Inga Grencberga
6 books590 followers• Standartnovirze. Raksturo visu vērtību vidējo variācija ap aritmētisko vidējo •
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 99 reviews
March 29, 2024
Man patīk, kā Inga raksta. Te nav daudz dinamikas, ir daudz emociju, kuras caur Mariju tiek nodotas lasītājiem. Grāmatā atradu daļu sevis - reizēm apjukušu, bet vienmēr stipru. Un vai skolas gadu pāridarījumi spēj ietekmēt cilvēka nākotni? Noteikti.
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](/_next/image?url=https%3A%2F%2Fi.gr-assets.com%2Fimages%2FS%2Fcompressed.photo.goodreads.com%2Fusers%2F1659017528i%2F124023459._UX200_CR0%2C0%2C200%2C200_.jpg&w=128&q=75)
March 17, 2024
Ļoti patika un aizkustināja. Un mani aizlocītie stūrīši, kur slēpjas mani aizskāruši citāti - nemelo 🤍
April 9, 2024
Ja man būtu jāizvēlas starp Alisi un Mariju, es izvēlētos Mariju.
Bet es neizvēlēšos.
Es līdzpārdzīvošu. Līdzdusmošos. Līdzparaudāšu. Saņemšos. Sakliegšos. Samīlēšos. Atmīlēšos. Atsāpināšos. Attālināšos.
Un tomēr.
Satuvināšos.
Tuvināšos.
Bet neizvēlēšos.
«Man šķiet neparasti un pārsteidzoši, kā piemērotos brīžos lasītais iznirst no zemapziņas dzīlēm un paceļas virspusē, apliecinot patiesību: katra izlasītā grāmata ir papildu dzīve un pieredze, kuru izdzīvojam. Tā nav sveša pieredze, tā ir mūsējā – ielasīta un ierakstīta apziņā un zemapziņā.»
Mēs esam nebeidzama garuma (un platuma) (braucami un ejami) ceļi. Un cilvēki, kurus sastopam, ir mūsu pieturvietas. Ceļazīmes. Brīdinājuma zīmes. Aizlieguma zīmes.
(- Pēc divsimts metriem nogriezieties pa kreisi!)
(- Nogriezieties pa kreisi!)
«Var izkāpt no ikdienas un visaptverošiem notikumiem, bet pasaule tuprina griezties, viss turpina notikt, cilvēki turpina mīlēt, nīst, karot, dzimt, mirt un maksāt rēķinus. Pasaule vienmēr ir gatava tam, ka tu pie tās atgriezīsies un ielēksi atpakaļ virpulī, līdz kādā brīdī izmetīs tevi ārpus Visuma uz visiem laikiem.»
Bet tik pat labi mēs esam arī ceļa/brīdinājuma/aizlieguma zīmes citu cilvēku ceļos (un neceļos).
Mēs esam viss, ko kāds ir gatavs ievērot un pārkāpt.
(- Jūs esat sasniedzis galamērķi!
- Ne velna!)
4.5⭐️
Bet es neizvēlēšos.
Es līdzpārdzīvošu. Līdzdusmošos. Līdzparaudāšu. Saņemšos. Sakliegšos. Samīlēšos. Atmīlēšos. Atsāpināšos. Attālināšos.
Un tomēr.
Satuvināšos.
Tuvināšos.
Bet neizvēlēšos.
«Man šķiet neparasti un pārsteidzoši, kā piemērotos brīžos lasītais iznirst no zemapziņas dzīlēm un paceļas virspusē, apliecinot patiesību: katra izlasītā grāmata ir papildu dzīve un pieredze, kuru izdzīvojam. Tā nav sveša pieredze, tā ir mūsējā – ielasīta un ierakstīta apziņā un zemapziņā.»
Mēs esam nebeidzama garuma (un platuma) (braucami un ejami) ceļi. Un cilvēki, kurus sastopam, ir mūsu pieturvietas. Ceļazīmes. Brīdinājuma zīmes. Aizlieguma zīmes.
(- Pēc divsimts metriem nogriezieties pa kreisi!)
(- Nogriezieties pa kreisi!)
«Var izkāpt no ikdienas un visaptverošiem notikumiem, bet pasaule tuprina griezties, viss turpina notikt, cilvēki turpina mīlēt, nīst, karot, dzimt, mirt un maksāt rēķinus. Pasaule vienmēr ir gatava tam, ka tu pie tās atgriezīsies un ielēksi atpakaļ virpulī, līdz kādā brīdī izmetīs tevi ārpus Visuma uz visiem laikiem.»
Bet tik pat labi mēs esam arī ceļa/brīdinājuma/aizlieguma zīmes citu cilvēku ceļos (un neceļos).
Mēs esam viss, ko kāds ir gatavs ievērot un pārkāpt.
(- Jūs esat sasniedzis galamērķi!
- Ne velna!)
4.5⭐️
March 30, 2024
Ideāli. Patiesi. Atkailinoši. Jutekliski. Atmaskojoši. Atbrīvojoši. Dziedinoši. Paldies, Marija!
May 12, 2024
Man patika šis ceļojums kopā ar Mariju. Emocionāli jūtos līdzīgi: par cik ilgstoši ir dzīvots kaut kam, bet nezin kam, arī man gribas doties bezmērķa ceļojumā pašai sev.
Marijas emocionālā pasaule sākotnēji lika uzdot jautājumus, par ko var tik ļoti pārdzīvot? Tomēr intriga, ko rada grāmatas iesākums, paņem lasītāju sev līdzi un dienu pa dienai (kā ir konstruēta grāmata) atklāj, no kurienes nāk pārdzīvojumi un to ietekmētās Marijas izpausmes.
Aizdomājos par to, ka man patiesībā pietrūkst šāda emocionalitāte. Laika gaitā gan es, gan apkārtējie cilvēki arvien vairāk cenšas būt pieauguši un nosvērti, arvien mazāk izjūtot un daloties ar patiesām emocijām. Tā ir mana visnemīļākā pieaugšanas daļa: šis pieaugušums ir tik nogurdinošs, neinteresants un neiedvesmojošs. Neapzināti tāda esmu kļuvusi es pati, nogriežot no sevis krietnu gabalu svarīgu krāsu, izplūstot beige sabiedrībā.
Ingai Grencbergai labi sanāk aprakstīt iekšējo pasauli un starppersoniskos sakarus tā, lai nav klišejiski (kas bieži neizdodas citiem vietējiem rakstniekiem).
Lai gan esmu lasījusi rakstnieces pirmo grāmatu "Sestā sieva" (kurā galvenā varone ir Alise), es laikam nesapratu, ko nozīmēja Alises parādīšanās Marijas stāstā. Man radās iespaids, ka tas varētu simbolizēt personības traucējumus (Alise = Marijas alternate personība), bet līdz galam šai domai nepiesējos un beigu beigās paliku apjukusi.
Priekš manis pēdējo zvaigzni laupīja beigas. Nespoilošu, kādas tās ir, labāk pašam izlasīt. Manuprāt, tās bija it kā loģiskas, bet kaut kā izjauca grāmatas jutekliskumu. Gribētos citas beigas, bet pat nezinu, kādas. Varbūt laikā, kad man pašai cilvēki īsti neinteresē, nespēju sakonektēties ar šādu stāsta gala secinājumu. Es nenoticēju, ka tas Marijai bija atrisinājums - man šķita, ka viņas problēmas atgriezīsies nedēļu vai divas pēc atvaļinājuma.
Lai nu kā - man patika lasīt šo Marijas ceļojumu! Paldies rakstniecei par patīkamu, raitu un saistošu lasīšanas pieredzi.
Papildus piezīme no manas mammas, kas angliski nesaprot, - ieteiktu anglisko daļu tulkojumus un vispār piezīmes likt lapas apakšpusē, lai nav nonstop jāvirina grāmata.
Mani nesaistīja koncepts par citātiem un domām no citām grāmatām. Šad tad gribējās ko izrakstīt, bet tās bija citu autoru domas, tāpēc šķistu jocīgi atsaukties uz šo grāmatu, bet nebija ne jausmas, no kura darba ir šis cita autora citāts. Ar laiku arī ignorēju piezīmes un atsauces uz citiem autoriem, jo apnika virināt grāmatu un meklēt skaidrojumu atsaucei. Tur piekrītu mammai - kāpēc mētāt lasītāju no vāka uz vāku? Gribas lasīt plūstošāk.
Mīnus puszvaigzne arī par grāmatas matēto vāku. Lai kā es to sargātu un lasītu ar mazgātām rociņām, kaut kā sanācis to nospeķot, un tas vairs neizskatās tik glauni. 😅
Marijas emocionālā pasaule sākotnēji lika uzdot jautājumus, par ko var tik ļoti pārdzīvot? Tomēr intriga, ko rada grāmatas iesākums, paņem lasītāju sev līdzi un dienu pa dienai (kā ir konstruēta grāmata) atklāj, no kurienes nāk pārdzīvojumi un to ietekmētās Marijas izpausmes.
Aizdomājos par to, ka man patiesībā pietrūkst šāda emocionalitāte. Laika gaitā gan es, gan apkārtējie cilvēki arvien vairāk cenšas būt pieauguši un nosvērti, arvien mazāk izjūtot un daloties ar patiesām emocijām. Tā ir mana visnemīļākā pieaugšanas daļa: šis pieaugušums ir tik nogurdinošs, neinteresants un neiedvesmojošs. Neapzināti tāda esmu kļuvusi es pati, nogriežot no sevis krietnu gabalu svarīgu krāsu, izplūstot beige sabiedrībā.
Ingai Grencbergai labi sanāk aprakstīt iekšējo pasauli un starppersoniskos sakarus tā, lai nav klišejiski (kas bieži neizdodas citiem vietējiem rakstniekiem).
Lai gan esmu lasījusi rakstnieces pirmo grāmatu "Sestā sieva" (kurā galvenā varone ir Alise), es laikam nesapratu, ko nozīmēja Alises parādīšanās Marijas stāstā. Man radās iespaids, ka tas varētu simbolizēt personības traucējumus (Alise = Marijas alternate personība), bet līdz galam šai domai nepiesējos un beigu beigās paliku apjukusi.
Priekš manis pēdējo zvaigzni laupīja beigas. Nespoilošu, kādas tās ir, labāk pašam izlasīt. Manuprāt, tās bija it kā loģiskas, bet kaut kā izjauca grāmatas jutekliskumu. Gribētos citas beigas, bet pat nezinu, kādas. Varbūt laikā, kad man pašai cilvēki īsti neinteresē, nespēju sakonektēties ar šādu stāsta gala secinājumu. Es nenoticēju, ka tas Marijai bija atrisinājums - man šķita, ka viņas problēmas atgriezīsies nedēļu vai divas pēc atvaļinājuma.
Lai nu kā - man patika lasīt šo Marijas ceļojumu! Paldies rakstniecei par patīkamu, raitu un saistošu lasīšanas pieredzi.
Papildus piezīme no manas mammas, kas angliski nesaprot, - ieteiktu anglisko daļu tulkojumus un vispār piezīmes likt lapas apakšpusē, lai nav nonstop jāvirina grāmata.
Mani nesaistīja koncepts par citātiem un domām no citām grāmatām. Šad tad gribējās ko izrakstīt, bet tās bija citu autoru domas, tāpēc šķistu jocīgi atsaukties uz šo grāmatu, bet nebija ne jausmas, no kura darba ir šis cita autora citāts. Ar laiku arī ignorēju piezīmes un atsauces uz citiem autoriem, jo apnika virināt grāmatu un meklēt skaidrojumu atsaucei. Tur piekrītu mammai - kāpēc mētāt lasītāju no vāka uz vāku? Gribas lasīt plūstošāk.
Mīnus puszvaigzne arī par grāmatas matēto vāku. Lai kā es to sargātu un lasītu ar mazgātām rociņām, kaut kā sanācis to nospeķot, un tas vairs neizskatās tik glauni. 😅
May 2, 2024
Tagad es ticu - grāmata Tevi atradīs īstajā laikā. Tā Marijas stāsts atrada arī mani.
Par laiku.
Par cilvēkiem.
Par savu ceļu.
Par atrašanu.
Par sevis mīlestību.
Par laiku.
Par cilvēkiem.
Par savu ceļu.
Par atrašanu.
Par sevis mīlestību.
June 11, 2024
Grāmatā neredzēju dinamikas, bet gan emocijas. Līdzīgas emocijas, kādas šobrīd norisinās arī ar mani...
Drusku traucēja daudzie citāti, jo jutu, ka autore var pati radīt savējos...
Drusku traucēja daudzie citāti, jo jutu, ka autore var pati radīt savējos...
May 22, 2024
Pirmkārt, esmu ātra lasītāja, bet šī grāmata centās palēnināt manu tempu un apgriezienus, tā burtiski lūdza, lai izgaršoju lēnām un nesteidzīgi.
Otrkārt, lasot šo grāmatu, jutos tā, it kā lasītu Dantes “Dievišķo komēdiju”, kādas ēteriskas būtnes dienasgrāmatas fragmentu, kas dodas cauri ellei, šķīstītavai un paradīzei. Izgaršoju katru meistarīgi ievīto citātu (diez autorei ir kāds citātu blociņš, kas sadalīts pa tēmām?), Marijas refleksiju par man tik ļoti aktuālo kauna izjūtu, domu karuseļiem, kurus lasot, katru reizi gribējās smaidīt un ķiķināt kā bērnam, jo mana iztēle lasītajam vēl pievienoja klāt atbilstošu melodiju. Skumu un jutu līdzi arī vardarbīgajām ainām…
Es tiešām izbaudīju šīs grāmatas lasīšanu. Un došos tālāk prom, tuvāk klāt. Sev.
P. S. Ja nu kas, es dikti novērtēju grāmatzīmes (grāmatstriķīša vai kā šo precīzi sauc?!) esamību, vien būtu vēl laimīgāka, ja būtu vēl viens, lai veiklāk varētu atrast citātu autorus.
P. P. S. Lūdzu, Inga, rakstiet vēl un vēl!
“Ikreiz, kad esi ceļā un satiec cilvēkus ceļā, tie pie tevis tā vai citādi atkal atgriežas. Reizēm pat caur citiem cilvēkiem. Un tu atgriezies pie viņiem vai pie citiem.”
“Tagad es zinu un saprotu: nauda patiešām ir vislētākais maksāšanas veids. Īstā vērtība ir kopā pavadītais laiks.”
Otrkārt, lasot šo grāmatu, jutos tā, it kā lasītu Dantes “Dievišķo komēdiju”, kādas ēteriskas būtnes dienasgrāmatas fragmentu, kas dodas cauri ellei, šķīstītavai un paradīzei. Izgaršoju katru meistarīgi ievīto citātu (diez autorei ir kāds citātu blociņš, kas sadalīts pa tēmām?), Marijas refleksiju par man tik ļoti aktuālo kauna izjūtu, domu karuseļiem, kurus lasot, katru reizi gribējās smaidīt un ķiķināt kā bērnam, jo mana iztēle lasītajam vēl pievienoja klāt atbilstošu melodiju. Skumu un jutu līdzi arī vardarbīgajām ainām…
Es tiešām izbaudīju šīs grāmatas lasīšanu. Un došos tālāk prom, tuvāk klāt. Sev.
P. S. Ja nu kas, es dikti novērtēju grāmatzīmes (grāmatstriķīša vai kā šo precīzi sauc?!) esamību, vien būtu vēl laimīgāka, ja būtu vēl viens, lai veiklāk varētu atrast citātu autorus.
P. P. S. Lūdzu, Inga, rakstiet vēl un vēl!
“Ikreiz, kad esi ceļā un satiec cilvēkus ceļā, tie pie tevis tā vai citādi atkal atgriežas. Reizēm pat caur citiem cilvēkiem. Un tu atgriezies pie viņiem vai pie citiem.”
“Tagad es zinu un saprotu: nauda patiešām ir vislētākais maksāšanas veids. Īstā vērtība ir kopā pavadītais laiks.”
Read
April 14, 2024"Tas nav stāsts par vēlmi sevi vai otru padarīt labāku, salabot. Tas ir stāsts par "būt kopā tumsā"". (161.lpp.)
Turp, kurp mēs visi alkstam doties, nav ne ceļa sākuma, ne beigu, tikai nebeidzams okeāna apvārsnis. Necaurredzams, miglas piebliezts, ievelkošs un aicinošs.
Turp, kurp mēs baidāmies nonākt, neviens nedod līdzi ceļa kartes, norādes, visi nejaušie ceļabiedri ir gaistoši, balstoši un mirkli klātesoši.
Turp, kurp mēs gribam aizbēgt, var tikai atbēgt ārprātā paklausot savai kliedzošajai sirdsbalsij. Tumsā lavīties, taustīties, meklējot tumīgu gaismu, kurai pieķerties, ieķerties, pieturēties.
Kad laika nogrieznis saplūdis starp pagātnes bijību un tagadnes esību, ir tik viegli krist, maldīties un pazaudēties, lai izgaršotu vienpatības alkas un spētu atkal iederēties, nepazaudējot arī savas ēnas tumšākos stūrīšus.
Autore gluži kā spoguļu zālē spoguļojas, pazaudējot realitātes un atspulga līnijas, saplūdinot savu esību ar alter tēliem, savijot savu pieredzi caur visu izlasīto, izjusto, piederīgo, lai ļautu grāmatu varonēm dzīvot savu dzīvi. Nav svarīgi, vai Alise ir Marija, vai Alise un Marija ir Inga, viņas visas ir viena un neviena, pati par sevi- esība un bezgalība, kurā iespējams arvien no jauna sevi radīt, pārradīt un saplosīt, ja vien vēlies.
Tekstualitāte, intertekstualitāte, svarīgas detaļas, ritmiska atkārtošanās, daudzvalodība, ko izgaršot uz mēles, cigarešu dūmi kā māklsiniecisks atribūts. Klātesamība. Sevis meklēšana un piederēšanās. Iederēšanās un savas identitātes meklēšana. Saites, ko ikdienā rūpīgi veidojam ir tās pašas saites, no kurām vēlamies izmisīgi atbrīvoties. Vai ir iespējams vienlaicīgi piederēt sev, ja esi piederīgs citiem?
"Ciešanām, tāpat kā radošumam, ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē- tās viņu veido. Cilvēcīgu." (272.lpp.)
No tumši skandalozās varones lasītājs iepazīstas ar ko liegi maigu- ievainotu, bet reizē tik dodošu un atvērtu pasaulei- tās pieredzei, cilvēkiem, lietām, smaržām, maņām, garšām. Bet neļaujies tikt maldināts, viņas abas pastāv tikai kopā. Katrs no šīs iepazīšanās paņem tieši to, kas viņam nepieciešams, interpretējot, līdzpārdzīvojot un ilgojoties būt tikpat drosmīgi atklātam pret sevi. Vai allaž dzenoties pēc sava okeāna.
"Neviens nav neaizvietojams vai neaizstājams, pareizāk sakot- pilni kapi ar tiem aizstājamajiem." (92.lpp.)
Turp, kurp mēs visi alkstam doties, nav ne ceļa sākuma, ne beigu, tikai nebeidzams okeāna apvārsnis. Necaurredzams, miglas piebliezts, ievelkošs un aicinošs.
Turp, kurp mēs baidāmies nonākt, neviens nedod līdzi ceļa kartes, norādes, visi nejaušie ceļabiedri ir gaistoši, balstoši un mirkli klātesoši.
Turp, kurp mēs gribam aizbēgt, var tikai atbēgt ārprātā paklausot savai kliedzošajai sirdsbalsij. Tumsā lavīties, taustīties, meklējot tumīgu gaismu, kurai pieķerties, ieķerties, pieturēties.
Kad laika nogrieznis saplūdis starp pagātnes bijību un tagadnes esību, ir tik viegli krist, maldīties un pazaudēties, lai izgaršotu vienpatības alkas un spētu atkal iederēties, nepazaudējot arī savas ēnas tumšākos stūrīšus.
Autore gluži kā spoguļu zālē spoguļojas, pazaudējot realitātes un atspulga līnijas, saplūdinot savu esību ar alter tēliem, savijot savu pieredzi caur visu izlasīto, izjusto, piederīgo, lai ļautu grāmatu varonēm dzīvot savu dzīvi. Nav svarīgi, vai Alise ir Marija, vai Alise un Marija ir Inga, viņas visas ir viena un neviena, pati par sevi- esība un bezgalība, kurā iespējams arvien no jauna sevi radīt, pārradīt un saplosīt, ja vien vēlies.
Tekstualitāte, intertekstualitāte, svarīgas detaļas, ritmiska atkārtošanās, daudzvalodība, ko izgaršot uz mēles, cigarešu dūmi kā māklsiniecisks atribūts. Klātesamība. Sevis meklēšana un piederēšanās. Iederēšanās un savas identitātes meklēšana. Saites, ko ikdienā rūpīgi veidojam ir tās pašas saites, no kurām vēlamies izmisīgi atbrīvoties. Vai ir iespējams vienlaicīgi piederēt sev, ja esi piederīgs citiem?
"Ciešanām, tāpat kā radošumam, ir milzīga nozīme cilvēka dzīvē- tās viņu veido. Cilvēcīgu." (272.lpp.)
No tumši skandalozās varones lasītājs iepazīstas ar ko liegi maigu- ievainotu, bet reizē tik dodošu un atvērtu pasaulei- tās pieredzei, cilvēkiem, lietām, smaržām, maņām, garšām. Bet neļaujies tikt maldināts, viņas abas pastāv tikai kopā. Katrs no šīs iepazīšanās paņem tieši to, kas viņam nepieciešams, interpretējot, līdzpārdzīvojot un ilgojoties būt tikpat drosmīgi atklātam pret sevi. Vai allaž dzenoties pēc sava okeāna.
"Neviens nav neaizvietojams vai neaizstājams, pareizāk sakot- pilni kapi ar tiem aizstājamajiem." (92.lpp.)
July 11, 2024
Ingas Grencbergas Marija ir trausla. Kā grezna vāze. Nejauši piesitīsi pa slēptu plaisu, un tā saplīsīs gabalos.
Bet kā traka pīpētāja teikšu: nē! trīs ir pa daudz! Ir mēģināts, trešā vairs nav garšīgi. Trešā jau ir trauksme.
Manas piezīmes: https://lililasa.wordpress.com/2024/0...
Bet kā traka pīpētāja teikšu: nē! trīs ir pa daudz! Ir mēģināts, trešā vairs nav garšīgi. Trešā jau ir trauksme.
Manas piezīmes: https://lililasa.wordpress.com/2024/0...
June 13, 2024
“ Par spīti visam - sāpēm, brūcēm un rētām, grūtībām, sadragātiem sapņiem un neziņai -, šī vienalga ir brīnišķīga pasaule! “ ❤️
April 9, 2024
4.5⭐️
Ak, Marija', Tevi apskaut un turēt ilgi apskāvienā.... Tavs ceļš ir tik drosmīgs!
Marija Déjà vu ir grāmata, kas aptver divus aspektus - Marijas ceļojums par atgriešanos pie sevis - "Mēs esam izvēle, un būt mums nozīmē izvēlēties pašiem sevi" un otrs stāsts ir grāmatas autores mīlestība pret grāmatām un to citātiem. Reizēm es nevarēju pati saprast, ko vēlos redzēt pati vairāk un nereti gaidīju nākamo atsauci. Autore tās tik forši ir ietērpusi Marijas stāstā:)
Inga/ autore ir mans grāmatu draudziņš un varu teikt, ka sākot no 2018.gada manu grāmatu izvēli ļoti ietekmēja Ingas lasītās grāmatas. Tagad jau orientējos pati ļoti labi grāmatu pasaulē, bet iesākumā bija tik labi, ka ir kāds, no kura ņemt piemēru. Un mūsu gaumes ļoti sakrīt:)
Marijas st��sts šķita tik personīgs un intīms, kā ieskatīšanās dienasgrāmatā. Šķiet ik katrs ap Viduspārejas posmu esošs cilvēks grāmatā varētu sajust savas sajūtas, ko reiz piedzīvotu. Es tik ļoti izdzīvoju šo došanos Ceļā. "Ceļš lai ir jūsu galamērķis"
"Mēs esam izvēle, un būt mums nozīmē izvēlēties pašiem sevi"
"Ko nevar uzjust, to nevar izdziedēt. Apsolu sev, ka no šī brīža ļaušu sev izjust un izdzīvot visas emocijas, sajūtas un pieredzes - pilnu gammu un pilnu paleti."
"...Esmu kā vitrāža, salikta no daudzkrāsainiem stikliņiem, tikai šajā košumā vairs neatpazīstu savus mozaīkas gabaliņus. Esmu kļuvusi vairāk viņi nekā es pati, un šī jau ir pavisam cita -ne manis veidota-vitrāža..."
"....Izrādās, nekas nav un nekad nav bijis apstājies. Pat ne uz mirkli. Nav iespējams vienkārši izkāpt, vilciens turpina traukties, itkā visi pasažieri un apkalpojošais personāls joprojām būtu "uz borta" un visiem padomā būtu viens un tas pats galamērķis"
Ak, Marija', Tevi apskaut un turēt ilgi apskāvienā.... Tavs ceļš ir tik drosmīgs!
Marija Déjà vu ir grāmata, kas aptver divus aspektus - Marijas ceļojums par atgriešanos pie sevis - "Mēs esam izvēle, un būt mums nozīmē izvēlēties pašiem sevi" un otrs stāsts ir grāmatas autores mīlestība pret grāmatām un to citātiem. Reizēm es nevarēju pati saprast, ko vēlos redzēt pati vairāk un nereti gaidīju nākamo atsauci. Autore tās tik forši ir ietērpusi Marijas stāstā:)
Inga/ autore ir mans grāmatu draudziņš un varu teikt, ka sākot no 2018.gada manu grāmatu izvēli ļoti ietekmēja Ingas lasītās grāmatas. Tagad jau orientējos pati ļoti labi grāmatu pasaulē, bet iesākumā bija tik labi, ka ir kāds, no kura ņemt piemēru. Un mūsu gaumes ļoti sakrīt:)
Marijas st��sts šķita tik personīgs un intīms, kā ieskatīšanās dienasgrāmatā. Šķiet ik katrs ap Viduspārejas posmu esošs cilvēks grāmatā varētu sajust savas sajūtas, ko reiz piedzīvotu. Es tik ļoti izdzīvoju šo došanos Ceļā. "Ceļš lai ir jūsu galamērķis"
"Mēs esam izvēle, un būt mums nozīmē izvēlēties pašiem sevi"
"Ko nevar uzjust, to nevar izdziedēt. Apsolu sev, ka no šī brīža ļaušu sev izjust un izdzīvot visas emocijas, sajūtas un pieredzes - pilnu gammu un pilnu paleti."
"...Esmu kā vitrāža, salikta no daudzkrāsainiem stikliņiem, tikai šajā košumā vairs neatpazīstu savus mozaīkas gabaliņus. Esmu kļuvusi vairāk viņi nekā es pati, un šī jau ir pavisam cita -ne manis veidota-vitrāža..."
"....Izrādās, nekas nav un nekad nav bijis apstājies. Pat ne uz mirkli. Nav iespējams vienkārši izkāpt, vilciens turpina traukties, itkā visi pasažieri un apkalpojošais personāls joprojām būtu "uz borta" un visiem padomā būtu viens un tas pats galamērķis"
October 14, 2024
Man sāk likties, ka latviešu autoru grāmatu vērtējumiem Goodreads īsti nevar uzticēties, jo pārsvarā 5 zvaigznes saliek draugi un paziņas 😅
Sen nebiju lasījusi grāmatu kādu mēnesi. Autorei ir ļoti laba valoda, manuprāt, kā rakstniecei liels potenciāls, bet tomēr man pietrūka vairāk stāsta kodols. Iedziļināties traucē arī biežā vides maiņa, daudzas stāsta daļas, manuprāt, pazūd (varēja arī nebūt). Izbaudīju sākuma daļu par Alisi un ļoti patika daļas par bērnības atmiņām / traumām. Kopumā melanholisks stāsts, bet priekš manis nedaudz garlaicīgs. Katram savs.
Sen nebiju lasījusi grāmatu kādu mēnesi. Autorei ir ļoti laba valoda, manuprāt, kā rakstniecei liels potenciāls, bet tomēr man pietrūka vairāk stāsta kodols. Iedziļināties traucē arī biežā vides maiņa, daudzas stāsta daļas, manuprāt, pazūd (varēja arī nebūt). Izbaudīju sākuma daļu par Alisi un ļoti patika daļas par bērnības atmiņām / traumām. Kopumā melanholisks stāsts, bet priekš manis nedaudz garlaicīgs. Katram savs.
June 19, 2024
Es nojautu, nē zināju, ka izlasīšu ātri un to ar kādu degsmi lasīšu…
Lielisks romāns. Nē ar izsaukuma zīmi! un izcils.
Ingai ir talants!
Grāmata ir skaisti melna kā melna, stipra kafija… uz tausti patīkama… pārdomāts ir viss, pat iespiesta grāmatzīme - šiki un ērti.
Mīļākais fragments no grāmatas:
“Cenšamies atstāt vietu tīrāku, nekā tā bija, kad ieradāmies, cilvēkus laimīgākus, nekā tie bija, pirms mēs viņus satikām, un pasauli labāku, nekā to atstājām.”
Lielisks romāns. Nē ar izsaukuma zīmi! un izcils.
Ingai ir talants!
Grāmata ir skaisti melna kā melna, stipra kafija… uz tausti patīkama… pārdomāts ir viss, pat iespiesta grāmatzīme - šiki un ērti.
Mīļākais fragments no grāmatas:
“Cenšamies atstāt vietu tīrāku, nekā tā bija, kad ieradāmies, cilvēkus laimīgākus, nekā tie bija, pirms mēs viņus satikām, un pasauli labāku, nekā to atstājām.”
Read
June 7, 2024Brīnišķīgi uzrakstīta grāmata!
April 18, 2024
Cik skaists un sāpīgs stāsts. Autore tik eleganti ir iepinusi mīlestību, (ne)pret sevi, par dzīvi, grāmatām, draudzību, dzīvot gribu! Visu, visu! Atainots viss ar tādu vieglumu, ka pat nepamanīju kā pazudu Marijas pasaulē.
Gribot negribot redzi un sadzirdi sevi, gan kā cietēju, gan kā varmāku, gan kā malas skatītāju.
Paldies par ceļojumu, paldies, ka atgādini ka visi ceļi tomēr ved pie sevis - tātad uz mājām. Un citreiz mums visiem ir vajadzīgs mazliet spiediens, mazliet draugs, lai redzētu, ka esi mazliet pazaudējies.
Gribot negribot redzi un sadzirdi sevi, gan kā cietēju, gan kā varmāku, gan kā malas skatītāju.
Paldies par ceļojumu, paldies, ka atgādini ka visi ceļi tomēr ved pie sevis - tātad uz mājām. Un citreiz mums visiem ir vajadzīgs mazliet spiediens, mazliet draugs, lai redzētu, ka esi mazliet pazaudējies.
April 4, 2024
Pateicos rakstniecei par stāstu, kas aizrāva un kuram gribējās tik viegli dzīvot līdzi, liekot sevi Marijas “kedās”.
Grāmata ir pamudinājums būt ceļā “tālāk prom, tuvāk klāt” pie sevis paša.
Tā vēlreiz atgādināja manis kā vecāka atbildību/līdzāsbūšanas nozīmi, jo savus skolas gadus nu jau atceros ar vieglu smaidu.
Grāmata ir pamudinājums būt ceļā “tālāk prom, tuvāk klāt” pie sevis paša.
Tā vēlreiz atgādināja manis kā vecāka atbildību/līdzāsbūšanas nozīmi, jo savus skolas gadus nu jau atceros ar vieglu smaidu.
April 25, 2025
"Lai arī laiks ir bezgalīgs, tā vienmēr ir par maz. Kam tu velti savu laiku? Kuriem cilvēkiem tu velti savu laiku? Un kā tu to dari? Un pēc tam, kad ar kādu kopā pavadāmais laiks ir beidzies, - vai tad tu joprojām velti viņam laiku? Laiks ir viens no lielākajiem un vērtīgākajiem resursiem, ko sniegt sev, citiem un pasaulei."
Šī romāna galvenā varone ir Marija un viņas dzīves ceļā sastaptie cilvēki. Marija satiek, šķiras, iepazīstas un atvadās. Šis ir viņas ceļš tālāk prom, tuvāk sev. Viņai ir sāpīgas atmiņas no skolas laika, kur piedzīvoti emocionāli un fiziski pāridarījumi no vienaudžiem. Pāridarījumi, kuri atstājuši arī taustāmas un acīmredzamas rētas, un neatbildētu jautājumu "kāpēc? kāpēc es?".
Savā ceļojumā bez konkrēta galamērķa Marija atceras, vēlreiz izdzīvo un pārdzīvo, lai dziedētu sevi. Viņas stāsts vēl reizi parāda lasītājam, cik trauslas būtnes mēs esam, cik viegli ievainojamas un arī to, kādu bagāžu nēsājam sev ikdienā līdzi.
Jāatzīst, ka sākums man nepatika, es tam pretojos un pie sevis īgņojos par klišejiskajiem ieradumiem, kuri piespēlēti galvenajai varonei: smēķēšana, pārtikšana tikai no kafijas, mukšana no ikdienas problēmu risināšanas un spēja izskatīties labi uzkrāsojot vien sarkanu lūpu krāsu un uzliekot saulesbrilles. Taču tad, kad pajautāju pati sev, kāpēc man tas nepatīk, sapratu, ka tas ir tāpēc, jo pati agrāk esmu šādu bezrūpību idealizējusi un vēlējusies atļauties. Un tas man ļāva paraudzīties uz stāstu citādāk, ļauties tam un ja ne gluži iemīlēt, tad sajust simpātijas noteikti.
Paldies Ingai par skaistajiem citātiem, valdzinošajiem vietu un notikumu aprakstiem, emocionālo noskaņojumu un mūsdienās joprojām tik aktuālā mobinga tēmas izcelšanu.
"Saulesbrilles vienmēr ir stāsts arī par slēpšanos no sevis, ne tikai no saules un apkārtējiem."
Šī romāna galvenā varone ir Marija un viņas dzīves ceļā sastaptie cilvēki. Marija satiek, šķiras, iepazīstas un atvadās. Šis ir viņas ceļš tālāk prom, tuvāk sev. Viņai ir sāpīgas atmiņas no skolas laika, kur piedzīvoti emocionāli un fiziski pāridarījumi no vienaudžiem. Pāridarījumi, kuri atstājuši arī taustāmas un acīmredzamas rētas, un neatbildētu jautājumu "kāpēc? kāpēc es?".
Savā ceļojumā bez konkrēta galamērķa Marija atceras, vēlreiz izdzīvo un pārdzīvo, lai dziedētu sevi. Viņas stāsts vēl reizi parāda lasītājam, cik trauslas būtnes mēs esam, cik viegli ievainojamas un arī to, kādu bagāžu nēsājam sev ikdienā līdzi.
Jāatzīst, ka sākums man nepatika, es tam pretojos un pie sevis īgņojos par klišejiskajiem ieradumiem, kuri piespēlēti galvenajai varonei: smēķēšana, pārtikšana tikai no kafijas, mukšana no ikdienas problēmu risināšanas un spēja izskatīties labi uzkrāsojot vien sarkanu lūpu krāsu un uzliekot saulesbrilles. Taču tad, kad pajautāju pati sev, kāpēc man tas nepatīk, sapratu, ka tas ir tāpēc, jo pati agrāk esmu šādu bezrūpību idealizējusi un vēlējusies atļauties. Un tas man ļāva paraudzīties uz stāstu citādāk, ļauties tam un ja ne gluži iemīlēt, tad sajust simpātijas noteikti.
Paldies Ingai par skaistajiem citātiem, valdzinošajiem vietu un notikumu aprakstiem, emocionālo noskaņojumu un mūsdienās joprojām tik aktuālā mobinga tēmas izcelšanu.
"Saulesbrilles vienmēr ir stāsts arī par slēpšanos no sevis, ne tikai no saules un apkārtējiem."
Read
October 8, 2024Godīgi sakot, Sestā sieva uzrunāja vairāk. Vai nu šajā brīdī nesaslēdzāmies vai, manuprāt, te bija visa kā par daudz - sevis meklējumi, ceļojums, attiecības, rētas un pēkšņi uzausis mobings un beigās vēl Harijs... Katra no tēmām ir daudz tirzājama. Mobings jo īpaši. Ļoti bieži atceros puisi no mūsu klases, kuru tiešām nežēlīgi mocīja pārējie puiši klasē. Un to visi redzēja, arī skolotāji. Un neiesaistījās... Puisis ir nodzēries, turpinām dzīvot vienā rajonā. Es nesaku, ka tas bija skolas ārprāta dēļ, jo nezinu, kas cilvēkam ir sasummējies dzīvē, ka tā notiek. Bet zinu tikai to, ka nesapratu un nesaprotu īpaši šodien, kādēļ pati neiesaistījos, kādēļ neaizstāvēju, kādēļ skolotāji uz to noraudzījās no malas... Šodien būtu rīkojusies pavisam savādāk. Toreiz laikam par maz drosmes bija. Tā šīs pēdas paliek. Tādēļ par šo jārunā un jārunā...
May 5, 2025
Aprīļa beigās Siguldas Zvaigznē ABC - turēju divas grāmatas rokās un nevarēju izlemt, kuru ņemt Kalnieti vai Grencbergu. Pajautāju pārdevējai, kuru iesaka - noteikti Mariju ņemiet!
Lasīju un kaifoju, patīk tādas grāmatas, gribas vilkt garumā, lai nebeidzas… man patīk tādas sajūtu grāmatas, pīšanās sevī, it kā kur nekas nenotiek, bet notiek viss.
Kaut kur dziļi iekšā ir vēlme būt femmei fatale, kura eleganti smēķē un kapā baltvīnu, nedomājot, kas tas nav veselīgi (ok, varone ik pa laikam nošaubījās, bet nelimitēja sevi tāpat). Vienkārši doties pasaulē un baudīt iespējas un saņemt rūpes, esot arī neērtai.
Daudz sajūtu un pārdomu. Šo grāmatu atstāšu savā plauktā, gribās to vēl atvērt.
P.S. No šīs grāmatas man 4 jaunas dziesmas klāt manai grāmatu dziesmu izlasei
Prince Kiss
Joni Mitchell Both sides now
Andrea Bocelli Nessun Dorma
The Beatles Let it be
Paldies par grāmatu!
Lasīju un kaifoju, patīk tādas grāmatas, gribas vilkt garumā, lai nebeidzas… man patīk tādas sajūtu grāmatas, pīšanās sevī, it kā kur nekas nenotiek, bet notiek viss.
Kaut kur dziļi iekšā ir vēlme būt femmei fatale, kura eleganti smēķē un kapā baltvīnu, nedomājot, kas tas nav veselīgi (ok, varone ik pa laikam nošaubījās, bet nelimitēja sevi tāpat). Vienkārši doties pasaulē un baudīt iespējas un saņemt rūpes, esot arī neērtai.
Daudz sajūtu un pārdomu. Šo grāmatu atstāšu savā plauktā, gribās to vēl atvērt.
P.S. No šīs grāmatas man 4 jaunas dziesmas klāt manai grāmatu dziesmu izlasei
Prince Kiss
Joni Mitchell Both sides now
Andrea Bocelli Nessun Dorma
The Beatles Let it be
Paldies par grāmatu!
May 27, 2025
3.2⭐️ Es izlasīju 72%.
Man ļoti nepatīk teikt sliktus vārdus par grāmatu. Tas ir milzīgs darbs kurā autors ir devis daļu savas sirds. Kā arī es īpaši novērtēju latviešu literatūru.
Bet šī grāmata mani “neievilka”. Es to lasīju vairāk lasīšanas pēc. Un varbūt arī Ingas valodas dēļ. Vārdi plūda tik skaisti un vārdu izvēle - ļoti tēlaina. Bet kaut kā paragrāfi dažbrīd likās saraustīti, pielieti. Grāmatas domu graudi arī likās jau dzirdēti, izdzīvoti. Distance starp lasītāju un galveno varoni manai gaumei bija par lielu. Es būtu vēlējusies vairāk uzzināt, izzināt Mariju.
Mazs ps. man ļoti patika sajūtu atainojums caur iedomāto karuseli. Un šī grāmata iedvesmoja domu par solo tripu.
Man ļoti nepatīk teikt sliktus vārdus par grāmatu. Tas ir milzīgs darbs kurā autors ir devis daļu savas sirds. Kā arī es īpaši novērtēju latviešu literatūru.
Bet šī grāmata mani “neievilka”. Es to lasīju vairāk lasīšanas pēc. Un varbūt arī Ingas valodas dēļ. Vārdi plūda tik skaisti un vārdu izvēle - ļoti tēlaina. Bet kaut kā paragrāfi dažbrīd likās saraustīti, pielieti. Grāmatas domu graudi arī likās jau dzirdēti, izdzīvoti. Distance starp lasītāju un galveno varoni manai gaumei bija par lielu. Es būtu vēlējusies vairāk uzzināt, izzināt Mariju.
Mazs ps. man ļoti patika sajūtu atainojums caur iedomāto karuseli. Un šī grāmata iedvesmoja domu par solo tripu.
March 28, 2024
Dziļi. Skaisti. Emocionāli. 🖤
March 16, 2024
Trīs dienas pavadīju ar Mariju. Tik pazīstami, tik mokoši. Pārdomu pilnas dienas. Līdzības. Citāti. Grāmatas. Lai arī savā ziņā tas ir skaisti, gribētos šo nesaprast un neizjust tik dziļi. Lai arī uzplēš vecas rētas, ļoti mierinoša grāmata. Beigas - katarse. Asaras. Paldies, Inga!
June 28, 2024
Ilgi esmu lauzījusi galvu, vai vēlos dalīties ar savu stāstu, lasot šo grāmatu.
Gribu tikai minēt, ka šī grāmata nāca man dzīvē mirklī, kad man šķita, ka vēl zemāk es nevaru nonākt.
Es lasīju, raudāju, lasīju un atkal raudāju, dzīvoju līdzi ikvienai emocijai, rindiņai, burtiņam, tikai lai uzzinātu, ka grāmatas beigās arī var būt labāk un arī man būs labāk.
Grāmatas lappuses ir pilnas ar līmlapiņām, kas vēsta par kādu motivējošu atziņu, par vārdiem, kas dara stiprāku un liek domāt, lai darītu..
Dalīšos ar sev tuvākajām atziņām:
🖋️ “Marija, tu nevari izglābt visus… [..] bet jāsāk ir ar sevi! Un es sāku ar sevi.”
🖋️ “Tikai līdz galam saprotot, ka atbildes ir pašā, nevis ārpusē, lietas sastājas īstajās vietās. Savās vietās. Sevī.”
🖋️ “Kaut ikvienam atrastos cilvēks, ar kuru esot kopā attiecībās ir nevis “smags darbs”, [..] bet gan tīrais prieks un laimība.”
🖋️ “Uzdrošināšanās un spēja riskēt – tā jau ir daļa no uzvaras.”
🖋️ “Dzīvi veido ne vien izdarītais, bet arī neizdarītais. Ikviens brīdis mūsu dzīvē ir pagrieziena punkts.”
🖋️ “Satraukta, bet laimīga. Laime ne vienmēr ir miers, vai ne? Kaut arī miers gandrīz vienmēr ir arī laime. Pārstāt censties (!) būt laimīgai… laime nav kaut kas, ko var noķert… tā ir kaut kas, kam ir jāļauj notikt. Jāļaujas.”
🖋️ “Jāiemācas novērtēto to, kas iedots tikai uz mirkli, jāpriecājas un jābauda, nepiešķirot nekādu nozīmi – ne lielu, ne mazu.”
*aizverot vāku, paliek vēl vismaz 30 atziņas.
Inga, paldies par šo romānu!
Tas ir dziedinājis mani un licis palūkoties uz pasauli citādāk!
Gribu tikai minēt, ka šī grāmata nāca man dzīvē mirklī, kad man šķita, ka vēl zemāk es nevaru nonākt.
Es lasīju, raudāju, lasīju un atkal raudāju, dzīvoju līdzi ikvienai emocijai, rindiņai, burtiņam, tikai lai uzzinātu, ka grāmatas beigās arī var būt labāk un arī man būs labāk.
Grāmatas lappuses ir pilnas ar līmlapiņām, kas vēsta par kādu motivējošu atziņu, par vārdiem, kas dara stiprāku un liek domāt, lai darītu..
Dalīšos ar sev tuvākajām atziņām:
🖋️ “Marija, tu nevari izglābt visus… [..] bet jāsāk ir ar sevi! Un es sāku ar sevi.”
🖋️ “Tikai līdz galam saprotot, ka atbildes ir pašā, nevis ārpusē, lietas sastājas īstajās vietās. Savās vietās. Sevī.”
🖋️ “Kaut ikvienam atrastos cilvēks, ar kuru esot kopā attiecībās ir nevis “smags darbs”, [..] bet gan tīrais prieks un laimība.”
🖋️ “Uzdrošināšanās un spēja riskēt – tā jau ir daļa no uzvaras.”
🖋️ “Dzīvi veido ne vien izdarītais, bet arī neizdarītais. Ikviens brīdis mūsu dzīvē ir pagrieziena punkts.”
🖋️ “Satraukta, bet laimīga. Laime ne vienmēr ir miers, vai ne? Kaut arī miers gandrīz vienmēr ir arī laime. Pārstāt censties (!) būt laimīgai… laime nav kaut kas, ko var noķert… tā ir kaut kas, kam ir jāļauj notikt. Jāļaujas.”
🖋️ “Jāiemācas novērtēto to, kas iedots tikai uz mirkli, jāpriecājas un jābauda, nepiešķirot nekādu nozīmi – ne lielu, ne mazu.”
*aizverot vāku, paliek vēl vismaz 30 atziņas.
Inga, paldies par šo romānu!
Tas ir dziedinājis mani un licis palūkoties uz pasauli citādāk!
August 16, 2024
Dodoties uz Venēciju, uzsāku ceļojumu kopā ar Mariju, bet, dodoties uz Parīzi, to noslēdzu. Ceļojums ar Mariju ir noslēdzies, bet viņa arī turpmāk vienmēr būs man līdzās.
Grāmata fantastiski viegli lasās, bet to ir ļoti grūti lasīt. Bieži vien bija brīži, kad bija sajūta, ka kāds iekļuvis manā galvā, ticis klāt pat visrūpīgi glabātajam un nu daļu no tā skaisti un izjusti uzlicis uz papīra. Vairāki no Marijas pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, kuros saskatīju līdzības, bija tieši tas, kas apgrūtināja lasīšanu. Uzraut pagātnes rētas nekad nav viegli. Šis ceļojums kopā ar Mariju 2 mēnešu garumā (jo negribējas viņu tik ātri laist vaļā) man bija krietni vērtīgāks par pēdējo mēģinājumu apmeklēt terapiju ~2 mēnešu garumā.
Inga, paldies, ka dāvāji mums Mariju! 🧡
Grāmata fantastiski viegli lasās, bet to ir ļoti grūti lasīt. Bieži vien bija brīži, kad bija sajūta, ka kāds iekļuvis manā galvā, ticis klāt pat visrūpīgi glabātajam un nu daļu no tā skaisti un izjusti uzlicis uz papīra. Vairāki no Marijas pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, kuros saskatīju līdzības, bija tieši tas, kas apgrūtināja lasīšanu. Uzraut pagātnes rētas nekad nav viegli. Šis ceļojums kopā ar Mariju 2 mēnešu garumā (jo negribējas viņu tik ātri laist vaļā) man bija krietni vērtīgāks par pēdējo mēģinājumu apmeklēt terapiju ~2 mēnešu garumā.
Inga, paldies, ka dāvāji mums Mariju! 🧡
August 19, 2024
It kā aizrāva, jo emocijas, ilgas atrast sevi. Vien veidam KĀ nenoticēju, un sapratu, ka BAGĀTĀS ARĪ RAUD.
Būt līdzās varonei, klusi māt ar galvu, jo iespējams citādu blakus esamību viņai nevajag. Vien kādu, kurš blakus vnk ir. Un vēl kaut ko uz kā pakāpties, lai uz tiem pāridarītājiem noskatītos no 5zvaigžņu viesnīcas balkona.
Bet varbūt okeāns un zemapziņa arī sasniedzams vien dārgi samaksājot? Nezinu, atliek drosmīgi dzīvot nezinot visas atbildes.
Būt līdzās varonei, klusi māt ar galvu, jo iespējams citādu blakus esamību viņai nevajag. Vien kādu, kurš blakus vnk ir. Un vēl kaut ko uz kā pakāpties, lai uz tiem pāridarītājiem noskatītos no 5zvaigžņu viesnīcas balkona.
Bet varbūt okeāns un zemapziņa arī sasniedzams vien dārgi samaksājot? Nezinu, atliek drosmīgi dzīvot nezinot visas atbildes.
July 6, 2024
Varbūt kādreiz es šai grāmatai došu otru iespēju...
April 3, 2024
Nevis ātri izlasīt “garāmejot”, bet lēnām izgaršot, piestāt, padomāt, izbaudīt… ielūkoties savā tumsā, lai saredzētu gaismu. Pirmo reizi lasīju grāmatu, kurai nevēlos, lai pienāk beigas, bet vēlos turpināt - iet līdzās, kopā ar Mariju. Ceļā pie sevis. Ak, Marija, Tu biji mana Alise.
Tik ļoti!!! 🖤
“-Par brīnumiem…
-…kurus nesam sevī, lai gan meklējam ārpasaulē.”
Tik ļoti!!! 🖤
“-Par brīnumiem…
-…kurus nesam sevī, lai gan meklējam ārpasaulē.”
April 7, 2024
Ak, šī bija negaidīta atgriešanās pusaudžu vecumā un manu rētu uzplēšana. Tik daudz emociju, domu un pārdomu, lēnām izdzīvojot Marijas ceļu “tālāk prom, tuvāk klāt”.
April 4, 2024
Grāmatas vienmēr ir grūti novērtēt ar kādu ciparu, jo īpaši 5 baļļu sistēmā. Ja 10, teiksim, ir Faulzam vai Murakami, tad autorei, kas salīdzinoši nesen uzsakusi savu rakstīšanas karjeru, nevar būt tik augsta atzīme. Un, kā lai novērtē tās grāmatas, kas objektībi labas, bet subjektīvi neuzrunā, un otrādāk? Es “Marija /dezavy/“ liktu 7-8 balles. Galvenā varone ir drīzāk sveša man, priekš manis pārāk daudz cigarešu un alko (manā dzīvē ir citas baudas un citas pašiznīcināšanas metodes). Frāze par cigaretēm “tām vienmēr jābūt trim” tik bieži atkārtojas, ka zaudē savu burvību un sāk pat kaitināt.
Grāmatās mani parasti uzrunā varoņi, ar kuriem redzu līdzību vai arī tie kļūst man par iedvesmu, paraugu, bet Alise un Marija manī radīja trauksmi, bailes nogrimt purvā. Īpaši sākumā Marija likās infantīla, jo pat, aizejot no mīļākā, lai atrastu sevi, viņa laiku pa laikam vēl lūdza viņa palīdzību.
Bulinga tēma un pagātnes atmiņas atklāj galveno varoni dziļāk, bet gribētos vairāk zināt par posmu starp skolu un darbu, kā veidojās Marijas personība, viņas atkarības, arī no Gregorija un vēlāk Alises.
Mani ļoti uzrunāja grāmatas sākums, ka šī grāmata ir veltījums visām autores izlasītajām grāmatām, jo arī es uzskatu, ka mūsu izlasītās grāmatas veido mūsu personību un dzīves uzskatus. Savukārt, tālāk tekstā bija pārāk daudz citātu, kas radīja sajūtu, ka tas ir romāns-kolāža, kur teksts apaudzēts ap autores mīļākajiem citātiem.
Uz grāmatas beigām parādījās P.Koeljū noskaņas. Ceļš pie sevis caur ceļojumu, bet cilvēki apkārt ir kā papīra lellītes, kuru raksturi netiek parādīti pa īstam. Gribētos mazāk skaistu citātu, bet vairāk iespējas ieskatīties cilvēkos.
Ļoti patika pie grāmatas pieliktais zīmulis, jo grāmata, kur neko negribas pasvītrot, priekš manis ir tukša . Šeit gribētos izcelt dažus Grencbergas citātus, kas man īpaši likās saistoši: “Viņš ļauj man manas sajūtas” un “Šis nav mans mirklis, šis ir Harija mirklis. Viņš to ir pelnījis. Nē, nevis pelnījis. …Tas viņam vienkārši ir”.
Patika grāmatas beigas, tās nebija ne samocītas, ne samākslotas, ar viegluma un cerības sajūtu.
Grāmatās mani parasti uzrunā varoņi, ar kuriem redzu līdzību vai arī tie kļūst man par iedvesmu, paraugu, bet Alise un Marija manī radīja trauksmi, bailes nogrimt purvā. Īpaši sākumā Marija likās infantīla, jo pat, aizejot no mīļākā, lai atrastu sevi, viņa laiku pa laikam vēl lūdza viņa palīdzību.
Bulinga tēma un pagātnes atmiņas atklāj galveno varoni dziļāk, bet gribētos vairāk zināt par posmu starp skolu un darbu, kā veidojās Marijas personība, viņas atkarības, arī no Gregorija un vēlāk Alises.
Mani ļoti uzrunāja grāmatas sākums, ka šī grāmata ir veltījums visām autores izlasītajām grāmatām, jo arī es uzskatu, ka mūsu izlasītās grāmatas veido mūsu personību un dzīves uzskatus. Savukārt, tālāk tekstā bija pārāk daudz citātu, kas radīja sajūtu, ka tas ir romāns-kolāža, kur teksts apaudzēts ap autores mīļākajiem citātiem.
Uz grāmatas beigām parādījās P.Koeljū noskaņas. Ceļš pie sevis caur ceļojumu, bet cilvēki apkārt ir kā papīra lellītes, kuru raksturi netiek parādīti pa īstam. Gribētos mazāk skaistu citātu, bet vairāk iespējas ieskatīties cilvēkos.
Ļoti patika pie grāmatas pieliktais zīmulis, jo grāmata, kur neko negribas pasvītrot, priekš manis ir tukša . Šeit gribētos izcelt dažus Grencbergas citātus, kas man īpaši likās saistoši: “Viņš ļauj man manas sajūtas” un “Šis nav mans mirklis, šis ir Harija mirklis. Viņš to ir pelnījis. Nē, nevis pelnījis. …Tas viņam vienkārši ir”.
Patika grāmatas beigas, tās nebija ne samocītas, ne samākslotas, ar viegluma un cerības sajūtu.
Displaying 1 - 30 of 99 reviews