Frančeska

by Zenta Mauriņa

275 pages, Unknown Binding

First published January 1, 1952

About the author

Dzimusi 1897. gada 15. decembrī Lejasciemā, mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē. Tēvs – ārsts, māte – pianiste. Bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913. gadā iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915. gadā. 1921. - 1923. gadā LU studējusi filozofiju, 1923. - 1927. gadā baltu filoloģiju. Pēc tam skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929. – 1944. g. arī pašas dibinātā studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929. gadā papildinājusies filozofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē Vācijā.
Pirmā literārā publikācija 1919. gada 29. jūlijā Liepājā, laikrakstā "Libausche Zeitung" – J.Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944. gada rudenim publicējusi 19 grāmatu: monogrāfijas par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, romāns "Dzīves vilcienā" (1941) un daudz rakstu periodikā, tulkojumi. Izdoti viņas Kopoti raksti 2 sējumos (1939. – 1940.).
1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju.
1946. gadā pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. - 1963. gadam bija docētāja Upsalas Universitātē. 1960. gadā ieguva Zviedrijas karaļa stipendiju Itālijas ceļojumam.
Kopš 1965. gada dzīvoja Vācijā, Badkrocingenā.
Mirusi mūža 81. gadā. Apbedīta Badkrocingenas kapos, netālu no savas dzīvesvietas.

Reviews

[Malvīne S. · Rating 5 out of 5]

“Ciešanas ir grāmata, ko tulkojumā nevar lasīt un ko atstāstījumā var pārprast, tā pašam jāizstudē oriģinālā tekstā, lai cik necik būtu kompetents šais jautājumos.”

[Agrita · Rating 4 out of 5]

Stāsts par latviešu vijolnieces dzīvi trimdā Eiropā.

Cēli, ka Frančeska palika uzticīga savai mūža mīlestībai. Es gan to vairāk sauktu par apsēstību. Cerēju, ka viņa izvēlēsies Dr. Bergu.

Sev mātes lomā paņemu šos vārdus:
Dr. Bergs: “Varbūt būtu labi, ja jums pašai būtu bērns.”
Frančeska: “Nekad neesmu ilgojusies pēc bērna. Šis instinkts vairot dzīvību man ir bijis svešs…”
Dr. Bergs: “Bet jums ir tik daudz maigas mātišķības, tāds absolūts sievišķības instinkts, jūs esat sargājama un glabājama, bet jūs pati arī tik brīnumaini protat sargāt un glabāt.”

[Signe · Rating 4 out of 5]

Balzāms dvēselei