Ko tu darītu, ja laimētu milzu naudas summu loterijā?
Evelīna un Reinis mācās vidusskolas pēdējā klasē. Kādu dienu garlaikojoties viņi nopērk divas loterijas biļetes un vienojas iegūto dalīt uz pusēm. Abi nemaz nenojauš, ka, laimējot galveno naudas balvu, dzīve sagriezīsies kājām gaisā. Kārotā bagātība atnesīs ne tikai iespējas, bet arī izaicinājumus, kas liks no jauna paskatīties vienam uz otru un apkārtējiem. Vai abu attiecības izturēs pārbaudījumus?
“Džekpots” ir rakstnieces Zanes Nuts (1989) astotā grāmata. Vairāk nekā desmit gadus veltījusi jusriprudencei, šobrīd Zane ir pilna laika rakstniece. Kopā ar vīru un bērniem viņa dzīvo Cēsu pusē un dodas izbraukumos pie lasītājiem visā Latvijā.
Būšu devīga, un došu visas 5⭐️, jo šī ir perfekta grāmata jaunajiem pieaugušajiem. Ja tā būtu angliski, stāvētu blakus citiem Tiktoka brīnumiem un vidusskolēni pirktu tikpat labi kā Inheritance Games vai Good Girls Guide to Murder.
Grāmata ir ātri lasāma, bet atstāj pārdomu drupačas savā ceļā. Pirmie lielās dzīves lēmumi, attiecību sāpes, zems pašnovērtējums, bīstamā spēle ar apreibinošām vielām - to visu Zanei izdevies aprakstīt ar nepamācošu vieglumu, tieši tādu, kādu jaunie lasītāji meklē. Īpaši patika autores pēcvārds, ka viņa nenodarbojas ar didaktiku, bet tikai uzsāk sarunu.
Gaidīšu ziņu no savas vidusskolnieces, kurai iedevu izlasīt, tad jau redzēsim, vai patīk arī pašiem jauniešiem.
Man liels prieks par latviešu rakstniekiem, kuri attīsta savu stilu, kļūst labāki un pat izmēģina citus žanrus. Šoreiz Zane Nuts uzrakstījusi 'young adult' romānu par jauniešiem, kas uzvarējuši loterijā.
Kā 111 miljoni izmainītu tavu dzīvi? Vienu dienu tev nav nekā, bet nākamajā jau dusmojies, ka 32% no 111 miljoniem jāatdod valstij. Reinis laimē loterijā, bet pirms biļetes pirkšanas jau ir sarunājis, ka laimesta gadījumā pusi laimesta dalīs ar draudzeni Evelīnu. Laimests pilnībā izmaina jauniešu dzīves. Vēstures eksāmens pēkšņi šķiet pilnīgi nesvarīgs, jo nākamajā dienā dodies pirkt mašīnu par miljonu. Kā nauda var sabojāt attiecības un tevi pašu? Kad tev viss ir, nav vairs pēc kā tiekties. Vienaudži dodas studēt, krāj naudu, bet tev no tā nav jēgas, tev jau ir tik daudz naudas, cik viņiem nekad nebūs... Kad viss iespējamais jau pieejams, paliek garlaicīgi – ledusskapji un kuņģi tiek piepildīti ar alkoholu, uz galda parādās kokaīna svītras un citas vielas, kas kaut uz brīdi ļauj kaut ko just vai tieši pretēji beidzot atslēgt prātu.
Autorei izdevies veiksmīgi attēlot jauniešus, to runas veidu un mijiedarbību, par to paldies noteikti jāsaka Zanes palīgiem, kas palīdzējuši pielāgot jauniešu dialogus un veikuši faktu pārbaudi. Lieliski! Kopumā ļoti veiksmīgs sižets, atklājot naudas patieso seju, kā arī aktualizējot tēmu, par kuru bieži vien skaļi nerunā, bet tā mūsdienu ikdienā kļūst arvien aktuālāka – narkotikas. Autore arī pēcvārdā izsaka savu viedokli un iemeslus, kāpēc šo tēmu iekļāvusi grāmatas sižetā.
Man patīk YA, man patīk Zanes humors, man ļoti patīk, ka viņa pievērsās šādai literatūrai – rotaļīgai, sadzīviskai, bet ar savu odziņu, tāpat kā "Praktiskajā kokvilnā". Es jūtu ļoti lielu izaugsmi kopš lasīju autores "Zosādu" un jau nevaru sagaidīt nākamo autores grāmatu.
Paldies, Zane, par sveicienu mums (grāmatu blogeriem) grāmatas beigās!🤍
Un vāks! Un maliņa! Un iekšvāki ar Zanes foto! Super! Paldies, Natļjai Kugajevskai par šo noformējumu!
Tātad, Evelīna un Reinis, iegādājas loterijas biļetes, mutiski vienojoties, ka uzvaras gadījumā laimestu dalīs uz pusēm. Attapos emocionāli investēta un satraukusies- savā prātā burot šausminošas ainas- kā būtu, atrasties tik tuvu tādam dzīves pavērsienam, bet beigās palikt ar garu degunu. Viss tomēr ir jauki un Reinis pienākumu dalīties uztver kā pašsaprotamu, sevi parādot kā lāga vīru. Stāsts risinās ļoti ticami un par visu ir padomāts. Jaunais pāris ir ļoti piemīlīgs un es turu īkšķus, lai viņiem izdodas, paralēli prātojot, kas tad būs lielā stāsta problēma.
Man personīgi par stāsta lielāko problēmu kļuva šausminoši kaitinošā Evelīna. Ja visa varoņa personība ir balstīta uz mūžīgo neapmierinātību, tādu lasīt ir tikpat kaitinoši, kā ar tādu saskarties dzīvē. Ja cilvēks, ieguvis miljonus, attopas, ka nezina, kā tos tērēt, viņam, acīmredzot, nav nekāda personība. Nav bijuši nekādi sapnīšu uz kuriem nu var tiekties un paliek tikai mūžīgā burķšēšana.
Pēc pirmās ballītes, viņa iespringusi tīra māju, aizvainota, ka Reinis nepalīdz. Nekādi nespēju saskatīt lielo problēmu, ja fakts, ka abi jau iepriekš ir ballējušies un Evelīnai ar māti attiecības ir labas, iepriekš ir nostabilizēts, tad tas, ka jaunieši pirmo nakti jaunajās mājās noballējuši, ir diezgan pieņemami.
Ja Evelīnas burkšķēšana būt tikai pirmais pavediens, lai parādītu, ka attiecībām nebūs nākotnes, es neko neteiktu, bet izrādās, ka tas ir pietiekami svarīgs rādītājs, lai uz to atsauktos arī vēlāk, jo kaut kā jāparāda, ka Reinis nav foršs. Bet īstenībā tas bija tikai pirmais pavediens, lai parādītu, ka Evelīna ne ar ko nav apmierināta, meklē ieganstus dusmoties un attaisnot pēkšņi radušos interesi par Matīsu.
Grāmata ļoti spēcīgi izgāzusies ”parādi, nevis pastāsti” aspektiņā. Ja mums pašā sākumā Reini parāda kā foršu čali un es tam noticu, tad vēlāk bez pierādījumiem tikai sakot un atkārtojot, cik viņš ir tizls- viss, ko es redzu ir autores centieni mani manipulēt, neko konkrētu neparādot. Ja vēl tas būtu tikai Evelīnas personīgais viedoklis, jo viņa savā mūžīgajā neapmierinātībā censtos attaisnot savu vēlmi šķirties, es neko neteiktu, bet kaut kādā veidā arī Reiņa dāvanas draugiem ir slikta zīme un pēkšņi visiem ir slikta attieksme pret viņu. Grāmata droši varēja būt biezāka, ar konkrētām ainām, kas parādītu situācijas, kas ļautu arī man noticēt, ka Reinis ir tizls. Man viņa attieksme pārāk iepatikās pirmajā trešdaļā, lai tagad bez nopietna iemesla pārslēgtos uz negatīvu attieksmi.
Ir jociņi par to, kā cilvēkā, kurš nepatīk, kaitina pat tas, kā viņš elpo. Un tāda arī ir Evelīnas attieksme pret Reini.
Citāts no grāmatas, kas apkopo visu, Evelīnas problemātisko attieksmi:
“Kopš mums ir nauda, Reinis uzvedas, kā dzimis uzņēmējs. Kas ir forši. Bet man nepatīk, ka viņš savos plānos nedalās ar mani. Nav arī tā, ka viņš tos slēptu, vai ka man ļoti aizrautu visas viņa idejas, tomēr nepamet sajūta, ka viņš ir iedomājies, ka ir baigais vecis, kurš savus miljonus pārvērtīs miljardos, kamēr es esmu klusa bārbija, kas savējos notrieks šmotkās un SPA procedūrās.”
Šeit lieliski tiek atainots tas, kā viņai skauž, ka Reinim ir idejas un mērķi, kamēr pati nezina, ko iesākt ar savu dzīvi. Ka viņai nemaz īsti neinteresē, kas viņam sakāms, tikai vajag iemeslu būt nokaitinātai. Nevienu reizi netika parādīta šī- nepamet sajūta, ka viņš ir iedomājies, ka esmu klusa bārbija, kas visu naudu notrieks šmotkās- attieksme, kas nozīmē, ka viņa to pati savā galvā izdomājusi, pati ar sevi sastrīdējusies un pati apvainojusies. Kas norāda uz tipisku: ja es jūtos slikti, nevaru ciest, ka citi jūtās labi, jo tas pārāk atklāti norāda uz pašas personības trūkumu.
Vienīgās ainas, kur Reinis sevi parādīja no sliktās puses, bija pašās beigās. Bet to vajadzēja daudz ātrāk.
Tad vēl tas, ka viņai kāda pateica, ka viņai kāda cita teica, ka viņš esot bučojies ar citu, bet apgalvot nevaru, ir pietiekams iemesls, lai krāptu. Pārliecināties nav nekādas vajadzības. Okey, galvenie varoņi ir jauni, hormonu un traku emociju plosīti jaunieši. Cilvēki arī dzīvē uzvedās stulbi un es varu piedot, ka varoņi nav dzīves gudri- šajā vecumā viņiem tādiem nemaz nav jābūt, bet līdz beigām kaut kā šķita, ka visa Džekpota padarīšana ir atstāta novārtā un nu viss koncentrējas ap Evelīnas iekšējām drāmām. Un par spīti tam, ka pirmā trešdaļa šķita perfekta, beigās samazināju vērtējumu, nevis dēļ kaitinošās Evelīnas, bet dēļ fakta, ka sižets tiek attīstīts man stāstot to, kas nekādi netiek parādīts.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Interesanti sižeta pavērsieni, lai gan beigās paliku ar vaļā muti, jo gaidīju garākas beigas. Ļoooooti skaists vizuālais noformējums. Daudzum daudz pārdomu.
Zanei padodas viegli lasāmi gabali, kurus var ņemt līdzi ceļojumā, pludmalē vai kādā garākā braucienā. Šī ir viena no tādām. Un lai arī vēstījumam bija jābūt par atkarību ļaunumu, es te to nesaskatīju. Pārāk virspusēji un mazliet glorificējot. Bet lasīt var.
Young adult nav mans lauciņš, tāpēc es nezinu, vai un cik daudzi latviešu autori rada šī žanra darbus, bet šis noteikti varētu būt romāns, kurš uzstāda latiņu pārējiem.
Pirmkārt, grāmatas vizuālais noformējums ir ļoti skaists! ✨️
Otrkārt, esmu jau rakstījusi, ka man patīk Zanes valoda, humora izjūta, varoņi un teksta/sižeta vieglums. Arī šis romāns nav izņēmums.
Treškārt, lai arī it kā viegla grāmatiņa, patiesībā daudzos momentos rosina dziļas un nopietnas pārdomas.
Un - lai arī bieži dzirdēts, ka lieli laimesti nemaz nenes tik lielu laimi, es tomēr turpinu gribēt vinnēt miljonus, lai uzzinātu kā tas ir. 😁 Pat ja viss saiet ķīselī, esmu gatava pamēģināt. 😁
Divi jaunieši - Reinis un Evelīna, garlaicības mākti nolemj dot iespēju veiksmei, nopērkot loterijas biļeti. Cik gan liela iespējamība, ka tieši šie vidusskolēni laimēs Džekpotu?
Bet viņiem tas izdodas un, sēžot 12.klases eksāmenos, jaunieši prāto kā tērēs savus miljonus.💵
Un te sākas dažādi izaicinājumi jaunajam pārim.
Saprotams, ka tāds laimests mainīs viņu dzīves un pastāv liela iespējamība, ka mainīs arī viņus, kā cilvēkus, jo šī nauda tomēr nokrita kā no zila gaisa, nevis tika nopelnīta ar savu darbu, lai nāktu klāt pievienotā vērtība - šīs bagātības novērtēšana.
Sākumā lasot ko un kā jaunieši dara pēc laimesta iegūšanas, viss šķita vieglprātīgi un muļķīgi. Biju skeptiski noskaņota. Tikai pāris dienas pēc gramatas noklausīšanās sāku aizdomāties vairāk un tad sapratu - man gluži vienkārši ir grūti iekāpt jauniešu "kurpēs" un apsvērt visu situāciju ar tikko pilngadību sasniegušu jauniešu domāšanu.😅 Es par visu domāju kā jau pieaudzis cilvēks - racionāli, prātīgi, nesteidzīgi, bez tīņu vieglprātības.
Un tomēr, Evelīna mani kaitināja.🙉🤣 Lai arī bieži vien spēju saprast viņas neapmierinātību ar Reini, tomēr lielākoties man viņa šķita par sevi ļoti nepārliecināta meitene, kas savā prātā uzbur konfliktus no nekā. Viņa vairākkārt pati lika noprast, ka viena, pati par sevi, viņa nekas nav. Viņa viena nespēja eksistēt. Vienmēr kāds bija vajadzīgs - Reinis, mamma, Marija, Matīss... 🤨 Protams, ja autores mērķis arī bija Evelīnas personību pasniegt šādi, tad tas ir izdarīts izcili.👌
Dievinu YA un NA romānus, un jāsaka, salīdzinot ar ārzemju autoru darbiem, manuprāt, Zanei jauniešus tiešām izdevies pasniegt atbilstošus viņu vecumam. Ārzemju autoru grāmatās "jaunieši" lielākoties šķiet pārāk nobrieduši savam vecumam. Te viss bija īsti.
Liels pluss autorei par tik svarīgu un nopietnu tēmu, kā atkarības, aplūkošanu grāmatā. Bija interesanti lasīt par dažādu vielu ieteikmi uz cilvēkiem, ņemot vērā, ka stiprākais, ko pati savā mūžā esmu lietojusi, ir alkohols.😬
Audiogrāmata no @zanenuts saņemta apmaiņā pret godīgu atsauksmi. ⭐️
Šī ir mana pirmā Zanes grāmata unnn... Patika! 🤩 Ar katru nodaļu ievilka arvien vairāk. Dialogi saturīgi, noskaņa uzburta izcili, garlaicīgi nebija ne mirkli! 💯
Šī ir grāmata, ko pati nebūtu izvēlējusies lasīt, taču, ņemot vērā, ka tā tika izvēlēta grāmatu klubiņā, citas izvēles man nebija. Lasot nepameta sajūta, ka vēlos ātrāk pabeigt, lai varu pieķerties nopietnākai, manam vecumam atbilstošākai literatūrai. Vēl grāmatas noslēgumā domāju, ka mans maksimālais vērtējums, par šo grāmatu būs 3 zvaigznes, taču autores pēcvārds manas domas mainīja. Ja būtu iespējams, tad vērtētu grāmatu uz 4,5. Kāpēc tā? Es gluži vienkārši sapratu, cik šī grāmata ir vērtīga jauniešiem un viņu vecākiem. Stāsts ir uzrakstīts tā, lai vidusskolnieki šo lasot, varētu savilkt paralēles ar savu dzīvi. Tas veicina padomāt par ļoti būtisku tēmu, kas ir droša narkotiku lietošana. Mēs varam dzīvot ilūziju pasaulē, un domāt, ka jauniešu vidū narkotikas nav pieejamas, taču tas tā nebūt nav. Būtiski ir vērst uzmanību uz to, kā nenodarīt savam organismam pāri, kā atpazīt, ka ir parādījusies problēma, kā palīdzēt kādam, kurš ir narkotiku reibumā. Grāmata ir uzrakstīta vieglā, saprotamā valodā ar neuzbāzīgu toni, kas nerada sajūtu, ka tā ir kā mācību grāmata, bet gan stāsts, kas varētu likt aizdomāties kā jauniešiem, tā viņu vecākiem.
Gribēju dod 4*, jo nobeigums likās sasteigts, bet uzzinot, ka šī plānota kā duoloģija, tad beigas ir kā nepacietību izraisošs cliffhanger un dodu visas piecas.
Viegli lasāms, taču tajā pat laikā nopietns romāns par naudu, narkotikām un sevis meklēšanu (pazaudēšanu) jauniešu vīdū.
Šī izlasījās vienā vakarā. Varbūt dēļ grāmatas nosacīti nelielā apjoma lapu skaita ziņā.. bet man ne brīdi nebija garlaicīgi.
Galvenais pāris? Tik toksiski cik vien var būt, sader kopā kā cimds ar rociņu, katls ar vāciņu un visi pārējie saderīgo lietu pāri.
Grāmata kopumā - sākotnēji šķita, ka īsti neuztveru, par ko tad ir galvenais stāsts, kāda būs šī kulminācija, jo viss bija tikai daudz naudas, drāma, ballītes, alkohols, narkotikas, bet tieši šo lietu kopums ir tā lielā mūsdienu aktualitāte - cik vienkārši tas viss ir pieejams un kādu postu var radīt gan mums pašiem, gan attiecībās ar apkārtējiem. Protams, brīžiem bija sajūta, ka galvenie varoņi ir bērnišķīgi (it sevišķi Evelīna), bet tajā pašā laikā nācās sev atgādināt, ka viņi ir tikko pabeiguši vidusskolu un kļuvuši par miljonāriem.
Šī grāmata man bija patiesi liels izaicinājums - iekāpt jauniešu kurpēs, rakāties viņu emocijās un preparēt viņu rīcību. Tas prasīja zināmu piepūli un mazliet vairāk darba. Arī tad, kad bija tā auzu sajūta, ko Zane min pēcvārdā, bija jāpacīnās. Šis ir ārkārtīgi niansēts, sarežģīts un psiholoģiski urdošs stāsts par pieaugšanu un mērķu svarīgumu, par pareizām un nepareizām izvēlēm, par kļūdām un to sekām. Evelīna un Reinis ir vienkārši jaunieši, principā vēl bērni, kas tikai mācās pieaugušo attiecības un meklē savu vietu zem saules… ballītēs, šopingā un narkotikās. Ko darīt, ja mušai pie lampas ir vairāk mērķu nekā tev? Man, gandrīz pusmūža tantei, arī vajadzēja par šiem jautājumiem nopietni padomāt.
Iesaku šo grāmatu izlasīt ne tikai jauniešiem, viņu vecākiem, bet visiem, visiem. Zane vienkārši lieliski ir attēlojusi gan jauniešu psiholoģiju, gan sarežģītās starppaudžu attiecības, gan dažādas atkarības un līdzatkarību. Un tas vēl nav viss, jo šī ir duoloģija, kur otrā grāmata solās būt vēl skarbāka. Lielisks romāns!
Viegli ienirt, viegli iznirt, tieši tas, kas šobrīd bija nepieciešams.
Es gan līdz pat pēcvārdam neuztvēru, ka stāsta centrā ir tieši atkarība no dažādām vielām, bet varbūt man vienkārši notrulinājusies uztvere attiecībā uz apreibinošu vielu pieminēšanu tekstā, kas neliekas “nekas tāds” (dzīvē tā gan, protams, nebūtu), un, iespējams, ka tur jau tā būtība arī slēpjas.
P. S. “Latvijas Medijiem” arvien biežāk parādās grāmatas glītos vākos un ar pārdomātu noformējumu, tiešām prieks par to!
Džekpots ir mana pirmā audiogrāmata latviski, līdz šim biju klausījusies tikai angliski un Audible. Tāpēc jāsaka, ka varbūt Spotify nav pati veiksmīgākā programma - nodaļas nesekoja automātiski viena pakaļ otrai, bija pašai jāliek sarakstā. Bet ta ir mazākā problēma, visu dzirdēju un stāstu uztvēru.
Par ko tad ir stāsts? Vidusskolēnu pārītis vinnē 111 miljonus eiro un tas pilnībā izmaina viņu dzīvi. Lai izvairītos no pārāk augstu nodokļu maksāšanas viņi izlemj apprecēties, un patiesībā ar to arī sākas visas viņu lielākās problēmas. Diemžēl es īsti neesmu grāmatas auditorija, tā ir domāta jauniešiem, vidusskolēniem, man, vairāk kā desmit gadus vecākai, bija pavisam citas idejas, kā šo naudu tērēt un ieguldīt tālāk. Jāpiekrīt kādai citai, klausīšanās laikā lasītai atsauksmei - nu nevarēju es līdz galam noticēt tam, cik Reinis ir slikts, diemžēl. Jā, beigās viņš bija pakaļa, bet līdz tam - normāls čalis. Pakaļa no sākta gala viņš būtu, ja ar laimestu nevēlētos dalīties un visu vienpersoniski notriektu. Taču apsveicami, ka arī latviešu autori raksta grāmatas jauniešiem latviski, tā ir diezgan patukša niša. Taču tas noteikti nav viegli.
Mans vērtējums - 3 zvaigznes - varbūt izskatās paskopi, bet Goodreads saka, ka tas ir "man patīk". Un man patika, ne vairāk un ne mazāk.
Feins viegls vasaras lasāmgabals kaut par ļoti nopietnu un sarežģītu tēmu. Noteikti varētu likt jauniešu/pusaudžu MUST izlasāmo grāmatu sarakstā.
Kaut sen jau neesmu jauniete darbs mani ievilka. Aizrautīgi šķīru lappuses, lai uzzinātu kā tas viss beigsies. Beigas mazliet pārsteidza, vai pareizāk to būtu formulēt - tās bija ne tādas kā sagaidīju 😃 bet nekas..nobeigums toties atstāj daudz vietas fantāzijai un pārdomām.
Jāpiebilst, ka mani dažviet mulsināja izteiksmes veidi un autores izmantotie epiteti.
Kā, piemēram:
[..Laiks skrien kā Useins Bolts] [..tie ir pilnīgi buļļa sūdi] (šķiet domāts - pilnīgas muļķības)
Šāda veida izteiksme man drīzāk izklausijās “wannabe asprātīgi”, ne iederīgi. Kaut gan iespējams tās ir vien manas subjektīvās pretenzijas un piekasīšanās, un es vienkārši nezinu kā jaunieši šobrīd komunicē (ja tas bija domāts TĀ)
Tāpat nezināju, ka kokaīnu tagad sauc par “Čārliju” 🤦🏻♀️ Arī tas sākumā šķita pārspīlēti stilīgi domāts, bet palasot Autores pēcvārdu darba nobeigumā vairākas lietas sastājās pa plauktiņiem.
Kopumā labi uzrakstīts un pasniegts daiļdarbs. Mani ļoti iepriecina, ka latviešu autori grib, var un attīstās 💪🏻🫠
"Ir viegli būt mūžīgajā bezbēdnībā, jo zini, ka tā beigsies, apzinies prieka un laimes mirkļu galīgumu. Taču, kad viss, ko redzi sev priekšā, ir viena vienīga atpūta, nenoteiktība, brīvība un plašumi, tad, izrādās, nav iespējams notvert mirkli. Ja nav redzamas beigas, tad nav zināms, vai tu vispār ej pa ceļu." /96.lpp
Reiz, īsti "nesadraudzējos" ar "Praktiskā kokvilna" grāmatu. Tomēr nenožēloju, ka devu iespēju vēl kādam Nuts darbam. "Džekpots" - jaunieši, dažādas domāšanas perspektīvas, atkarības. Lai gan pati neesmu vienā vecumā un dzīves periodā ar stāsta varoņiem, nevaru noliegt, ka mani šis stāsts patiešām aizrāva. Lika "paceļot" atpakaļ laikā pie savas pusaudzīgās versijas. Pie tā naivuma un emociju kokteiļa, kas virmo tā brīža komunikācijā ar apkārtējiem - saviem vienaudžiem. "Džekpots" spilgti izceļ to, ka saņemot visu "kā uz paplātes" zaudējam tādu krietnu devu dzīves garšas un virzīšanos uz nomērķētiem augstumiem, jo mērķi izplēn. Viss taču šķiet tik viegli, taču izrādās var nest sevī lielu devu smaguma.
"(...) Es domāju, ka pilnīgi visi cilvēki ir vairāk vai mazāk atkarīgi no kaut kā, kādas vielas, procesiem vai cilvēkiem. Nav svarīgi, vai esam atkarīgi, svarīgākais jautājums ir, vai apzināmies to, ka esam, un vai mums patīk, kā šī atkarība mūs ietekmē." /109.lpp
Zanes Nuts svaigākajā stāstā divi jaunieši – Evelīna un Reinis tikuši pie necerētas bagātības, piedzīvo, šķiet, visu spektru – no spontāniem pirkumiem un reibinošām ballītēm (tās burtiski ir reibinošas, jo tajās ir daudz alkohola un plašs spektrs narkotiku), kustamu un nekustamu īpašumu iegādes līdz pat investīciju plānošanai un realizēšanai.
Lielā nauda un jūra līdz ceļiem atklāj jauniešos iepriekš neredzētus, iespējams, nepamanītus vaibstus, kas vairs nešķiet tik simpātiski kā tad, kad abi bija “parasti jaunieši”. Tas tad arī grāmatas vadmotīvs – vai laimests ir tikai “krīze”, ko pārvarēt vai nepārvarams šķērslis attiecībās? Taču grāmatas “lielā lieta”, par kuru ir jādomā, ir narkotikas, kas mūsdienās jauniešiem un vispār ikvienam ir Telegram čata attālumā. Pat domāt negribas par šo visu, esot mammai. 🫣
Labs romāns, sevišķi jauniešiem – tiem, kas vidusskolā un studijās. Šķiet, ka stāstā ir teju viss, kas šajā laikā tiek piedzīvots (nu izņemot, protams, laimestu un cerams narkotiku apjomu) – iemīlēšanās, kaislības, greizsirdības, drāmas, ballītes un lielie jautājumi – savas identitātes meklējumi. Papildus – visam dullumam, jaunieši sastopas ar “īsto dzīvi” – sākot ar to, ka izvācoties no vecāku mājas, pašam jāpadomā par WC papīra iegādi un beidzot ar to, ka 32% no laimētās naudas ir jāsamaksā valstij nodokļos. Tā teikt - Welcome to reality! 🥴
Grāmata lasījās ļoti raiti, valoda ir plūstoša un Zanei patiešām ir izdevies stāstā uzburt pusaudžu “vaibu”.
Patīkami pārsteidza beigas – ne tādēļ, ka tās bija tādas, kā es gribēju, bet tādēļ, ka tās bija negaidītas. Šis bija tas gadījums, kad gribējās šķirt uz priekšu – jo… nu kā?? 🙄
Un, protams, ne vien stāsts ir izdevies, bet arī grāmatas dizains – tas ir vienkārši WOW! Gan jau šai grāmatai seko vēl citas ar stilīgajām apzeltītajām lapu malām, bet šī vienmēr paliks īpaša, jo šāda ir Latvijā pirmā. Turklāt – neviens grāmatas eksemplārs nav identisks – jo zelta “pleķi” uz grāmatas lapu maliņām ir izšļakstīti atšķirīgi.
Uz grāmatas vāka rakstīts: “Cilvēku vislabāk iepazīst naudas lietās, ballītēs un dusmās.” Izlasot Zanes jaunāko radošo ražojumu nevaru tam nepiekrist. Ļoti saistošs sižets. Varoņu pārdzīvojumi dzīvi un personības radītas autentiskas. Zane māk likt lasītājam noticēt. Un vēl šis jautājums, kas arvien nepamet, – ko darītu es, ja vinnētu tādus miljonus? Nevar “nepakomplimentēt” burvīgo grāmatas vizuālo tēlu. Zilais vāciņš un zelts, un tie lapu sāniņi, – nu ļoti skaisti. Arī grāmatas iekšējie vāki sagādāja pārsteigumu. Ļoti kreatīva pieeja. P.S. Zanes Nuts grāmatu galvenās varones es vienmēr redzu autores izskatā. Cik dīvaini tas skaitās skalā no viens līdz desmit?🤣
4.5 zvaigznes. Grāmata, kas rosina domāt....un lai gan to pabeidzu jau pirms trim dienām, turpinu domāt. Ļoti labi uzrakstīts stāsts par to, kā nauda izmaina cilvēkus un laikam jāpiemin, viegla nauda. Tā liek domāt, ka visu var nopirkt, dzīve ir vienos priekos, ballītës un dažādās vielās. Ļoti uzrunāja autores aprakstīto tēlu izmaiņas romāna garumā, tik tiešām izdzīvoju, kā Evelìna un Reinis katrs aiziet citu/ savu ceļu. Ļoti patika Madaras tēls. Pati ik brìdim aizdomājos, ko un kā es rīkotos tāda laimesta gadījumā. Paldies liels autorei, domāju dzīvē tieši tā tas arī varētu būt. Grāmatas beigas - kā drāmā. Tik ļoti palika Evelìnas žēl, jo ìpaši dēļ Matìsa. Bet tāda ir dzìve. un foršākais ir tas, ka autore sola turpinājumu. Narkotikas bija tā grāmatas sadaļa, kas man visvairāk liek domāt, joprojām. Manā laikā tādu nebija, vismaz ne manā burbulī. Jā, bija alkohols, cigaretes, bet nekā vairāk. Pieaugušā vecumā Nìderlandē izmēğināju zālīti, bet tas arī viss. Narkotiku sadaļa mani attur šo grāmatu ļaut lasīt savai meitai, kura jau to sāka darīt. Es esmu pret narkotikām. Un man ir bail no tām. Lai gan pati alkoholu nelietoju jau gandrīz 3 gadus, nesmēķēju, labāk dotu atbalstu jauniešiem lietot alkoholu, jo šo nozari tomēr kontrolē. Mani ļoti sabaidīja grāmatā atspoguļotās ballītes un vielu lietošana
Lieliska grāmata jauniešiem,klausījos audiogrāmatu.Gribu uzteikt grāmatas ierunātāju Sandiju Dovgāni.Viņas patīkamais tembrs,runas maniere palīdz viegli uztvert tekstu.,nav pārspīlējumi.Man gan grāmatas nobeigums likās norauts,bet tā..super!Paldies autorei!
Forša, viegla, raiti lasās. Tēma, kas uzrunā. Kurš gan nav sapņojis par lielo laimestu 😇... vienīgi apstājās pašā interesantākajā brīdī 🤭 Gaidu turpinājumu.
Priecājos, ka latviešiem parādās arī ne-depresijas dzītās grāmatas. Tajā pat laikā, šķiet, ka esmu ārpus mērķauditorijas. Stāsts man šķita pārāk izskaidrots, pārāk pasniegts uz paplātes, tādēļ redzu šo kā lielisku lasāmvielu pusaudžiem. Man patika informatīvā daļa par dažādām vielām un nemoralizēšanu. Pati sev noteikti paņēmu līdzi pārdomas par dzīves jēgu un naudas lomu kopējā bildē.
Aizmirsu pieminēt, ka pozitīvi punkti klāt par grāmatas izskatu un noformējumu. Bet punkti nost par divām gramatikas kļūdām, ko piefiksēju.
Ja grāmata aizrauj tā, ka nevaru nolikt, tad tā ir pelnījusi 5 zvaigznes. Pat, ja neizsauca no manis kādu asaru, vai dziļu nopūtu izlasot pēdējo grāmatas lapu (tikai šādām grāmatām parasti dodu maksimālo vērtējumu), man patika un nevarēju apstāties līdz nebiju tikusi pie beigām.
“Dzīvē ir pārāk daudz kārdinājumu, kuri sola pēkšņu laimi, un ir pārāk viegli atrast atrunas, kāpēc esmu pelnījis šo laimi.”
Dodu visas piecas ⭐️. Grāmatu izlasiju nepilnās 24 stundās, kā iesāku, nevarēju apstāties. Agrāk nevienu grāmatu tik ātri nebiju izlasījusi.
Viegli lasāma, lasot, iztēle radīja dzīvas un spilgtas ainas, visu laiku tāds patīkams, iekšējs nemiers. 🔥 Dažas vietas diezgan pikantas, valoda, manuprāt, arī ļoti atbilst jauniešiem. 🌶️
Kā atklāja pati Evelīna, tad pirms lielā laimesta bija nedaudz laimīgāka kā tagad. Lika aizdomāties par to vai tiešām nauda dara mūs tik laimīgus?! 🤔 Bet laikam jau patīkamāk raudāt Teslā, nevis braucot sabiedriskajā autobusā. 🤭😁
P.S. Plusiņš arī par grāmatas vāka dizainu. Nav nekas ne par daudz, ne par maz. 😇
Būtībā it kā romāns jauniešiem par jauniešiem, bet arī es, kā pieaugušais, guvu visnotaļ atzīstamu devu izklaides. Man jau ir pilnīgi skaidrs, ko es darītu, ja pēkšņi laimētu loterijā miljonu eiro. Kā ar taviem mērķiem un fantāzijām pēkšņa laimesta gadījumā? Zanei Nuts izdevies, manuprāt, burvīgi izklaidējošs stāsts ar lielu realitātes "piegaršu".