Ir vasarīga diena Rīgā. Desmit pavisam atšķirīgi cilvēki – dažāda vecuma, sociālo slāņu un profesiju pārstāvji –, dodoties katrs savās gaitās, nonāk debesskrāpju kompleksā Pārdaugavā, nenojauzdami, ka jau itin drīz attapsies ne tur, kur iecerēts. Kādu mēs iedomājamies pārvietošanos ar liftu? Iekāpt, nospiest vajadzīgā stāva pogu un pēc brīža izkāpt, vai ne? Bet ko tad, ja, kabīnes durvīm atveroties, jūs ieraugāt kaut ko negaidītu? Ko īsti? To neatklāsim, taču tieši šis necilais brauciens liftā būs tas, kas dažiem no stāsta varoņiem liks apgūt grūto sadarbošanās mākslu, citam – atrast mīlestību, bet vēl kādam – izprast sevi. Ko, jūs teiksiet, un tas viss norisinās liftā? Ne gluži, tomēr izskaidrojums notiekošajam būs katram lasītājam jāatrod pašam...
Meldra Vītola (1985) dzimusi Cēsīs un augusi Rīgā. Par lielāko savas dzīves kaislību uzskata literatūru un ceļošanu. Lasa visdažādākās grāmatas, jo, pēc viņas vārdiem, labai lasāmvielai nav žanra. Aizraujas ar pasaules tautu kultūrām, psiholoģiju un jautājumiem par sievietes un vīrieša vienlīdzību. Romānā “Lifts uz nekurieni” autore aicina lasītāju apstāties un apdomāt sava līdzšinējā mūža pieturvietas.
Grāmata, kas patīkami pārsteidza. Man nebija lielu cerību, bet iemīlēju tās sižetu un domu, ko tā nesa. Vai viss ļaunais vienmēr nes tikai ļaunu? Un vai labais tikai labu? Vai mēs ikdienas skrējienā neesam aizmirsuši par sevi? No sirds iesaku, mani aizķēra.
Ja ir vēlme lasīt kaut ko, kas būtu kā seriāls Pazudušie (Lost) bez dūmu (un jebkādiem citiem) briesmoņiem un ir sarakstīts mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem pārbārstītājā literatūras stundu teicamnieces domrakstu valodā - šī ir grāmata jums.
Desmit nepazīstami cilvēki iekāpj vienā Rīgas liftā un nokļūst uz neapdzīvotas salas. Jāatzīst, ka sižets mani aizrāva. Ļoti simpātiski varoņi un viņu attiecību peripetijas. Sala arī aprakstīta tik skaisti, ka pilnīgi vai sagribējās tur padzīvoties. Lasījās viegli un ātri. Kas mani nepārliecināja - beigas un lifta mistērijas atrisinājums. Nespoilošu sīkumos, bet jā, manu racionālo prātu nepārliecināja.
Kopumā - diezgan forša izklaides lasāmviela. Manuprāt, tāds svaigs malks latviešu literatūrā, kas atgādina seriāla "Lost" maigo versiju.
Galvenie varoņi - Doroteja, Lolita, Anita, Deniss, Andris, Tomass, Ivars, Hasans, Jans, Leja un jā, viņi visi ir galvenie varoņi, jo neviens netiek pieminēts mazāk, viņi visi ir kā viens.
Visi stāsta varoņi nonāk liftā un nezināmā ātrumā traucās uz nezināmu galamērķi, kurā viņiem ir jāprot izdzīvot, jāsaprotas un jāiemācas komunicēt, apzināties savas emocijas, kā arī apzināt savas vājības un dzīves pārdzīvojumus, kuriem ikdienas steigā netiek vērsta ne grama uzmanības.
Uz salas viņi nav tā pat vien, bet mērķa vadīti un pavadīti ar vienu no Dieva enģeļiem, kurš mudina viņus justies un domāt citādāk - pievērsties savām iekšējām jūtām un pārdzīvojumiem.
Protams, mirklis uz salas arī noslēdzas, galvenie varoņi nonāk savā ikdienā, bet pēc neilga apmulsuma brīža viņi aptver realitāti un uzsāk salā apcerētās dzīves gaitas! Kādam no stāsta varoņiem tas izdodās vieglāk, citam mazliet vairāk jāpielik spēks.
🔸 jau stāsta sākumā aizdomājos par to, cik ļoti mēs nenovērtējam to, kas ir mūsu ikdienā. Tik primāras lietas kā zobu pasta un zobu birste, mīksta pidžamma un pat ass nazis.
🔸 novērtēt tos apstākļus, kuros dzīvojam – mājoklis, darbs, zināšanas un apmierinājums ar sevi. Protams, vienmēr var labāk un pat vajag labāk, bet ir gana svarīgi atzinīgi novērtēt arī šodienu un mirkli, kurā elpojam un esam dzīvi.
🔸 stāsts mudināja vairāk laiku pavadīt domājot par savām emocijām, sapņiem, mērķiem un tuvākajiem. ❤️
Ļoti viegli lasāma grāmata ar feinu sižetu...man tas atgādināja, ka dzīvē nav nejaušību, ik katrs cilvēks, kuru satiekam, var mums nest kādu vēstījumu. Un ka kāds mūs visu laiku vēro... lieliska grāmata saulainai dienai pludmalei, bet negaidiet ko pārmērīgi literāru. Un laiks uz neapdzīvotas salas....likās diezgan vilinošs. Patika, kā autore ir savijusi tik dažādus personāžus kopējā stāstā
Fantāzijas žanra pludmales romāns, viegls, ar interesantiem tēliem, to ir daudz, bet visiem elementāri izsekot līdzi jau no paša sākuma. Žēl, ka visas grāmatas garumā nebija nekādu ārējo draudu, nonākam uz salas - ūdens ir, pārtika ir, pajumte ir! Manuprāt, kāds elements, kas liek aizturēt elpu būtu noderējis. Ja gaidām latviešu Robinsonu Krūzo, tad nebūs, bet kā vasaras romāns atslodzei - nav ne vainas.
Ja vien mēs katrs varētu atrast sevi divu mēnešu laikā… Lifts ir grāmata, kas liek apstāties un padomāt – par mūsu ceļu, izvēlēm un to, kas patiesībā nosaka mūsu likteni. Tā nav tikai stāsts, bet arī aicinājums ielūkoties sevī un uzdot svarīgus jautājumus. Cik bieži mēs patiesi klausāmies sevī? Un vai esam gatavi atrast atbildes?
3,5⭐️ Apaļoju uz augšu, jo vienmēr priecājos par pašmāju autoriem, kuri var uzrakstīt tā, lai ir interesanti. Diezgan paredzams stāsts, daži mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi šķita uzjautrinoši, dažviet prasījās kaut pāris teikumus vēl, lai plūstošāk pārmestu tiltiņu uz nākamajiem notikumiem, bet kopumā izklaidējoši!
Lieliska grāmata! Ļoti patika, ka lasot romānu ir veseli divi aktuālie temati jeb jautājumi. Cilvēku savstarpējās attiecības un to attīstība, kā arī jautājums par pašu stāsta norises vietu un nokļūšanu tur.
Esmu apjukusi! No vienas puses - aizkustinoši, no otras - nereāli un atgādina filmu par enģeli (Travolta), gan sentimenti, gan kaitinošais “pēcāk”, gan precīzais seksa apraksts, gan holivudiski laimīgās beigas. Tāpēc arī 3, ka tas nav tas, ko cienu literatūrā, bet izlasīt atpūtai varu ieteikt.
“Jau no sākta gala viņi bija divi: iņ un jan. Simbols ķīniešu, kas attēlo to, ka divi pretēji spēki vai divas atšķirīgas īpašības vieno un papildina viens otru. Iņ un jan simbols mūsdienās tiek atainots kā divas zivtiņas – balta un melna –, kuras savijušās kopā. Senā pagātnē šos divus šos divus pretējos spēkus attēloja cīņā iegrimuši tīģeris un drakons. Lai vai kā, visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē tas nozīmē pretmetus. Tumsu un gaismu, augsto un zemo, mēnesi un sauli, uguni un ūdeni, apstiprinošo un noliedzošo, pasīvo un aktīvo un, visbeidzot, sievišķo un vīrišķo. Varētu uzskaitīt vēl, bet apstāsimies pie pēdējā. Jo tieši sievišķā un vīrišķā spēki aizsāka mūsu pasauli.” Manuprāt, par to arī ir “Lifts uz nekurieni”. Par to arī ir visas pasaules stāsts. Īpatnēji, ka grāmata man likās gan viegla, gan sarežģīta, gan filozoviska vienlaicīgi. Un arī gaiša, – ar cerību.
Uzmanību: tālāk spoileri: ✋🏻✋🏻✋🏻🗝️🚷 Uzraksts uz Hasana krekla “There are angels among us”ir īsta “Lieldienu ola”, ko atradu tikai tāpēc, ka man pašai ir tāds t krekls. Man patīk, ka autori ieliek šos mazos noslēpumus, kurus var atrast, ja pieveērs uzmanību detaļām. Un tā mazās Lejas reakcija uz Hasanu arī manī uzreiz radīja aizdomas. “– Kā tevi sauc? – jautāja Leja. Viņas acis kā lieli, brūni rudens kastaņi ziņkāri vērās vīrietī. Hasans notupās un ieskatījās mazulītes “kastaņos”. – Hasans. Un tevi sauc Leja, vai ne? – Jā. – Leja pieskārās viņa sejai. – Hasan , tu spoži spīdi. Vīrietis iesmējās.” Ko gan viņa ar to domāja, lasot spriedu es. Vai Lejai ir kādas maģiskas spējas? Domāju, ka vajadzēs pārlasīt un pievērst uzmanību sīkām detaļām.
Interesants sižets, kas piesaistīja ar neparasto pieteikumu un nelika vilties. Labi atklātas cilvēku attiecības, ticami psiholoģiskie portreti, dabiski un asprātīgi dialogi. Grāmata prata "aizķert" emocionāli, un, sākot no puses, to bija jau grūti nolikt malā. Autorei tuvs feminisma temats - brīžam to var just par daudz, jo tas sāk vietām mazliet neloģiski ietekmēt romāna gaitu, t.sk., finālā provocējot uz iekšēji pretrunīgu filozofiju. Kopumā - ļoti labi.