Autoru grupa "Tekstūra" jaunākajā latviešu literatūrā ir radījusi ieintriğējošu darbu ar nosaukumu "Dzejas detektīvi", tajā ir apvienota gan proza, gan dzeja, bet tradicionālie detektīvžanra elementi izmantoti neierastākā gaismā, lai "izmeklētu" ar literatūru un valodu saistītus jautājumus. Būtiski,ka arī lasītājs kļūst par teksta izmeklētāju. Noderīgs ir L. Ločmeles priekšvārds, kurā īsi ir pastāstīts, kas tad "Dzejas detektīvi" tādi ir, un R. Bulas pēcvārds par detektīvžanra attīstību. Ar šo darbu guvu jaunu lasīšanas pieredzi, iepriekš nebiju savilkusi paralēles, ka detektīvliterarūrai ar dzeju varētu būt kas kopīgs. Interesanti, ka tomēr ir iespējams sapludināt žanrus un izteiksmes formas.
Tā kā šis ir vairāku autoru kopdarbs(kopumā 13!), tad skaidrs,ka pilnīgi viendabīgs teksts nav, bet nav arī tā, ka tas ļoti traucētu, jo tomēr kopējie motīvi palīdz nonākt līdz tekstā ietvertajām pamatidejām un aktuāliem jautājumiem.
Šis ir grāmata, kas mazliet atšķaidīs ikdienas ierasto lasāmvielu un ļaus atvērt prātu jaunai literārajai pieredzei. Ja agrāk bija priekšnoteikumi, kas jāievēro detektīvžanrā, tad tagad robežas tiek nojauktas. Arī turpmāk labprāt no "Tekstūras" autoriem sagaidītu kādu tikpat interesantu kopdarbu.
P.S. T. Kalninska ilustrācijas piedod grāmatai īpašu šarmu.
📝"Dzejoli var nogalināt lasītāja bezdarbība. Ja neviens nelasa, tad taču dzejolis mirst." (40.)