What do you think?
Rate this book
Raksti
Imanta Ziedoņa “Kurzemīte”, kas rakstīta pagājušā gadsimta 60. un 70. gados, neaprobežojas tikai ar sava laika lauku dzīves un darba, garīgās un sabiedriskās dzīves atspoguļošanu. Tā ir domām un atziņām bagāta grāmata, kas mudina izvērtēt sevi un apkārtējos, attīstīt savu personību, savu individualitāti, saskatīt dabas skaistumu, apjaust kultūras un tradīciju nozīmi. “Kurzemīte” iepazīstina ar aizrautīgiem un stipriem cilvēkiem, kas neieslīgst vienaldzībā un pašapmierinātībā, tā aicina arī “atrast neparasto parastajā. Atrast parasta cilvēka neparastību, teiksim, atrast parasta cilvēka šaubu līniju un to izsekot. Atrast zemes gribas līniju.”
„Taču visneuzvaramākais savās prasībās ir un paliek ceļš un ceļa aicinājums. Un, kad naktīs skrien cauri domu satraukts bezmiegs, es iedomāju ceļu, es eju kājām pa Kurzemi, pa redzētiem un pārdzīvotiem laukiem, kamēr sāk pretī nākt ainavas pavisam neredzētas, un es nojaušu, ka eju jau ārā no nomoda un ikdienības. Dokumentālā Kurzeme. Sapņu Kurzeme. Dievzemīte.“
Imants Ziedonis
„Taču visneuzvaramākais savās prasībās ir un paliek ceļš un ceļa aicinājums. Un, kad naktīs skrien cauri domu satraukts bezmiegs, es iedomāju ceļu, es eju kājām pa Kurzemi, pa redzētiem un pārdzīvotiem laukiem, kamēr sāk pretī nākt ainavas pavisam neredzētas, un es nojaušu, ka eju jau ārā no nomoda un ikdienības. Dokumentālā Kurzeme. Sapņu Kurzeme. Dievzemīte.“
Imants Ziedonis
9 pages, Hardcover
First published January 1, 1995
17 people are currently reading
114 people want to read
About the author
Imants Ziedonis
95 books139 followersDzejnieks un publicists. Dzimis zvejnieka ģimenē 1933. gadā Ragaciemā – nelielā ciemā pie Rīgas jūras līča. Bijis ceļu strādnieks, skolotājs Slokā, bibliotekārs Ķemeru bibliotēkā. Publicējas kopš 1957. gada. Neklātienē beidzis LVU latviešu valodas un literatūras nodaļu (1959) un Augstākos literatūras kursus Maskavā (1964). Kopš 60. gadu vidus nodarbojas galvenokārt ar literatūru.
Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.
Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.
Bijis Latvijas Kultūras fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdētājs (1987-1993), Latvijas Republikas Augstākās padomes un Saeimas deputāts un Latvijas Institūta vadītājs (1998-2000).
Sarakstījis scenāriju dokumentālajai filmai “Gada reportāža” (kopā ar H. Franku, 1965), mākslas filmām “Pūt, vējiņi!” (kopā ar G. Piesi, 1973), “Puika” (kopā ar Aivaru Freimani, 1977) un Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” (1976). Daudzi I. Ziedoņa dzejoļi ir komponēti.
Atdzejojis A. Bloka, V. Majakovska, A. Puškina un citu autoru dzeju no krievu valodas.
Goda nosaukumi un prēmijas: LPSR Valsts prēmija (1967), Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1972), H. K. Andersena prēmija (1976) par sasniegumiem bērnu literatūrā, LPSR Tautas dzejnieks (1977), J. Korčaka zelta medaļu par ābeci “Sākamgrāmata”, Triju Zvaigžņu ordenis (1995).
2010. gadā Jaunajā Rīgas teātrī Alvis Hermanis iestudējis izrādi "Ziedonis un Visums" ar Kasparu Znotiņu galvenajā - Imanta Ziedoņa - lomā.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
May 30, 2017
Kurzemīte kādreiz bija jāizlasa vidusskolas laikā, bet toreiz izšļūcu ar hrestomātijas grāmatā piedāvātajiem citātiem. Tomēr no tiem laikiemprātā bija palikušas vairākas atslēgas frāzes.
Tagad, pēc vairāk kā 20 gadiem, sajutu iekšēju nepieciešamību šo grāmatu izlasīt. Grāmata izdota pagājušā gada septiņdesmitajos gados, un var tikai pabrīnīties, kā grāmata izgājusi padomju cenzūru. Lai gan te arī parādās rakstnieka talants. Rakstnieks grāmatā atspoguļo to laiku Kurzemes lauku un pilsētiņu iedzīvotāju dzīvi ar visiem plusiem un mīnusiem. Daudz ir par kolhoziem, un ne tas labākais. Taču patiesībā grāmata ir par cilvēkiem un cilvēcību. Par patiesājām vērtībām sabiedriskajās attiecībās. Par sabiedrības dīvaiņiem, par trešajiem tēva dēliem, kurus visi sākotnēji apsmej, bet beigās tie tomēr izrādās kā savas lietas vadošie eksperti.
Grāmatu varētu citēt bezgalīgi , tāpēc sapratu, ka šo grāmatu lasu ne pēdējo reizi...
[..] viņam ir vajadzīga MĀTES SAJŪTA. Tas nav tas pats, kas "māte", māte ir katram, bet visu garo dzīvi līdzi jānāk mātes sajūtai. To sauc par māmiņu bērnībā, par manu muterīti vai maķenīti, vai mammuku vai memmelīti jaunībā. Par manu māti vīra gados. Bet, kad mātes mums vairs nav, šai sajūtai ir jābūt tepat tuvumā - citās mātēs, paša sievā, visā tajā mātišķajā, ko mēs saucam par dzimteni.
Cilvēkam ir trīs nelaimes:nāve, vecums un slikti bērni. Vai: ja cilvēki runā sliktu par taviem bērniem, tad tas nozīmē, ka viņi runā sliktu par tevi pašu.
Tagad, pēc vairāk kā 20 gadiem, sajutu iekšēju nepieciešamību šo grāmatu izlasīt. Grāmata izdota pagājušā gada septiņdesmitajos gados, un var tikai pabrīnīties, kā grāmata izgājusi padomju cenzūru. Lai gan te arī parādās rakstnieka talants. Rakstnieks grāmatā atspoguļo to laiku Kurzemes lauku un pilsētiņu iedzīvotāju dzīvi ar visiem plusiem un mīnusiem. Daudz ir par kolhoziem, un ne tas labākais. Taču patiesībā grāmata ir par cilvēkiem un cilvēcību. Par patiesājām vērtībām sabiedriskajās attiecībās. Par sabiedrības dīvaiņiem, par trešajiem tēva dēliem, kurus visi sākotnēji apsmej, bet beigās tie tomēr izrādās kā savas lietas vadošie eksperti.
Grāmatu varētu citēt bezgalīgi , tāpēc sapratu, ka šo grāmatu lasu ne pēdējo reizi...
[..] viņam ir vajadzīga MĀTES SAJŪTA. Tas nav tas pats, kas "māte", māte ir katram, bet visu garo dzīvi līdzi jānāk mātes sajūtai. To sauc par māmiņu bērnībā, par manu muterīti vai maķenīti, vai mammuku vai memmelīti jaunībā. Par manu māti vīra gados. Bet, kad mātes mums vairs nav, šai sajūtai ir jābūt tepat tuvumā - citās mātēs, paša sievā, visā tajā mātišķajā, ko mēs saucam par dzimteni.
Cilvēkam ir trīs nelaimes:nāve, vecums un slikti bērni. Vai: ja cilvēki runā sliktu par taviem bērniem, tad tas nozīmē, ka viņi runā sliktu par tevi pašu.
February 21, 2016
Skaista grāmata, īpaši beigas.. vienīgi par daudz to kolhozu, bet tāds jau bija tas laiks, kad tapa grāmata.
Ziedonis precīzi aprakstījis tās vietas, par kurām zinu (ar precīzi domāju, ka tas atbilst arī mūsdienām), mirkļiem emocionāli dzīvoju līdzi varoņiem, kuru bija TIK daudz, ka pusi noteikti jau esmu aizmirsusi.
Noteikti iesaku izlasīt, lai arī brīžiem teksts ir tik garlaicīgs, ka gribas ātrāk grāmatu iesēdināt atpakaļ plauktiņā.
Ziedonis precīzi aprakstījis tās vietas, par kurām zinu (ar precīzi domāju, ka tas atbilst arī mūsdienām), mirkļiem emocionāli dzīvoju līdzi varoņiem, kuru bija TIK daudz, ka pusi noteikti jau esmu aizmirsusi.
Noteikti iesaku izlasīt, lai arī brīžiem teksts ir tik garlaicīgs, ka gribas ātrāk grāmatu iesēdināt atpakaļ plauktiņā.
February 2, 2025
Astoņdesmito gadu bestsellers, ja tā varētu teikt. Tolaik, ieklausoties pieaugušo sarunās, nojautu, ka tas ir Kaut kas. Pirmoreiz jaunības gados lasīta, būtisku nospiedumu neatstāja. Nolēmu mēģināt vēlreiz.
Šī nav “ātra”grāmata, kur notikums dzen notikumu. Uzrakstītais ir Imanta Ziedoņa un viņa pavadones ceļojums Kurzemes pusē. Nesteidzīgs ceļojums pie dabas un pie cilvēka. Grāmata, kur autors daudz izvaicā satiktos, tomēr visvairāk liek uzdot jautājumus mums pašiem.
Grāmata kā meditācija. Vairāk gan to attiecinātu uz pirmo “Kurzemītes”daļu. Tā patiesi nomierina (rekomendēju pirms miega). To pārāk ilgi negribas lasīt, tomēr pavisam drīz atgriezties gan.
Protams, sirreālā sajūta nokļūstot kārtējā kolhozā, tincinot to priekšsēdētājus, slaucējas, mehanizatorus. Atzīšos, otrajā daļā tā bija par daudz, kaut kur “pāršļūcu” pāri.
Tai pat laikā jāiesmaida par tā laika trauksmi saistībā ar cilvēku un transporta koncentrāciju pilsētās, par piesārņojumu, par troksni. “Cilvēce nemana, kā viņa pamazām kļūst kurlāka”. Nez vai arī par mūsu šā brīža uztraukumu ironizēs pēc 40 gadiem?
Bet patiesībā apbrīnojama intuīcija un inteliģence.
Lai vai kā, autors ar pietāti un bijību runā gan par vienkāršām, gan eksistenciālām lietām. Un tās ir nemainīgas neatkarīgi no gadsimta un iekārtas.
Šī nav “ātra”grāmata, kur notikums dzen notikumu. Uzrakstītais ir Imanta Ziedoņa un viņa pavadones ceļojums Kurzemes pusē. Nesteidzīgs ceļojums pie dabas un pie cilvēka. Grāmata, kur autors daudz izvaicā satiktos, tomēr visvairāk liek uzdot jautājumus mums pašiem.
Grāmata kā meditācija. Vairāk gan to attiecinātu uz pirmo “Kurzemītes”daļu. Tā patiesi nomierina (rekomendēju pirms miega). To pārāk ilgi negribas lasīt, tomēr pavisam drīz atgriezties gan.
Protams, sirreālā sajūta nokļūstot kārtējā kolhozā, tincinot to priekšsēdētājus, slaucējas, mehanizatorus. Atzīšos, otrajā daļā tā bija par daudz, kaut kur “pāršļūcu” pāri.
Tai pat laikā jāiesmaida par tā laika trauksmi saistībā ar cilvēku un transporta koncentrāciju pilsētās, par piesārņojumu, par troksni. “Cilvēce nemana, kā viņa pamazām kļūst kurlāka”. Nez vai arī par mūsu šā brīža uztraukumu ironizēs pēc 40 gadiem?
Bet patiesībā apbrīnojama intuīcija un inteliģence.
Lai vai kā, autors ar pietāti un bijību runā gan par vienkāršām, gan eksistenciālām lietām. Un tās ir nemainīgas neatkarīgi no gadsimta un iekārtas.
October 22, 2024
Iekrita acīs internetveikalā. 3 Eur. Nodomāju, ka neesmu lasījis nevienu Ziedoņa darbu. Nopirku.
Ziedonis kopā ar partneri Unigundi dodas iepazīt Kurzemi. Iepazīt tās cilvēkus, personības, lauku mājas, dabu, laukakmeņus, strautus. Darbā var ļoti manīt Ziedoņa rūpes par Latviju un tās mantojuma saglabāšanu. Ne tikai literāru darbu, bet lauku sētu, ainavu, tradīciju. Tiek satikti dažādi apņēmīgi un interesanti cilvēki (Ziedonis saka, ka pat dīvaini, bet vārda labākajā nozīmē). Galvā palika Dobeles ceriņu dārza veidotājs Pēteris Upītis un Ansis Lerhis Puškaitis (no Cīruļu puses), kurš uzskatām par pirmo latviešu pasaku autoru un sakopojis pasaku krājumu. Par Talsiem Ziedonis saka, ka tā laikam esot Kurzemes skaistākā pilsēta. Daba to tā ir gribējusi. :)
Valoda bija neierasta, tādēļ nelasījās tik ātri, bet tas jau bija sagaidāms. Esmu patīkami pārsteigts.
"Tautas dziesmas, lai tās neaizietu pazušanā, ir savāktas, bet vai mūsu ainavu, sētu un ceļu skaistums arī nav tautas gara izpausme, kura nenofiksēta var aiziet aizmirstībā?"
Ziedonis kopā ar partneri Unigundi dodas iepazīt Kurzemi. Iepazīt tās cilvēkus, personības, lauku mājas, dabu, laukakmeņus, strautus. Darbā var ļoti manīt Ziedoņa rūpes par Latviju un tās mantojuma saglabāšanu. Ne tikai literāru darbu, bet lauku sētu, ainavu, tradīciju. Tiek satikti dažādi apņēmīgi un interesanti cilvēki (Ziedonis saka, ka pat dīvaini, bet vārda labākajā nozīmē). Galvā palika Dobeles ceriņu dārza veidotājs Pēteris Upītis un Ansis Lerhis Puškaitis (no Cīruļu puses), kurš uzskatām par pirmo latviešu pasaku autoru un sakopojis pasaku krājumu. Par Talsiem Ziedonis saka, ka tā laikam esot Kurzemes skaistākā pilsēta. Daba to tā ir gribējusi. :)
Valoda bija neierasta, tādēļ nelasījās tik ātri, bet tas jau bija sagaidāms. Esmu patīkami pārsteigts.
"Tautas dziesmas, lai tās neaizietu pazušanā, ir savāktas, bet vai mūsu ainavu, sētu un ceļu skaistums arī nav tautas gara izpausme, kura nenofiksēta var aiziet aizmirstībā?"
September 7, 2023
ir jau tur to partizānu padaudz, taču tos var neņemt vērā, jo ne jau tā ir būtība. Ziedonis noķēra šķērsumu lauku ainavā sākumā, nu varam aplūkot, kā tagad tie ciemati ar fermām tuvumā izskatās. Kultūra laikam tā arī ar mazmājiņu nav sākusies. Un nav nekā jauna šai pasaulē, lasi un domā, vai tad šodien nav tas pats un neesam tieši turpat. ar štruntiņiem pilniem plauktiņiem, kuros gan vairs grāmatas nav atrodamas
July 10, 2025
Skaista rudens grāmata! Prieks, ka nočiepu viņu pagaišruden, Mārtiņdienā kādā ārkārtīgi rudenīgā laikā viesu namā, Ventas krastā, netālu no Kuldīgas.
Kaut gan mazliet ideoloģiski sarkanīga. bet ko padarīs ar Ziedoni septiņdesmitajos?
Tagad rudenīgā vasarā tiku ielaists senā vecā Kurzemītē pie veciem cilvēkiem ar ļoti dzīvām problēmām.
Kaut gan mazliet ideoloģiski sarkanīga. bet ko padarīs ar Ziedoni septiņdesmitajos?
Tagad rudenīgā vasarā tiku ielaists senā vecā Kurzemītē pie veciem cilvēkiem ar ļoti dzīvām problēmām.
October 30, 2021
august 2015
Dabas un pilsētu apraksti, cilvēku stāsti, nedaudz par lauksaimniecību, kultūru, mīlestību...
Pirmā atsauksme, lai precizētu, ka izlasīju tikai "Kurzemītes" pirmo daļu (kas arī bija ieteicamā literatūra), bet dažas vietas bija tik grūti pārvarēt (pārlasīju vairākas reizes un domāju, kur šī mana nesaprašana par uzrakstīto sākās), ka atzīmēšu ar done, bet nu labi es latviešu literatūru parasti neizvēlos. Bija arī tiešām interesantas vietas par audzināšanu, jo man bērnu nav un vispār laikam neprotu šo darbu novērtēt.
april 2017
2.daļa man lasījās vieglāk- nezinu gan vai tas teksta vai manis pašas dēļ. Te gan ir tiešām daudz par kolhoziem un kultūras dzīves trūkumu laukos, bet nu tātad var noderēt tiem, kas kārto eksāmenu latviešu valodā( jo vajag tos citātus par kultūras tēmu). Parādās arī kaut kur tie īpatnie cilvēku stāsti un dabas apraksti( šoreiz tiešām novērtēju tos skaistos rudens pelēkos rītus) skaistā valodā. Noteikti mana problēma šajā grāmatā bija garie apraksti, jo, ja es izlasu, un nesaprotu, kāda doma, un šķiet, ka kaut ko esmu palaidusi garām, tad pārlasu, un tad tas paliek kaitinoši, un tad nav tik jauks vērtējums. Bet šoreiz kopumā tiešām patika un tādu vietu bija maz.
Dabas un pilsētu apraksti, cilvēku stāsti, nedaudz par lauksaimniecību, kultūru, mīlestību...
Pirmā atsauksme, lai precizētu, ka izlasīju tikai "Kurzemītes" pirmo daļu (kas arī bija ieteicamā literatūra), bet dažas vietas bija tik grūti pārvarēt (pārlasīju vairākas reizes un domāju, kur šī mana nesaprašana par uzrakstīto sākās), ka atzīmēšu ar done, bet nu labi es latviešu literatūru parasti neizvēlos. Bija arī tiešām interesantas vietas par audzināšanu, jo man bērnu nav un vispār laikam neprotu šo darbu novērtēt.
april 2017
2.daļa man lasījās vieglāk- nezinu gan vai tas teksta vai manis pašas dēļ. Te gan ir tiešām daudz par kolhoziem un kultūras dzīves trūkumu laukos, bet nu tātad var noderēt tiem, kas kārto eksāmenu latviešu valodā( jo vajag tos citātus par kultūras tēmu). Parādās arī kaut kur tie īpatnie cilvēku stāsti un dabas apraksti( šoreiz tiešām novērtēju tos skaistos rudens pelēkos rītus) skaistā valodā. Noteikti mana problēma šajā grāmatā bija garie apraksti, jo, ja es izlasu, un nesaprotu, kāda doma, un šķiet, ka kaut ko esmu palaidusi garām, tad pārlasu, un tad tas paliek kaitinoši, un tad nav tik jauks vērtējums. Bet šoreiz kopumā tiešām patika un tādu vietu bija maz.
Displaying 1 - 7 of 7 reviews