Anna Brigadere (1861-1933) ir rakstniece, kuras daiļrade pieder pie latviešu literatūras augstākajām virsotnēm. Viņas sūtība ir bijusi audzināt krietnu, garīgi cēlu, latvisku personību. Šādas personības tapšanā noteicošās vērtības A.Brigadere atklājusi autobiogrāfiskajā triloģijā "Dievs. Daba. Darbs", "Skarbos vējos", "Akmeņu sprostā" (1926-1933). Atmiņu tēlojumi ļauj lasītājam piedalīties mazās Anneles pirmajā saskarsmē ar Dievu, dabu un darbu, ļauj vērot, kā šie jēdzieni nostiprinās meitenes apziņā, kļūstot par svarīgākajiem dzīvē. A.Brigaderes triloģija ir ne vien "latviskās morāles kodekss" (M.Zālīte), bet arī vērtīgu atziņu krātuve
Anna Brigadere was a Latvian writer. She wrote comedy and drama, including The Tale of Sprīdītis, a young boy from a Latvian peasant family and his fantastic adventures in a nearby forest.
She also wrote four autobiographies, including Dievs, daba, darbs (God, Nature, Work) about the life of a Latvian woman in the late 19th century.
Grāmata izrādījās tīri tā neko. Tāds nedaudz apdzejots lauku meitenes dzīves stāsts. Neteiktu, ka visa viņa man ļoti patiktu. Bet daža laba nodaļa bija labi sarakstīta un labi attainoja tā laika dzīves realitātes. Čigāni, nabagi, kristīti žīdi, kalpu dzīve un kārklu vācieši. Tie visi te ir atrodami. Vai es viņu liktu sev par mīļāko darbu, nē. Par daudz fatālisma un peldēšana pa straumi, tie gan bija tādi laiki. Arī uzstādījums kapā kamēr elpo, meklē prieku dabā un paļaujies uz Dievu mani īpaši neuzrunā.
Cik noprotu "Anneles stāsti" ir kaut kāda kondensēta šīs grāmatas versija. Tādā veidā, lai to varētu izdot PSRS laikos.
Vaina nav grāmatā, vaina ir manī. Saraustīti, un tik ļoti garlaicīgi. Atmiņu uzplauksnījums no literatūras stundām, kur jālasa garlaicīga obligātā literatūra vai kāda nodaļa no latviešu rakstītajiem darbiem. Jā, viennozīmīgi piekrītu tam, ka grāmata ir brīnišķīga liecība par latviešu seno kultūru, dzīvi laukos, savstarpējām attiecībām un rūpēm. Par pašas Annas Brigaderes bērnību - kā svarīga liecība, kuru glabāt vēsturei.
Nu beigās jau izurbos cauri. Grāmata tik mīļa un sirsnīga, bet nenoliedzami kļūst garlaicīga. Skaistais tomēr brīžiem nomaldās tajā visā apjomā. Drīzāk 3.5⭐️
Knyga priminė literatūros pamokas, kai buvo privaloma skaityti gana nuobodžią literatūrą apie Lietuvos kaimą. Tikrai sutinku su tuo, kad tai yra svarbus liudijimas apie latvių senąją kultūrą, gyvenimą kaime, tarpusavio santykius ir rūpesčius (gal net pačios autorės vaikystę, kurią siekė išsaugoti šiuo pasakojimu). Knyga nuoširdi, bet man ji buvo pernelyg ištęsta...
Grāmata ļoooti bieza, diezgan grūti lasīt tik biezu grāmatu, kas pilna ar vecvārdiem, kuru nozīmi var tikai nojaust. Es nelasīju visu, bibliotekāre deva padomu, lai šo to izlaižu. Ceru, ka daudz nezaudēju, izlaižot lielu daļu stāstu. Bet to, ko lasīju, to tvēru ar baudu un jutu līdzi. Grāmata ir lieliska tā laika liecība par latvju dzīvi lauku sētā, mazliet arī par pilsētas - Jelgavas - dzīvi. Iesaku katram palasīt kaut mazliet, sajust to pagātnes elpu un rakstnieces talantu. Es vienmēr esmu apbrīnojusi bērnības atmiņu tēlojumus - nu kā gan pieauguša cilvēka vecumā var tik spilgti atcerēties tik daudzus bērnības notikumus, ka sanāk vesela grāmata?!
Graži, senobiškai lėta, gausiais intarpais apie Dievulį išmarginta knyga. Kiek prailgo, bet šiaip, visai mielas skaitinys auditorijai nuo kokių 10 iki 99 :)
Kopumā jāsaka, ka šī ir ļoti jauka grāmata par latviešu lauku dzīvi, kuru lasot, no sirds izbaudīju gan Latvijas dabas aprakstus, gan lauku darbu un sadzīves atainojumu! Bet jāatzīst, ka grāmata man būtu patikusi daudz labāk, ja tajā nebūtu bijis tik daudz didaktikas tik atklātā veidā!