Pietura pēc pieprasījuma

by Ilona Ozoliņa-Čiu

Nomaļā Latvijas pagastā pie kādas nenozīmīgas pieturas pēc pieprasījuma autobusa šoferiem mēdz uznāk savādas sajūtas – tāds kā apjukums, neizskaidrojams nogurums, viens no viņiem šad un tad uz pieturas soliņa mana mazu, sarāvušos puišeli. To pašu zēnu arvien biežāk redz arī tuvīno māju saimniece Zinta. Pamazām romāns aizved lasītāju pagātnē – uz laiku pirms piecdesmit gadiem, kad no mājām aizklīda Zintas mazais brālis. Atklājas sarežģītās attiecības nelaimes piemeklētajā ģimenē – mātes, visu cienītas vietējās ārstes Margaritas, ambīcijas un dziļā mīlestība pret dēliņu, kā arī pieaugošā vienaldzība pret meitu. Pieredzējušās tulkotājas Ilonas Ozoliņas-Čiu debijas romāns ieturēts psiholoģiskā romāna žanrā ar tieši tik lielu mistikas piedevu, ka tā tikai vēl smeldzīgāk izgaismo realitāti.

288 pages

Published February 9, 2024

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Sens grāmatmīļu ticējums vēsta- ja grāmatas lappusēs ložņā melns kaķis, tad būs laba lasīšana.



Melnais kaķa siluets pārvietojas no nodaļas uz nodaļu, dodas man līdzi šajā noslēpumainajā, zosādu uzdzenošajā un atmiņu pilnajā pagātnē, kurā saplūst kopā senatnīgais māņticības mantojums ar mūsdienu neizskaidrojamo. Vietā, kur šķiet apstājies laiks, cilvēki gadu desmitiem iestrēguši savā miniversā, nespējot izrauties no šī ciešanu/vainas sajūtas nolemtības apļa. 



Notikums, kas burtiski pārcērt pušu kādas ģimenes ikdienu, sagrauj jebkādas cerības uz dzīvespriecīgu nākotni. Pirms piecdesmit gadiem pazudušais Zintas brālīša tēls, ik pa brīdim rēgojas kādā nomaļā Latvijas lauku pieturā pēc pieprasījuma. Palēnām atklājas, kā brālīša pazušana izmainījusi vecāku attiecības ar vienīgo palikušo meitu, kā arī viņas vienīgo tuvo cilvēku- vecmumiņu.

Zintas mammas Margaritas cienījamais ārstes amats un karjeras ambīcijas pretrunā ar noliedzošo attieksmi pret pašas meitu. Vecākās māsas loma, kas drīz tiek aizstāta ar rūpēm par mazāko brālīti, mājas uzturēšana kārtībā un ēst gatavošanas pienākumi kā smagi akmeņi uzgrūsti uz vēl nepieaugušās meitenes pleciem. Ik pa brīdim uzdodu sev jautājumu, vai tiešām autore ir izdomājusi tik skarbu un nospiedošu stāstu, jo lasīt to bija ne tikai grūti, bet skumji- šī aklā vecāku nostāja, uzgrūžot bērnam savus vecāku pienākumus. 



Mistisks un grūtsirdības pilns tulkotājas Ilonas Ozoliņas- Čiu debijas romāns, kurš ieved nomaļa pagasta skumjākajos nostūros, pētot kādas ģimenes attiecību transformāciju pēc nelaimes gadījuma. Šeit sajūtamas latvietības kodola apakšnots, kurā nozīme ir mītiskajām būtnēm, veļiem, kapu kultūrai un māņticībai. Mazliet baisi. 

 

[Raivis Spalvēns · Rating 4 out of 5]

Neiespējami reflektēt par romānu, lai nenospoilotu sižetu, bet vienu gan varu pateikt - nespriediet par grāmatu pēc tās vāka dizaina un uz tās uzdrukātās anotācijas.

Romānā ir rodama latviska mistika, nedaudz baisuma, padaudz skumju, kā arī līdzjūtību raisošu sajātu dzīvju (nepārprotiet - romāns ir gana reālistisks, nevis šīzīgs). Estētiski viengabalains un tonalitātē kluss darbs, kas risinās raitā un bagātā valodā, kurā prasmīgi sajūgts autores savdabīgi atsvešinātais un vienlaikus krietnais pasaulredzējums. Vienvārdsakot - iespaidīgs debijas darbs.

[piezimesungramatas_Raiva · Rating 5 out of 5]

I. Ozoliņas-Čiu romāns "Pietura pēc pieprasījuma" ieved nostalğiskas smeldzes, pagātnes atmiņu noslēpumainā, mistiskā un traģisku notikumu pilnā gaisotnē. Nonākot līdz pēdējām grāmatas lapaspusēm,romāna beigas pat šķiet likumsakarīgas, jo pagātnes atbalsis vairs nevienam nav pa spēkam izmainīt. Kas noticis, noticis. Iegūt mieru ir nepieciešams gan tiem, kas dzīvi, gan tiem, kas jau miruši.

Darba pamatā ir traģisks notikums-no kādām mājām pirms 50 gadiem aizklīdis mazs puisītis. Viņa māsa Zinta atkal sāk just brāļa klātbūtni, arī kādam autobusa šoferim pieturā pēc pieprasījuma parādās šī puikas tēls. Pamazām no dažādiem atmiņu stāstiem atklājas kādas ģimenes traģēdijas aizkulises.

Divi vārdi, kas, manuprāt, spilgti raksturo šo darbu, -vienaldzība un vientulība. Skumjākais, ka no tiem, kuriem esi gaidījis atbalstu un mīlestību, esi saņēmis tikai iepriekšminētos. Sākumā nav ne jausmas, kurp aizvedīs šie drūmās atmiņas, tomēr pamazām iezīmējas notikumu cēloņi un to sekas. Daži tēli pat sadusmo ar savu ārprātīgo egoismu un netaisnību. Protams, liela loma ir arī laikmeta fonam un no tā izrietošajām nejēdzībām, tomēr tas jau nav nekāds attaisnojums, lai izturētos tik aprobežoti un bezsirdīgi. Autore meistarīgi tekstā spējusi iepludināt mistiskos elementus, lai paspilgtinātu jau tā emocionāli piesātināto atmosfēru.

"Pietura pēc pieprasījuma" pārsteidza, skumdināja un aizrāva!

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Ja sākumā likās, ka neuzķeru vēstījumu, tad beigās asaras pašas ritēja man pār vaigiem. Ļoti skumja un smeldzīga grāmata, kas atsauc atmiņā nesenos notikumus Latgalē. Mani patīkami pārsteidza autores valodas bagātība un tekstā ievītā latviskā dzīvesziņa.

[Santa · Rating 4 out of 5]

Gada skumjākās grāmatas titulu nopelna "Pietura pēc pieprasījuma". Un šeit skumt ir par daudz ko. Par to aukstumu, kas nāk no vecākiem, par pilnīgo vienaldzību un pat necenšanos saprast. Par to, kā izvēršas divu bērnu likteņi, kaut viss varēja būt citādāk.💔

[Lauma Gurgone · Rating 5 out of 5]

Viena no neparastākajām latviešu autoru grāmatām, ko esmu lasījusi. Misticisms un nerealitāte mijas ar skumjām un negodīgumu. Stāsts par autobusa pieturu un slogu, kas uzlikts uz cilvēka pleciem. Vainas apziņu, kur tai nevajadzētu būt, bet ar ko nākas dzīvot.

[Meldra Gailāne · Rating 5 out of 5]

Izcila grāmata, kas ievilina gluži nemanot un pēc pēdējā teikuma izlasīšanas vēl ilgi dzīvo domās.

[Laura laura_lasa]

Kaut kā nespēju šajā grāmatā ielasīties...

[Zane Grotupe · Rating 5 out of 5]

Stāsts par seniem noslēpumiem, salauztu sirdi un pagātnes atstātajām pēdām. Notikums, kurš neatgriezeniski izposta ģimeni (lai arī, kā atklājas stāsta gaitā, ģimenē jau sākotnēji nav bijušas cieņpilnas attiecības).
Nedaudz no kapu kultūras, mistikas un veļiem.
Notikumos esam gan tagadnē, gan pa solītim atgriežamies pagātnē, kur caur vairāku cilvēku skatupunktiem atgriežamies līdz liktenīgajai dienai. Un atklājas arvien lielāka vientulība, šausmīgāka attieksme, vienaldzība pret Zintu brīdī, kad viņa kļūst par lielo māsu (un vienlaikus kļūst arī par mammu, tēti un aukli).
Nevaru sevi pieskaitīt pie tiem, kuri dikti tic spokiem, pārdabiskajam, bet šeit dažubrīd man bija mazliet neomulīgi, it īpaši vakarā, kad lasīju pie naktslampiņas un logam aizkars nebija aizvilkts.
Beigas man šķita likumsakarīgas un tā neapturami izlauzās klusas asaras.

[Kristīne Baltgalve · Rating 4 out of 5]

“Tāda ir atbildība. Pievilina ar solījumiem, ka pasargās un sniegs nosacītu pašpietiekamības sajūtu, bet tad krauj un krauj virsū, līdz beigās tu saļimsti un uzkrīti kādam citam uz kakla.”

“Es biju divu pieaugušu cilvēku negadījums, viņa bija mans plāksteris. Kamēr pušums nav sadzijis, plāksteri nost plēst nav prātīgi. Jo īpaši, ja nav nekā, ko likt vietā.”

[Andrzej · Rating 3 out of 5]

Instrumentārijs, metodika, konstrukcija (vai kā nu vēl tās "lietiņas" varētu nosaukt), kā stāsts tiek rādīts un stāstīts, šķita aizraujošāks un pārsteidzošāks par pašu stāstu. Tieši to arī izbaudīju. Palika gan mazi "pie sevis murmināmi" iebildumi par nobeigumu.

[Inga Ievina · Rating 4 out of 5]

Man ir kādu brīdi jāpadomā, vai es noticēju stāsta centrālajam konfliktam, bet no struktūras, formas, valodas un noskaņas viedokļa tas ir ļoti kruti uzrakstīts debijas romāns.

[Inita Kabanova · Rating 4 out of 5]

3,7 zvaigznes, bet lai iet četras, jo grāmata piedien veļu laikam. Skumjš un kaut kā ļoti latvisks stāsts.

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 3 out of 5]

Man ir divējādas sajūtas.

Jautājums "Kur tu biji?" man iesita pa saules pinumu. Neteikšu, kurš kam to izbļāva, bet tādu pašu jautājumu varētu uzdot bļāvējam.
Skaudri par NEmīlestību, par dažādām tās formām. Par vientulību un rūgtumu. NEmīlestība arī ir tas baisākais "Pieturā uz pieprasījumu". Pārdabiskā puse man šermuļus neuzdzina.
Par dzīvesstāstiem un noslēgumu es varētu arī likt 4,5 zvaigznes.

Tagad par tām otrajām sajūtām.
Manuprāt, veiksmīgi lietos miksēts stāstījums pirmajā un trešajā personā, bet šķiet, ka lieki bija tie it kā ārēju avotu (sludinājumi, publikācija u.tml.) iestarpinājumi. Man tie nevis pastiprināja noskaņu, bet brīžiem izsita ārā no noskaņas.
Izņēmums bija "Ziņojums par pazudušu personu" - jā, tas bija emocionāli iedarbīgs, bet velns, diemžēl, slēpjas detaļās, un šim iestarpinājumam sanāca citāds bumeranga efekts nekā to, iespējams, bija domājusi autore.
Ja man pirms tam nebija problēmu ar grāmatas varoņu vecumu un vispār traģēdijas laiks bija otršķirīgs, tad pēc personas koda pieminēšanas es pēkšņi kļuvu nenormāli sīkumaina (skaitīju gadus, ar aizdomīgu aci skatījos uz laikmeta ietvaru), un tas traucēja, pat ļoti. Lai gan īstenībā vēstījumā nav nozīmes tam, kad ir notikusi traģēdija ar mazā brālīša pazušanu (vai tie būtu 80tie vai 90tie gadi), traģisms ir attiecībās un vientulībā. Bet, diemžēl, velns slēpjas detaļās, un te jāsaka - nebūtu detaļu, nebūtu problēmas.

Bet kopumā, manuprāt, autorei labs rakstniecības sākums un īpašs pluss par nebanālu sižetu un nobeigumu.

[Laura · Rating 5 out of 5]

Skumjš, bet izjusts stāsts. Manuprāt, lieliska debija literatūrā. Man patika gan sižets, gan valoda, gan forma, gan visa romāna kompozīcija. Meistarīgi veidoti tēli un raksturojumi, izjusti un empatiski atspoguļots gan laikmets, gan laiks un telpa, gan cilvēka mazā, bet lielā dzīve. Protams, cauri visam vijas drūma vientulība, skarba vienaldzība, dziļas sāpes un reizēm pat nolemtība, bet izstāstīts tas ir tik brīnišķīgi. Skaudrs stāsts, ko iesaku izlasīt ikvienam, jo vissāpīgāk aizķēra tieši tas tauriņa efekts, kas atklājas sižeta līnijā, kā viens notikums vai nenotikums aizved pie nākamā, cik likumsakarīgi cilvēki dzīvo viens otram blakus un arī garām, cik katrai domai, katram vārdam, katrai rīcībai vai, gluži pretēji, bezdarbībai ir tālejošas un neizbēgamas sekas. Cik ļoti viena cilvēka dzīve skar un maina otra cilvēka dzīvi.

[Jolanta · Rating 4 out of 5]

Viena no skumjākajām lasītajām grāmatām. Mīlestību nevar iemācīt, to var tikai sajust, un nemīlēts cilvēkbērns nevar izaugt par laimīgu cilvēku. Šis ir stāsts tieši par to, par mīlestības trūkumu, kas pārtop neizsmeļamā vientulībā.

Stāstīts tiek no dažādu personāžu skata punktiem, lai arī nodaļas sākumā nav pateikts, kurš ir runātājs, tas parasti top skaidrs jau pēc dažiem pirmajiem teikumiem. Autorei ir izdevies radīt nesamāksloti, bet pamanāmi atšķirīgas balsis, un ne kurš katrs jaunais autors to māk! Kā debija, šis romāns ir izdevies lieliski.

[Linda Majore · Rating 5 out of 5]

Cik viegli un spēcīgi sarakstīts! Tā, ka nevar ne apstāties lasīt, ne beigt domāt, kamēr nav izlasīts (un arī pēc tam?).

Ļoti patika rakstnieces stils, kā romāns uzrakstīts, atbilstoši personāžiem. izbaudīju un arī asariņu sagaidīju. Bet kā tad bez tā tik emocionālā grāmatā? Ik pa brīdim pavīd viegls humoriņš, kas atkal noliek visu ierindā, lai par ilgu neiegrimtu emocijās.

Jau gaidu nākamos autores darbus!

[Jolis · Rating 3 out of 5]

Tik ļoti patika vāka noformējums, ka grāmatnīcā paķēru īsti pat neiedziļinoties anotācijā.
Izlasīju ar kādu 5. piegājienu, un laikam tikai tāpēc, ka reti grāmatas atstāju pusratā.

Stāsts gan ir ļoti skumjš, un pat mistikas elementi te izraisa tikai liekākas skumjas. Te iederētos arī saruna par narcistiskām mātēm un pēdām, ko tas atstāj nākamajām paaudzēm.

[Ego..te · Rating 3 out of 5]

Stāsts man patika, bet misticisma sadaļa bija pilnīgi lieka.

[Uldis Mednevs · Rating 4 out of 5]

Tāds vietējā mēroga Stīvens Kings. Nāve, spoki, pamests nostūris, drūmi un mazliet baisi. Labi uzrakstīts, bija pat brīži ka uzmetās tādas kā tirpas. Labs vietējā autora darbs.