Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija

by Ieva Lapiņa

Ievas Lapiņas sastādītā un atdzejotā Senās Ķīnas lirikas antoloģija pārstāv telpā ierobežotu, bet hronoloģiski plašu posmu pasaules literatūras vēsturē. Tā aptver laiku no Dzjiņ dinastijas sākotnes 3. gadsimtā līdz Sun dinastijas norietam 13. gadsimtā. Te tulkotie dzejnieki spoža mēness klātbūtnē apcer cilvēka esības noslēpumus, dabas iedvesmojošo spēku un bauda bezrūpību, bieži vien noreibstot no vīna — “tikko apjausts viss ir aizmirstams.”

Par antoloģijas sastādīšanas principiem Ieva Lapiņa skaidro: “Dzejas poētisko stilu formālās prasības laika gaitā tika attīstītas un dažādotas. Šeit izvēlētie dzejoļi aptver ši (shi) un ci (ci) lirisko žanru kategorijas. Ši žanra attīstība pārklāj teju pusotru tūkstošgadi, tāpēc tam piemīt visplašākais poētisko paņēmienu spektrs. Krājumā ietvertie dzejoļi lielākoties atbilst šīs kategorijas senā stila un jaunā stila dzejas formām.” Ķīnas klasiskā dzeja arvien ir īpašs pētījumu lauks ne tikai Ķīnā — kā senākais daiļliteratūras avots tā ir stūrakmens arī citām Tālo Austrumu kultūrām.

Ķīnas lirikas tulkošana prasījusi īpašu izveicību no atdzejotājas. Valoda, kurā nav gramatiskā laika formu, nav gramatisku skaitļa un personas noteicēju, kur valodas savienojošie elementi dzejas valodā tiek lietoti īpaši taupīgi un vārdšķiru nodalījums ir elastīgs, pieprasījusi piemērot meistarīgu Ievas Lapiņas pārcēlumu latviešu valodā. Antoloģijā teksts ir plaši komentēts, skaidrojot alūzijas un vēsturisko kontekstu. Dzejas teksts publicēts bilingvāli ar bagātīgi ilustrētu ievadu.

Genres: Poetry

227 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

ārkārtīgi daudz darba ir ielikt šajā izdevumā
tik smalki izpētīts un paskaidrots un atdzejots

[Linda Vituma · Rating 5 out of 5]

Pasaule ir labāka vieta, jo tajā mīt Ieva Lapiņa. Pasaule ir kļuvusi par vēl labāku vietu, jo Ieva Lapiņa ir radījusi "Upes sniegs. Senās Ķīnas lirikas antoloģija". Pasaule tiešām tāpēc ir labāka. Patiess skaistums.

[Austra · Rating 5 out of 5]

Antoloģijas man asociējas ar studiju gadiem, un vizītes bibliotēkā liek ar nožēlu secināt, ka šajā jautājumā maz kas mainījies - jaunas antoloģijas izdod reti, un jāiztiek ar tām, kas iznākušas ~80. gados. Tāpēc tas, ka tiek izdota šobrīd tapusi, rūpīgi atlasītas dzejas antoloģija skaistā noformējumā, kas mūs iepazīstina ar gana daudzpusīgu ieskatu Senās Ķīnas lirikā, kā arī ievadā ieliek pamatiņu mazāk zinošam lasītājam, mani nemērā iepriecē. Vispār viena no manām mīļākajām 2024. gada dzejas grāmatām, kas noteikti paliks starp favorītēm un tiks pārlasīta.


Rimis vējš, zemes putekļos viegla birušo ziedu smarža.
Vēls rīts, aizvien nogurums ķemmēt matus.
Aiziet cilvēks, paliek vien lietas, viss apstājas,
vārdus ātri apsteidz asaras.

Dzirdēju, ka abu upju krastos krāšņs pavasaris,
es arī labprāt dotos turp ar savu laivu.
Tomēr baidos, vai tik mazai laivai
tāda grūtsirdības nasta nebūtu par smagu.

- Li Cjindžao

[Hubschrauber · Rating 5 out of 5]

Burvīgs atdzejojums! Manuprāt ir izdevies dabūt gan valodas līgano plūdumu, gan neuzbāzīgo klātesamību dzejas dalībniekiem, atstājot vietu lasītājam iekļūt dzejoļa radītajā atmosfērā.
Priekšvārds lieliski skaidro latviešu un ķīniešu valodas atsķirības ar ilustratīviem atdzejošanas piemēriem. Esmu mazliet kaut ko iemācījusies.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 4 out of 5]

Dzejas izlase, ko sastādījusi un atdzejojusi Ieva Lapiņa – ceļojums laikā, valodā un domāšanas veidā. Upes sniegs iepazīstina ar senās Ķīnas liriku, kāda tā tapusi vairāk nekā tūkstoš gadu garumā – no Tan dinastijas klasikas. Antoloģiju izveidojusi Ieva Lapiņa, neesmu ne tuvu zinoša, bet teikšu, ka gan izvēlētie dzejoļi, gan precīzais, jutīgais tulkojums, gan skaidrojošās piezīmes padara šo grāmatu galvenokārt ļoti baudāmu, bet vienlaikus arī izglītojošu.

Grāmata būs saprotama arī tiem, kuri senajā Ķīnas literatūrā vēl neorientējas nemaz (kā es), un, uzdrošinos teikt, arī tiem, kas meklē padziļinātu pieredzi. Katrs dzejolis nes sevī kādu miera, skaidrības vai vientulības niansi – tie ir vērojumi dabā, tuvināšanās savai būtībai, pārdomas par cilvēka attiecībām ar mainīgumu un laika ritumu.

Upes sniegs iemieso noskaņu – klusu, trauslu, pārejošu, bet dziļi izteiksmīgu. Tā ir grāmata, pie kuras var atgriezties atkal un atkal, atverot jebkuru lappusi un ļaujoties īsai, bet piesātinātai dzejas pieredzei. Tā palīdz kļūt lēnākam, ieklausīties, būt.