What do you think?
Rate this book
The King in Yellow and Other Stories: Tales of the Carcosa Mythos
The new hit television series True Detective contains numerous references to the works of late 19th and early 20th century weird fiction writers Robert W. Chambers, Ambrose Bierce, and H. P. Lovecraft. This anthology, edited with an explanatory introduction by a noted weird fiction scholar, collects the tales of those writers that are relevent to True Detective. Unlike other ebook collections, that contain dozens of unrelated stories, such as Chambers's victorian romances and random Lovecraft stories that have nothing at all to do with True Detective, this anthology includes only those stories that directly reference The King in Yellow, Carcosa, and other important themes. This is the only collection that contains all of the stories by these authors that reference Hastur, the ancient god of Carcosa, who appears among the tattoos on Reggie Ledoux. It also includes the correct Lovecraft story that connects all of these works with the Cthulhu Mythos. This is the ideal collection for those who want to understand the many references to early weird fiction that have appeared in True Detective.
181 pages, Kindle Edition
First published February 27, 2014
69 people are currently reading
181 people want to read
About the author
Ambrose Bierce
2,442 books1,309 followersdied perhaps 1914
Caustic wit and a strong sense of horror mark works, including In the Midst of Life (1891-1892) and The Devil's Dictionary (1906), of American writer Ambrose Gwinett Bierce.
People today best know this editorialist, journalist, and fabulist for his short story, An Occurrence at Owl Creek Bridge and his lexicon.
The informative sardonic view of human nature alongside his vehemence as a critic with his motto, "nothing matters," earned him the nickname "Bitter Bierce."
People knew Bierce despite his reputation as a searing critic, however, to encourage younger poet George Sterling and fiction author W.C. Morrow.
Bierce employed a distinctive style especially in his stories. This style often embraces an abrupt beginning, dark imagery, vague references to time, limited descriptions, the theme of war, and impossible events.
Bierce disappeared in December 1913 at the age of 71 years. People think that he traveled to Mexico to gain a firsthand perspective on ongoing revolution of that country.
Theories abound on a mystery, ultimate fate of Bierce. He in one of his final letters stated: "Good-bye. If you hear of my being stood up against a Mexican stone wall and shot to rags, please know that I think it is a pretty good way to depart this life. It beats old age, disease, or falling down the cellar stairs. To be a Gringo in Mexico--ah, that is euthanasia!"
Caustic wit and a strong sense of horror mark works, including In the Midst of Life (1891-1892) and The Devil's Dictionary (1906), of American writer Ambrose Gwinett Bierce.
People today best know this editorialist, journalist, and fabulist for his short story, An Occurrence at Owl Creek Bridge and his lexicon.
The informative sardonic view of human nature alongside his vehemence as a critic with his motto, "nothing matters," earned him the nickname "Bitter Bierce."
People knew Bierce despite his reputation as a searing critic, however, to encourage younger poet George Sterling and fiction author W.C. Morrow.
Bierce employed a distinctive style especially in his stories. This style often embraces an abrupt beginning, dark imagery, vague references to time, limited descriptions, the theme of war, and impossible events.
Bierce disappeared in December 1913 at the age of 71 years. People think that he traveled to Mexico to gain a firsthand perspective on ongoing revolution of that country.
Theories abound on a mystery, ultimate fate of Bierce. He in one of his final letters stated: "Good-bye. If you hear of my being stood up against a Mexican stone wall and shot to rags, please know that I think it is a pretty good way to depart this life. It beats old age, disease, or falling down the cellar stairs. To be a Gringo in Mexico--ah, that is euthanasia!"
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 4 of 4 reviews
August 30, 2016
As the sub-title for this book explicitly states, this anthology is aimed squarely at those of us who watched the True Detective television series and wish to discover more about the references made in the show to 'Carcosa' and 'The King in Yellow'.
So, cleverly well-timed marketing aside, does this collection actually deliver? I'd say yes and no.
If you're looking for definitive answers to the mysteries posed by True Detective, then you're most likely going to come away disappointed. The 'weird fiction' genre is notoriously ambiguous when it comes to explanations of the unknown - and that's kind of the point really, isn't it? For example, 'The King in Yellow' is a play which will drive the reader completely insane by the second act; the play is referenced in several of the stories, but the contents (aside from perhaps one short passage) are never divulged and left purely open to speculation.
What we have here are the earliest examples of references made to the 'Carcosa Mythos' (to borrow the term from the book itself), ranging from Ambrose Bierce and Robert Chambers in the late Nineteenth Century, to H.P. Lovecraft in the early Twentieth Century. The stories themselves have aged surprisingly well, but it's equally fascinating to see how Bierce's tales inspired Chambers to continue the themes, and how both of the earlier authors have such an obviously profound influence on Lovecraft that he feels the need to incorporate these ideas into his own Cthulhu Mythos.
After reading through this collection, it's rather enticing to think of True Detective as not just a stylish neo-noir thriller, but as an extension of the weird fiction genre. I can only hope that the show continues down this path in the future.
So, cleverly well-timed marketing aside, does this collection actually deliver? I'd say yes and no.
If you're looking for definitive answers to the mysteries posed by True Detective, then you're most likely going to come away disappointed. The 'weird fiction' genre is notoriously ambiguous when it comes to explanations of the unknown - and that's kind of the point really, isn't it? For example, 'The King in Yellow' is a play which will drive the reader completely insane by the second act; the play is referenced in several of the stories, but the contents (aside from perhaps one short passage) are never divulged and left purely open to speculation.
What we have here are the earliest examples of references made to the 'Carcosa Mythos' (to borrow the term from the book itself), ranging from Ambrose Bierce and Robert Chambers in the late Nineteenth Century, to H.P. Lovecraft in the early Twentieth Century. The stories themselves have aged surprisingly well, but it's equally fascinating to see how Bierce's tales inspired Chambers to continue the themes, and how both of the earlier authors have such an obviously profound influence on Lovecraft that he feels the need to incorporate these ideas into his own Cthulhu Mythos.
After reading through this collection, it's rather enticing to think of True Detective as not just a stylish neo-noir thriller, but as an extension of the weird fiction genre. I can only hope that the show continues down this path in the future.
September 19, 2014
I read this book due to my enjoyment of the the show True Detective as I'm sure many others have. This was also my introduction to both authors Bierce and Lovecraft. I enjoyed Bierce's writing. I found it to be poetic and philosophical in many ways. But for me, the crown jewel was the story by Lovecraft. To say that I am now a fan would be putting it lightly. I am so glad I read this book. I sincerely hope that you'll be as well.
July 5, 2017
Tā kā esmu Lovkrafta mitosa fans, ir tikai normāli, ka es beidzot nolēmu izlasīt autorus, kuri ar saviem stāstiem iedvesmojuši pašu lielmeistaru. Karkosas jautājums mani nodarbināja tādēļ, ka drīzumā gaidāma Arkham Horror LCG jaunā pielikuma iznākšana, un tur varoņi dosies uz Karkosu. Gribējās saprast šīs lietas vēsturi, kas zina, varbūt tas ļautu nojaust jaunā scenārija notikumus.
Grāmātā apkopoti astoņi stāsti, kurus visus vienojot Karkosas tēma un Hastūrs. Vismaz tā tika teikts priekšvārdā. Ja grāmatu esam iegādājušies, balstoties uz anotācijā minēto, tad it kā samelots nav, bet īsti visa patiesība ar’ nav pateikta. Jā, stāstos tik tiešām ir pieminēta Karkosa, virs kuras spīd melnas zvaigznes, Hastūrs un Hali ezers, bet lielākoties tā tiek pieminēta tikai garām ejot.
Sāksim ar Ambrose Bierce stāstiem:
An inhabitant of Carcosa – par cilvēku, kurš nomiris un pats vēl to nav apjautis. Lasītājam viss ir skaidrs jau no paša sākuma, savukārt autors aizraujas ar poētiskiem ainavu aprakstiem un atminas vietu, kuras nav. No mūsdienu viedokļa visai vienkāršs un nav pat šausmīgs, ja nu vienīgi lasītājam šausmas sagādā iespēja pēkšņi attapties citā laikā. Liktu 6 no 10 ballēm. Vienīgā saistība ar Karkosas mītu pilsētas piesaukšana.
“Haita the shepherd” – par kādu aitu ganu, kurš ir pēdējais no Hastūra pielūdzējiem. Hastūrs te nav ne ļauns, ne labs, ne nesaprotams. Vienkārši vietējais elks un viss. Puisi nedaudz nomoka fantāzijas par kādu jaunu sievieti, kuru viņš laiku pa laikam sastop un kura viņam nedodas rokās. Beigu beigās viss stāsts izrādās viena vienīga alegorija, un autors beigās visu izskaidro, ja nu lasītājam pašam vēl nav dalecis. Saistība ar mītu – Hastūra piesaukšana.
Robert W. Chambers saviem stāstiem ir piegājis daudz nopietnāk, un viņa stāstus es sauktu par Karkosas mītu pamatiem, Ambrose Bierce deva tikai nosaukumus vietām un dieviem, tos pārāk neizvēršot.
“The repairer of reputations”- šis ir īstais Karkosas pamatlicējs. Kāds misters Castigne un viņa kroplais līdzzinātājs cenšas sagrābt varu pasaulē. Viņš pēc papīriem sanāk visas pasaules karalis; ir tikai viens traucēklis brālēns, kas rindā uz torņa stāv augstāk. Konspirācija ir visaptveroša, tajā iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Galvenais varonis dzīvo pasaulē, kur ASV ir antismeītiska, melnādainie dzīvo atsevišķā valstī un eitanāzija ir atļauta. Šim stāstam piemīt īsts Lovcrafta stils, lasītājs tā arī nekad netiek skaidrībā, vai viss notika pa īstam, vai arī viss norisinājās kāda ārprātīgā galvā. 8 no 10 ballēm.
“The Mask” – par māksliniekiem un bīstamiemiem izgudrojumiem, no šī stāsta vairāk ir ietekmējušies padomju rakstnieki nekā Lovkrafts. Taču arī šim piemīt diezgan meistarīgs ikdienišķu šausmu apraksts. Mūsdienām ir daudz par naivu. 6 no 10 ballēm.
“In the court of dragon” – par kādu notikumu baznīcā un to, cik bīstami ir krist rokās dzīvajam Diebam, tāds delīrija murgs, kur īstenība un iedomas sajaukušās tā, ka nevar izšķirt, kas ir kas. 5 no 10 ballēm.
“The yellow sign” – ja saņem Dzelteno zīmi, tad zini, ka Hastūrs tevi ir iezīmējis, ko viņš vēlas, iespējams, nekad neuzzināsi, bet tavs gals ir tuvu. Tāds gotiskais šausmu stāsts, kur zombiji izseko māksliniekus un viņu modeles, tie, protams, neko nenojauš pat brīdī, kad izsekotājam pie sveiciena nokrīt pirksts. Izskaidrots nav nekas, bet toties ir atmosfēra. 7 no 10 ballēm.
“The Demoiselle D’ys” – stāsts par to, cik slikti ir apmaldīties purvā. Autors pārspēj pat sevi vietām sākot rakstīt senfranču valodā. Pats stāsts ir tipiska elfu kalna apdare, cilvēks aizet ne pa to taku un nonāk svešā vietā. 5 no 10 ballēm.
H.P. Lovecraft stāsts “The Whisperer in darkness”, lai ar aizņem pusi no grāmatas tematiski te nekā neiekļaujas, Karkosa un Hastūrs te ir pieminēti tikai kā vārdi šausmonīgos rituālos, par kuru patieso dabu mēs varam nojaust tikai no trakā araba Nekronomikona un Pankoptiskajiem manuskriptiem. Bet stāsts ir labs, pa Senajiem, kas mums līdzās dzīvo jau no senseniem laikiem. Par to, kā cilvēces izplešanās ASV mežonīgajos apgabalos ir radījusi sadursmi starp Senajiem un cilvēkiem. Zinātnieki kā vienmēr ir apbrīnojami naivi un lētticīgi, vietējais novadpētnieks izpilda episku last stand pret citdimensiju ordām, viņa liktenis paliek neskaidrs. Viņa līdzinātājs paliek, lai pastāstītu stāstu. Plutona atklāšana ir liela kļūda. 10 no 10 ballēm.
Ja ir vērts ko lasīt, tad rekomendētu Čambersa “The repairer of reputations” un Lovcrafta “The Whisperer in darkness”. Grāmatas sastādītāji vienkārši ir apčakarējuši lasītāju, jo par tēmu te ir tikai viens stāsts, viss pārējais ir lapaspušu aizpildīšanai. 6 no 10 ballēm.
Grāmātā apkopoti astoņi stāsti, kurus visus vienojot Karkosas tēma un Hastūrs. Vismaz tā tika teikts priekšvārdā. Ja grāmatu esam iegādājušies, balstoties uz anotācijā minēto, tad it kā samelots nav, bet īsti visa patiesība ar’ nav pateikta. Jā, stāstos tik tiešām ir pieminēta Karkosa, virs kuras spīd melnas zvaigznes, Hastūrs un Hali ezers, bet lielākoties tā tiek pieminēta tikai garām ejot.
Sāksim ar Ambrose Bierce stāstiem:
An inhabitant of Carcosa – par cilvēku, kurš nomiris un pats vēl to nav apjautis. Lasītājam viss ir skaidrs jau no paša sākuma, savukārt autors aizraujas ar poētiskiem ainavu aprakstiem un atminas vietu, kuras nav. No mūsdienu viedokļa visai vienkāršs un nav pat šausmīgs, ja nu vienīgi lasītājam šausmas sagādā iespēja pēkšņi attapties citā laikā. Liktu 6 no 10 ballēm. Vienīgā saistība ar Karkosas mītu pilsētas piesaukšana.
“Haita the shepherd” – par kādu aitu ganu, kurš ir pēdējais no Hastūra pielūdzējiem. Hastūrs te nav ne ļauns, ne labs, ne nesaprotams. Vienkārši vietējais elks un viss. Puisi nedaudz nomoka fantāzijas par kādu jaunu sievieti, kuru viņš laiku pa laikam sastop un kura viņam nedodas rokās. Beigu beigās viss stāsts izrādās viena vienīga alegorija, un autors beigās visu izskaidro, ja nu lasītājam pašam vēl nav dalecis. Saistība ar mītu – Hastūra piesaukšana.
Robert W. Chambers saviem stāstiem ir piegājis daudz nopietnāk, un viņa stāstus es sauktu par Karkosas mītu pamatiem, Ambrose Bierce deva tikai nosaukumus vietām un dieviem, tos pārāk neizvēršot.
“The repairer of reputations”- šis ir īstais Karkosas pamatlicējs. Kāds misters Castigne un viņa kroplais līdzzinātājs cenšas sagrābt varu pasaulē. Viņš pēc papīriem sanāk visas pasaules karalis; ir tikai viens traucēklis brālēns, kas rindā uz torņa stāv augstāk. Konspirācija ir visaptveroša, tajā iesaistīti tūkstošiem cilvēku. Galvenais varonis dzīvo pasaulē, kur ASV ir antismeītiska, melnādainie dzīvo atsevišķā valstī un eitanāzija ir atļauta. Šim stāstam piemīt īsts Lovcrafta stils, lasītājs tā arī nekad netiek skaidrībā, vai viss notika pa īstam, vai arī viss norisinājās kāda ārprātīgā galvā. 8 no 10 ballēm.
“The Mask” – par māksliniekiem un bīstamiemiem izgudrojumiem, no šī stāsta vairāk ir ietekmējušies padomju rakstnieki nekā Lovkrafts. Taču arī šim piemīt diezgan meistarīgs ikdienišķu šausmu apraksts. Mūsdienām ir daudz par naivu. 6 no 10 ballēm.
“In the court of dragon” – par kādu notikumu baznīcā un to, cik bīstami ir krist rokās dzīvajam Diebam, tāds delīrija murgs, kur īstenība un iedomas sajaukušās tā, ka nevar izšķirt, kas ir kas. 5 no 10 ballēm.
“The yellow sign” – ja saņem Dzelteno zīmi, tad zini, ka Hastūrs tevi ir iezīmējis, ko viņš vēlas, iespējams, nekad neuzzināsi, bet tavs gals ir tuvu. Tāds gotiskais šausmu stāsts, kur zombiji izseko māksliniekus un viņu modeles, tie, protams, neko nenojauš pat brīdī, kad izsekotājam pie sveiciena nokrīt pirksts. Izskaidrots nav nekas, bet toties ir atmosfēra. 7 no 10 ballēm.
“The Demoiselle D’ys” – stāsts par to, cik slikti ir apmaldīties purvā. Autors pārspēj pat sevi vietām sākot rakstīt senfranču valodā. Pats stāsts ir tipiska elfu kalna apdare, cilvēks aizet ne pa to taku un nonāk svešā vietā. 5 no 10 ballēm.
H.P. Lovecraft stāsts “The Whisperer in darkness”, lai ar aizņem pusi no grāmatas tematiski te nekā neiekļaujas, Karkosa un Hastūrs te ir pieminēti tikai kā vārdi šausmonīgos rituālos, par kuru patieso dabu mēs varam nojaust tikai no trakā araba Nekronomikona un Pankoptiskajiem manuskriptiem. Bet stāsts ir labs, pa Senajiem, kas mums līdzās dzīvo jau no senseniem laikiem. Par to, kā cilvēces izplešanās ASV mežonīgajos apgabalos ir radījusi sadursmi starp Senajiem un cilvēkiem. Zinātnieki kā vienmēr ir apbrīnojami naivi un lētticīgi, vietējais novadpētnieks izpilda episku last stand pret citdimensiju ordām, viņa liktenis paliek neskaidrs. Viņa līdzinātājs paliek, lai pastāstītu stāstu. Plutona atklāšana ir liela kļūda. 10 no 10 ballēm.
Ja ir vērts ko lasīt, tad rekomendētu Čambersa “The repairer of reputations” un Lovcrafta “The Whisperer in darkness”. Grāmatas sastādītāji vienkārši ir apčakarējuši lasītāju, jo par tēmu te ir tikai viens stāsts, viss pārējais ir lapaspušu aizpildīšanai. 6 no 10 ballēm.
March 11, 2015
Couldn't get through the whole book
I tried to be interested in this collection of stories but found I just couldn't get into them. I gave up about two thirds of the way through.
I tried to be interested in this collection of stories but found I just couldn't get into them. I gave up about two thirds of the way through.
Displaying 1 - 4 of 4 reviews