Biju aizmirsusi, ka Gustavo ir izdevis grāmatu un tā arī nebiju to iegādājusies, līdz tā nonāca pie manis manas pašas kļūdīšanās rezultātā un pateicoties manai lieliskajai draudzenei Lindai.
Atzīšos, ka neizlasīju visus dziesmu tekstus, es labprātāk tos klausos, ik pa brīdim liku sev kādu dziesmu, vai, piemēram, lasot par to kā tika filmēts video klips dziesmai "No lūpām lasi", uzreiz meklēju Youtube dziesmas klipu. Es arī nekad neesmu bijusi tā, kas aizraujas ar video klipiem, parasti vairāk klausos mūziku, iedziļinos ritmā, melodijā un tekstā. Bet lasot atsevišķi tekstus bez mūzikas un ritma, man tiek pēkšņi likās garlaicīgi un neskanīgi, Tad nu es nolēmu koncentrēties uz starpgadījumiem. Jāatzīst, ka starpgadījumos Gustavs cilpveidā apraksta savas mūžīgās radošās mokas un to kā viņš nemitīgi dzina sevi izmisumā un izdegšanā. Šķiet, ka tas ir kaut kas, ko mēs no malas nezinām, ja neesam starp viņa tuvākajiem draugiem. Mēs gaidām foršas dziesmas un koncertus, bet to, cik daudz ir ticis uzupurēts, lai to dabūtu gatavu, to var uzzināt tikai tad, ja cilvēks to atzīst. Šķiet, ka šī grāmata arī ir tāpēc tapusi, lai autors beidzot varētu atklāti pastāstīt citiem un izrakstīt no sevis to, kam ir gājis cauri paša uzstādītu mērķu dēļ. Mani visvairāk aizrāva tās epizodes, kurās viņš runā par attiecībām ar citiem cilvēkiem. To,ka māsa viņam ir svarīga, var uzzināt arī no dziesmas, bet to mīlestības pakāpi, mūžīgo līdzāspastāvēšanu, paļaušanos, cieņu. Mani intriģēja uzzināt kaut ko par to romantisko pusi, protams, bet visu cieņu - Gustavo tādas lietas neķengā un citiem degunā nekarina. Tāpat arī interesantas bija tās ainas par ceļojumiem uz Āziju, draudzību ar Vladu un Jāni Skuteli un citiem.
Es aplauzos, kad grāmata beidzas ar to, ka Gustavs dodas uz Meksiku. Un? Es tak biju Meksikā, vecīt, kad tu ievācies Miesnieku ielā. Nu ko tu man nepastāsti, kā Tev Meksikā gāja? Es gaidu turpinājumu. Atkārtošos: "Mums vaig atpakaļ Gustavo"!