Šo pamanīju kādā pirktāko grāmatu topā. Uzrunāja tik skaistais vāka noformējums (jā, vāki mani spēj ievilināt savos tīklos - vainīga! 😆). Un grāmata ir gaužām īsa, reizēm tādas arī ļoti priecē.🤗
Grāmatas tēmas - novecošana un vecums. Principā tā ir kādas 80 gadus vecas vācu tautības rakstnieces, žurnālistes un literatūrkritiķes pārspriedums par šo tēmu. Tā ir kā viņas dienasgrāmata, domraksts, personīgās pārdomas par šo tēmu. Tas ir šīs atraktīvās sievietes stāsts, pieredzes izklāsts, personības izpausme, bet savā ziņā tā ir nedaudz arī iedvesmas un pašpalīdzības grāmata.
Autore ir tieši divas reizes vecāka par mani. Es pēdējos gados bieži iedomājos par vecumu, jo apzinos, ka gadi krājas, pašam to ikdienas skrējienā nemanot, un ap 40 sāc jau piedomāt par šādām un tādām izmaiņām gan ķermenī, gan prātā, lai arī vēl it kā par to tikai mēdz pajokot.🫣😄
Tāpēc ir interesanti izlasīt, ko raksta šī dzīvi pieredzējusī sieviete.
Mani šī grāmata iedvesmoja (vismaz kamēr lasīju 😅) novertēt mirkli te un tagad, cienīt un "nenorakstīt" gados vecos cilvēkus, padomāt, kā es varētu nekļūt par garlaicīgu bulciņēdāju un nekā nedarītāju 😅 savās vecumdienās. Un šīs grāmatas ietvaros pat apsvēru domu atlaist brīvāk savus iedomātos un pašuzliktos grožus un biežāk iedzert glāzi vīna 🍷🤣
Lasot ir jūtama šīs sievietes inteliģence un zināšanas, ko pauž daudzi citāti no dažādu autoru darbiem un dzejas rindas. Interesanti, ka grāmatā dzeja ir oriģināli vācu valodā ar tām sekojošo latvisko tulkojumu. Pat, ja nepiekrītu pilnīgi visam viņas teiktajam, šī citātu pārbagātība jau vien ir ko vērta. Tie ir izcili un katrs pats var sevī izlemt, vai tiem piekrīt.
Domāju, ka ne visām latviešu sievietēm gados šī grāmata patiktu. Man šķiet, daudzas iekšēji nodomātu: "Nu, ko viņa vispār zina un saprot... viņai nav bērnu, ir 30 gadus jaunāks vīrs un nauda.. lai pamēģina kā vidējā latviešu pensionāre!" 👀🫣😅 Man šķiet, ka daudzām šādi būtu, varbūt maldos. Sākumā es arī pati nedaudz "buksēju" tieši ar to, ka viņai nav bērnu, jo sapratu, ka mans vecumdienu ceļš būs atšķirīgs, tas it kā apgrūtināja identificēšanos ar šo autores pieredzi. Bet tas ir viņas izvēlētais ceļš un es to pieņēmu, kā arī es būtu laimīga, ja viņas vecumā es būtu kaut uz pusi tik aktīva, pozitīva, sevi pieņemoša un mīloša, kā arī tik sievišķīgi saprātīga.☺️
Autore nudien ir savā ziņā jauneklīga savā vecumā. Lasot aizdomājos, ka būtu interesanti uzzināt, ko mana mamma saka par šo grāmatu...
Ļoti uzrunāja doma, ka mūsu dzīve ir kā bulta, ko izšauj piedzimstot, bet tās lidojums beidzas nomirstot. Mūsu dzīves jēga padarīt šo lidojumu pēc iespējas labāku un vērtīgāku. Lai bulta lido tālu!🏹