What do you think?
Rate this book
Svētulis #1
Svētulis
Runā, ka par īstu vīrieti liecina tikai viņa padarītie darbi un sasniegtie mērķi, un īstai sievietei svarīgi, ka pretējam dzimumam tādi vispār ir. Kad šādu mērķu meklējumos sevi pieķer Andris Bērziņš, viņš savu atmiņu apcirkni sāk pārcilāt galvā, to atstāstot diktofonam. Galvenais varonis atklāj, ka seksualitātes un savas personības pieņemšana viņa dzīvē aizsākusies jau četrpadsmit gadu vecumā. Noslēpumainības plīvurs tiek noņemts brīdī, kad izkristalizējas, ka vērtības un uzskatus par apkārtējo pasauli ir veidojušas vietas, cilvēki un dzīves piedāvātās iespējas, kurām ļaujo- ties, viņš ir kļuvis par personību, kas novērtē garīgās un kultūras vērtības, tai pat laikā atrodoties ļoti tuvu dzīvnieciskajiem instinktiem, ļaujoties vētrainai seksuālai piere- dzei ar pretējo dzimumu.
Vai vienmēr tiks pieņemti pareizie lēmumi un vai ainas, ko viņš piedzīvojis, liksies amorālas, ja pat pašam, tās atceroties, tās īstas padara fakts, ka tās ir daļa no viņa līdzšinējās dzīves?
Vai vienmēr tiks pieņemti pareizie lēmumi un vai ainas, ko viņš piedzīvojis, liksies amorālas, ja pat pašam, tās atceroties, tās īstas padara fakts, ka tās ir daļa no viņa līdzšinējās dzīves?
397 pages, Paperback
Published June 1, 2024
3 people are currently reading
16 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 13 of 13 reviews
Read
July 5, 2024nu labi - jūs man jautājat - īsi uzrakstīšu savas domas, pēc grāmatas izlasīšanas // nē, es nenolaidīšos līdz rupjībām, lai gan cenzējami vārdi būs
Man ir DIVAS ziņas …
Pirmkārt, izmantošu iespēju, lai aktualizētu profesionālu redaktoru un korektoru nepieciešamību katrai grāmatai. [NB! Es arī nemāku komantus un gramatiku] Nesen izlasīju twiterī: [..] valoda nav tikai gramatiski pareizu burtu čupa uz papīra. Tas ir saziņas un komunikācijas līdzeklis. Ja es vēlos lasītājiem parādīt attieksmi - to ne tikai var, bet arī vajag darīt [..] Lūk šis vārds - attieksme! Attieksme pret savu lasītāju. Attieksme pret grāmatu. Es ticu, ka mirklī, kad teksts un valoda nonāk grāmatas vākos - tā kļūst īpašāka, nekā vienkārši ieraksti SoMē’s vai blogos.
Un vēl kāda nesenā laikā novērota lieta - “pašizdota grāmata / autora izdevums” ar šo iegūst ar’vien negatīvāku pieskaņu kopumā - neviļus rodas priekšstats, ka šīs grāmatas ir nekavlitatīvas - lai gan tam tā nevajadzētu būt. Man gribētos, kaut tiktu celta pašizdotu grāmatu vērtība - tas brīnišķīgi bagātinātu mūsu grāmatu vidi.
Un otrkārt, par saturu. Vai tas ir drosmīgs? Nē. Man šķiet, mēs jau esam viņ’pus šķietamajām tabu tēmām, kas saistās ar erotiku, seksu un seksualitāti literatūrā. Vai šī ir pirmā no vīrieša skatu punkta sarakstītā grāmata, kurā sekss ir viena no galvenajām tēmām? Nē. Jūs taču esat lasījuši Henriju Milleru, Bukovski ... Latvijā? Nesen kancelotā Veita “SP” … Bet es ļoti piekrītu, ka sekss joprojām (un nojaušu, ka vienmēr būs) labi pārdodama “lieta”, ja iepakota “aizliegtā, neķītrā, par šo jau neviens nerunā” papīrītī.
Par ko tad ir šī grāmata - puikas - jaunēkļa - vīrieša pieaugšanas stāsts lūkots vienīgi caur pišanās (citāts) prizmu. Un tas arī ir grāmatas varoņa spožums un posts - redzēt sievietes kā “pišamu caurumu komplektu.” Bērziņa kungs grāmatā saņem tieši to, ko pasūtījis.
BET! 🚩Un te ir sarkanais karogs - dažas no seksa (pornogrāfiskām) ainām NE!nobalansē uz vardarbības asmeņa, turpinoties paštīksmei un “tādi jau mēs vīrieši esam - dzīvniecisku dziņu vadīti”. Protams, literatūrā izvarošana nav nekas nebijis un tomēr, kontekstā - gan grāmatas, gan mūsdienu - šī ir ļoti bīstama taciņa ko staigāt, sakot - tādi jau mēs vīrieši esam. Pieņemiet. Sieviešu “Nē!” mums neko nenozīmē, jo tādas mums dziņas, nevis tikai romantiski randiņi un jūtas.
Rezumē. Visas un visādām grāmatām ir tiesības tikt uzrakstītām un būt. Arī šij. Un arī no šīs grāmatas ir ko mācīties. Iespējams, kā nevajag … gan vīriešiem uzvesties, gan sievietēm no kādiem vīriešiem turēties pa gabalu, ja vien …
p.s. šī grāmata ir labs atspēriena punkts, sākt aktualizēt tēmu par vīriešu (ne visu, jo citiem tā jau piemīt) cieņu pret sievietēm! Un es ticu, ka Helmutam tas var izdosies…
Man ir DIVAS ziņas …
Pirmkārt, izmantošu iespēju, lai aktualizētu profesionālu redaktoru un korektoru nepieciešamību katrai grāmatai. [NB! Es arī nemāku komantus un gramatiku] Nesen izlasīju twiterī: [..] valoda nav tikai gramatiski pareizu burtu čupa uz papīra. Tas ir saziņas un komunikācijas līdzeklis. Ja es vēlos lasītājiem parādīt attieksmi - to ne tikai var, bet arī vajag darīt [..] Lūk šis vārds - attieksme! Attieksme pret savu lasītāju. Attieksme pret grāmatu. Es ticu, ka mirklī, kad teksts un valoda nonāk grāmatas vākos - tā kļūst īpašāka, nekā vienkārši ieraksti SoMē’s vai blogos.
Un vēl kāda nesenā laikā novērota lieta - “pašizdota grāmata / autora izdevums” ar šo iegūst ar’vien negatīvāku pieskaņu kopumā - neviļus rodas priekšstats, ka šīs grāmatas ir nekavlitatīvas - lai gan tam tā nevajadzētu būt. Man gribētos, kaut tiktu celta pašizdotu grāmatu vērtība - tas brīnišķīgi bagātinātu mūsu grāmatu vidi.
Un otrkārt, par saturu. Vai tas ir drosmīgs? Nē. Man šķiet, mēs jau esam viņ’pus šķietamajām tabu tēmām, kas saistās ar erotiku, seksu un seksualitāti literatūrā. Vai šī ir pirmā no vīrieša skatu punkta sarakstītā grāmata, kurā sekss ir viena no galvenajām tēmām? Nē. Jūs taču esat lasījuši Henriju Milleru, Bukovski ... Latvijā? Nesen kancelotā Veita “SP” … Bet es ļoti piekrītu, ka sekss joprojām (un nojaušu, ka vienmēr būs) labi pārdodama “lieta”, ja iepakota “aizliegtā, neķītrā, par šo jau neviens nerunā” papīrītī.
Par ko tad ir šī grāmata - puikas - jaunēkļa - vīrieša pieaugšanas stāsts lūkots vienīgi caur pišanās (citāts) prizmu. Un tas arī ir grāmatas varoņa spožums un posts - redzēt sievietes kā “pišamu caurumu komplektu.” Bērziņa kungs grāmatā saņem tieši to, ko pasūtījis.
BET! 🚩Un te ir sarkanais karogs - dažas no seksa (pornogrāfiskām) ainām NE!nobalansē uz vardarbības asmeņa, turpinoties paštīksmei un “tādi jau mēs vīrieši esam - dzīvniecisku dziņu vadīti”. Protams, literatūrā izvarošana nav nekas nebijis un tomēr, kontekstā - gan grāmatas, gan mūsdienu - šī ir ļoti bīstama taciņa ko staigāt, sakot - tādi jau mēs vīrieši esam. Pieņemiet. Sieviešu “Nē!” mums neko nenozīmē, jo tādas mums dziņas, nevis tikai romantiski randiņi un jūtas.
Rezumē. Visas un visādām grāmatām ir tiesības tikt uzrakstītām un būt. Arī šij. Un arī no šīs grāmatas ir ko mācīties. Iespējams, kā nevajag … gan vīriešiem uzvesties, gan sievietēm no kādiem vīriešiem turēties pa gabalu, ja vien …
p.s. šī grāmata ir labs atspēriena punkts, sākt aktualizēt tēmu par vīriešu (ne visu, jo citiem tā jau piemīt) cieņu pret sievietēm! Un es ticu, ka Helmutam tas var izdosies…
July 7, 2024
Dodu vienu zvaigzni tikai tāpēc, ka Goodreads zemāku vērtējumu nepiedāvā. Šis, pāris dienās uzmestais un pa taisno uz tipogrāfiju aizsūtītais savārstījums, ir ārpus jebkādām latviešu valodas normām .
Teksts ne tikai nav rediģēts, bet nav arī ne reizi pārlasīts. Vārdiem ir nepareizas galotnes, trūkst komati, burti, garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, vārdi trūkst, ir vārdi, kas lieki un vārdi, ko autokorekts nomainījis uz kaut ko līdzīgu- domu zīmes vārda vidū, liekas atstarpes, salikteņi atsevišķi, nejauši vārdi sākas ar lielo burtu. Dialogos tiešā runa no piebildes nekā nav atdalīta. Latviešu valodā vārdu uzbūve ir pietiekami sarežģīta, lai šīs kļūdas, kas ir katrā teikumā, mainītu nozīmi un būtu atkal un atkal jāpārlasa, mentāli labojot kļūdas, lai vispār būtu iespējams saprast tekstu. It kā autokorekts būtu veicis labojumus, ar aizvērtām acīm rakstītam tekstam.
Šeit daži piemēri:
👉Jo ik pa laikam uzspīdināja gaismu uz viņas dekoltē līnijai.
👉Šī nakts tiks pavadīta kādas mitoloģiskas dievietes kompānijām, vēlreiz viņš pie nodomā ja.
👉To varēja izmantot gan dzīvokļa uzlabošanā, gan nu arī kvalitatīvākās atpūstās, reizēm atļaujoties paēst ārpus mājas.
👉Ik pa retam arī pie mammas aizbraucu.
👉Savā mutē ieūcot Andra locekli.
👉Tā jutās Andris, kā zirgs ar klapēm uz acīm devās viņš devās konkrētā virzienā.
👉Armanda sieva, kurai, kā izrādās, izrādijās ir arī vārds- Laila.
Tāds ir viss teksts pirmajās 180lpp… Ja tik tālu nokļūsti, tiec apbalvots ar nedaudz palabotu tekstu, kurš joprojām ir kļūdains, bet vismaz salasāms. Beidzot var pievērst uzmanību arī vēstījumam, kas it kā ir brutāli atklāts stāsts par galvenā varoņa Andra pieaugšanu un savas seksualitātes atklāšanu, bet īstenībā ir pornogrāfiju skatoties auguša vīrieša slapjais sapnis par sievietēm. Fantāzijas pasaulē, kurā visas sievietes atainotas vieglas uzvedības un tik ļoti nogribējušās, ka alkst pēc tuvākā dandāļa pat tad, kad ir attiecībās, un pašas grābj pēc krāna, jo puisim mājās nekas nav jāzina. Visas alkst sūkāt un pašas piedāvā pakaļas. Bet tās, kuras nepiedāvā, tiek paņemtas ar varu, priecājoties par pretestību un iespēju emocionāli cietušu sievieti sodīt ar mācību nemeklēt piepildījumu un pašapziņu vīrieša rokās. Kas parāda tik pazemojošu attieksmi pret sievieti, ka katrs vīrietis, kurš pateiktu, ka lasījis un izbaudījis šo grāmatu, tātad rezonējis ar galveno varoni būtu sarakstā ar cilvēkiem, no kuriem jāturas pa gabalu. Ja autoraprāt, viņš kaut ko ir brutāli atklājis, tad tikai to, ka vīrieši ir vāji, emocionāli atpalikuši pretekļi, kuriem vienīgā iespēja izjust kontroli ir pazemojot sievietes. Katrai grāmatai ir savs vēstījums un vajadzību pēc šādas es neredzu.
Bet nekļūsim par upuri dubultajiem standartiem. Arī sieviešu rakstītajā vīrietis ir fantāzija, kas realitātē sastopams reti. Bet JEBKO ir iespējams uzrakstīt labi, ja mērķis tā rakstīšanai sniedzas tālāk par vēlmi izsist pēc iespējas lielāku peļņu, ieguldot pēc iespējas mazāk darba. Grāmatas ar morāli pelēkiem varoņiem, ar apšaubāmu uzvedību ir uz katra stūra- ko tikai pati neesmu lasījusi. Ja izkopj valodu, izprot psiholoģiju un varoņu uzvedībai sniedz iemeslu- jebkuru lasītāju var manipulēt un likt līdzpārdzīvot, bet autors, kurš nejēdz gramatikas pamatus un savu tekstu pasniedz, kā palīgskolnieka rakstītu, protams, nav pat izdarījis tik daudz, kā atradis citus apzīmējumus dzimumorgāniem, cēli tos saucos par pimpi un pežu, visas ainas padarot jēlas un pretīgas. Andri visas grāmatas garumā parādot tikai no sliktās puses. Pirmo reizi grāmata atstāja ar sajūtu it kā visi vīrieši būtu pretīgi un dzimumorgāni būtu pretīgi un sekss ir pretīgs un gribās ādu noberzt ar drāšu birsti, lai atbrīvotos no pretīgās pēcgaršas.
Nobeigums būtu bijis diezgan interesants, ja grāmata nebūtu bijusi tik briesmīga. 😁
Teksts ne tikai nav rediģēts, bet nav arī ne reizi pārlasīts. Vārdiem ir nepareizas galotnes, trūkst komati, burti, garumzīmes, mīkstinājuma zīmes, vārdi trūkst, ir vārdi, kas lieki un vārdi, ko autokorekts nomainījis uz kaut ko līdzīgu- domu zīmes vārda vidū, liekas atstarpes, salikteņi atsevišķi, nejauši vārdi sākas ar lielo burtu. Dialogos tiešā runa no piebildes nekā nav atdalīta. Latviešu valodā vārdu uzbūve ir pietiekami sarežģīta, lai šīs kļūdas, kas ir katrā teikumā, mainītu nozīmi un būtu atkal un atkal jāpārlasa, mentāli labojot kļūdas, lai vispār būtu iespējams saprast tekstu. It kā autokorekts būtu veicis labojumus, ar aizvērtām acīm rakstītam tekstam.
Šeit daži piemēri:
👉Jo ik pa laikam uzspīdināja gaismu uz viņas dekoltē līnijai.
👉Šī nakts tiks pavadīta kādas mitoloģiskas dievietes kompānijām, vēlreiz viņš pie nodomā ja.
👉To varēja izmantot gan dzīvokļa uzlabošanā, gan nu arī kvalitatīvākās atpūstās, reizēm atļaujoties paēst ārpus mājas.
👉Ik pa retam arī pie mammas aizbraucu.
👉Savā mutē ieūcot Andra locekli.
👉Tā jutās Andris, kā zirgs ar klapēm uz acīm devās viņš devās konkrētā virzienā.
👉Armanda sieva, kurai, kā izrādās, izrādijās ir arī vārds- Laila.
Tāds ir viss teksts pirmajās 180lpp… Ja tik tālu nokļūsti, tiec apbalvots ar nedaudz palabotu tekstu, kurš joprojām ir kļūdains, bet vismaz salasāms. Beidzot var pievērst uzmanību arī vēstījumam, kas it kā ir brutāli atklāts stāsts par galvenā varoņa Andra pieaugšanu un savas seksualitātes atklāšanu, bet īstenībā ir pornogrāfiju skatoties auguša vīrieša slapjais sapnis par sievietēm. Fantāzijas pasaulē, kurā visas sievietes atainotas vieglas uzvedības un tik ļoti nogribējušās, ka alkst pēc tuvākā dandāļa pat tad, kad ir attiecībās, un pašas grābj pēc krāna, jo puisim mājās nekas nav jāzina. Visas alkst sūkāt un pašas piedāvā pakaļas. Bet tās, kuras nepiedāvā, tiek paņemtas ar varu, priecājoties par pretestību un iespēju emocionāli cietušu sievieti sodīt ar mācību nemeklēt piepildījumu un pašapziņu vīrieša rokās. Kas parāda tik pazemojošu attieksmi pret sievieti, ka katrs vīrietis, kurš pateiktu, ka lasījis un izbaudījis šo grāmatu, tātad rezonējis ar galveno varoni būtu sarakstā ar cilvēkiem, no kuriem jāturas pa gabalu. Ja autoraprāt, viņš kaut ko ir brutāli atklājis, tad tikai to, ka vīrieši ir vāji, emocionāli atpalikuši pretekļi, kuriem vienīgā iespēja izjust kontroli ir pazemojot sievietes. Katrai grāmatai ir savs vēstījums un vajadzību pēc šādas es neredzu.
Bet nekļūsim par upuri dubultajiem standartiem. Arī sieviešu rakstītajā vīrietis ir fantāzija, kas realitātē sastopams reti. Bet JEBKO ir iespējams uzrakstīt labi, ja mērķis tā rakstīšanai sniedzas tālāk par vēlmi izsist pēc iespējas lielāku peļņu, ieguldot pēc iespējas mazāk darba. Grāmatas ar morāli pelēkiem varoņiem, ar apšaubāmu uzvedību ir uz katra stūra- ko tikai pati neesmu lasījusi. Ja izkopj valodu, izprot psiholoģiju un varoņu uzvedībai sniedz iemeslu- jebkuru lasītāju var manipulēt un likt līdzpārdzīvot, bet autors, kurš nejēdz gramatikas pamatus un savu tekstu pasniedz, kā palīgskolnieka rakstītu, protams, nav pat izdarījis tik daudz, kā atradis citus apzīmējumus dzimumorgāniem, cēli tos saucos par pimpi un pežu, visas ainas padarot jēlas un pretīgas. Andri visas grāmatas garumā parādot tikai no sliktās puses. Pirmo reizi grāmata atstāja ar sajūtu it kā visi vīrieši būtu pretīgi un dzimumorgāni būtu pretīgi un sekss ir pretīgs un gribās ādu noberzt ar drāšu birsti, lai atbrīvotos no pretīgās pēcgaršas.
Nobeigums būtu bijis diezgan interesants, ja grāmata nebūtu bijusi tik briesmīga. 😁
July 19, 2024
Izlasīt “Svētuli” nemaz nav viegli, tas ir smags darbs, kas prasa rūpīgu iedziļināšanos un pacietību. Nav runa tikai par komatiem, kas lido katrs uz savu pusi kā kaijas vakarā manā sētā (bet kurš gan ir pavisam komatsvēts?). “Svētulī” nav svarīgi ne laiki, ne locījumi, principā gramatikas tur nav. Vairākas rindkopas nākas lasīt atkārtoti, lai vispār saprastu, kas tur uzrakstīts. Starp citu, grāmatai norādīta arī korektore - Rasa Martinova. Nezinu, ko Rasa darīja kopā ar Helmutu, bet manuskriptu viņi noteikti pat nepārlasīja.
Atskaitot dažus asprātīgus un diezgan izdevušos dialogus, “Svētulis” ir kā feisbuka komentāru apkopojums partijas “kampiedervalstselvē” lapā. Lasījās ātri, jo negribējās tur uzturēties.
Ja stāsts būtu tikai par to, kā vīrietis redz sievietes ķermeni, būtu interesanti, bet lielākā problēma sākas brīdī, kad grāmatā tiek aprakstītas sievietes. Tās visas ir mūžam nogribējušās un zaudē prātu, ieraugot “harija potera zizli”, un ir gatavas jebkuram pazemojumam, ja vien varēs kaut kad tikt pie tās “burvju nūjiņas”.
Un, ja es sākumā biju iecerējusi tikai palasīt kaut ko smieklīgu, tad šis galīgi nebija tas gadījums. Autors nenobalansē uz naža asmens starp provokatīvu sižetu un neattaisnojamu vardarbību. Lasu komentārus un nesaprotu sievietes, kas par šo darbu izsakās pozitīvi. Vēl vairāk nesaprotu sievietes, kas dzīvo ar viriešiem, kuri šo lasa un piekrītoši māj ar galvu.
Grāmatas beigu daļā bija dažas rindkopas, kas man lika mīkstināt savu viedokli, un pieņemt, ka kaut kāds stāstnieka talants tomēr tai Helmutā ir. Bet kopumā es teiktu, ka Helmuts Bēķis vienkārši saderēja ar džekiem, ka uzrakstīs grāmatu, izdos to un arī pārdos, jo ar labu mārketingu daudzos gadījumos var pārdot katru sūdu (pardon mai frenč, bet es citādi nevaru). Es domāju, ka derības viņš vinnēja, ar ko arī varam visi Helmutu apsveikt.
Un atgādināt sev, kāpēc izdevniecību sieti tomēr ir tik svarīgi.
Atskaitot dažus asprātīgus un diezgan izdevušos dialogus, “Svētulis” ir kā feisbuka komentāru apkopojums partijas “kampiedervalstselvē” lapā. Lasījās ātri, jo negribējās tur uzturēties.
Ja stāsts būtu tikai par to, kā vīrietis redz sievietes ķermeni, būtu interesanti, bet lielākā problēma sākas brīdī, kad grāmatā tiek aprakstītas sievietes. Tās visas ir mūžam nogribējušās un zaudē prātu, ieraugot “harija potera zizli”, un ir gatavas jebkuram pazemojumam, ja vien varēs kaut kad tikt pie tās “burvju nūjiņas”.
Un, ja es sākumā biju iecerējusi tikai palasīt kaut ko smieklīgu, tad šis galīgi nebija tas gadījums. Autors nenobalansē uz naža asmens starp provokatīvu sižetu un neattaisnojamu vardarbību. Lasu komentārus un nesaprotu sievietes, kas par šo darbu izsakās pozitīvi. Vēl vairāk nesaprotu sievietes, kas dzīvo ar viriešiem, kuri šo lasa un piekrītoši māj ar galvu.
Grāmatas beigu daļā bija dažas rindkopas, kas man lika mīkstināt savu viedokli, un pieņemt, ka kaut kāds stāstnieka talants tomēr tai Helmutā ir. Bet kopumā es teiktu, ka Helmuts Bēķis vienkārši saderēja ar džekiem, ka uzrakstīs grāmatu, izdos to un arī pārdos, jo ar labu mārketingu daudzos gadījumos var pārdot katru sūdu (pardon mai frenč, bet es citādi nevaru). Es domāju, ka derības viņš vinnēja, ar ko arī varam visi Helmutu apsveikt.
Un atgādināt sev, kāpēc izdevniecību sieti tomēr ir tik svarīgi.
Read
September 22, 2024Primitīvs, prasts, dzīvniecisks skatījums uz sievietēm, kas neļāva man grāmatu uztvert nopietni. Sievietes te tiek pasniegtas kā objekti bez dvēseles. Vēl mani pārsteidza, ka grāmatai ir korektors, jo pat piektklasnieks darbu būtu padarījis labāk.
July 7, 2024
Paldies Ērikai, par nosacīto "buddy read" (jā, atkal). Grāmata briesmīgi pretīga un ar sliktu gramatiku (es arī neprotu gramatiku un komatus, bet ir taču cilvēki, kuri pirms grāmatas izdošanas to visu var izlasīt un labot).
TAČU...te strādā princips "arī slikta reklāma ir reklāma", jo citātus paspēju gan pārsūtīt, gan izlasīt n-tajiem cilvēkiem (Atzīšos, ka lasot šo tekstu skaļi pa vidam paspruka mani "nu fuj"). Visi galu galā izskatījāmies aptuveni šādi - 🤢. Taču to, ka šo grāmatu par spīti visam gribētu nopirkt un paši izlasīt teicās trīs cilvēki.
Tāpēc kārtējais secinājums - par grāmatām ir jārunā, jo ne visus interesē lieliskas un apbalvojumiem vērtas grāmatas, reizēm stāsts par to cik briesmīgi viss ir nostrādā pat labāk.
TAČU...te strādā princips "arī slikta reklāma ir reklāma", jo citātus paspēju gan pārsūtīt, gan izlasīt n-tajiem cilvēkiem (Atzīšos, ka lasot šo tekstu skaļi pa vidam paspruka mani "nu fuj"). Visi galu galā izskatījāmies aptuveni šādi - 🤢. Taču to, ka šo grāmatu par spīti visam gribētu nopirkt un paši izlasīt teicās trīs cilvēki.
Tāpēc kārtējais secinājums - par grāmatām ir jārunā, jo ne visus interesē lieliskas un apbalvojumiem vērtas grāmatas, reizēm stāsts par to cik briesmīgi viss ir nostrādā pat labāk.
August 12, 2024
4 zvaigznes, dēļ gramatikas kļūdām, jo tomēr sākumā tas “krīt acīs”, bet varbūt tas tā tīšām, jo te it kā tas piestāvētu … labprāt dzirdētu autora komentāru par šo, arī to kā viņam bija rakstīt šo grāmtu… bieži iedomājos, ka tā rakstījis varbūt ne “skaidrā” prātā.
Labi tagad par grāmatu- man patika, tāda ar humoriņu un īstā “veču valodā”. Bija interese uzzināt kas tālāk un kā tad nu beigsies šis viss…
Lasīju atsauksmes, un domāju, ka grāmata būs par kaut ko citu katram… man tā bija par visai interesantu skatu punktu no vīrieša pieaugšanas līdz briedumam un es sajutu cieņu pret sievietes ķermeni, taču, ja tā padomā dziļāk- viena pagale nedeg, un to tur skaidri var saprast… sekss un kā viss pārējais ir starp diviem cilvēkiem- sievieti un vīrieti- arī sieviete var būt drošāka, aktīvāka un brīvāka.
Labi tagad par grāmatu- man patika, tāda ar humoriņu un īstā “veču valodā”. Bija interese uzzināt kas tālāk un kā tad nu beigsies šis viss…
Lasīju atsauksmes, un domāju, ka grāmata būs par kaut ko citu katram… man tā bija par visai interesantu skatu punktu no vīrieša pieaugšanas līdz briedumam un es sajutu cieņu pret sievietes ķermeni, taču, ja tā padomā dziļāk- viena pagale nedeg, un to tur skaidri var saprast… sekss un kā viss pārējais ir starp diviem cilvēkiem- sievieti un vīrieti- arī sieviete var būt drošāka, aktīvāka un brīvāka.
October 10, 2024
Lasu un domāju - pasaulē (un šeit) ir tik daudz grāmatu, ko gribās izlasīt, bet es ņemu un lasu kaku. Goda vārds!
Gribēju nelikt nevienu zvaigzni, bet tad nekādi nevarēšu "riebt pret dienvidiem un ziemeļiem"😁
Autoram - esi vecis (kādu sevi esi iedomājies esam) un, ja kaut ko dari, tad izdari līdz galam (ne tam galam, par ko raksti). Pieļauju, ka redaktora vārds, uzvārds ir izdomāts. Vienkārši briesmīgi.
Nepērciet! Paņemiet bibliotēkā un pārliecinieties paši(-as). Vjek....
P.S. Un ne jau problēma ir seksa tēmā. Problēma ir izpildījumā.
Gribēju nelikt nevienu zvaigzni, bet tad nekādi nevarēšu "riebt pret dienvidiem un ziemeļiem"😁
Autoram - esi vecis (kādu sevi esi iedomājies esam) un, ja kaut ko dari, tad izdari līdz galam (ne tam galam, par ko raksti). Pieļauju, ka redaktora vārds, uzvārds ir izdomāts. Vienkārši briesmīgi.
Nepērciet! Paņemiet bibliotēkā un pārliecinieties paši(-as). Vjek....
P.S. Un ne jau problēma ir seksa tēmā. Problēma ir izpildījumā.
June 2, 2025
Pirmajā grāmatā iepazīstam galveno varoni-Andri Bērziņu. Uzzinām kas viņš ir, ar ko nodarbojas, kas viņam interesē, kā viņš jūtas un kas viņu uztrauc, nomāc. Iepazīstam viņa pirmo erotisko pieredzi, pirmo sievieti, pirmo vecāko sievieti. Valoda ir bagāta un gramatikas kļūdiņas parādās, bet mazs. Patika ik pa laikam iesaistītā sarunvaloda, tas padarīja tekstu dzīvāku. Taču mīnusiņš-sižets šķita kā Andra erotiskās dzīves izstāsts, bez nozīmīga vēstijuma-3🌟
June 24, 2024
Žetons par uzdrīkstēšanos. Labs materiāls un ideja, kuru attīstīt tālāk. Jau no pirmajām lapām var uztvert auditoriju, kurai saturs ir paredzēts, izpildījuma dēļ.
Rakstot grāmatu, katram autoram ir savs mērķis, ko ar šo vēlas panākt. Man parasti ir 2 iemesli kādēļ paņemu grāmatu rokās, ja tā ir izglītojošā rakstura, lai iemācītos vai uzzinātu kautko jaunu, ja daiļliteratūra, lai izkoptu un bagātinātu valodu. Svēteli nevar ielikt nevienā no iepriekš minētām kategorijām, tādēļ nebūšu īstā mērķa auditorija, bet tam noteikti ir savs skaidrojums.
Jebkurā gadījumā, tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet objektīvā kritika, lai cik kliedzošu vai pikantu darbu radītu, izdodot grāmatu, tekstu vajag rediğēt, sākumā domāju, ka vietām ieviesusies kāda drukas kļūda, bet, kad locījumi un galotnes nepareizas jau vairākiem vārdiem vienā atvērumā, to pamanīs ne tikai kritiķi un/vai nozares eksperti.
Rezumējot, skandalozs, rupjš vīrieša skatījums par intīmo tuvību, esmu droša, ka nevienu neatstās vienaldzīgu. Ja mērķis bija saskalināt ūdeņus, mērķis tiks sasniegts. Lai izdodas!
Rakstot grāmatu, katram autoram ir savs mērķis, ko ar šo vēlas panākt. Man parasti ir 2 iemesli kādēļ paņemu grāmatu rokās, ja tā ir izglītojošā rakstura, lai iemācītos vai uzzinātu kautko jaunu, ja daiļliteratūra, lai izkoptu un bagātinātu valodu. Svēteli nevar ielikt nevienā no iepriekš minētām kategorijām, tādēļ nebūšu īstā mērķa auditorija, bet tam noteikti ir savs skaidrojums.
Jebkurā gadījumā, tas ir mans subjektīvais viedoklis, bet objektīvā kritika, lai cik kliedzošu vai pikantu darbu radītu, izdodot grāmatu, tekstu vajag rediğēt, sākumā domāju, ka vietām ieviesusies kāda drukas kļūda, bet, kad locījumi un galotnes nepareizas jau vairākiem vārdiem vienā atvērumā, to pamanīs ne tikai kritiķi un/vai nozares eksperti.
Rezumējot, skandalozs, rupjš vīrieša skatījums par intīmo tuvību, esmu droša, ka nevienu neatstās vienaldzīgu. Ja mērķis bija saskalināt ūdeņus, mērķis tiks sasniegts. Lai izdodas!
October 31, 2024
Antireklāma arī ir reklāma, tieši tāpēc vēlējos šo grāmatu izlasīt.
Ja neskaita gramatiku, kas ir ārpus jebkādām robežām (ja autors pieteiktu sevi kā dadaisma autors, es varētu pievērt acis 😅), vienu brīdi es tik ļoti iejutos Andra Bērziņa ādā, ka tā rupjā vulgaritāte, piedauzīgums un agresitāte un mirkli nokļuva otrā plānā. Bija interesanti vērot galvenā varoņa dzīves ceļu, izvēles un rīcību. Kļuvu empātiska Gata dzīves noslēguma ainā, Ziemassvētku svinēšanā kopā ar ģimeni un tad, kad Andris iepazinās ar Janu.
Viela pārdomām. Manuprāt, autoram ir potenciāls, tikai jāsāk ar prasmîga redaktora un korektora meklējumiem. Es negribētu būt grāmatā norādītās korektores vietā… 🙈
Ja neskaita gramatiku, kas ir ārpus jebkādām robežām (ja autors pieteiktu sevi kā dadaisma autors, es varētu pievērt acis 😅), vienu brīdi es tik ļoti iejutos Andra Bērziņa ādā, ka tā rupjā vulgaritāte, piedauzīgums un agresitāte un mirkli nokļuva otrā plānā. Bija interesanti vērot galvenā varoņa dzīves ceļu, izvēles un rīcību. Kļuvu empātiska Gata dzīves noslēguma ainā, Ziemassvētku svinēšanā kopā ar ģimeni un tad, kad Andris iepazinās ar Janu.
Viela pārdomām. Manuprāt, autoram ir potenciāls, tikai jāsāk ar prasmîga redaktora un korektora meklējumiem. Es negribētu būt grāmatā norādītās korektores vietā… 🙈
September 30, 2024
Es pat nezinu kas ir tas, ko izlasīju. Jāsaka, ka ideja man patika, bet izpildījums 🤯
Drukas kļūdas, neloģiski teikumi. Reizēm veselas rindkopas lasīju vairākas reizes un tā arī nesapratu ko izlasīju.
Drukas kļūdas, neloģiski teikumi. Reizēm veselas rindkopas lasīju vairākas reizes un tā arī nesapratu ko izlasīju.
June 30, 2024
Drosmīgs debijas darbs, kurš būtu pelnījis lielāku korektora un redaktora uzmanību. Jādomā, ka savstapējo attiecību spilgtie apraksti patiesībā slēpj galvenā varoņa vizrības noslēpuma un krišanas iemeslu, bet to viņš notekti zin pats. Kopumā labi salīdzinājumi, daudz varoņu, varbūt nedaudz par daudz.
May 30, 2025
Ir interesanti lasīt par vīrieša skatījumu. Pēdējās 2 sievietes par daudz, kas to zina, varbūt tā notiek, nedaudz pārsātināti. Nobeigumā varēja bez tā: "nevienam nesaki"
Displaying 1 - 13 of 13 reviews