Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva

by Sandra Kalniete

“Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva” stāsta par dramatiskām pagātnes traumām, kuras kā neredzami taustekļi sagandē dzīvi vairākām dzimtas paaudzēm. Likteņstāstos atklāti dažādu cilvēku dzīvesstāsti un viņu izdzīvotais laikmets. Tautas liktenis te atspoguļots daudzpusīgi un emocionāli.

Galvenā varone Ilzīte neapzinās, ka viņas liktenis ir sācies ilgi pirms piedzimšanas, kad karš un padomju okupācija sagrieza šķērsām mātesmātes Irmas un tēvamātes Jadvigas dzīvi. Abu piedzīvotie traģiskie notikumi ir atstājuši smagu nospiedumu meitenes mātes Ināras un tēva Ziga personībās. Šo ēnu ēnas klājas arī pār Ilzīti, traucējot uzplaukt un justies laimīgai, pašapzinīgai meitenei. Viņa aug tramīga un bikla, iemācās neizrādīt savas jūtas un pārdzīvojumus.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laimīgs gadījums ļauj Ilzītei doties darbā uz ASV, kur viņa pamazām atspirgst un atveras dzīves izaicinājumiem. Solījums palīdzēt atrast prostitūcijā pārdoto māsu iegrūž Ilzīti laulībā ar daudz vecāko Ēriku, kurš meiteni patiesi mīl, jo viņā saskatījis līdzību ar savu pirmo mīlestību.

Pēc vecāku nāves Ilzīte pieķeras vīram, kura gādība un rūpes atgādina viņas mīļo vectēvu. Kas Ilzīte būs Ērikam? Meita? Sieva? Bet varbūt māte, kad viņam tas būs vajadzīgs?

384 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

About the author

Sandra Kalniete (born 22 December 1952) is a Latvian politician, author, diplomat and independence movement leader.

Kalniete was born in Togur, Tomsk Oblast, Siberia, Russia, where her family moved from Latvia during The Second War. She only saw her native country when she was seven years old.

She studied art at Latvian Academy of Art from 1977 to 1981 and worked as an art historian, publishing a book "Latviešu tekstilmāksla" (Latvian Textile Art) in 1989. She joined politics in 1988, during Latvia's independence movement, and was a deputy chairwoman and one of the founders of Latvian Popular Front, the main pro-independence political organization.
After Latvia declared independence, Kalniete worked in Latvia's Ministry of Foreign Affairs and served as Latvia's ambassador to the UN (from 1993 to 1997), France (from 1997 to 2000) and UNESCO (from 2000 to 2002).She became Foreign Minister of Latvia in November 2002 and served in this position until in 2004 when she was appointed the first Latvian Commissioner of the EU.
Ms. Kalniete has graduated the Department of Art History and Art Theory in the Art Academy of Latvia (1981), the Institute for International Studies in Leeds University (1992), The Graduate Institute of International Studies at the University of Geneva (1995), and has a Master of Arts from Art Academy of Latvia (1996).

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Grāmata, kurā katrs latvietis saskatīs daļu no sava dzimtas stāsta.

Dzimtas koka saknes, kam būtu jābalsta mūs, ļaujot plaukt, zelt un stiepties pretī sapņiem, dažkārt darbojas kā žņaudzošas važas, kas piespiež pie zemes, liekot nest kopēju traģēdiju smagumu, kas kā vienojoša asinsrite tiek pārmantots no paaudzes paaudzē.

Viena dzimta, bet tajā mīt visas Latvijas viena gadsimta izdzīvotais smagums, tik daudz traģisma, tik daudz pārdzīvojumu, tik daudz netaisnības, sāpju un neizrunātā. Kā lai izdzīvo savu dzīvi, kad dzimtas pārdzīvojumu tiek iekodēti līdz ar piedzimšanu?
Romāns ceļo no Eiropas līdz Amerikai un atpakaļ, attainojot laikmeta kultūras, politikas un sabiedrības iezīmes. Sandra Kalniete ir daudz pētījusi laviešu emigrantu dzīvi ASV, karu un padomju okupāciju Latvijā, kā arī neskaitāmo latviešu traģiskos likteņus, kas ne vienu vien dzimtu sašķēla nesadziedējamās brūcēs.

Galvenā varone Ilze savā ziņā iemeso vienkāršo, pieticīgo, pelēko latviešu bārenīti, kuras biklums un naivums ir savā ziņā arī šķīstības simbols. Autore caur varones vārda formu- Ilzīte, paspilgtina šo jaunās meitenes trauslumu un kautrīgumu. Nākusi no vardarbīgas ģimenes Latvijā, viņa Amerikā ierauga pavisam savādāku pasauli, kurā ir greznība, smalkas dāmas un viss ir iespējams. Tomēr nav iespējams aizbēgt no savas smagās nastas, ko mantojumā nodevušas dzimtas sievietes. Kā sniega lavīna pāri veļas traģiski notikumi, kas daļēji ļauj saprast Ilzes personību.

Grāmata kā amerikāņu kalniņi ved no viena varoņa pie cita, ļaujot tikai mirkļa pagriezienos uzmest aci uz svarīgākajiem, traumatiskākajiem un šausminošākajiem mirkļiem, kas kā domino kauliņi ietekmē katru nākamo ģimenes locekli. Jebkurš seriāls nobāl romāna sižetiskajā dinamiskumā, pārsteidzot, šokējot un ieintriģējot.

Man pietrūka autores pēcvārda vai prologa, kas paskaidrotu vairāk par darba tapšanu un aizkulisēm. Lasot romānu, sev biju uzbūrusi vīziju, ka šis ir reālas dzimtas stāsts, ko apstiprināja zīmētais dzimtas koks ar miršanas vietām un datiem. Man jau gribējās jautāt, cik daudz no daudz no visa ir dokumentāls stāsts, kad atbildes uz maniem jautājumiem atradu Sandras Kalnietes facebook ierakstā, kur, papildus tam, ka vākusi faktisko informāciju par tā laika dzīvi un notikumiem, viņa min, kā katra varoņa sižetiskos virzienus mainījusi un pārveidojusi. Brīdī, kad es sapratu, ka šis nav reālas dzimtas stāsts, manā prātā sajūsma mazlietiņ saplaka, pieņemot šo kā krāšņu romānu par latvisko traumatisko mantojumu.


Grāmatas iespaidā savam lasāmo sarakstam pievienoju 3 jaunas grāmatas- Nancy Friday "Men in Love", James Clavell "Shogun" un Margueritte Duras "The Lover". Kā var nojaust, šīs visas grāmatas ir saistītas ar erotiku un seksualitāti, kas nav mazsvarīgi, jo grāmata ir ne tikai par latviešu traģisko dzimtu stāstu, bet arī seksuālo dziņu, skarot neskaitāmas tēmas, sākot ar izvarošanu un beidzot ar viagras parādīšanos ASV tirgū. Līdz ar varoni mēs izejam cauri dziedējošam sevis iepazīšanas un traumu dziedēšanas ceļam.


3.8 zvaigznes

[Elina Dlohi · Rating 5 out of 5]

Izcila grāmata. Ļoti
tik ļoti man patīk grāmatas, kas liek pēc tam domāt....
Aizdomājos, cik ļoti arī iespējams manu ir ietekmējušas paaudzes pirms manis - vecvecāki, kuri pārcieta karu un vecāki, kuri dzīvoja padomju laikos un es taču pati arī esmu dzimusi Padomju laikos.

Autore ir lieliska stāstniece...sākumā atverot grāmatas pirmo lapu, sabijos redzot tajā ciltskoku un domāju, kā nu būs izsekot tam visam līdzi, bet Sandra Kalniete mani tā ievilka galvenās varones Ilzes un viņas ģimenes stāstījumā, ka pēc ilgiem laikiem bija grāmata, kuru patiešām es nevarēju nolikt malā. Grāmata brīžiem ir ļoti skaudra, sāpīga, bet tai pašā laikā gaiša ar cerību un ļoti labu pēcgaršu

Grāmata kārtējo reizi mani radīja pārliecību, cik liela nozīme ir cilvēkiem mums apkārt... ļoti.

lasiet un baudiet!

P.s. viena lieta gan mani nelika mierā - vai stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem?

[Sintija Meijere · Rating 3 out of 5]

No šīs grāmatas un arī autores gaidīju vairāk..
Sižets un tēma - izcili! Diemžēl izpildījums man likās diezgan vājš.
Dzimtas stāsts 20.gs. garumā, protams, ir laba tēma, kurā var dziļi rakt. Grāmatas pirmā daļa līdz Atmodai ļoti patika, diemžēl otrā Amerikas daļa bija manai gaumei jau pārāk lubenīga un virspusēja.
Varoņi, lai arī izveidoti kā interesantas personības (izņemot Ilzīti, kura kaitināja ar savu naivumu), aprakstīti diezgan pavirši..
Varu vilkt paralēles ar Kalnietes grāmatu "Tev būs 4 vīri", kurā arī sākums aizrāva, bet beigas sagāja pārākā holivudā. Te līdzīgi..

[Gunta Lapiņa · Rating 4 out of 5]

Vajadzēja kādu laiku, līdz samierinājos ar rakstības stilu. Tomēr tas, ka nevienu brīdi nebija garlaicīgi, vēlēšanās sekot daudzajiem notikumiem, izkonkurēja manu iekšējo kritiku.
Varbūt šim romānam, kas ir ļoti intensīvs, piesātināts koncentrāts, tādam arī jābūt -notikumus atstāstošam.
Kaut kur manīju atsauksmi, ka klišejisks. Bet tāda jau tā dzīve arī ir. Nekā jauna. Un tomēr, lai cik vēsture atkārtotos, grūti palikt vienaldzīgam, kad atkal saskaries ar drāmām un traģēdijām. Jo īpaši, ja tās ir bijušas arī tavas tautas un ģimenes traģēdijas.
Mazliet mulsināja vairāku reālu personu un vietu minēšana, kas īsti neļāva saprast, vai kāds no tēliem ir tiešām īsts un kurš radīts. Piemēram, vai tiešām grāmatā minētā, vispārzināma īpašuma īpašniece spētu akceptēt tik personīgu, par sevi paustu informāciju? Bet tās tikai manas pārdomas...
Un, jā, aizvien vairāk sāku pieņemt, ka Sandra Kalniete ir ne tikai politiķe, diplomāte, bet spēj būt arī sievišķīga rakstniece, kas noteikti vairo manas simpētijas.

[Iveta Celmiņa · Rating 2 out of 5]

Grāmatā apkopoti visi iespējamies sižeti ar Latvijas vēstures iesaistīšanu un gandrīz visas iespējamās klišejas.

[Ieva Krūmiņa · Rating 3 out of 5]

Jā un nē.
Tik nozīmīgais, lielais un liktenīgais tā ātri izspļauts un palaists tālāk - fonā tas vēl aizvien ir būtisks notikums, taču tikai fonā. Un vienlaikus nebūtiskas ainas par tērpiem, mākslu, ainavu aprakstītas līdz detaļām. Varbūt iespiest veselu gadsimtu vienā grāmatā ir par daudz? Dažbrīd aizrāva, un pat ļoti, dažbrīd gribējās mest grāmatu pret sienu… Un, lai kā autores atsauce vēstīja pretējo, tomēr ļoti, ļoti grūti nepamanīt līdzības ar k/f “Agrā rūsa”.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Pārāk naivs sižets un paredzamas satikšanās. Un tik daudz tēli, domas, ka beigās katrs ģimenes locekļa stāsts ir pastāstīts pavirši/sajūta it kà steigà.

[Ieva Putrāle · Rating 3 out of 5]

Ja grāmatas sākums ļoti ievilka, tad beigas gan lika vilties...

[Elīna Jurberga · Rating 3 out of 5]

izlasīju un jūtos riktīgi nomocījusies. pēc tam izlasīju kaut kādu sarunu ar Kalnieti, kur viņa teica, ka gribējusi uzrakstīt "dāmu romānu latviešu sievietēm", un sapratu kāpēc jutos riktīgi nomocījusies. vairāk viņas garadarbus nelasīšu, pietiks. toties Sibīrijas sniega kurpes gan turēšu siltā atmiņā, tā man patika.

[Irīna Švarcbaha · Rating 5 out of 5]

Nevarēju atrauties… Tik zināms laiks

[Nora Vikmane · Rating 2 out of 5]

Pilnīga vilšanās. Nesaprotu, kā S. Kalniete varēja sarakstīt tik viduvēja līmeņa grāmatu. Banāls sižets, brīžiem pat kaitinošs.

[Rūta · Rating 4 out of 5]

7/12 jeb jūlija grāmata no mana grāmatu plaukta. Lasījās raiti.

[Guna · Rating 4 out of 5]

Lai vai kādas ir atsauksmes, man patika grāmatas struktūra, kara posta atainojums, 90.gadu Rīgas skices. Simpatizēja Kalnietes diplomātes karjerā pieredzētā iekļaušana un tādejādi aizkulišu "zīmējums" radīja drošu ticamības fonu.
Galvenie varoņi reizēm šķita nereāli. Ilzes konstantā saukšana par Ilzīti, lai arī varonei jau ir 19-25 gadi, bija viskaitinošākā.
Vasaras (dāmu?) romāns pāris aizraujošiem vakariem. Ļoti aizrāva, acis bija slapjas. Iesaku.

[Ego..te · Rating 3 out of 5]

Tas senilais rakstības stiliņš tomēr ir kaitinošs.

[Madara Rudzāte · Rating 3 out of 5]

Rakstot šo grāmatu, S. Kalniete ir pārspējusi pati sevi un šoreiz ne pozitīvā nozīmē. Šķiet, ka grāmatas nepilnās 400lpp un arī praktiski vienas galvenās varones un viņas dzimtas dzīvē ir mēģināts iespiest visas galvenās problēmas, sāpes, ko varētu piedzīvot latvietis 20.gadsimtā plus pieķertas klāt arī emigrējušo latviešu klapatas. Kaut kur ap pusgrāmatu bija sajūta, ka lasu kaut ko līdzīgu Hameleonu rotaļu scenārijam, bet turpināju neatlaidīgi lasīt un paralēli cepties.
Nebiju iepriekš lasījusi atsauksmes, bet grāmatas sākumā esošais ciltskoks lika nodomāt, ka grāmatas saturs būs patiesos notikumos balstīts, tā nebija, bet tajā pašā laikā tas palīdz sekot sižetam.
Mani kaitināja, ka lielāko daļu sižeta pieaugusi sieviete tiek saukta tikai un vienīgi deminutīvā. Saprotu, ka autore ar to grib parādīt, kad tiešām varone iziet iniciāciju un kļūst par sievieti, bet domāju, ka tam varētu atrast arī citus izteiksmes/izteikšanās veidus.
Un pašās beigās- grāmatā ir viena saturiska kļūda, par kuru brīnos, ka to nav pamanījusi ne autore, ne redaktors.

[Sanita Pujāte · Rating 4 out of 5]

Sākumā grāmata aizrāva ļoti! Lai gan, ejot cauri vēsturiskajiem notikumiem, kas sagrāva stipras un spēcīgas ģimenes, pat dzimtas vairākās paaudzēs, lasīt nebija viegli( emocionāli) , tomēr gribējās izzināt un saprast, kāpēc šie kara laika un pēckara bērni ir tādi kādi viņi ir...un tā nežēlība, cinisms un vardarbība, kas iet soli solī ar krievu karavīriem, ir manam prātam kaut kas neaptverams, un tam visam ir sekas - izkropļotas cilvēku dzīves, cilvèku domāšana un uzvedība.
Pieņēmu arī to, ka grāmatā nav atspoguļots konkrētas dzimtas stāsts un daudz ir izdomāts, bet pilnīgi apzinos, ka arī izdomājums nenāk no zila gaisa!
Piekritīšu dažiem lasītājiem, ka Amerikas posms reizēm atgādināja lubeni, arī grāmatas beigas...
Tā kā ļoti cienu Sandru Kalnieti, tad pieņemu, ka tā tam visam kopā bija jāizskatās!
Vislielākais paldies, protams, par grāmatu "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos", bet paldies arī par šo grāmatu!

[Agrita Brambate · Rating 2 out of 5]

Grāmata ar ļoti pliekanu un naivu sižetu. Varoņu pieredzes stāsti par izsūtījumu bija lielākā vērtība, jo likās īsti. Galvenā varone tik kaitinoši naiva, ka grūti lasīt. Dialogi man šķita ļoti stīvi un samāksloti. Un kopš kura laika seksologi zina, kā jāārstē insults? Tāpat man ir jautājums, kādas Ērikam tiesības izlemt, ka viņa vairāk kā trīsdesmit gadus jaunākajai sievai jāveic ķirurģiska defloriācija? Tas un viņa novecojoša vīrieša seksuālās problēmas, kuras jārisina ar viagru bija bulvāra romāna līmenis. Man tiešām žēl, ka man nepatika.
2⭐️jo es tiešām cienu autori kā personību un biju ļoti cerējusi, ka man šis stāsts patiks.

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Meklēju meiteni (Ilzīti) ar kuru varētu kopā paraudāt par savu bērnību un kādas sekas tā ir atstājusi turpmāk pieaugušo dzīvē. Un meklēto atradu! Taču, sākoties Ērika un Ilzītes stāstam, grāmata lika vilties - Ērika jūsmas par Ilzīti bija tik detalizētas un daudz, ka aizmirsu, ka lasu grāmatu, kuras nosaukums ietver sievieti. Gaidīju vairāk sievietes pasauli nevis vīrieša pirmo mīlestību. Man tās bija par maz. Taču ļoti patika vēsturiskais atspoguļojums un dzimtas koks grāmatas sākumā, varēja viegli izsekot līdzi dzimtas līkločiem. Paldies autorei!

[Marta · Rating 2 out of 5]

Grāmatas pirmā puse bija ļoti laba un daudzsološa, stāstot par galvenās varones senčiem un dzimtas vēsturi (un savā ziņā par visu latviešu senčiem).
Diemžēl otrā puse šķita šausmīga - personāži vienkārši neizturami (galvenā varone pārlieku naiva un tikumīga, citi - aizspriedumaini un stereotipiski), sižets pārspēj labākās "ziepju operu" tradīcijas.
Sākuma daļu izlasīju ar patiku, bet jo tuvāk tiku romāna beigām, jo vairāk radās vēlme grāmatu aizmest pa gaisu.
Tiešām nebiju gaidījusi, ka kopumā grāmata būs tik slikta.

[Laura Kinhansa · Rating 5 out of 5]

Dzimtas likteņa līkloči, kas vijas caur gadu desmitiem un dažādām reālijām pirmskara, kara laika, padomju un no jauna brīvajā Latvijā, iegriežoties arī trimdā iekārtotajās vai sagrautajās dzīvēs. Vēsturisks romāns ar daudzslāņainiem tēliem un trāpīgiem laiku, vietu, noskaņu aprakstiem.

Grāmata man ļoti patika, tā aizrāva, izklaidēja un reizē stāstīja nozīmīgus stāstus, par notikumiem, ko nedrīkst aizmirst. “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” vienkārši nespēju izlasīt līdz galam, pārāk sāpīgi un skaudri, turpretim šo grāmatu gandrīz nespēju nolikt malā pēc atvēršanas.

[Inta Rozenvalde · Rating 3 out of 5]

Latvijas 20. gadsimta traģiskā vēsture, samocītās dzīves, pretrunīgie raksturi no sievietes skatpunkta. Interesantas detaļas, ko sniedz politiķe, kas labi pārzina Trešās Atmodas salonu un ķēķi abpus okeānam, koši un daudzveidīgi attēlota trimdas sabiedrība. Pāris vakaru, un grāmata pieveikta. Pavisam nezinošiem paskaidrots, kas ir dīpīši, Ježovs, Pelše, citas jaunākai paaudzei svešas personas un reālijas, sniegtas trimdas latviešu izrunas īpatnības. Interesanti. Tomēr literāra baudījuma nebija.

[Ita · Rating 3 out of 5]

3.5, bet šeit 4 zvaigznes negribas likt.

Otrā grāmatas daļa parāk plaši. Gribētos vairāk nodaļu par vecākiem, vecvecākiem.

Kārļa un Gunta Ulmaņu radniecības neprecizitāte arī pasliktināja noskaņoju. .

[Kristīne Stiķe · Rating 2 out of 5]

Paredzami, naivi un Pelnrušķīte.
Vienīgās īstā stīga - skaudrie, salauztie latviešu likteņi okupācijas periodā.
Visādi citādi - viegls vakara romāns, jo lasās ļoti raiti. Pēc ilgiem laikiem šī bija grāmata, ko lasīju līdz vēlai naktij, par spīti agrajam modinātājam 😏

[Sinilga Ozoliņa · Rating 4 out of 5]

Nedaudz traucēja daži vairākkārt pārstāstīti notikumi. Varbūt, lasot grāmatu ļoti ilgā laika posmā, kaut kas aizmirstas, bet ja dažās dienās, tad man tas likās pilnīgi lieki. It kā autore pati neatcerētos, ka tas vienreiz jau pastāstīts.

[Linda Selecka · Rating 2 out of 5]

Es laikam neko tādu nebiju gaidījusi. Ziepju operas vēriens ar pārāk neticamām sakritībām un straujiem notikumiem. Likās, kā daudzas pazīstamas filmu sižeta līnijas savienotas vienā asorti kastē, kurā nekas nebija aizmirsts pievienot.

[Iveta Petrova · Rating 4 out of 5]

Man ļoti patika. Šī man bija pirmā autores grāmata, ko esmu lasījusi, un ir liela vēlme izlasīt arī citas. Varu piekrist citu lasītāju atsauksmēm un kritikai, bet būtībā priekš manis šī grāmata bija interesanta. Paldies

[Baiba Medvecka · Rating 5 out of 5]

Izcils stāsts - tik daudzšķautnains un bagātīgs stāstījumā... izlasāms vienā piegājienā! Noteikti katrs atradīs sev kādu svarīgu šķautni...

[Jana · Rating 4 out of 5]

Patika.

[Ieva Juraševska · Rating 5 out of 5]

Tik daudz reizes raudājusi, lasot grāmatu, nebiju sen. Ļoti aizraujoša, skarba un reizē arī neticama grāmata.

[Sandra Rubene · Rating 5 out of 5]

Loti patika grāmatas struktūra katram varonim veltot atsevišķu nodaļu.Varbut nedaudz beigās par "saldam", bet dažreiz jau vajag!