Mežā tiek atrasta pakārusies sieviete. Paula noskaidro, ka sieviete bija neārstējami slima un, zinot par nāves tuvošanos, jau bija atbrīvojusi dzīvokli no visām nevajadzīgām lietām. Viņas nāve tiek uzskatīta par pašnāvību, tomēr Paula par to nav līdz galam pārliecināta. Viņasprāt, daži fakti liek to apšaubīt... Rotaļlaukumā virs šūpolēm bērni ierauga karājamies vīrieti. Tas ir slavens alpīnists. Apskatot notikuma vietu, Paula uziet kaut ko tādu, ko jau ir redzējusi iepriekšējā vietā mežā. Un tad tiek atrasts trešais mirušais – citā rotaļlaukumā pakārts pusaudzis. Tātad jāmeklē sērijveida slepkava...
Aki un Mila Ollikaineni ir godalgotu somu rakstnieku pāris. Iepriekš abi ir strādājuši un savus darbus izdevuši atsevišķi. “Šūpoles” ir otrais abu kopīgi sarakstītais kriminālromāns par izmeklētāju Paulu Pihlaju.
Ļoti aizraujošs gabals, kam nez kāpēc norautas beigas.. kas, kāpēc, kā? tā arī nesapratu. Nē nu, KAS - tas jā, bet pārējais...
Patika Kārinas Alannes skumā stāsta beigas - tā viņš ir, tu cilvēks strādā, ņemies, tad piezogas vecums, slimības, visus mīļos ikdienas priekšmetus tu aiznes vai izmet, un paliec viens ar beigu sākumu.
Jau iepriekšējā grāmatā jutu, ka autori ir speciālisti izdomāt pēc iespējas neparastākus veidus kā atņemt upurim dzīvību. Tas rada vajadzīgo spriedzi visas grāmatas garumā. Diemžēl, jāatzīst, ka beigas bija nekādas, bez pārsteiguma, motīvs arī nebija šāda veida grāmatai piemērots. Gribējās konpārsteidzošu, tikpat rūpīgi izplānotu kā visa grāmata, bet nekā.
Kārtējo reizi, lasot sērijas grāmatu, nodomāju, cik labi būtu, ja būtu pieejami pāris atslēgas teikumi par galveno varoņu dzīvi/raksturu/ikdienu/nozīmīgiem notikumiem. Citādi ir tā, ka iesākumā, dažkārt visas grāmatas garumā centies atcerēties, par ko bija stāsts - kas ir galvenais varonis, nu šeit, protams, izmeklētājs. Atceros, ka pirmais romāns likās tāds citādāks un atšķirīgāks no ierastās detektīvromānu formas, bet nekas ļoti īpašs. Man patīkamā daļa ir tā, ka nav no riebīgajiem/šķebinošajiem. Intriga bija, interese ar, bet jāsaka godīgi - īsti noziedznieka motīvu nesapratu, lai arī cēlonis skaidrs. Nu tā, divu vakaru lasāmviela. Nav sarežģīta, nav drūma, nav pretīga. Atturīgi vēsa pieeja, varbūt tā ir tā somiskā?