Kopš Toma pieņemšanas ģimenē viņš Maijai bijis kā dadzis acī, un, šķiet arī Tomam viņa. Sabojājušās Maijas attiecības ar tēvu, uz vecāku mājām jaunā sieviete brauc reti. Taču nu, lai saņemtu savu mantojuma daļu, viņai būs jāpavada Vārpiņās visa vasara, strādājot plecu pie pleca ar Tomu. Vai viņai izdosies pārvarēt kaismīgo naidu? Un ja nu tas slēpj kādas pavisam pretējas jūtas?
Kvalitatīvs lēcien no Ieputināto mazliet neveiklajiem dialogiem. Ļoti vasarīgs, latvisks romāniņš. Ja izvēlos baudīt kaut ko banālu, klišejisku, visām labākajām romantisko romānu tradīcijām atbilstošu, tad noteikti labāk kaut ko latviskā sēņu mērcītē, nevis mērenos Hallmark izstrādājumus. Kaisle un pretrunīgās emocijas attēlotas perfekti, izjusti, daba un vietējais kolorīts iepīti lieliski. Kā jau pie Vakara romāniem, pilnai laimei man vienmēr pietrūkst kādas 50lpp varoņu attīstības un līganāka atrisinājuma, bet tas būtu kā futbolam pārmest, ka tas nav hokejs.
Nu ļoti forša grāmata! Īsts vasarīgs romāniņš, kas mani patiešām aizrāva. Ļoti patika lauku ainavu apraksti – tie bija tik viegli vizualizējami. Lasot, nepārtraukti prātā ataust Vecmāmiņas mājas, dārzs, ogulāji un puķu dobes – tik pazīstami un sirsnīgi.
Grāmata lasās viegli un raiti. Jau pašā sākumā tiek pieminēts noslēpums, kas uzreiz rada intrigu – gribas ātrāk uzzināt, kas slēpjas aiz tā visa! Tas noteikti bija viens no iemesliem, kāpēc nevarēju nolikt grāmatu malā.
Sākumā man šķita, ka arī galvenajai varonei ir kāds savs noslēpums... bet varbūt to es izlasīju pusmiegā 😄
Mazliet "interesanti" šķita, kā galvenie varoņi ir pazīstami (mazliet neparasti, bet neko neatklāšu!), tomēr tas lasīšanas laikā netraucēja, jo stāsta fokuss bija pavisam citur.
Manuprāt, šī ir lieliska grāmata vasarai un ideāla, lai atpūtinātu prātu. Humors, mīlestība, noslēpumi – viss vienuviet! Ilgi domāju, cik zvaigznes likt, bet galu galā – 5 zvaigznes no manis. Grāmata mani aizrāva, man ļoti patika, un par to neskopojos ar vērtējumu! 😁
Atzīmēju kā lasītu, lai nākotnē zinātu, ka jau mēģināju. Lasot citu atsauksmes, ka esmu mazākumā, bet nē, paldies. Mīlas stāsts starp cilvēkiem, kurus kādu laiku vienā ģimenē audzinājuši vieni vecāki, lai arī runa ir tikai par audžu ģimeni, man nav pieņemams un viss. Mēģināju jo - kas zin, autoriem bieži izdodas pārliecināt par lietām, kas ikdienā nebūtu OK vismaz tādā mērā, ka bija vērst par to lasīt un uzzināt vēl kādu pasaules redzējumu, bet cik nu sapratu, te vienkārši tas ir OK un viss. Papildus autore savu valodu izkopj ejot uz krāšņi cakaino salīdzinājumu pusi, nevis vienkāršo - un tas arī nav manā gaumē.
Man jau otro gadu Līgo brīvdienu tradīcija - uzrāpties otrā stāva nojumē (tur klusāk, mazāk knišļu un siltāk 😅🌿) un lasīt latviskuma, romantikas un pat Līgo vakaru pieminošus stāstus... Ja pagājušajā gadā mani sajūsmināja "Spītnieki", tad šim gadam biju pataupījusi daudziem jau tik iemīļotos "Kvēlojošos". 🌿
Domāju, ka šis varētu būt viens no labākajiem romāniem visā "Vakara romānu" sērijā, tas labi iznesa sev piešķirto vārdu daudzumu, viss bija sabalansēti, nebija sasteigts, bija pabeigts, kā arī tajā veiksmīgi savijās gan Latvijas vasara, gan ģimenes saites, gan kaisle, gan arī kāds pārsteigums un nelielas drāmas. Ļoti silts lasījums, ko man tieši šobrīd vajadzēja. 🌾
Nav jau nekāds noslēpums, ka man ļoti patīk stāsti, kas atved cilvēkus atpakaļ uz tēva lauku mājām. Man arī patīk mīlas stāsti, kas sakņudina manu vasarīgo libido. 🤣 Un šajā grāmatā ļoti skaisti attēloti Latvijas lauki, daba, augi, smaržas - kviešu lauki un siena zārdi...☀️☀️☀️ Un mīlas ainas arī tādas latviski reālas 😄, nav pārspīlējumu, bet kaisli un pievilkšanos sajutu.🌿🌸🌿
Man patika galvenie varoņi, kā arī šķita labi, ka var lasīt viņu iekšējās domas. Man patika galvenais it kā nedabūjamais tēls Toms... Patika, viņa lēnā atvēršanās. Godīgi atainots - nesasteigts savās jūtās.
Es zinu, ka kādam nepatika ideja par mīļoto izcelsmi, par viņu (ne)radnieciskajām saiknēm. Man šķiet, ka stāstā autore to labi izskaidro un uzsver, ka viņiem savā starpā nekad īsti tādu sajūtu nav bijis un, man izlikās, ka jau mazotnē Toms neapzināti redzēja Maiju citā gaismā - ne kā māsu. Un vispār, par ko tik mūsdienu autori neraksta...🤣🫢 Bet katram sava prizma un robežas, caur kuru lasīt.
Es jau domāju, ko saulgriežu noskaņās gribētu lasīt nākamajā gadā. 😏🌾 Sanitai Strautniecei un Andrai Rušmanei-Vējai (manām mīļākajām autorēm šajā žanrā latviešu valodā 💚) jau top jauni darbi👌🤗, kas liecina, ka bez mīlas stāsta latviskās romantikas noskaņās gan jau nepalikšu...🤍💚🤍
Lasīju es šo grāmatu rudenī. Kopš dzīvoju Somijā, šo gadalaiku es īpaši negaidu (pie vainas garās ziemas) un ar šo stāstu centos pagarināt savu vasaru un jāsaka, ka man tas izdevās - manās sajūtās sāka spīdēt spoža vasaras saule ☀️
Biju patīkami pārsteigta. Man ļoti patika autores valoda. Dabas ainu apraksti lika sajusties tā, it kā pati tur atrastos. Galveņo varoņu Toma un Maijas attiecības un to attīstība garlaikoties nelika - jāsaka, ka es šim stāstam noticēju. Kaisles dzirksteles arī šprakšķēja uz visām pusēm un tas šo romānu, manuprāt, padarīja vēl vasarīgāku 💛
Ļoti jauks vasaras romāns, kurā galvenie varoņi liks dzirksteļot emocijām. Jūs sastapsieties ar, manuprāt, labu "no ienaidniekiem līdz mīļākajiem" romānu, kurš bieži vien uzkarsēs emocijas. Jāsaka, ka man šī bija lieliska izvēle drēgnam rudens vakaram 💥
Lielisks vakara romāns. Romantika un dabas skati, lauku dzīves reālās ainas, kas man tikpat kā svešas, tagad zinu vairāk par traktoriem, lauku darbiem, minerālmēslu izkliedētāju. Abu varoņu attiecības perfekti zīmētas pēc romantisko romānu shēmas. Bet varoņi ir dzīvi, darbīgi, kaislīgi un viņus es redzu savā iztēlē. Man patika. Gaidīšu rudens romānu nākamajā gadā.
Šis nav gluži mans iecienītais žanrs, bet darbs šķita tīri labs. Nebija pārāk saldi, bet ar pastāvīgu spriedzīti, jo loģiski, ka ir skaidrs, uz ko viss velk. Patika, ka sižets tika attīstīts ar kaut kādiem papildu manevriem un elementiem, jo vienā brīdī jau likās - ko tad nu vēl varoņi darīs atlikušajās lapās. Kaut kādā ziņā man palika sajūta, ka varoņus būtu gribējies nedaudz vairāk atklāt, bet noslēgums šķita nedaudz aprauts..iespējams, ka ierobežotā formāta dēļ, bet palika sajūta, ka viss tā palēnām, bet beigas čiks un viss..
Kopumā jāsaka, ka tiešām nav slikti un šāda žanra piekritējiem noteikti patiks vasarīgs mīlas stāsts ar latvisku piesitienu.
Abi varoņi patiesi kvēloja kā divas karstas ogles. Jau no pirmajām lapaspusēm Toma un Maijas naidīgā attieksme vienam pret otru lika smieties līdz asarām. Dialogi ir dzirkstoši, asprātīgi un piepildīti ar romantisku spriedzi. Mantojums, kas abus piespiež sadarboties - ja to vispār var saukt par sadarbību - patīkami pārsteidza manas gaidas.
Notikumi vasarīgā gaisotnē nelika vilties: lasot radās sajūta, ka ārā ir 30+ grādi, saule karsē bez žēlastības un es pati mēğinu tikt galā ar lauku darbiem. Latviskā aura bija ļoti patīkama - dabiska un nepārspīlēta, kas stāstam piešķīra papildu šarmu.
Autore nepārprotami prot radīt aizraujošu romantisko romānu. Esmu patīkami pārsteigta, ka esmu atklājusi vēl vienu latviešu autori, kuras darbi man patiesi patīk. No sirds ceru, ka nākotnē Sanitai būs vēl daudz jaunu grāmatu.
5 ❤️🔥 no 5 ❤️🔥 1. Valoda un rakstības stils. Vasarīga romantika, kaisle un drāma sit augstu vilni, bet valodai piemīt poētisms, maigums un šķipsniņa vieduma, lai nedaudz atvēsinātu kvēlojošo prātus.🤭👌🏻 Ļoti izjusti un baudāmi. ❤️🔥 2. Sižets un tēmas aktualitāte. Kā jau īstā sieviešu romānā aktuālā tēma ir īstā un vienīgā meklējumi, lai arī tas nenotiek apzināti, bet tiek izspēlēts enemies to lovers sižets, kas būtībā nav nekas neiespējams un, kur vēl skaistākas vietas par Latvijas lauku idilli un Jelgavas promenādes šarmu.❤️🔥 Mijiedarbība starp jaunāko un vecāko paaudzi. Kurš tad galu galā ir gatavs uzņemties atbildību par mantojumu- lauku māju? 3. Tēlu atveidojums. Tieši galveno varoņu dialogi un iekšējie konflikti lika pa īstam noticēt stāstam. ❣️ Babiņa un Iveta deva mīlestības un atklātības sajūtu. 4. Emocionālais pārdzīvojums. No aukstās ziemas pa taisno nokļuvu karstā un kvēlojošā vasarā. ❤️🔥 5.Atziņas/Citāti ❤️🔥"Viss ir viens. Tu esi tas,ko tu redzi un dzirdi. Tu esi tas, ko tu ielaid savā sirdī un ko jūti..." ❤️🔥 "Vasarā viss bija citādi - visdziļākā tumsa caurredzama un visskumjākās jūtas gaistošas." 🥹❣️ ❤️🔥 "Varbūt kādam šķita,ka viņš ir spējīgs nodzīvot mūžu viens pats,bet tā nebija. Cilvēkam vienmēr vajadzēja otru cilvēku. Tā veidojas dzīves pieredze."
"No naida līdz mieram ir pavisam niecīgs attālums".
Lūk, šis ir īsts vasaras romāns! Vasaru varēju ne tikai tēlaini iztēloties, bet šķiet, ka pat varēju sajust vasaras gaisa smaržu pēc negaisa. Šeit bija viss - gan ļoti simpātiski un atmiņā paliekoši galvenie varoņi, gan gleznaini aprakstītas ainavas, lauki un mājas, un ļoti juteklīgas erotiskās ainas, kur trīsas un tauriņus sajutu arī es. Ļoti skaista un viegli plūstoša valoda.
Maija atgriežas dzimtajās "Vārpiņās", kur plāno pavadīt vasaru un sakārtot mantojuma lietas. Taču viss nav tik vienkārši. Maija nav vienīgā mantiniece. Uz mantojumu pretendē arī Toms - Adleru ģimenes audžudēls, kas Maijas ģimenē tika pieņemts un audzināts kā savs dēls 10 gadu vecumā. Toms jau tagad pārvalda visus lauku darbus, traktortehniku un laukstrādniekus. Nelaiķis vecais Adlers bija nolēmis, lai abi pretendenti pacīnās un pierāda sevi kā labāko saimnieku "Vārpiņām". Bet arī tas vēl būtu sīkums, jo Maija darba nebijās, arī braukt ar traktoru nebija nekas jauns. Lielākā problēma ir Toms, kuru Maija necieš jau kopš brīža, kad viņš ienāca viņas ģimenē. Kā jau bērni, viņi viens otru bija kaitinājuši, darījuši viens otram riebeklības, taču Maija joprojām tur aizvainojumu par pāridarījumiem. Pat tagad, pēc daudziem gadiem, starp abiem sprakšķ dzirksteles, lamuvārdi, abi nespēj rast kopīgu valodu, un Toms visādi cenšas no Maijas izvairīties. Lai cik ļoti Maijai to negribētos, tomēr viņiem ir jāizrunājas sakarā ar mantojumu. Katra tikšanās, lai cik naidīgi noskaņota tā arī nebūtu, taču ar katru reizi starp naida mākoņiem sāka parādīties alkas vienam pēc otra. Slapstīšanās pa siena šķūni, lai remdētu radušos kvēli, visu tikai vēl vairāk sarežģīja, jo vairs nebija iespējams apstāties un vienam no otra atteikties.
Šim mīlasstāstam es noticēju. Es to ļoti izbaudīju - katru strīdu, katru vārdu apmaiņu, katru skatienu un pieskārienu. Dialogi bija dzīvi, asprātīgi un brīžiem smieklīgi. Katru Maijas um Toma tikšanos varēja izjust un emocijas izlaist caur sevi. Ļoti baudāms lirerārs darbs, kā reiz precīzi manā gaumē!
Nu, te šķīlās uguņi, brīžiem pilnīgi burtiski. Šī grāmata gan iekvēlināja manu romantisko sirdi, gan pabaroja manu latvietes dvēseli. Domās darbojos līdzi visiem lauku darbiem (pati visas bērnības vasaras pavadīju laukos un gan ravēju, gan siena talkās piedalījos, un kā bērnam bija arī liels piedzīvojums gulēt šķūnī utt.). Spraigi galveno varoņu dialogi pretstatā rāmiem, bet krāšņiem dabas aprakstiem, sižets un notikumu pavērsieni, kas nelika garlaikoties, un stāsts kopumā (ne tikai romantiskā līnija "no ienaidniekiem līdz mīļākajiem", bet arī audžuģimenes tēma un citi sarežģījumi) piesaistīja tik ļoti, ka nevarēju nolikt grāmatu malā, kamēr nebija izlasīta. Laba grāmata vasaras atvaļinājumam! 😊
Ļoti sen nebiju lasījusi ko tādu. Pārāk pieradusi pie trilleriem un slepkavnieku gabaliem visu laiku gaidīju kādas briesmas varoņiem, bet tā arī nesagaidīju. Tomēr tas nemazina darba kvalitāti. Savā žanrā ļoti labs. Lasās raiti, valoda skaista. Sākumā mani Maija kaitināja un jau gribēju mest grāmatu malā, bet priecājos, ka tomēr to neizdarīju, jo beigās ievilka. Tiešām trāpīgi dabas skati, kā mazas pastkartes no vasaras. Labprāt izlasīšu vēl kaut ko no šīs autores. Nav vērts ņemt līdzi garā ceļā, izlasīsiet pārāk ātri.
KVĒLOJOŠIE Decembra un arī gada noslēgumumā viens superīgs vakara romaniņš. šis ir pirmais darbs,ko lasu no autores,bet mēģināšu tikt arī pie abām pārējām grāmatām( Ieputinātie un Apreibintie) Interesants,romantisks sižets ar pārsteiguma momentiem un labām beigām! Ļoti,ļoti patika! ❤️
"Viss ir viens. Tu esi tas,ko tu redzi un dzirdi. Tu esi tas,ko tu ielaid savā sirdī un ko jūti."
Uhhh, vēlviens skaists romāns ❤️. Man patika, ka iepriekš iepazītais Līvas un Andra stāsts palika neaizmirsts, un es mazliet varēju uzzināt, kas ar pāri notika tālāk, jo abi bija tuvi šīs grāmatas varoņiem Tomam un Maijai.
Es dodu milzīgu plusu gan šai grāmatai, gan iepriekšējai Sanitas grāmatai, par spēju skaisti aprakstīt mīlestības pilnās ainas. Man patika tas, ka es kā lasītāja varēju iejusties tajā visā, bet nekas nebija pārāk daudz, un nebija pārāk detalizēti, vienkārši iespēja fantāzijai ņemt virsroku ar diezgan lielu pavadījumu. ⭐️
Grāmata bija viegla, ātri lasījās, notikumi bija daudz, intrigas tāpat. Bet bija notikumi, kurus vēlējos nedaudz detalizētākus, garākus. Jo bieži vien notikumi tiešām skaisti gāja viens pēc otra, nekas nebija ne pa daudz, ne pa maz. Piemēram, Toma bērns, kurš nejauši uzrodās abu dzīvē, man prasījās, ka šis bērns ir ilgāk, ka varbūt tas nav tik pašsaprotami, ka ap bērnu vijās mazliet vairāk notikumi un emocijas. 😄
Tiešām skaists latvisks romāns, kur netiek aizmirsts par latviešu svētkiem, skaisto dabu. Un kur nu bez skaistākajām sievietēm, kuras mīl uzsist interesantu klaču 😁.
Man tiešām ļoti patika tā vietā par zalkti.. sākumā un brīdī, kur es apjēdzu, ka vaininieks bija Toms. Tas savā ziņā lika man justies gudrai un attapīgai 🙊.
Bet lasot šo grāmatu, es sēdēju un domāju par to, ka bāaac, žēl, ka nelasu šo kādā skaistā vasaras dienā, ārā, un manus vaigus nededzina spožā saules gaisma. Tas bija tas, kas man pietrūka. 🌻✨️
Skaists romāns, kas liek pasmaidīt ne vien vienīgu reizi , un pat pasmaidīt tā, ka saproti, ka smaids sniedzās līdz ausīm un kopā ar tevi istabā sēž vēl kāds mājinieks 😂❤️.
📌Grāmata esot karstākais latviešu "no ienaidniekiem par mīļotajiem", un, lai kā negribētos būt tai mūždien neapmierinātajai, kas piekasās visiem sīkumiem- šis atkal būs tas gadījums. 🫣
📌Viss iesākas skaisti- autores rakstības stils spilgti uzbur apkārtni, pievēršot uzmanību sīkumiem, lietus atspīdumiem uz lapām un tādā garā, kas ļauj izjust atmosfēru, bet tad iepazīstamies ar Tomu un viņš uzvedās kā spoks. 😅 Iespējams mērķis bija parādīt to, cik viņš noslēpumains, bet man tās ainas šķita dīvainas.
📌Lai iegūtu mantojumu, Maijai vasara jāpavada īpašumā, kopā ar Tomu. Tas, kā viņa pēta, ka nekas nav mainījies liek noprast, ka Maija šeit nebrauc, bet tad viņa savu ērto dzīvi pilsētā atstājusi un īpašumu vēlas tikai sentimenta vārdā? No kurienes sentiments uz vietu, kas saistās ar sliktām atmiņām? Gan tēva māte, gan pašas māte ir dzīvas. Kādēļ īpašumu nav mantojušas viņas? Par tēvu viņai ir sliktas atmiņas. Bet, ko viņš tādu izdarīja? Bērnībā nepievērsa pietiekami uzmanību? Bijis seksists? Tāpēc īpašums nav palicis sievai, kurai pēc likuma tas pienāktos, bet mantojumā iekļāvis audžu dēlu, lai īpašumu uzraudzītu vīrietis? Bet Maija ir sieviete. Kas vispār notiek? 😅
📌Ja mantojuma lietās neiedziļinās, jo tas viss tiek aizstumts fonā un nu visa uzmanība ir uz galveno pāri, varētu šķist, ka nu varēšu izbaudīt abu sarežģīto attiecību šķetināšanu. Jo bija momenti, kas man tiešām patika. Bet arī tur man jautājumi bija vairāk nekā atbildes. Toms ģimenē ir pieņemts desmit gadu vecumā un audzināts, kā daļa no ģimenes, bet sava negantā rakstura dēļ, Maija viņu nekad nav pieņēmusi. Tātad arī es cenšos to neuztvert kā dīvainu incestu. Bet tad Toma audžubērna statuss tiek locīts pēc sižeta vajadzībām. Maija viņu, kā brāli neuztver. Kad izrādās, ka Tomam ir meita par kuru neviens nezināja, Maijas māte nu ir aizvainota, ka no viņas slēpts mazbērns, kas nozīmē, ka viņa Tomu uztver kā dēlu, bet varbūt tomēr neuztver, jo viņa vēlas, lai Maija ar Tomu ir kopā. Un tad pāris teikumos tiek iemests, ka mirušais tēvs, kurš it kā arī Tomu, kā dēlu audzinājis, šo testamenta punktu ietvēris, lai savestu abus kopā. Ja šim punktam nebija tik dziļa nozīme, jo varbūt tēvs vienkārši vēlējās, lai abi labi satiek un par īpašumu rūpejas kopā, tad arī tas netika skaidrots.
📌Turklāt pats fakts, ka Toms slēpis meitu šķiet pilnīgi neloģisks, jo tas arī nekā nav paskaidrots. Kāpēc? Ja neskaita vajadzību pēc sižeta sabiezināšanas- kāds bija iemesls slēpt meitu?
📌Tāpat man arī trūka iemesli Tomu uzskatīt par iekārojamu vīrieti. Maija tiek seksuāli apmierināta, nu labi, viens iemesls ir. Bet kas vēl? Ne mazi uzmanības apliecinājumi, kaut kādi žestiņi, kas būtu ārpus Tomam raksturīgā un norādītu, ka pret savu gribu ir ārkārtīgi iemīlējies, jo Maija ir īpaša. Pa lielam, viņš pats gribēja un otram piedāvāja tikai seksu un šādu vīrieti savā galvā romantizēt nespēju. Ja netiek NOPIETNI iztirzāti kaut kādi personības aspekti, parādītas emocionālās dilemas, vien norādīts, ka cilvēkam bijusi grūta bērnība, tāpēc tagad negrib saistīties ar sievieti. Kas pa lielam ir pārāk raksturīga vīriešu īpašība, lai ataisnotu viņa atsvešinātību un ļautu saskatīt nomocītā tēla šarmu, kad viņš atkal un atkal grib tikai seksuāli izmantot Maiju. Vēl pie tam tāpēc, ka tas grūdiens nolemt, ar šo sievieti nopietni saistīties, bija tas, ka to pazaudēja. Tātad ne tāpēc, ka zaudējis cīņu ar jūtām un sapratis, ka viņa dvēselei nepieciešama tuvība ar šo otru cilvēku, bet vienkārši tāpēc, ka iespēju zaudējis un visi jau vēlas to, ko nevar iegūt. Ko apliecina fakts, ka beidzot dabūjis rokā pazaudēto Maiju, pirmais, ko viņš pasaka ir- ejam iekšā, es vēlos mīlēties ar tevi. Nopietni? Viņš gandrīz pazaudēja sievieti, jo nespēja piedāvāt neko vairāk par seksu, bet tad pirmais, ko viņai pasaka, lai to atgūtu ir- es vēlos seksu. 🤦 Un Maija priecīga dod roku un iet līdzi. Sievietei jau daudz nevajag, lai iemīlētos nepareizajā vīrietī. Bet, kas tad Tomu padarīja par īsto? Beigās viņa nedabūja ne atvainošanos, ne kļūdu atdzīšanu, ne mūžīgi mūžos solījumus.
📌Vēl viena lieta, ko esmu pamanījusi tikai latviešu autoriem, un, kuru nekad nepieņemšu ir duālais skata punkts, kas tiek haotiski mainīts nodaļas vidū. Pastāvu uz to, ka rakstot no vairākiem skata punktiem, katram pienākas sava nodaļa. Ja lasot esmu Maija, kura sēž šūpuļtīklā un runā pa telefonu, redzot Tomu nākam manā virzienā, bet teikuma vidū attopos, ka nu pēkšņi esmu Toms, kas skatās uz Maiju, kura sēž šūpuļtīklā, tad ir jāpārlasa teksts un jāsaprot, kurā brīdī notikusi skata punkta maiņa un, kamēr pārfokusēju uzmanību, esmu mentāli izvilkta no stāsta.
📌Bet nu ja neiedziļinās un gribās karstu romāniņu ar grafiskām seksa ainām, grāmatiņa ir laba lasāmviela un es nevēlētos, ka kāds nolemj to izņemt no sava TBR, tikai tāpēc, ka Ērika atkal nopukstējusies. 😅
This entire review has been hidden because of spoilers.
Sākšu ar to, ka man patika gan grāmatas vāks, gan nosaukums, atbilstošs siltajai vasarai. Man patika Latvijas lauku ainava, smaržas, patiesībā arī šīs detaļas par lauku darbiem, par kuriem man, kā Rīgas meitenei, ir maza sajēga. Ar visu to, ka neskaitāmas vasaras aizvadītas laukos, bija interesanti lasīt, kas jādara ar graudiem. Vienmēr ir labi uzzināt ko jaunu no grāmatas.
Kas man patika mazāk, un būšu atklāta, "nosita" vēlmi uz brīdi lasīt, bija ievada aina, kur galvenā varone dodas uz Vārpiņām, un garām pabrauc "traks" motociklists. Es esmu romantikas cienītāja, man patīk banalitātes, bet Sanita, piedod, ka es tā, bet šis manai gaumei bija par banālu. Es uzreiz atkodu, ka viņi būs kopā, kas tur brauc un vārdu sakot, nebija nekāda pārsteiguma. Ja šis nebūtu Sanitas romāns, es mestu mieru tajā pašā brīdī.
Taču esmu gandarīta, ka tā nedarīju. Man patika viss sižets, siltā vasara, abu rīvēšanās, ne burtiski. :) Šis ir viegls, labs gabals, ar pavērsieniem.
Vēl būtu gribējies paplašināt varoņu raksturus, bet šeit jau atsauksmē pirms manis tika minēts, ka vakara romāns ir īss stāsts. Sanita, tad es novēlu rakstīt garāk, jo Tev izdodas, un lasītāji gribēs vēl vairāk.
Maija ir spiesta atgriezties bērnības mājās, lai saņemtu savu mantojuma daļu, taču tas nozīmē visu vasaru pavadīt kopā ar Tomu, kura ienākšana ģimenē reiz visu izmainīja.
Spriedze starp Maiju un Tomu ir jūtama jau no pirmajām lappusēm. Sākotnējais naids un asā vārdu apmaiņa pamazām pāraug kaislē, un bija interesanti vērot, kā soli pa solim mainās priekšstats vienam par otru.
Zinu, ka daļai lasītāju var šķist pretrunīga galveno varoņu ģimenes saikne. Taču, manuprāt, autore šo aspektu ir izskaidrojusi ļoti pārliecinoši. Maija un Toms nav bioloģiski radinieki, un viņi nekad nav uztvēruši viens otru kā brāli un māsu.
Kopumā šis ir vasarīgs un viegli lasāms romāns ar dzirkstošu ķīmiju starp galvenajiem varoņiem. Ja patīk “enemies-to-lovers” un ģimenes drāmas, šo grāmatu noteikti iesaku.