The adventures of Murderbot continue in novellas three and four, collected in paperback for the first time!
"Who knew being a heartless killing machine would present so many moral dilemmas?"
Science fiction's favorite antisocial A.I. is back in Rogue Protocol! The case against the too-big-to-fail GrayCris Corporation is floundering, and more importantly, authorities are beginning to ask more questions about where Dr. Mensah's SecUnit is.
And Murderbot would rather those questions went away. For good.
In Exit Strategy, Murderbot is heading home to help Dr. Mensah--its former owner (protector? friend?)--submit evidence that could prevent GrayCris from destroying more colonists in its never-ending quest for profit.
Martha Wells has been an SF/F writer since her first fantasy novel was published in 1993, and her work includes The Books of the Raksura series, the Ile-Rien series, The Murderbot Diaries series, and other fantasy novels, most recently Witch King (Tordotcom, 2023). She has also written media tie-in fiction for Star Wars, Stargate: Atlantis, and Magic: the Gathering, as well as short fiction, YA novels, and non-fiction. She has won Nebula Awards, Hugo Awards, Locus Awards, and a Dragon Award, and her work has appeared on the Philip K. Dick Award ballot, the British Science Fiction Association Award ballot, the USA Today Bestseller List, the Sunday Times Bestseller List, and the New York Times Bestseller List. She is a member of the Texas Literary Hall of Fame, and her books have been published in twenty-five languages.
She is also a consulting producer on The Murderbot Diaries series for Apple TV+.
Lasot šo grāmatu, aizdomājos, cik ļoti negatavi mēs kā sabiedrība esam. Negatavi attīstībai, negatavi citiem viedokļiem, negatavi atšķirīgajam un pat elementārām pārmaiņām dzīvē. Absurdākais ir tas, ka tie paši cilvēki, kas narkodīlera Priverta memuārus padara par bestselleru, apdiršas (pardon my French!) pie šīs grāmatas nosaukuma, jo tur ir minēts kaut kas par slepkavošanu (??).
“Mums piemīt tendence iedomāties, ka, ja bots vai konstrukts izskatās pēc cilvēka, tā galamērķis būtu kļūt par cilvēku.”
Slepkabots negrib būt cilvēks. Un tas arī negribētu just visas tās emocijas, kas viņā ik pa laikam uzrodas. Vienīgās emocijas, ko viņš grib just, ir attiecībā uz viņa iecienīto seriālu varoņiem. Ne jau par reāliem cilvēkiem, kas ir viņa... nē, ne jau draugi. Sabiedrotie. Kurus viņam atkal ir jāglābj, jo viņi ir nejēgas. Un viņš ir tā iestatīts - glābt cilvēkus. Lai gan brīžiem arī viņš ir drusku nejēga. Bet jāatzīst, ka tomēr baigi izveicīgs.
Atkal jau izcils Ievas Melgalves tulkojums, no kura samācījos jaunas rupjības. #lifegoals
Reizēm būt par grāmatu blogeri ir visnotaļ izdevīgi. Gadās brīži, kad kādu grāmatu gribas izlasīt pirms tā ir nodrukāta, tad vienmēr var palūgt izdevniecībai iespēju izlasīt grāmatu pirms tās iznākšanas. Vispār angļu mēlē šo grāmatu var lasīt jau vismaz gadu, bet kurš tad lasīs angliski, ja grāmata plānojas būt pieejama latviski un Ievas Melgalves tulkojumā. Paldies izdevniecībai Prometejs par iespēju. Maza piebilde izdevniecības vadītājs ir man labs čoms, tā ka iespējams var apšaubīt manu objektivitāti.
Šī grāmata, lai ar saucas otrā, patiesībā sevī ietver trešo un ceturto Slepkabota grāmatu. Tā kā iepriekšējā grāmata nemaz tā pa īstam nebeidzās, tad šī turpina iesākto. Slepkabotam pašam sev neizskaidrojamu iemeslu dēļ joprojām nav miera. Racionāli būtu sēdēt, kaut kur kādā stacijā un vadīt savu laiku skatoties seriālus, bet nē tā vietā pašam sev par pārsteigumu Slepkabots aizvien vairāk iesaistās cilvēku lietās. Runa vairs nav tikai izlikšanās par drošības konsultantu, viss ir vel trakāk, lai apietu iekšējos algoritmus Slepkabots ir nolīdzis pat sevi, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri nemaz nenojauš ka viņiem vajadzīga palīdzība.
Arī šajās grāmatās ir tikai viens un vienīgs galvenais varonis, kuram uz sava procesora ir jāiznes grūtais personības tapšanas ceļš. Slepkabotam atliek vien ar nostaļģiju atcerēties laikus, kad uz viņa negūlās nekāda atbildība, dari ko liek un miers. Tagad viņam jāpieņem lēmumi, kas skar ne tikai jautājumu kuru seriālu skatīties. Trešo grāmatu var saukt par personības nobriešanas grāmatu, Slepkabots viens pats pēc savas iniciatīvas veic izmeklēšanu atrodot gan pierādījumus, gan pat sevi. Ceturtā ir tāda kā starpfināls, noslēdzas viens dzīves posms ar solījumu uz jaunu turpmākajās grāmatās.
Godīgi sakot, grāmata balstās uz diviem vaļiem, viens ir visnotaļ interesantais Slepkabots kā galvenais varonis, kas lasītājam liek fantazēt par tēmu, kā tas būtu, ja reiz parādītos saprāts, kurš ir līdzīgs mūsējam, bet tai pat laikā tas nebūtu balstīts uz bioloģiskām smadzenēm. Un kā būtu pilna pasaule ar šādiem saprātiem, kurus mēs šķietami kontrolētu, bet kuriem tiešo pienākumu veikšana būtu tikai tāda neliela blakusnodarbe, kā piemēram, kravas kuģiem. Kur tad būtu tā īstā pasaule cilvēkos vai viņu konstruktos, kas viņus pārspēj visā.
Otrs valis ir piedzīvojumi, tie neļauj atraut acis no grāmatas, jo ir taču jāuzzina, kas tur notiks tai tālajā kosmosa stacijā, vai uzvarēs ļaunās korporācijas, vai triumfēs Slepkabots? Ziņkārība ir diezgan spēcīgs dzinulis, tik spēcīgs, ka lasītājs var pat nepamanīt, ka pasaules dziļums šajā grāmatā ir tikpat plāns kā grāmatas papīrs. Te ir tikai dekorācijas, kas mainās kā futūristisks kaleidoskaops, bet patiesībā lasītājs uzzina tik vien kā lietu un vietu nosaukumus.
Grāmata ir izcila un gan jau noteikti kādam pusaudzim kalpos par vārtiņiem, kas atvērs viņam skatu uz plašo zinātniskās fantastikas pasauli. Man lasot radās stipras asociācijas ar “Sargasiem kosmosā”, tikai daudz dinamiskāku. Grāmatai lieku 10 no 10 ballēm, un tulkojums latviešu mēlē ir izcils!
Slepkabots turpina savus piedzīvojumus ierastajā gaitā (nu gandrīz vai...). Viņam tik reizēm uznāk emocija.
Mazliet bija bail, ka autore iestrēgs kādā nevēlamā bezizaugsmes ciklā un Slepkabots sāks palikt apnicīgs. Bet nē, otrais stāsts parādīja, ka var šo ideju virzīt kaut kur tālāk. Actions arī netrūka un nelika vilties ar paredzamu atkārtojamību.
6/5 Grāmata - lielisks piedzīvojums. Pirmos 2 stāstus klausījos angliski audiogrāmatas formātā. Ļoti patika, bet līdz 5 zvaigzēm kaut kas nedaudz pietrūka. Bet sāku lasīt lielisko I.Melgalves tulkojumu, un jau pēc pirmās nodaļas nospriedu, ka vismaz 1 zvaigzne plusā būs tikai par to vien! Perfekti! Man ļoti tīk visa gaisotne, jaunvārdi un valodas raitums! #mustread Bet šie stāsti paši par sevi nopelnīja 5 zvaigznes, un GR tik vien kā 5 ļauj iedot (sadface). Slepkabots ir lielisks galvenais varonis, grāmatas humors manā gaumē un notikumi spraigi, ar daudz cīņas ainām, un ļauj mums pilnība novērtēt cik lielisks ir Slepkabots! Nezināmu iemeslu dēļ, man galvā jau no 1. stāsta viņš izskatās kā Deivids no Prometeja filmas
yay i loved this one too!! the ending was exactly what i wanted it to be, was so satisfied with the approach this took. this robot is so frustratingly funny, and i enjoy the characters and the plot so so much. i cant wait to read book 3, even tho it’s the end :(
Ja nu reiz ir patikusi pirmā grāmatā, nav ne mazākā iemesla, kāpēc lai nepatiktu arī otrā, jo tas liekas vienkārši dažādos izdevumos sadalīts stāsts, ar jau sākotnēji izdomātu gaitu. Nu labi, varbūt spriedzes-cīņas ainu manai gaumei tuč tuč par daudz, bet pat tajās pamanās ievīties Slepkalvbota iekšējais monolgs, kas tās atsver. Jo perosnīgi man visā šajā saista tieši viņa domu gaita, darbība kā tāda tam ir tikai fons.
Emocionālāko mašīnu parāde literatūrā turpinās! Joprojām sajūsminos, cik dzīvi autorei sanākuši šie metāla un cilvēkaudu tēli. Vienu brīdi pārmērīgais action vilka uz 4 zvaigznēm, jo man jau labāk patīk tie iekšējie monologi un dialogi, un mediju apraksti, bet pie beigām dabūju arī tos.
Ak vai, šis nabaga Slepkabots! Gribēja tik mierīgi skatīties iecienītākos seriālus,bet jādodas glābt tie tizlie cilvēki,kuri tā vien pamanās iekulties nepatikšanās. Jūtu viņa sāpi. Lieliska grāmata, raita sižeta attīstība un interesants galvenais varonis. Bravo autorei un liels paldies tulkotājai!
Nopietnu atkarību izraisoša grāmata! Pirmās daļas sižets man patika labāk, bet arī otrā ir pavisam neslikta. Viens ir skaidrs - kautrīgajiem un labajiem vampīriem un vilkačiem ir pievienojies simpātiskais slepkabots 😏
Wow. Again the two novellas I read were really good, no notes, five stars for both of them. I got asked about my book last night (I was out eating dinner solo) and I think I maybe got a former librarian to give this series a try. I love meeting book lovers out in the wild.
Rogue Protocol-I will just say this ending gutted me, but I loved everything that lead up to it. We have Murderbot focusing on gathering evidence against GrayCris Corporation and he has to return back to where he didn't want to go, back to Milu. We have Murderbot getting more used to "stupid" humans and being frustrated at some that seem to be seeking their own destruction. Murderbot tries his best to stay undetected until a situation arises that causes him to reveal himself.
Exit Strategy-Murderbot finds out that GrayCris Corporation has kidnapped Dr. Mensah. Murderbot is focused on making sure that the evidence it has gathered will be used to bring the corporation down, but it is determined to save her. We have Murderbot running into old characters in this one, and I maybe laughed a few times at how Murderbot is now realizing (slowly) that it has humans that cares about it. This one was non-stop action at one point. I loved the ending of this and can't wait to continue the series. I was told though I need to read books 6, 5, and 7 in that order. So that's what I am going to do.
Pirmo Slepkabota dienasgrāmatu izlasīju decembrī. Uzreiz biju paņēmusi arī otru, bet nekādi nevarēju pieķerties - ne tāpēc, ka negribas vai nav laika - bet tāpēc, ka gribēju attālināt TO BRĪDI, kad iegrimšu šai šedevrā. BRĪNIŠĶĪGA grāmata, DIEVĪGS tulkojums - pat nezinu, kā vēl lai paužu savu sajūsmu:))))
Tiešām labi nostrādāts darbs! Humors, lai arī dirsīgs, ir ne par daudz, ne par maz. Sižets - raits. Tēli (tie nedaudzie, kuriem vispār tiek pievērsta uzmanība), diezgan pilnasinīgi. Un, galvenais, ticami.
Jap, slepkabotā normāli iemīlos, naidnieki ir patiešām ļauna, satrūdējusi korporācija, un lieliski izsmejos. Smejos par mums, cilvēkiem. Līdzīgi kā pirmajā grāmatā, tā ir viena no atslēgām uz lasītāja sirdi. Šoreiz, manuprāt, krietni riskējot, piešķirot slepkabotam vēl vairāk cilvēcības, mēs atkal varam ierēkt par savu kā sugas stulbumu. Attaisnots risks.
Līdz galam nesaprotu, vai oriģināli šīm sērijām ir turpinājumi, jo tulko pa vairākām daļām kopā (un, ak, cik lieliski tulko, lieliski!). Ceru, ka ar šo viss nebeigsies.
Godīgi jāatzīst, ka Slepkabots - jeb robots, ko autore ir sameistarojusi ne tikai no neorganiskām, bet arī organiskām daļām, kas viņā ik pa laikam raisa gluži cilvēciskas emocijas, un kas tomēr nedavelk līdz cilvēkam - ir kļuvis par vienu no maniem mīļākajiem šīs sezonas grāmatu tēliem :) Un tas ir noticis, pateicoties tulkotājas Ievas Melgalves pievienotajai vērtībai :) Ieviņ, lūdzu vēl kaut ko tikpat foršiņu no Martas Velsas! :)))
Slepkabota piedzīvojumu turpinājums līdz pat ... it kā loģisks noslēgums, bet tomēr ar iespēju turpināt dienasgrāmatu. Autore arvien vairāk un detalizētāk ieskicē nākotnes pasauli, tās sistēmu, plusus un mīnusus. Sižeta intriga dzen uz priekšu lasīšanu, neļauj apstāties pie sīkākas dažādu detaļu izpratnes. Tas jau uzreiz iekodē lasītāju šo grāmatu pārlasīt vēlreiz, lai vērīgāk pievērstos dažādām detaļām, kad sižets un rezultāts ir jau zināms.
Citāti: Bet pat tas parasti noveda pie tā, ka es bezpalīdzīgi klausījos viņu problēmās un sūdzībās citam par citu, par daudzajām korporācijām, kas viņus izdrāzušas (stasti manim lakstīgala), un par eksistenci kā tādu. Jā, to visu klausīties bija mokoši.
Cilvēki ir tik sasodīti neuzticami datu pārvaldītāji.
Tad man pielēca, ka Naidnieks Viens ir Kaujas DrošVienība. 1.reakcija: ā tad re, kas uzlauza manu kodu. 2.reakcija: kāds kompliments, ka viņi iedomājās, ka es esmu gana bīstams, lai būtu vērts maksāt par līgumu ar Kaujas DrošVienību. 3.reakcija: varu derēt, ka OstDrošība to neatļāva un viņi būs riktīgi sacepušies. 4.reakcija: dirsā ir, es miršu. Piedzīvoju visas šīs reakcijas, vienlaikus skrienot, šaujot, kur pagadās, saucot visus atlikušos dronus, lai tie mani piesedz.
Undeva spre 4. Suficient de distractiv și captivant cât să te țină aproape. Space opera popcorn, condimentat cu puțin cyberpunk și puțin military SF. O combinație care nu dă greș.
Man patīk, ka plāns A, kas vienmēr ir labākais iespējamais variants, nekad nenostrādā, tas padara galvenajam varonim dzīvi sarežģītāku un pilnāku ar s**ainākām situācijām. Šī grāmata ir kā kūkas gabals ar ķirsīti sarkasma augstākās pilotāžas cienītājiem.
Tik pat laba kā pirmā grāmata. Vienā brīdī gan mans vērtējums noslīdēja uz 4*, bet beigas to atkal atgrieza uz maksimumu.
Par grāmatu turpinājumiem. 1. Sērijas, kur pirmā daļa ir patstāvīga, noslēgta grāmata. Ja grāmatai ir panākumi, tad autors mēģina atkārtot panākumus, kaut ko papildus izdomājot (piemēram, Endera spēle). 2. Sērijas, kur pirmā daļa pēc būtības ir tikai pirmā nodaļa lielā stāstā. Ja nelasi turpinājumu, tad pirmā grāmata zaudē jēgu (piemēram, Gredzenu pavēlnieki). 3. Slepkavbots ir trešais variants. Autorei, jau rakstot pirmo daļu, bija skaidrs, kas būs turpinājumi. Tomēr lasītājam izlasot pirmo grāmatu ir izvēle, var gan apstāties, gan meklēt turpinājumu. Un abi varianti derēs.
Daję pełne 5, ale Mordbot znalazł miejsce w moim serduszko, więc ocena jest bardzo nieobiektywna. Po prostu na mnie działa. Mega polubiłam tę postać, a poziom przygód bardzo mi odpowiada. Protokół wyjścia to chyba najlepsze z opowiadań - trzymało mnie w napięciu + powrót postaci z pierwszego opowiadania był dobrym zagraniem. Lubię Mensah.
This novella follows Murderbot on the way to Milu to gather evidence of GrayCris Corporation's illegal activities as part of its plan of the mounting questions of its missing status to simply disappear for its own benefit. This book started off quite slow just like Artificial Condition but once Murderbot arrives in Milu it kicks off quite well. Here, it interacts with a new team of scientists who have a 'pet robot', Miki, while forging its identity and background story in order to execute its personal mission.
Possibly the highlight of Rogue Protocol is Murderbot's short relationship with Miki and its paralleling its own relationship with Mensah and the crew of Preservation. I liked seeing how it really goes through an internal mental arc with how it sees Miki's interactions with its humans. The ending of this book was actually fantastic and it was what really saved this book for me.
Exit Strategy - 5 stars
This was a phenomenal read! Exit Strategy follows the events of Rogue Protocol with Murderbot on its way to help Dr Mensah and submit evidence it found on Milu to further the case against GrayCris Corporation. I missed the Preservation Crew in the last two books and in here Murderbot finally reunites with them! I really loved the conflicting emotions that arose during its reunion with them especially with the way it left them in All Systems Red. I felt Murderbot's anxiety and insecurity when meeting up with them even more so when it finally met Mensah again. Their conversations were the best bit of this novella, in fact, of the whole series so far in my reading of it. I don't know if I've read such an indescribable yet beautiful relationship like what Murderbot and Mensah have but it's nothing I've read at all.
I had no notes for Exit Strategy. It was just that good!
Dinamiska grāmata, kurā notikumi seko viens pēc otra un pat reizēm pārklājas. Slepkabots kļūst emocionāls un pieķeras saviem cilvēkiem, lai arī tie ir jāglābj no briesmām un tie ir slikti drošības eksperti. Un vispār, neviens bots nevēlētos kļūt par cilvēku. Lasot notikumus, ik pa laikam apzināti piebremzēju, lai izprastu uzbūvēto pasauli. Gribētu vairāk ko uzzināt par Saglabāšanas aliansi. Un šis būtu labs seriāls, kuru Slepkabots varētu lejuplādēt.
I’m thinking of this as book two even though each murderbot volume I’ve read has actually been a pair of novellas. Anyway I’m happy to report no sophomore slump to be found in this series. The fast-paced plot doesn’t let up at all which tickles my brain, but it’s nice that it’s also paired with a main character who is very human (sorry Murderbot) and a lovable supporting cast. I’m getting more and more excited for Queen Demon!