Lai nu kurš tas būtu

by Maija Krekle

Elitai pienākusi pensijā, dienā pēkšņi ir ļoti daudz brīvu stundu, un sirdī urdās klusa cerība, ka vienīgajam mazdēlam varētu rasties arī māsiņa vai brālītis, kuru lutināt. Tā vietā dēls paziņo, ka aiziet no ģimenes. Elita nav gatava zaudēt savu mīļo vedekliņu – ja reiz jaunie nesaprot, kas viņiem nāk par labu, viņa tos pati savedīs atkal kopā! Silts un sirsnīgs romāns par mīlestību, kas nekad nebeidzas, tikai mainās.

224 pages, Paperback

First published January 1, 2024

Reviews

[Aija Puriņa]

Dāvātam zirgam zobos neskatoties 🤭, bet es atļaušos ieskatīties.😂

Ar Maiju Krekli man vairāk saistās viņas kultūrvēsturiskie darbi par latviešu rakstniekiem un citām ievērojamām personībām. Jāatzīst, ka tos neesmu lasījusi. Tomēr nojaušu, ka šī "Vakara romāna" grāmata ir no pilnīgi cita "plauktiņa".

Stāsta pamatā ir pensijas vecuma sieviete, kas vēl jūtas diezgan spēcīga, sirdī jauneklīga, patsāvīga un reizēm dikti sievišķīga. Tomēr tajā pašā laikā viņa daudz domā par vecumdienām, novecošanu un vientulību. Viņas dēls pēkšņi izšķiras no civilsievas, ar kuru viņiem ir kopīgs dēls. Šajā savienībā ārēji viss bija skaisti un harmoniski. Tad nu šī dāma vēlas ņemt grožus savās "prasmīgajās" rokās un savest šo ģimeni atkal kopā. Vai tas izdodas, lasiet paši...

Tēmas - sievietes novecošanās, dzīvošana vienai, mīļākās loma, attiecības ar pieaugušajiem bērniem, šķiršanās blakusparādības, bērns šķirtā ģimenē, jaukšanās svešās attiecībās.

Romāns dikti sadzīvisks. Pārsvarā sastāv no dialogiem. Viegli lasīt. Pieminētas personas, vietas, lietas, ko visi zina šobrīd, bet varbūt pēc 50 gadiem "guglēs", kas tas tāds bija (Fredis, Šlesers utt.).😄 Pieminētas Cēsis un Žagarkalns, interesanti kāpēc.🙃

Pati varone man ar savu motivāciju it kā bija izprotama, jo tas ir traki, ja tava ģimene šķiras un mazdēlam tas skarbi jāizjūt. Ir egoistiskā vēlme neko nemainīt, jo, ja kāds ģimenē šķiras, tas ietekmē visus iesaistītos, tas maina visu mikrokosmosu.😏 Man arī bija žēl mazā zēna, lai arī nenoticēju tam, kā puika runāja dialogos. Pārāk pārgudri savam vecumam un brīžiem nedabiski, manuprāt.
Bet no otras puses tā dāma bija tik kaitinoša, jo viņas dēla un Betijas vietā es būtu nogurusi no tās jaukšanās. Šķita, ka viņai jaukšanās pa vidu visam ir jaunais darbs, ko uzsāka, aizejot pensijā. Un tā tas viss visu grāmatu gāja pa apli.

Vēl viena tēma ir mūža mīlestība un "vecā mīlestība nerūs". Gan jau, kā kuram.. Un beigas es tomēr gribu atstāt atvērtas abiem variantiem, lai arī šķiet, ka autore virza uz vienu pusi...

Bet vispār grāmata man māca nespriest par citiem pēc savas mērauklas un dzīvot savu dzīvi, nejaucoties cita lēmumos. Katram savas kurpes jāvalkā, lai kā arī reizēm mums ar tām iet.🌿

[Liene Millere]

Amizants un sirsnīgs stāsts. Lasās raiti un varoņi ticami. Man tikai vienubrīd likās par garu.

[Jolis]

Zemē nomests laiks.
Man gribējās iedunkāt grāmatas galveno varoni. Stāsts ir par pensionāri, kura nespēj tik pāri faktam, ka dēls ar dzīvesbiedri ir izšķīrušies, pastāvīgi jaucas viņu dzīvē, izdomā manipulatīvas shēmas, lai abus atkal savestu kopā, un pat vairākas reizes iztaujā vedeklu par viņas seksuālo dzīvi.
Turklāt, uzrakstīts šis stāsts ir diezgan nabadzīgi, 80% teksta sastāda dialogi.

[Linda Cita]

Šausmīga vīramāte, kurai pašai liekas, ka viņa ir lieliska. Mērķu sasniegšanai robežas nepastāv. Brr.