Varbūt tāpēc, ka iztriecu visu grāmatu divās dienās... lasot baigā ātrumā, vai tāpēc, ka patiešām bija laba... bet 5 zvaigznes ir pelnītas un noslēgums triloģijai - atbilstošs.
Man ĻOTI patīk visi vēstures fakti, sasaiste ar Bībeli, seno Grieķijas un Ēģiptes mitoloģiju, mītiskie varoņi, tas, ka šitie visi radījumi: pārcilvēki, dievi, androgīni, "būtnes" bija paskaidroti vismaz dažu lapaspušu garumā, lai nerastos pilnīgs tāds... iztrūkums stāstā. Un un un, visa cilvēces rašanās teorija - tik skaisti aprakstīta, ka no sākuma bija pat attīstītāka cilvēce nekā mūsu 2025. gadā!
Neskaitāmi restarti un otrās iespējas dotas cilvēcei izrauties no cilpas, bet nu, androgīni vienmēr ir priekšā, kas attaisno faktu, ka katrā laikmetā ir ļaundari, kas iznīcina. Viduslaikos, Pirmais, Otrais Pasaules karš, šobrīd...
Man patīk autores vīzija un tiešām, tiešām, šķiet vērtīga šī grāmata. Atkal un atkal pieķeru sevi iemīlam vēsturi un kaut cik reālistisos notikumus (ar fantāzijas piegaršu), kas apvītas ap šo un citiem stāstiem.
Bet vēl aizvien kasās smadzenes ar gribu zināt Dorotejas laikā ceļošanas spēju iemeslu... vai viņa ir dievs? Vai arī Visuma bērns ar likteni izglābt pasauli no tā jau neizbēgamās iznīcības? Vai viņa ir nemirstīga?! Nezinu, bet viņai un Sīriusam gan jau nākotnē atliek tikai un vienīgi skaisti mirkļi, un varbūt arī kāds bīstams piedzīvojums. ;)
Dažas no iepītajām dzīves patiesībām:
"Es darīju ļaunu mīlestības vārdā, pārvērzdama to naidā. Tu mīlestības dēļ izglābi visus, pārvērzdama to drosmē."
"Visi kari sākas cilvēku galvās! Es tiešām ceru, ka mūsu galvās bez egoisma ir arī saprāts, - Evarda kungs vēl piebilda."
Paldies! Un mācāmies visi no Tejas, ja pat visvarenā Izīda to gribēja iespēt... tad jāmēģina - cilvēces vārdā!