Stāsti vieglajā valodā

by Laura Vinogradova, Arvis Ostrovskis, Patrīcija Šteinberga

“Stāsti vieglajā valodā” ir pirmā grāmata Latvijas grāmatniecības vēsturē ar latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā. Tajā ir publicēti Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras rīkotā konkursa “Viegli lasīt” iesniegtie darbi. Tie ir iepriekš nepublicēti piecu autoru daiļdarbi – gan īsti gadījumi no dzīves, gan pilnīgi izdomāti atgadījumi –, kas ļauj iepazīties ne vien ar grāmatas varoņu piedzīvojumiem, bet arī ar vieglās valodas burvību.

Vieglā valoda dod iespēju lasīt stāstus par sarežģītām eksistenciālām tēmām. Grāmatas mērķauditorija ir ikviens lasītājs neatkarīgi no vecuma grupas, kuram latviešu valoda nav dzimtā, vai ir mantotā valoda. Grāmatā ir iekļauts arī viens stāsts bērniem.

Grāmatas autori: Laura Vinogradova “Autoveikals”, Arvis Ostrovskis “Pēterim ir idejas”, Patrīcija Šteinberga “Anna cep pankūkas”, Ramona Indriksone “Karameles”, Ilze Aizsila “Smilšu pils”.

Grāmatas redaktore, LU Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente: Velga Polinska

Ilustrāciju autore: Betija Jakaite

Grāmatas dizainere: Vanda Voiciša

111 pages, Paperback

Published January 1, 2024

Reviews

[Inga Grencberga · Rating 4 out of 5]

[..] Dažreiz cilvēkam nevajag vārdus
un visu pasaka darbi.
Dažreiz ar darbiem nepietiek
un vajadzīgi arī vārdi.
Cilvēki ir dažādi. [..]

šī bija interesanta lasīt’pieredze

[Linda · Rating 4 out of 5]

Reizēm grāmatas izvēle bibliotēkā ir politiska izvēle.

Svētīta lai literatūra vieglajā valodā un cilvēki, kas to raksta. Zinu, ka tas ir ļoti izaicinošs uzdevums/aicinājums.

Ne visi stāsti mani vienlīdz uzrunāja vai aizkustināja, kā arī šķita ka šeit kopā samaisījušies gan stāsti bērnu auditorijai, gan tiem, kuriem gribas nopietnākas tēmas, bet dažādu iemeslu dēļ mums pierastajā latviešu valodā rakstītie teksti viņiem nav aptverami. Tieši tādēļ svinu šo grāmatu. Vieglā valoda neko nevienam neatņem. Tā tikai dod.

Mūsu valoda būs tik bagāta, cik mēs tajā runāsim, rakstīsim un lasīsim. Un dažādi. Gan minimālistiskus, gan krāšņus romānus un stāstus, gan modernu dzeju, gan tēlainos klasiķus, gan vieglo valodu. Priecājos par visiem, kuriem tagad ir šī papildus iespēja/izvēle literatūrā.

[Elina Sprude-Nesenberga · Rating 5 out of 5]

Vienkārši un interesanti rakstīt ir māksla. Rakstīt ar pārāk gariem teikumiem, kur brīžam pazūd doma, ir noderīgi tikai atsevišķos gadījumos.

Grāmata ir lielisks veids, kā "sazemēties" svētku jampadrača laikā.

Grāmata būs ideāli piemērota arī bērniem, kas sāk lasīt.

[Kristine · Rating 1 out of 5]

Ļoti priecājos, uzzinot, ka latviešu valodā ir iznākusi pirmā grāmata vieglajā valodā, kas paredzēta lasītājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, jo šādu grāmatu latviešu valodas studentiem (pieaugušajiem) šobrīd trūkst. Tomēr grāmatas saturs lika vilties, jo tie bija smagi stāsti vieglā valodā... Bija stāsts par autoveikalu, kur klienta suns sakož pārdevēju un klients savu suni par to sit. Citi klienti iztērē naudu degvīnam un alkoholam, nedomājot par bērniem.
Cita stāsta galvenā varone piedzīvo, ka vecāki bērnībā izšķiras, tēvs viņu apciemo, bet sarunāties viens ar otru neprot, tālāk viņa saslimst, nevar iet uz skolu, kaimiņiene mammai saka, ka tāpat bērns neizdzīvos, un tālāk katrs stāsta nākamais teikums top arvien smagāks un stāsts pārvēršas murgā: "Kārlis pielika manam gurnam savu roku. Viņa roka bija karsta, sasvīdusi un nepatīkami smirdēja. Man tas nepatika. Bet pēc tam mēs dzīvojām kopā kā vīrs ar sievu. Par Kārli nevaru pastāstīt neko labu. Viņš dzēra un veda dzērājus uz mūsu mājām. Pēc kāda laika mana mamma nomira. Kādā naktī Kārlis atkal dzēra ar saviem draugiem un nodedzināja māju. Es paspēju izskriet ārā. Arī Kārlis paspēja izskriet ārā. Bet māja sabruka. Policistiem Kārlis pateica, ka es esmu tīšām nodedzinājusi māju. Viņš vēl pateica, ka es esmu traka. Tā es nonācu aprūpes namā."
Grāmatā ir arī stāsts par bāreni, ko audžuvecāki tomēr nevēlas, sazāļo, ievieto aprūpes namā, izdomā atpakaļ vairs neņemt.. viņam gan paveicas - skolotāja viņu ievēro un izglābj.
Pat stāsts par Dziesmu un deju svētkiem neiztika bez bēdu piesitiena..

Lasot šo grāmatu, man radās sajūta, ka es kaut ko neesmu sapratusi vai varbūt kaut ko esmu palaidusi garām par grāmatas mērķi.. Es nesaprotu, kāpēc mērķtiecīgi izveidot šādu saturu pieaugušiem latviešu valodas apguvējiem? Kas, autoruprāt, ir šie latviešu valodas apguvēji? Ko iebraukušajiem inženieriem, programmētājiem, finanšu speciālistiem iemācīties par Latviju un latviešiem no šiem stāstiem? Kā gan šie stāsti iedvesmo? Ko tie iemāca par latviešu kultūru? To, ka latviešiem patīk skatīties ziepju operas un ir spilgti izteikta upura mentalitāte? Grāmata šķita kā psihoterapija uz latviešu valodas apguvēju rēķina... Vai tas ir viss, ko mēs spējam par sevi pastāstīt? Vai šis ir kā mēs sevi vēlamies parādīt ārvalstniekiem? Es būtu satriekta, ja, apgūstot, piemēram, itāļu valodas pamatus, vieglās valodu stāsti būtu nevis par picas izcelsmi, slavenajiem māksliniekiem, sportistiem, smieklīgām kultūras īpatnībām, bet gan par neofašismu, kādas iedzīvotāju grupas apspiešanu vai bezdarba problēmām un alkoholismu. Grūtības ir visās valstīs un sabiedrībās, bet, valodas pamatlīmeņa apguves stāstos vai stāstos, kas paredzēti cilvēkiem ar uztveres grūtībām, parasti tās neanalizē.

Aptaujāju dažus pieaugušos latviešu valodas studentus, vai viņi, mācoties latviešu valodu, vēlētos lasīt šādus stāstus. Visi bija šokā par šādu saturu.

Ieteiktu uzrakstīt stāstus par kādu jautru atgadījumu no biroja dzīves, kur, piemēram, biznesa partneris tiek apliets ar kafiju, bet darījums tāpat tiek noslēgts; par sēņotājiem, kuri piedzīvo metafizisku atklāsmi mežā, satiekot Māru un Pērkonu; par cittautieti, kas pārprot latvieti kultūras atšķirību dēļ utt.

[Sandra Rubene · Rating 5 out of 5]

Ļoti gribējās saprast kādi ir stāsti vieglajā valodā un kā var izstāstīt stāstu un izteikt domu vienkāršos, nepaplašinātos, nesarežģītos teikumos. Stāstu autoriem ir izdevies. Bija nedaudz jocīgi lasīt vieglajā valodā.

[Monta · Rating 5 out of 5]

Mana pirmā pieredze lasot vieglajā valodā. Tas patiesi bija viegli. 5 latviešu autoru stāsti par ļoti dažādām tēmām, bet tos visus apvieno vieglā valoda. Arī tādai ir tiesības būt un arī tāda ir jālasa.

[Anita A · Rating 4 out of 5]

Ļoti nevienmērīga grāmata, kā kaleidoskops, lai parādītu vieglās valodas iespējas. Pietrūkst vienotības. Taču precīzi trāpīts tiem, kas vēlas uzzināt par vieglās (literārās) valodas lietojuma jomām.

[Laura · Rating 3 out of 5]

Tāda pirmā īstā pieredze ar tekstu vieglajā valodā. Pieci autori, pieci stāsti. Man patika. Arī grāmatas dizains ir ļoti piestāvošs. Īsi teikumi, vienkāršas teikuma konstrukcijas un vispār nesarežģīts teksts, kas dod iespēju cilvēkiem ar lasīšanas vai uztveres grūtībām, kā arī latviešu valodas apguvējam baudīt literāru tekstu. Tas, protams, neliedz šo tekstu baudīt ikvienam lasītājam. Es sasmaržoju, kā Anna cepa pankūkas un cik skaisti viņai viss sanāca, cik apzinīgi Dace un Nikolajs vada savu autoveikalu un ir cilvēkiem, cik Pēterim ir nozīmīgi piedalīties latviešu Dziesmu svētkos un kā Gustavs cēla savu smilšu pili un atrada sevi, kā arī aizkustināja Rutas dzīvesstāsts un Rūdolfa mīlestība. Gaidu otro grāmatu.