Skarbeniek

by Inga Gaile, Daniel Łubiński (Translator)

Sarma rozstaje się z mężem. Z dnia na dzień zostaje sama z dwójką małych dzieci: z karmieniem piersią, odprowadzaniem do przedszkola, chorobami, rachunkami, gotowaniem, sprzątaniem i śpiewaniem do snu ulubionej kołysanki dziesięć razy z rzędu. Jednocześnie czuje w sobie ogromną potrzebę miłości – tej duchowej i tej fizycznej. Presja społeczna wymusza na niej bycie „matką doskonałą”. To oraz brak akceptacji samej siebie sprawia, że w jej głowie pojawia się… Skarbeniek.
Kim jest?
Wewnętrznym głosem, alter ego, a może najlepszym przyjacielem, który nie pozwala Sarmie się poddać?
Na pewno jest głosem, który stara się znaleźć formę wyrazu dla tego, co zwykle nazywamy feminizmem.
Inspirację do książki stanowiły monologi ze słynnego łotewskiego „Stand-upu kobiet”, którego Gaile jest współzałożycielką.

Genres: Fiction, Feminism

372 pages, Paperback

First published January 1, 2023

About the author

Dzejniece un rakstniece. Dzimusi 1976. gadā Rīgā. Beigusi Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju (1993), studējusi literatūras teoriju, vēsturi un kritiku, kā arī teātra, kino un TV dramaturģiju Latvijas Kultūras akadēmijā.
Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju (1999), Annas Dagdas fonda balva (2004), Ojāra Vācieša prēmiju (2004, 2012), Dzejas dienu balvu (2007) un žurnāla "Latvju Teksti" balvu (2012). 2012. gadā saņēmusi Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu "Piena ceļi". Kā arī Literatūras gada balvu par dzejoļu krājumu "Vai otrā grupa mani dzird?". Prozā debitējusi ar romānu "Stikli", kuram 2019. gadā sekoja "Skaistās". Ir sarakstījusi arī detektīvromānu "Neredzamie" un izdevniecībā Mansards izdots stāstu krājums "Piena ceļi".
Latvijas literatūras gada balva par prozas darbu "Skaistās".
Jaunākais darbs ir romāns sērijā "Es esmu" (Dienas grāmata) par rakstnieci Ivandi Kaiju - Rakstītāja. par to rakstniece saņēmusi Kilograms kultūras balvu literatūras kategorijā, kā arī nomināciju Latvijas literatūras gada balvai prozas kategorijā.
Dzejoļu krājums "Nakts" iznācis 2021. gadā.

Reviews

[Dainis Deigelis · Rating 4 out of 5]

Izlasīju grāmatu, sajutu daudz vainas apziņas, kā vīrietis, kas arī ir šķīries un kur bijusī sieva audzina ikdienā viena bērnus, jo esmu brīvdienu tētis, kas dzīvo citā pilsētā. Laba grāmata, kas pat tādam emancipētam vīrietim kā man liek sev uzdot dažādus neērtus jautājumus. Kādus? Tas lai nu paliek pie manis un mana jaukumiņa:))

[Vilis]

Skatīties pa māju logiem ir noiets etaps, ir pienācis laiks tusēt pa tiešo autoru prātā. Un šīs šķiet visnotaļ autentiskas stundas Sarmas (Ingas?) galvā.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Grāmata par divu bērnu mammu un viņas ikdienas cīņām. Par sieviešu stand-up, par bučošanos ar svešiem vīriešiem, mūžīgo laika un naudas trūkumu, par neizpratni no tuvākajiem, par radošiem un personīgiem sasniegumiem, par bērnu slimošanām, neizprotamiem enerģijas krājumiem, par daudzām balsīm galvā, kas katra uzliek (noņem) jaunu skatpunkta slānīti. Un ir svētīgi, ka par to raksta. Jo arī tā ir realitāte.

Šo grāmatu noteikti izmantos jaunākās feminisma literatūras studijās. Un man nedaudz par to škrobe. Jo sāpe galvenajai varonei ir liela un, lai arī šur tur pavīd teikums par to, ka visi vīrieši nav tādi, tad kopējais grāmatas iespaids rada sajūtu, ka ir gan. Šis neved uz līdztiesībām, izpratni, atbalstu. Šis ved uz to, ka vīrieši neko nesaprot, neko nemāk, ir riktīgi priviliģēti un tur arī paliek - savos augstumos. Jā, sievietēm ir jānes daudz lielāks slogs (arī tām, kas dzīvo kopā ar vīriem/partneriem - pat, ja abi dala darbus, nereti tieši uz sievietes pleciem ir šo darbu dalīšana). Jā, mums jāturpina šķetināt gadsimtiem ilgi vērptās nevienlīdzību sekas, kas ir tik ļoti iepludinājušās mūsu ikdienā, ka noteikti lielāko daļu pat neapzināmies, lai arī no tā ciešam. Jā, mums ir jāaktualizē, jāizglīto, jāveicina apziņa par to, kā varam celt sieviešu, līdz ar to arī kopējo sabiedrības labbūtību. Tomēr, tomēr, tas nevar notikt uz kāda cita rēķina, uz cita pazemināšanas rēķina. Un mani "Jaukumiņš" veda tieši šajā virzienā. Žēl. Jo es mācos kopt nesen dzimušo veselīgo feminisma liesmiņu sevī.

Pieļauju, ka diezgan daudz informāciju palaidu garām, jo ne es Kareņinu esmu lasījusi, ne par Asju Lāci esmu interesējusies. Un šīs balsis iet krustu šķērstu ar Ingas Sarmas novērojumiem, pārdomām un lēmumiem. Zemsvītras piezīmes ir atsevišķa pētījuma cienīgs materiāls. Man negāja ļoti viegli, bet tajā pašā laikā nepameta sajūta, ka šis ir kaut kas labs. Un noteikti vajadzīgs.

Kā arī- man lieliska skola - Linda, netiesā, nekritizē, nevērtē. Arī tā ir.
Paldies par šo!

Un nemelošu, ka mani piesaistīja vieglais ieskats Rīgas stilīgo kultūrcilvēku aizkulisēs.
2,5 apaļoju uz augšu, jo izbaudīju atsauces uz izcilo romānu Skaistās.

[Zane Berce · Rating 4 out of 5]

"Bet Sarma mirkli stāv sastingusi izmisumā, tad sajūt tādu kā grūdienu un iet. Iet uz mēģinājumu, iet pakaļ vecākajam bērnam, iet rakstīt romāniņu, iet nopirkt pārtiku, iet atrast vietu, kur pazīdīt, iet parunāt ar aktrisi, kura atteikusi piedalīties izrādē, jo tā ir pārāk feministiska, iet Sarma un iet, stumjot sev pa priekšu bērnu ratiņus." /15.lpp

Sarma – mūsdienīga sieviete, tāda, kā mēs visas. Darbs, eksistenciālas mokas, bērni, darbs, ikdienas pienākumi un mūžīgā skriešana un sevis noniecināšana. Mēs esam daudz stiprākas un apbrīnojamākas, kā mums šķiet. Vienmēr liekas, ka viņai gan viss izdodas, bet izrādās, ka viņa tāpat kā tu, ik dienu sevi apšauba un nopeļ, pilnīgi lieki, manuprāt.

Inga Gaile ir uzbūrusi ainu ar sievietes prātu, tik samudžinātu un pilnu, kāds tas patiesi ir. Kad sieviete paliek viena ar diviem bērniem, bet vēl mīl bijušo vīru, cenšas kaut ko glābt, cenšas būvēt karjeru, parūpēties par bērniem, uzkopt māju, viņai blakus uzrodas Jaukumiņš. Alter ego? Jaukumiņš palīdz Sarmai saglabāt veselo saprātu un tikt caur ikdienas rūpēm.
Sarma uzsāk sieviešu stand up, uzraksta romānu un pierāda, ka var. Bet vai viņa to pierāda arī pati sev? Ka ir spējīga uz visu, ko vēlas, ka ir stipra un brīnišķīga sieviete.

Inga Gaile romānā "Jaukumiņš" daudz runājusi caur zemsvītras piezīmēm, kas ne tikai paskaidrojošas, bet arī ļoti amizantas.
Ļoti patika pēdējā nodaļa, kur autore atklāj rakstnieces ciešanas grāmatas rakstīšanas laikā.

[Liva · Rating 4 out of 5]

Šajā grāmatā ir mazliet sāļas ikdienas, maza drusciņa pipariņa, bet vispār tā nav grāmata, romāns, proza - tā ir dzīve. Sievietes nemitīgā cīņa ar sevi, par sevi, žonglēšana ar ikdienu, bērniem, sapņiem un cerībām. Lecam uz divriteņa, reizi pa reizei uzdzīvojam ar melleņu ievārījumu un rullējam tālāk! Šim stāstam punkts nav pieliekams.

[Ance Jirgena · Rating 3 out of 5]

Ļoti personisks autores stāsts - tas ir šī daiļliteratūras darba ieguvums un arī vienlaicīgi zaudējums. Kaut kur tajā visā skumju haosā ir arī kaut kāda kārtība.

[Arvis Austrums · Rating 4 out of 5]

Jaukumiņš darījis visu, lai lasītājs meklētu laiku, iespēju, arī spēju atvēlēt laiku būt kopā ar rakstnieci, kurai dzīvē notiek visādas interesantas lietas. Visticamāk, šādas lietas notiek ļoti daudziem/ām, tikai Jaukumiņš tos prot saredzēt tā, lai uzrakstītu. Pirmā domā pēc grāmatas aizvēršanas - šī ir Ingas Gailes spēcīgākā grāmata. Būs interesanti, cik ilgi šī doma pastāvēs starp mani un manu grāmatu plauktu, bet tā ir sava veida atzīšanās, ka esmu viens to tiem, kurš gaida viņas parakstītos līgumus ar izdevēju un jaunu grāmatu. Nākamā doma - Jaukumiņš ir vēl viens pamatīgs apliecinājums, ka Inga runā ne tikai par diviem. Šoreiz vēl drosmīgāk. Ir ļoti drosmīgās nodaļas, ir tādas, kuras varbūt vairāk saprot Sarma vai Jaukumiņš un ir tādas, kā beigu daļā, kuras, visticamāk, neatstās vienaldzīgus arī daudzus.

[Liene Ošiņa · Rating 3 out of 5]

“…un vienmēr ir kāds bērns, par kuru priecāties un kuru aprūpēt, un galu galā, iespējams, ka viņas sāpes ir pārāk lielas, lai tās ietilptu tik trauslā ķermenī un tāpēc viņa labāk rūpējas, labāk skatās uz citu sāpēm, tās šķiet labāk aptveramas.”

Sākumā ļoti patika, bet ar laiku sāka kaitināt tie banālie un izvērstie feministiskie domu plūsmas apraksti.
Dažas nodaļas bija ļoti spēcīgas (Sarma un kristietība, Sarma un tumšās alejas, Sarma un iekāre), bet visa tā “sievietēm ir tik grūti, jo mums ir jādzemdē bērni. Mums ir mēnešreizes, bet vīrieši vispār neko nesaprot” līnija tik daudz atkārtojās un krita uz nerviem. Jā, jā, jā…es saprotu sievietēm ir grūti, nabaga sievietes!! Ārprāts!!
Varbūt mana vaina, bet es tiešām nevarēju tikt pāri tam ‘white-feminism’ aspektam.

[Elizabete Birģele · Rating 5 out of 5]

Lai vai tur vai kas, pat ja kaut kādi "knišļi" bija, darbs pārāk visumā vēstošs, lai to kritizētu. Tas vairāk kā svētie raksti, vērsti visiem, bet tomēr nokļūst rokās tikai viedoklī atvērtiem cilvēkiem.

[Linda Tomase]

DNF

[Inita · Rating 3 out of 5]

3.5 zvaigznes
Cik haotiska bija Sarmas dzīve pašā grāmatas sākumā, tikpat sapiņķerēts man šķita arī pats teksts un nokārtojoties viņas dzīvei, stāstījums izlidzinājās. Jā, nav viegli tikt ar dzīvi galā, ja pazūd pamats zem kājām, bet Sarmas izvēles lielākoties šķita apšaubāmas. Noteikti nav vieglā literatūra un, ja lasītu laikā, kad man pašai ir pēcdzemdību atvaļinājums, nespētu šo darbu pabeigt.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 3 out of 5]

Nu tāds riktīgs feministisks gabaliņš.
Es nekad neesmu sevi jutusi kā feministi un, lasot šo grāmatu, sapratu, ka no feminisma esmu visai tālu un lielākoties šīs idejas un uzskati man ir krietni par traku.
Sarma ir jaunā māmiņa, kas ir “svaigi izšķīrusies” un nu viena audzina divus bērnus – katru no sava tēva. Sarmai ir sarežģītas attiecības pašai ar sevi, saviem bijušajiem vīriešiem, mammu un arī citiem, kam ir neērti viņas feministiskie uzskati.
Īsumā par sižetu – šis ir tāds vairāk iekšējās pasaules atspoguļojums kā dzīvot tālāk, kā un vai vispār centies atbilst pasaules pareizajai kārtībai un kā izpildīt visas lomas, ko sabiedrība prasa no sievietes.
Es nojaušu, ka šis ir diezgan personīgs autores stāsts.

Kopumā mani šī ārēji tik saulainā grāmatai kaut kā nomāca, taču man ļoti patika grāmatas pēdējās lapas, kur es sajutu tādu kā mieru un siltumu. Patika kā autore šajā grāmatā stāsta par savām sajūtām rakstot savus iepriekšējos romānus un apraksta savu tēlus – te ir atsauces uz grāmatu “Stikli”, ko esmu lasījusi un, kas man patika, kā arī uz šī stāsta savā ziņā turpinājumu “Skaistās”, ko vēlos izlasīt.
Nodaļa "Sarma un apkaunojoša epizode" gan kaut kā ļoti trāpīja - pārlasīju vairakkārt. autore ļoti interesanti izmanto zemsvītas piezīmes - kā komentārus. Kopumā man šis koncepts patika, bet kaut kur šķita jau par daudz, jo novērsa uzmanību no stāsta.

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Grāmata, kuru lasot var gan pasmaidīt, gan paskumt. Bet paskumt tomēr vairāk, jo grāmatā izbārstītie joki tikai vēl vairāk izgaismo skumjo.


Grāmata ir par sievietes spēku celt vienai smago dzīves nastu, pat tad, ja negribas vai nesanāk, jo citu variantu nav. Par centieniem strādāt, pašapliecināties. Par radošajām mokām, kam iet cauri sievietes mākslinieces. Par vīriešu un sieviešu attiecībām, kuras var arī nesanākt.


Gribas uzteikt grāmatas vāka dizains autori Elīnu Brasliņu. Ļoti piesaistošs, gaumīgs, gaišs grāmatas vāks. Gluži kā nesasniedzamā dzīve, pēc kuras ilgojas grāmatas galvenā varone Sarma.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 5 out of 5]

Fantastiski laba grāmata! Gribētos jau uzrakstīt tikpat spridzinoši atjautīgu komentāru, bet nu, protams, tik labi kā autorei man nesanāks.

Spridzeklītis, ne jaukumiņš! 💥

[Anna Wysocka · Rating 3 out of 5]

Taka to marpresska skomplikowana. Na okładce - chyba - portret kobiety w rozsypce lub też w rozdzieleniu, rozwarstwieniu. Ilustracja dobrze oddaje, co się w książce będzie działo. Główną bohaterkę, Sarmę, poznajemy, gdy jest ona w kryzysie rozstań, samotnego macierzyństwa, multizadaniowości zawodowej. Kryzysy są intensywne, dla równowagi kobieta buduje sobie (w sobie) alter-ego, tytułowego Skarbeńka - jakąś kojącą i zrównoważoną wersję "ja", z którą się wdaje w dysputy o życiowych wyborach.
Książka jest sporych rozmiarów, podzielona na kilkadziesiąt rozdziałów w stylu "Sarma i.." - "Sarma i normalna praca", "Sarma i przemoc se_sualna", "Sarma i ojcowie". Pomimo tej struktury liczba wątków, wtrąceń, przypisów, natłoczonych i spisanych myśli jest mocno przytłaczająca i trudna do czytelniczej konsumpcji ("Jak już mówiłam, o ile wspomniałam, zdaje mi się, że mówiłam, w każdym razie dwa miesiące temu miałam poród."). Ma to uzasadnienie w tym, gdzie się Sarma życiowo znajduje, ale jednak kurczę, trudno się to czyta.

Miałam nawet ochotę odznaczyć książkę jako przeczytaną po 200 stronach, bo uznałam że i tak dość dużo czasu ze "Skarbeńkiem" spędziłam (od maja), już wiem jak intensywna z niej dziewczyna i czemu próbuje sprostać, nie muszę czekać na finał tej historii. Ale w końcu przeczytałam całość, obawiając się, że inaczej stracę parę celnych wniosków o macierzyństwie, patriarchacie, życiu rodzinnym, pracy kobiet.

Część z nich trafia do mnie na bardzo osobistym poziomie (z rozdziału "Smutny i zawstydzający epizod" - "ze wszystkich tych sytuacji, ta, w której dziecko klęczy na kolanach i błaga mężczyznę, męża Sarmy, aby ich nie opuszczał, bo mama bardzo go kocha, Sarmie wydaje się najbardziej zawstydzająca").
Główna bohaterka przechodzi i opowiada swoje życie w tonie tragikomicznym, chociaż jednak ten komizm rodzi się jako sposób na przetrwanie goryczy, rozczarowań, doświadczenia straty, w domyśle również przemocy. Autorka, Inga Galle, sama jest między innymi standuperką i również Sarmę wyposażyła w ten fach.
W ogóle, o ile mam sporo zastrzeżeń do samgo "Skarbeńka", o tyle sama postać autorki bardzo mnie zainteresowała i mam nadzieję, że nie będzie to jedyna jej książka, która się w Polsce ukaże.

[Erika · Rating 2 out of 5]

Noteikti neesmu vienīgā, kas šī teksta saistībā meklēja info, kas ir autores vīrs, vai viņi ir šķīrušies, vai abu attiecībās bijušas krīzes, kā arī to, cik bērnu un no cik vīriešiem Ingai Gailei ir.

Šķiet, tādu tekstu var uzrakstīt tikai tāds cilvēks, kas tam visam pats ir gājis cauri, un man tas drīzāk atgādināja dienasgrāmatu, nevis romānu. To visu varēja uzrakstīt un noslēpt kādā kumodes atvilktnē vai datora mapē, bet ne jau izdot publiskai lasīšanai.

Es nespēju tikt līdz galam, un man ir žēl ikkatra koka, kas nocirsts šīs grāmatas tapšanai, kā arī valsts finansējuma, tostarp manas nodokļos samaksātās naudas, kas izlietota, lai visas šīs rupjības un bezjēdzīgo tekstu ierunātu Latvijas Radio Radioteātrī valsts sabiedriskajā medijā.

Kārtējo reizi nodomāju – šādu tekstu dēļ es daudziem pašmāju autoriem un viņu darbiem eju ar lielu līkumu. Kāda bija šīs grāmatas jēga un pienesums lasītājam, es tā arī nesapratu. Taču koku un ar rupjībām aizpildītā radioētera ļoti žēl. 

[Sintija Dundure · Rating 3 out of 5]

Šī ir viena no tām grāmatām, no kuras es sagaidīju vairāk, un mani diemžēl līdz galam neaizrāva..Grāmatā ietvertās atziņas un pārdomas par sievietes iekšējo pasauli, attiecībām, ģimenes dzīvi, bērnu klātesamību bija tiešām labas, ļoti daudz kur pat es, kā jauniete varēju piekrist. Bet tieši šīs nemitīgās pārdomas kalpoja kā viss sižets, man viss šķita aprakstīts nedaudz haotiski, varbūt tā arī bija grāmatas doma, bet es ļoti bieži neuztvēru sižetu, šķīru atpakaļ kādu lapu, lai pārliecinātos ka neko neizlaidu. Bet ja meklē vairāk tieši pārdomas raisošu grāmatu, iespējams, ka šī ir tieši tev!

[Ilze · Rating 3 out of 5]

Tādas tematikas un zemsvītras piezīmju pilnu grāmatu vēl nebiju lasījusi. Man iepatikās autores valodas plūdums un sulīgums, bet laikam man par daudz feminisma.


“Sarmai šķiet, ka kaut kur debesīs ir tāda operētājsistēma, kas atbild par to, lai vientuļajām mātēm neuzkrautu par daudz, bet tieši tik daudz, lai viņas visu laiku atrastos it kā uz šauras laipas, žonglējot ar kārtējo pārbaudījumu, Dievam par slavu.”

[Kristīne Želve]

Ļoti nozīmīgs teksts lv literatūrā, manuprāt.
Vienlaikus interesanta un smieklīga lasāmviela ( vai nav laba kombinācija?).
Daudzkārt Jaukumiņš jau salīdzināts ar Krisas Krausas Diku - varu piekrist, tikai - te ir Krausa ar bērniem.

[Alise Veličko]

DNF (Page 105)

[Teodezija Balode · Rating 5 out of 5]

Ļoti skaists zīmējums uz grāmatas :)

[Anna Pozdejeva · Rating 4 out of 5]

Man ilgi gāja, bet aizgāja. Un es pat tomēr apraudājos nedaudz, jo viss beidzās ar zupu. Un zupa man asociējas ar Devosa jaunāko filmu “Here”. Tāda zupas mīlestības valoda. Bet vispār nav par zupu grāmata.

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir par sievišķību. Nē, ne to, ko mums uzspieduši, kad “sievišķīga sieviete ir apspīlētā kleitā, izbadējusies un slaida, gluda un koķeta, smejas par vīrieša jokiem, zina kā noturēt sev līdzās vīrieti, ir laba saimniece mājās, lieliska māte kā bērniem, tā savam vīram”, nē, ne tā sievišķība, kurā sieviete pēc dzemdībām nedēļas laikā atgūst formu (formu, kas bija sešpadsmit gados)”, grāmata ir par reālo sievišķību. Netēloto, nemāksloto, autentisko. Jo sievišķības būtība ir būt par to, kas esi vai izvēlies būt. Būšana par māti ar vislabākajiem nodomiem, bet ne vienmēr ideāli tiekot ar šo uzdevumu galā. Gribēt tikt pieņemtai par to, kas esi. Būt pieņemtai un skaistai, tāda kāda tu esi, nevis tikai tad, ja tiek ievēroti kādi veselību un psihi apdraudoši izdomāti un gadsimtiem un dienām mainīgi standarti. Sievišķība ir pati sieviete, kad viņa drīkst būt un eksistēt. Un Sarma, galvenā grāmatas varone, ir pati sievišķība. Viņa ir vientuļā divu bērnu māte, kura dažkārt slikti tiek galā ar dzīvi, kā mēs visi. Disociatīvu procesu (smadzeņu aizsargmehānisms) rezultātā, Sarmai rodas alterego Jaukumiņš, kura palīdz izdzīvot īpaši smagos brīžos. (Dievs dod mums katram tādu Jaukumiņu, kad piens gāžas pāri katla malai.) Sarma kļūst par supersievieti, kura spēj paveikt brīnumus. Cik gan daudz mums apkārt šo supersieviešu. Bez gala un malas. Sieviešu, kurām par pašsaprotamām tiesībām, papildus savai jau tā nevieglajai ikdienai jācīnas ar zobiem un nagiem un arvien jātop nesaprastai un nepieņemtai. Bet tajā pašā laikā kādam šīs tiesības pieder pēc noklusējuma un netiek apšaubītas.
Vai šī grāmata ir feministiska? Hm…
Gūglē atradu, ka feminisms ir:
1.) Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību. Radies 18.gadsimtā.
2.) Feminisms (no franču valodas: féminisme, kas savukārts atvasināts no latīņu: femina jeb sieviete) ir ideoloģiju un politiski sociālu kustību kopums ar mērķi panākt dzimumu līdztiesību, balstoties uz principu, ka sievietes un vīrieši tiesībās ir vienlīdzīgi cilvēki.
Tātad feminisms ir jebkas, kur sieviete vēlas kļūt līdzvērtīga vīrietim. Dīvaini, ka mūsdienās tiek runāts par to, ka feminisms šauj pāri svītrai. (sēdi zem vidējās vienlīdzīgu tiesību līnijas un nekārpies tā teikt.) Un it sevišķi neparasti, ka pašas sievietes saka, ka feminisms nav domāts viņām un, ka feminisms ir traku lesbiešu murgi. (Jo gribēt lemt par savu ķermeni tik tiešām ir murgi. (sarcasm alert!)) Vispār jau fakts, ka vīriešiem nav kustības par līdzvērtību sievietēm, neskaitot kustību, kas ņirgājas par sieviešu vēlmi būt līdzvērtīgām (vienādi atalgotām, neizvarotām, neaplīmētām ar etiķetēm, nediskriminizētām utt), liecina pats par sevi.
Nu gan aizrunājos. Šis stāsts nav par feminismu, lai gan… interpretēt jau nav aizliegts un katrs to dara pa savam. Bet personiski man šī burvīgā grāmata ir par sievišķību un sievietes spēku.

[Ralfs · Rating 4 out of 5]

Ilgi svārstījos starp trim un četrām zvaigzēm. Ļoti patika, ka grāmatā atpazīstamas vietas, personas un notikumi, aktuālas problēmas un humors. Zemsvītras komentāri/atsauces bija tik iederīgi, ka šķita pat dīvaini, ka nebiju ar ko tādu saskāries citos prozas darbos (tādā formātā un daudzumā). Vietām ne tik ļoti uzrunāja valodas stils, bet pie tā pieradu. Beigu nodaļas šķita mazliet haotiskākas par sākumu. Lasot sev jautāju: vai grāmata rakstīta sievietēm vai visiem (īpaši, kad grāmatas vidū, kā lasītāja tiek uzrunāta sieviete), tomēr pati autore saka, visiem. Domāju, ka vīriešiem noteikti būtu vērtīgi izlasīt (īpaši tiem, kuri neizlasīs).

[Nora.Gramata.Lasa · Rating 2 out of 5]

"Sarma pati jūt, cik viņa ir traģikomiska, izrunājot vārdu kosmoss, kosmoss, kosmoss uz riņķi, uz riņķi, uz riņķi."

Katrai grāmatai ir SAVS lasītājs. Šoreiz gribas to uzsvērt. 📚
Burti veido vārdus, vārdi veido teikumus, teikumi veido Jaukumiņu. Teikumi - īsi, gari un MEGA gari. Romānu tu lasi, bet maldies vārdos, teikumos un zemsvītru piezīmēs. Šoreiz man un Jaukumiņam nav pa ceļam.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 4 out of 5]

Laipni lūgti pasaulē, kuru neieraudzīsim sociālajos tīklos un sabiedrībā, paslēptu aiz efektīviem filtriņiem, košām kleitām, tīriem bērniem un perfekti iekārtotām mājām. Inga Gaile ļauj mums ieskatīties Sarmas (pati savas?) dzīves aizkulisēs - sievietes iekšējā pasaulē. Ja esat redzējuši multfilmu "Inside out", šis varētu būt scenārijs tai daļai, kas ir galvenās varones mamma. Lai nu kā, grāmata tiešām ievelkoša, jo uzrunāja manī to daļu, kas vēlas saņemt validizāciju emocijām, kas piedalās iekšējā cīniņā: ko no manis sagaida kā mammas un sievietes un kādas ir manas pašas vajadzības. Saņēmu arī krietnu devu feminisma un iedvesmojošu "sieviete sievietei" atbalstu.

Kas man maisījās prātā lasot? Šie trīs tēli pinās manā galvā un brīžiem neizsekoju - kura aiz kuras slēpjas - Inga, Sarma un Jaukumiņš. Es varu maldīties, bet spriežot, kā attīstījās notikumi grāmatā, iespējams, sākumā Sarmas tēls bija plānots daļēji izdomāts un daļēji balstīts autores pašas dzīvē, taču grāmatas noslēgumā Sarma pārtop Ingā un šī robeža vairs nav tik izplūdusi. Nesekoju līdzi dzeltenajai presei, nezinu, kas ir domāti pārēji personāži, vai Ingai ir divi bērni un vai viņa patiešām stostās, bet man gribas šādos brīžos (tā notiek ar vairākiem rakstniekiem) teikt – own it! Ja tas ir izdomāts tēls, tad gribās to tādu arī izturētu līdz galam uztvert. Ja tā ir dienasgrāmata, kādas Sarmas un kādi Jaukumiņi? Otrs, lai gan zemsvītras pieraksti ir oriģināla un forša ideja, tie bija tik daudz, ka katrreiz nācās pārraut stāstījumu, lasīt apakšā, un tad meklēt - tā, kur es paliku un kādā kontekstā iederējās tā piebilde. Bet nu, jā, tie tādi mani maznozīmīgā lasītāja vērojumi. Jāpieķeras beidzot pārējām Ingas Gailes grāmatām, ko esmu iegādājusies. :)

[Nepala · Rating 2 out of 5]

Esmu diezgan vīlusies un bija gana jāmokās, lai tiktu līdz beigām. Diezgan murgaina koncepcija ar kaut kādu iedomu jaukumiņu un neorganizētu ikdienas dzīvi ar bērniem, to visu vēl papildina visādi sapņi, pārdomas un pašpsihoterapija, kam klāt vēl nāk nekonsekventi zem svītras komentāri, kas drīzāk traucē, ne palīdz (piedevām, kāpēc būtu jāskaidro, ko nozīmē ‘kamon’ vai ‘autokorekts’, bet ne ‘krīpi’ vai ‘veitloss’, nu izlemiet vai lasītājam ir vai nav jāprot anglicismi). Grūti iztēloties, kam lai šī grāmata būtu saistoša. Turklāt, pašās pēdējās lapās grāmatas stils pavisam izmainās, tad tā kļūst par dienasgrāmatu, un ir sajūta, ka tā tiešām ir nerediģēta dienasgrāmata un piezīmes bez īpaša koncepta, ko neviens pat nav papūlējies pirms printēšanas pārlasīt.
Jebkurā gadījumā skaidrs, ka grāmata nebija domāta man.

[Zane Kalniņa · Rating 5 out of 5]

Grāmatu lasīju ilgi. Kad mans jaunākais bērniņš bija pavisam maziņš, nespēju lasīt pārāk daudzas lapas uz priekšu, jo grāmata bija kā neciešami tieša saruna ar to, kas darās manī pašā iekšā. Arī tagad, kad mazākais paaudzies, saruna joprojām ir pārsteidzoši tieša. Tā nav patīkama, jo uzjundī visvisādas neērtas sajūtas. Bet tā ir laba un ļoti vērtīga. Starp visām miljons lietām tā skaidri sauc vārdā vientulību, bet arī kaut kādos mistiskos līmeņos to kliedē.
Stāsts bija ļoti personisks un brīžiem lika sakautrēties par to, vai ir ok, ka tik dziļi ieskatos varones dzīvē. Beigās gan esmu pateicīga, ka man bija iespēja pieredzēt tādu atplēstību. Vieš arī cerību, ka varbūt ne tikai burtos un grāmatu lapās un saukļos vēl mīt šīs visas atklāsmes par pasaules netaisnībām un pretrunām, bet arī tūkstošu un miljonu sieviešu (un vīriešu) prātos un sarunās.

[Zanda Borga · Rating 3 out of 5]

Šī vienkārši nebija mana grāmata. Varbūt lasīju nelaikā - tieši pēc Krisas Krausas "Es mīlu Diku", kuras fenomenu arī nespēju novērtēt. Laikam nebūšu feministe.
Sarma (vai Inga)... tā arī nesapratu, kas viņa ir... stiprā sieviete, kas var visu, pat, ja reizēm (bieži) sevi žēlo vai sieviete, kas patiesībā grib vīrieti un to, lai viņš par viņu parūpējas?
Un kaut kāda pretruna tajā visā.
Tīri tehniski grūtības arī sagādāja daudzie zemsvītru skaidrojumi, kas lielākoties aprāva teikumu vidū, pēc tam nācās visu pārlasīt vēlreiz, lai nepazaudētos.
Un tomēr.. es saprotu, ka tas ir svarīgs teksts autorei. Bet tad beigu galā - kāpēc Sarma, ja tik daudzi personāži saukti īstajos vārdos?
Un nē. Šī noteikti nav slikta lasāmviela. Vienkārši nebija manējā.

[Ieva Andersone · Rating 4 out of 5]

Žurnāls “Privātā Dzīve” daudzsēriju izdevumā jeb speciālizlaidumu komplekts par autores dzīvi. Ļoti patiesi un atklāti, visas iesaistītās personas skaidri atpazīstamas (lai gan, protams, sākumā ir iekļauta juridiska atruna, ka visas līdzības ar reālām personām ir sakritība). Jau pēc pirmajām lappusēm iegugleju, kas ir autores bijušais vīrs, un viss skaidrs. Esmu bijusi uz dažiem sieviešu stendapiem KKC, bet nezināju, ka autore ir to idejas pamatā. Lieliski. Un liels paldies par nesaudzīgo atklātību un ikdienas sadzīves ar maziem bērniem atainojumu. Te nav nekāds instagrams, te ir reāla ikdiena ar visu, kas notiek, visiem puņķiem, nekārtību un kašķiem. Taču cauri visam milzīga mīlestība pret bērniem un - jā, arī Dievu.