Par dzejnieces I. Zanderes jaunāko dzejas un prozas krājumu “Stikla burtnīca” grāmatas redaktore Ieva Lešinska izsakās: “Ineses Zanderes jaunais, sestais, dzejas krājums “Stikla burtnīca” ir loģisks iepriekšējo turpinājums, tematikas un poētiskās domāšanas ziņā īpaši sasaucoties ar “Melnās čūskas maiznīcā” (2003) spilgti aizsākto un “Mantojumos” (2021) vēl jo spilgtāk izvērsto. Atšķirībā no iepriekšējiem krājumiem, šajā šķiet mazāk lirikas un vairāk racionalitātes, tomēr turpinot sev raksturīgās elegantās (un brīžam biedējošās) rotaļas ar valodu.” Līdzās dzejoļiem krājumā ietverti četri prozas teksti, kas radniecīgi dzejai, tomēr autores ieskatā ir stāsti. Burtnīca ir no stikla — zināms atsvešinājums, tomēr stikls ir trausls un aprasojis no siltas elpas.
Nekad vēl Inese Zandere teksti nebija no manis tā slēpušies. Mēs bijām divās nesavienojamās pasaulēs, kur pat vārdi neuzdāvināja iespēju satikties.
Nekad vēl nebiju piedzīvojusi, cik ļoti dzeja un proza manā galvā un sirdī dzīvo dažādās vietās un itin nemaz nevēlas satikties un savienoties – tās bolās un nesaprot viena otru.
Un vienīgais glābiņš ir BURTI – neizturami sāpīgi ikkatrai manu smadzeņu un sirds šūnai.
"Ineses Zanderes dzeja absorbē realitātes dažādās kategorijas, pārrada tās jaunā valodā un ir kā jēgas kompass kara, neprāta un ciešanu pasaulē, rodot jaunu redzējumu un cerīgu sākotni, lai kāda būtu mūsu šodiena."
Vairāk par Ineses Zanderes dzejas krājumu "Stikla burtnīca" (2024) lasiet Agijas Ābiķes apskatā LNB izdevuma "Literatūras ceļvedis" oktobra numurā.