What do you think?
Rate this book
Dēlēns: meli, draugi & idioti
Būdams vien sešus gadus vecs, Edvards sāk klaiņot tālu no mājām. Reibstot no ceriņu ziedu smaržām, garāžu atkritumos atrasto acetona bundžu smārda un uzšķilto sērkociņu dūmiem, dvēseles mieru viņš meklē mežu masīvos, pamestās ēkās un metāllūžņu izgāztuvēs.
Edvards dzīvo pilnvērtīgā ģimenē, bet ne mamma, ne tētis, pat ne vecākais brālis nenojauš par viņa noslēpumiem. Gadiem ejot, mazo zēnu vajā aizvien uzmācīgākas, bērna prātam netveramas domas, kam seko milzīga vēlēšanās dedzināt, postīt un atriebties.
Skaļās uzvedības un jautro smieklu dēļ skolā Edvards tiek saukts par klases klaunu, bet vakaros viņš plāno un pastrādā noziegumus, par kuriem cietumā mēdz nonākt pat pieaugušie.
Draugus Edvards meklē rūpīgi, priekā kūst no meiteņu smiekliem un tic, ka Dievs ar Velnu ir cieši sabiedrotie. Cilvēkus dala tumšajos un gaišajos. Sasniedzot pusaudža vecumu, Edvardu pārņem bažas, ka viņš ir psihiski nevesels, tomēr pie ārsta iet baidās.
Vai melu ēnā radītā paralēlā dzīve, kas tik daudzus gadus zēnu ir sargājusi, var izrādīties slazds, no kura izkļūt vairs nav iespējams?
Edvards dzīvo pilnvērtīgā ģimenē, bet ne mamma, ne tētis, pat ne vecākais brālis nenojauš par viņa noslēpumiem. Gadiem ejot, mazo zēnu vajā aizvien uzmācīgākas, bērna prātam netveramas domas, kam seko milzīga vēlēšanās dedzināt, postīt un atriebties.
Skaļās uzvedības un jautro smieklu dēļ skolā Edvards tiek saukts par klases klaunu, bet vakaros viņš plāno un pastrādā noziegumus, par kuriem cietumā mēdz nonākt pat pieaugušie.
Draugus Edvards meklē rūpīgi, priekā kūst no meiteņu smiekliem un tic, ka Dievs ar Velnu ir cieši sabiedrotie. Cilvēkus dala tumšajos un gaišajos. Sasniedzot pusaudža vecumu, Edvardu pārņem bažas, ka viņš ir psihiski nevesels, tomēr pie ārsta iet baidās.
Vai melu ēnā radītā paralēlā dzīve, kas tik daudzus gadus zēnu ir sargājusi, var izrādīties slazds, no kura izkļūt vairs nav iespējams?
464 pages, Hardcover
First published January 1, 2024
2 people are currently reading
69 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 13 of 13 reviews
March 1, 2025
Šī bija… pilnīgi traka 🫣 Grāmata ar kuru man gāja grūti. Ļoti grūti. Un nevis tamdēļ, ka tā būtu slikta. Vnk tas, ko darīja galvenais varonis, man ir nepieņemami. Bija brīži, kad gribējās grāmatu sviest pa gaisu. Bija vietas, ko vnk nelasīju. Jo nevarēju. Man bija pretīgi.
Mans trigeris - cietsirdība pret dzīvniekiem. Sastopoties ar to, manī ieslēdzas kkāds bloks. Un ir grūti uztvert jebko citu, kas apkārt.
Šis ir patiess stāsts par puiku - Edvardu - kas piedzimst 80. gadu vidū un aug tajos laikos, kas ir arī manas bērnības laiki. Puika kā puika, līdz brīdim, kad mazā vecumā viņa vecāki ar dakteriem nolemj izgriezt tās aizdeguna mandeles, uz kurām tiek norakstīta Edvarda biežā slimošana. Nu un tas viss arī notiek tā kā toreiz - bez liekas ucināšanās, bez liekas anestēzijas, bez vecākiem blakus 🔪🩸
Un pēc tam puikas galvā “kkas” sāk notikt. Kkur rodas dīvainas, melnas domas, tieksme uz slikto, nodarīt kādam pāri. Viņš jau 6 gadu vecumā sāk klaiņot un iepazīt pasauli. Pa savam. Tam visam vēl pievienojas arī savdabīgā “audzināšana” mājās, kur galvenais instruments paklausībai ir pakaļas nozilināšana ar suņa siksnu 😬
Iet gadi un Edvards aug, aug arī viņa izdoma un savārīto sū…u apjoms. Te ir gan logu dauzīšana, gan klejošana, gan iepazīšanās ar dažādām ķīniskām vielām, protams, cigaretes. Vēlāk - alkohols, narkotikas. Cietsirdība pret dzīvniekiem. Cita mantas bojāšana. Un dedzināšana, kas ir puikas “kaislība”.
Grāmata iziet cauri visai Edvarda bērnībai un noslēdzas 18. dzimšanas dienā. Kkur pa vidam viņš pats saprot, ka ar viņa galvu “nav labi”, bet palīdzību nemeklē, jo nezin, kur un ir arī bail. It kā es saprotu, ka puika cieš, bet man bija grūti just viņam līdzi. Tas mani nepameta visu grāmatu 🫣 Es kkā nespēju viņam piedot to ļaunumu pret neaizsargātākajiem.
Grāmata noteikti liek aizdomāties. Par to, cik maz vajag, lai sačakarētu cilvēku. Un cik grūti ir tikt ārā no bedres, ja esi tajā. Un par vecākiem, kas neko nejēdz un neredz 🙄 un patiesībā - provocē.
Kā jau teicu - grāmata nav slikta, vien es izrādījos tai maķenīt par vāju. Lasi, ja patīk patiesi un skarbi stāsti 👌
Mans trigeris - cietsirdība pret dzīvniekiem. Sastopoties ar to, manī ieslēdzas kkāds bloks. Un ir grūti uztvert jebko citu, kas apkārt.
Šis ir patiess stāsts par puiku - Edvardu - kas piedzimst 80. gadu vidū un aug tajos laikos, kas ir arī manas bērnības laiki. Puika kā puika, līdz brīdim, kad mazā vecumā viņa vecāki ar dakteriem nolemj izgriezt tās aizdeguna mandeles, uz kurām tiek norakstīta Edvarda biežā slimošana. Nu un tas viss arī notiek tā kā toreiz - bez liekas ucināšanās, bez liekas anestēzijas, bez vecākiem blakus 🔪🩸
Un pēc tam puikas galvā “kkas” sāk notikt. Kkur rodas dīvainas, melnas domas, tieksme uz slikto, nodarīt kādam pāri. Viņš jau 6 gadu vecumā sāk klaiņot un iepazīt pasauli. Pa savam. Tam visam vēl pievienojas arī savdabīgā “audzināšana” mājās, kur galvenais instruments paklausībai ir pakaļas nozilināšana ar suņa siksnu 😬
Iet gadi un Edvards aug, aug arī viņa izdoma un savārīto sū…u apjoms. Te ir gan logu dauzīšana, gan klejošana, gan iepazīšanās ar dažādām ķīniskām vielām, protams, cigaretes. Vēlāk - alkohols, narkotikas. Cietsirdība pret dzīvniekiem. Cita mantas bojāšana. Un dedzināšana, kas ir puikas “kaislība”.
Grāmata iziet cauri visai Edvarda bērnībai un noslēdzas 18. dzimšanas dienā. Kkur pa vidam viņš pats saprot, ka ar viņa galvu “nav labi”, bet palīdzību nemeklē, jo nezin, kur un ir arī bail. It kā es saprotu, ka puika cieš, bet man bija grūti just viņam līdzi. Tas mani nepameta visu grāmatu 🫣 Es kkā nespēju viņam piedot to ļaunumu pret neaizsargātākajiem.
Grāmata noteikti liek aizdomāties. Par to, cik maz vajag, lai sačakarētu cilvēku. Un cik grūti ir tikt ārā no bedres, ja esi tajā. Un par vecākiem, kas neko nejēdz un neredz 🙄 un patiesībā - provocē.
Kā jau teicu - grāmata nav slikta, vien es izrādījos tai maķenīt par vāju. Lasi, ja patīk patiesi un skarbi stāsti 👌
March 20, 2025
❓ Vai tu aizdomājies, ko dara bērni mirkļos, kad paliek vieni?
🤔 Domājot atbildi uz šo jautājumu, prātā parādās plašs izklaides un palaidnību spektrs lielākoties tikai gaišos toņos. Bet vai tiešām šīs manas ekspektācijas ir tas ar ko bērni nodarbojas, paliekot vieni? Un kur gan citur meklēt atbildes, ja ne patiesos dzīvesstāstos.
📚 Šai grāmatā paslēpies patiess stāsts par sešgadīgo Edvardu, kurš aug pilnvērtīgā ģimenē, kurā ik dienas mamma un tētis gādā, lai Edvardam un viņa brālim nekā netrūktu. Tas ir laika posms, kad mūsdienās daudziem tik ierastās ģimenes sarunas savā starpā, ir neeksistējošs process. Neskatoties uz sarunu neesamību mājās, plašā pasaule Edvardu vilina un viņš to nolemj iepazīt viens pats. Tā dzimst Edvarda paša radītā pasaule - bez robežām, bez bremzēm.
Kādas prātam neaptveramas idejas dzimst zēna galvā? Kāda ir sabiedrības un ģimenes loma šajā stāstā? Un vai ir iespējama izeja no šī visa? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā!
Grāmata man patika. Edvarda pieaugšanas ceļš uzskatāmi parāda vienojošos elementus ar ko saskaras, manuprāt, ikviens bērns - apmaldīšanos savās domās, kautrīgumu un bailes runāt, ar daudzko kaut kā tikt galā pašam, dzīves pieredzes trūkuma dēļ nespēt nodalīt, kas ir slikts un kas nē. Šīs visas emocijas mutuļo bērnos, krājas un gaida savu sprādzienu, kas vienmēr seko. Un ir aktuāls jautājums - kā un kādā virzienā tas eksplodēs?
Šī grāmata noteikti nav par ērto, visiem izdevīgo un vieglo bērna pieaugšanu. Gluži pretēji - tā atklāj to neērto pasauli, kas var skart ikvienu bērnu neatkarīgi no tā vai esi audzis trūkumā vai pilnīgā leiputrijā.
Mani vienīgi māc sajūta, ka šis ļoti vērtīgais stāsts pazudīs, virspusīgi pieķeroties sensitīvajām, nežēlīgajām darbībām šajā stāstā, nesaņemot drosmi lasīt tālāk vai nespēju nolikt šos gadījumus otrā plāna lomā, lai sajustu un pamanītu svarīgāko - kas ir novedis bērnu līdz šādām darbībām, un kas vispār notiek bērnu galvās.
Aizverot pēdējo grāmatas lapaspusi ir skaidrs, ka "Edvardi" bija ir un būs mums līdzās, tādēļ ir tik svarīgi par šīm pieredzēm runāt, mācīties no tām un dot gaismu tiem, kuri tai vairs netic!
🤔 Domājot atbildi uz šo jautājumu, prātā parādās plašs izklaides un palaidnību spektrs lielākoties tikai gaišos toņos. Bet vai tiešām šīs manas ekspektācijas ir tas ar ko bērni nodarbojas, paliekot vieni? Un kur gan citur meklēt atbildes, ja ne patiesos dzīvesstāstos.
📚 Šai grāmatā paslēpies patiess stāsts par sešgadīgo Edvardu, kurš aug pilnvērtīgā ģimenē, kurā ik dienas mamma un tētis gādā, lai Edvardam un viņa brālim nekā netrūktu. Tas ir laika posms, kad mūsdienās daudziem tik ierastās ģimenes sarunas savā starpā, ir neeksistējošs process. Neskatoties uz sarunu neesamību mājās, plašā pasaule Edvardu vilina un viņš to nolemj iepazīt viens pats. Tā dzimst Edvarda paša radītā pasaule - bez robežām, bez bremzēm.
Kādas prātam neaptveramas idejas dzimst zēna galvā? Kāda ir sabiedrības un ģimenes loma šajā stāstā? Un vai ir iespējama izeja no šī visa? To visu un vēl vairāk - lasi grāmatā!
Grāmata man patika. Edvarda pieaugšanas ceļš uzskatāmi parāda vienojošos elementus ar ko saskaras, manuprāt, ikviens bērns - apmaldīšanos savās domās, kautrīgumu un bailes runāt, ar daudzko kaut kā tikt galā pašam, dzīves pieredzes trūkuma dēļ nespēt nodalīt, kas ir slikts un kas nē. Šīs visas emocijas mutuļo bērnos, krājas un gaida savu sprādzienu, kas vienmēr seko. Un ir aktuāls jautājums - kā un kādā virzienā tas eksplodēs?
Šī grāmata noteikti nav par ērto, visiem izdevīgo un vieglo bērna pieaugšanu. Gluži pretēji - tā atklāj to neērto pasauli, kas var skart ikvienu bērnu neatkarīgi no tā vai esi audzis trūkumā vai pilnīgā leiputrijā.
Mani vienīgi māc sajūta, ka šis ļoti vērtīgais stāsts pazudīs, virspusīgi pieķeroties sensitīvajām, nežēlīgajām darbībām šajā stāstā, nesaņemot drosmi lasīt tālāk vai nespēju nolikt šos gadījumus otrā plāna lomā, lai sajustu un pamanītu svarīgāko - kas ir novedis bērnu līdz šādām darbībām, un kas vispār notiek bērnu galvās.
Aizverot pēdējo grāmatas lapaspusi ir skaidrs, ka "Edvardi" bija ir un būs mums līdzās, tādēļ ir tik svarīgi par šīm pieredzēm runāt, mācīties no tām un dot gaismu tiem, kuri tai vairs netic!
August 1, 2025
Pilnīgi nenovērtēta grāmata. Jā, vājprātīgi smaga, bet ārkārtīgi laba... Ar spēcīgu pēcsajūtu, kas, domāju, paliks ar mani kaut kur dziļumā vienmēr.
Šī bija dāvana no autora, bet biju pamanījusi šo grāmatu jau, kad tā iznāca. Ja godīgi, baidījos to lasīt, jo bija nojausma, ka tā būs vardarbīga un pārāk drūma. Autors bija tik līdzjūtīgs, ka bija gatavs nosaukt nodaļas, kuras maigākai dvēselei nevajadzētu lasīt 😏🫢, bet es izlasīju, izdzīvoju un izjutu visas iespējamās emocijas.
Grāmata esot uz patiesiem notikumiem balstīta. Mati ceļas stāvus, ko šis Edvards ir darījis, pieredzējis, izjutis, izcīnījis sevī, lai šobrīd būtu normāli funkcionējošs ģimenes cilvēks. Domāju, ka šī ir autora dienasgrāmata, jo ko tik niansētu uzrakstīt nav iespējams, ja vien tas nav noticis ar tevi pašu. Principā tā ir pašpsihoanalīze...
Visas 400+ lapas ir ar ārēji huligāniskām epizodēm. Tas bija aizraujoši, bet arī satraucoši, jo nezini, kas notiks tālāk, lai arī man ļoti patika autora paņēmiens, kad viņš it kā jau psiholoģiski sagatavo lasītāju nākotnes notikumiem - it kā tos pašam "nospoilojot". Mani tas mierināja, tāpat kā grāmatas sākums, kas visu laiku atgādināja, ka šis puisis taču izglābsies!
Šo grāmatu iedalu divās daļās. Pirmā bija trakāka, jo man pašai ir bērni, un es vienkārši nevaru saprast, kā sešgadnieku var tā "neredzēt". Bērna apjukums, atrautība no ģimenes, klaiņošana, robežu neesamība. Šajā daļā vienkārši dusmas uz mammu. Un man sāpēja, kā viņu atstāj slimnīcu un kā viņu aizstāj ar suni. Un esmu lasījusi, ka viņa ģimene bija normāla... nē, nebija... Man šķiet, ka mammai arī ar mentālo veselību bija ļoti smagi. Diemžēl. Un tie ir laiki, kad par emocionālo veselību neviens nerunā.
Otrā daļa man vairāk asociējas ar pubertātes problēmām, izaugšanu, savas vietas meklēšanu. Nepareizas kompānijas, sliktas ietekmes, eksperimenti, seksualitāte. Bet... arī parādās hobija un īsta drauga lielā nozīme jaunieša dzīvē.
Par šo grāmatu laikam varētu runāt stundām ilgi. Bet vēlos izcelt, ka valoda ir ļoti dabiska, nav kaitinošu kļūdu, interesants paša autora grāmatas noformējums. Iespējams, ka tā ir nedaudz par garu, jo tas smagums nogurdina. Tomēr noteikti nelasiet kā romānu, bet lasiet pa gadiem - saaudziet lēnām ar šo bērnu-jaunieti. Lasīju visu mēnesi, un beigās es sapratu, ka manī ir lielas skumjas un šī jaunā cilvēka ir žēl. Tas ir stāsts par traumētu, nepašpārliecinātu zēnu, kas savu vientulību slēpj aiz jokiem un bravūras. Un man gribas viņu samīļot. Bet, ja es redzētu tikai šo ārējo masku, es viņam pat tuvumā nevēlētos būt! Viņš uzvedās drausmīgi, antisociāli un viņa galvā bija totāls bardaks, bet viņš bija arī sapņotājs, lasītājs, filozofs un viņu glābtu īsto cilvēku atzinība, iedrošinājums, draudzība un mīlestība.
Man ārkārtīgi patika autora pašatklāsmes, godīgums un, galvenokārt, pašanalīze.
Šī grāmata noteikti bija arī manā gaumē, jo galvenais varonis ir mans vienaudzis. Ārprāts, es vienkārši izdzīvoju savu bērnību un skolas gadus kopā ar viņu. Tie paši seriāli un dziesmas, tās pašas filmas un pat dažas muļķības. Un man pavērās jauns skatījums uz puišu pieaugšanas grūtībām, pardzīvojumiem. Ņemot vērā, ka man pašai tūliņ būs mājās pusaudzis... ak! Gribētos domāt, ka es redzu savu bērnu labāk.
Šī grāmata liek padomāt par to, cik mēs vispār esam tuvu viens otram, dzīvojot kopā dienu no dienas, un vai otru patiešām redzam.
Ir sajūta, ka pateicu tik daudz, bet īsti neko. Liels paldies autoram par grāmatu, tā ir skarbi patiesa.❤️
Šī bija dāvana no autora, bet biju pamanījusi šo grāmatu jau, kad tā iznāca. Ja godīgi, baidījos to lasīt, jo bija nojausma, ka tā būs vardarbīga un pārāk drūma. Autors bija tik līdzjūtīgs, ka bija gatavs nosaukt nodaļas, kuras maigākai dvēselei nevajadzētu lasīt 😏🫢, bet es izlasīju, izdzīvoju un izjutu visas iespējamās emocijas.
Grāmata esot uz patiesiem notikumiem balstīta. Mati ceļas stāvus, ko šis Edvards ir darījis, pieredzējis, izjutis, izcīnījis sevī, lai šobrīd būtu normāli funkcionējošs ģimenes cilvēks. Domāju, ka šī ir autora dienasgrāmata, jo ko tik niansētu uzrakstīt nav iespējams, ja vien tas nav noticis ar tevi pašu. Principā tā ir pašpsihoanalīze...
Visas 400+ lapas ir ar ārēji huligāniskām epizodēm. Tas bija aizraujoši, bet arī satraucoši, jo nezini, kas notiks tālāk, lai arī man ļoti patika autora paņēmiens, kad viņš it kā jau psiholoģiski sagatavo lasītāju nākotnes notikumiem - it kā tos pašam "nospoilojot". Mani tas mierināja, tāpat kā grāmatas sākums, kas visu laiku atgādināja, ka šis puisis taču izglābsies!
Šo grāmatu iedalu divās daļās. Pirmā bija trakāka, jo man pašai ir bērni, un es vienkārši nevaru saprast, kā sešgadnieku var tā "neredzēt". Bērna apjukums, atrautība no ģimenes, klaiņošana, robežu neesamība. Šajā daļā vienkārši dusmas uz mammu. Un man sāpēja, kā viņu atstāj slimnīcu un kā viņu aizstāj ar suni. Un esmu lasījusi, ka viņa ģimene bija normāla... nē, nebija... Man šķiet, ka mammai arī ar mentālo veselību bija ļoti smagi. Diemžēl. Un tie ir laiki, kad par emocionālo veselību neviens nerunā.
Otrā daļa man vairāk asociējas ar pubertātes problēmām, izaugšanu, savas vietas meklēšanu. Nepareizas kompānijas, sliktas ietekmes, eksperimenti, seksualitāte. Bet... arī parādās hobija un īsta drauga lielā nozīme jaunieša dzīvē.
Par šo grāmatu laikam varētu runāt stundām ilgi. Bet vēlos izcelt, ka valoda ir ļoti dabiska, nav kaitinošu kļūdu, interesants paša autora grāmatas noformējums. Iespējams, ka tā ir nedaudz par garu, jo tas smagums nogurdina. Tomēr noteikti nelasiet kā romānu, bet lasiet pa gadiem - saaudziet lēnām ar šo bērnu-jaunieti. Lasīju visu mēnesi, un beigās es sapratu, ka manī ir lielas skumjas un šī jaunā cilvēka ir žēl. Tas ir stāsts par traumētu, nepašpārliecinātu zēnu, kas savu vientulību slēpj aiz jokiem un bravūras. Un man gribas viņu samīļot. Bet, ja es redzētu tikai šo ārējo masku, es viņam pat tuvumā nevēlētos būt! Viņš uzvedās drausmīgi, antisociāli un viņa galvā bija totāls bardaks, bet viņš bija arī sapņotājs, lasītājs, filozofs un viņu glābtu īsto cilvēku atzinība, iedrošinājums, draudzība un mīlestība.
Man ārkārtīgi patika autora pašatklāsmes, godīgums un, galvenokārt, pašanalīze.
Šī grāmata noteikti bija arī manā gaumē, jo galvenais varonis ir mans vienaudzis. Ārprāts, es vienkārši izdzīvoju savu bērnību un skolas gadus kopā ar viņu. Tie paši seriāli un dziesmas, tās pašas filmas un pat dažas muļķības. Un man pavērās jauns skatījums uz puišu pieaugšanas grūtībām, pardzīvojumiem. Ņemot vērā, ka man pašai tūliņ būs mājās pusaudzis... ak! Gribētos domāt, ka es redzu savu bērnu labāk.
Šī grāmata liek padomāt par to, cik mēs vispār esam tuvu viens otram, dzīvojot kopā dienu no dienas, un vai otru patiešām redzam.
Ir sajūta, ka pateicu tik daudz, bet īsti neko. Liels paldies autoram par grāmatu, tā ir skarbi patiesa.❤️
July 2, 2025
Vispār vairāk sanācis lasīt sieviešu autoru atmiņu stāstus par bērnību, tāpēc vīrieša skatupunkts bija kā svaigs malks. Jo interesantāk tāpēc, ka ar autoru esam vienaudži un daudz kas rezonēja arī ar manu bērnību un tīņu gadiem - plakāti, Bordertauna, Motopeles no Marsa (un nevis Mikipeles kā minēts grāmatā), Donalds Daks un kasetes no tirgus, interneta kafenes, Amerikāņu pīrāgs, dzimšanas dienas pirtīs, utt.
Vēl viens plusiņš par īpašo grāmatas playlisti Spotify un to, ka romānā pieminēts arī mans mīļais Bon Jovi un "Living on a prayer", kas ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem gabaliem! 🖤 Amy Winehouse nosaukšana pāris reizes par Amy Whitehouse gan ir akmens korektora dārziņā.
Lai arī grāmata ir pabieza, lasījās raiti. Patika nodaļu iedalījums pēc varoņa vecuma. Kad brīžiem likās, ka bērni 6 gadu vecumā neklaiņo vai 12 gadu vecumā nepiedzeras, tad gan atcerējos wild 90tos un sapratu, ka nekas nav pārspīlēts.
Tas, kas trigerēja visvairāk - jau citās atsauksmēs pieminētā vardarbība pret dzīvniekiem, to nespēju tolerēt.
Arī vecāku un brāļa līnija varēja būt nedaudz vairāk izstrādāta.
Bet kopumā - ļoti labs pieaugšanas stāsts, kas parāda, ka problemātiski pusaudžu gadi var būt ne tikai nelabvēlīgās ģimenēs un ka bieži vien pat gadiem dzīvojot vienā ģimenē mēs nepazīstam savus tuviniekus un nezinām, kas īsti notiek viņos. Un ka draugi un apkārtējā kompānija visbiežāk ietekmē pat vairāk nekā ģimene un audzināšana.
Īsāk sakot, skarbs, bet labs romāns par apmaldījušos puiku, kurš tomēr nenoiet no ceļa un pieaugot atrod sevī motivāciju savākties (es pat ar savām labajām sekmēm 100 gadus eksaktajā klasē neiestātos).
Paldies autoram par uzticēšanos un grāmatas eksemplāru! Solīdas un absolūti godīgas 4⭐.
Vēl viens plusiņš par īpašo grāmatas playlisti Spotify un to, ka romānā pieminēts arī mans mīļais Bon Jovi un "Living on a prayer", kas ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem gabaliem! 🖤 Amy Winehouse nosaukšana pāris reizes par Amy Whitehouse gan ir akmens korektora dārziņā.
Lai arī grāmata ir pabieza, lasījās raiti. Patika nodaļu iedalījums pēc varoņa vecuma. Kad brīžiem likās, ka bērni 6 gadu vecumā neklaiņo vai 12 gadu vecumā nepiedzeras, tad gan atcerējos wild 90tos un sapratu, ka nekas nav pārspīlēts.
Tas, kas trigerēja visvairāk - jau citās atsauksmēs pieminētā vardarbība pret dzīvniekiem, to nespēju tolerēt.
Arī vecāku un brāļa līnija varēja būt nedaudz vairāk izstrādāta.
Bet kopumā - ļoti labs pieaugšanas stāsts, kas parāda, ka problemātiski pusaudžu gadi var būt ne tikai nelabvēlīgās ģimenēs un ka bieži vien pat gadiem dzīvojot vienā ģimenē mēs nepazīstam savus tuviniekus un nezinām, kas īsti notiek viņos. Un ka draugi un apkārtējā kompānija visbiežāk ietekmē pat vairāk nekā ģimene un audzināšana.
Īsāk sakot, skarbs, bet labs romāns par apmaldījušos puiku, kurš tomēr nenoiet no ceļa un pieaugot atrod sevī motivāciju savākties (es pat ar savām labajām sekmēm 100 gadus eksaktajā klasē neiestātos).
Paldies autoram par uzticēšanos un grāmatas eksemplāru! Solīdas un absolūti godīgas 4⭐.
Read
February 9, 2025Šis ir kāda maza cilvēkbērna izaugšanas stāsts – ne tas priecīgākais un gaišākais, bet stāsts no dzīves.
Edvards aug šķietami pilnvērtīgā un situētā ģimenē, taču emocionāli viņš jūtas vientuļš un pavisam tālu no ģimenes “siltuma”. Ģimenē ir jūtama alkohola klātbūtne, mammas veselības problēmas un vecāku strīdi, kam pa vidu kluss vērotājs - bērns. Bērnībā piedzīvotā trauma,ilgas pēc vecāku uzmanības, alkas pēc kāda mīļa vārda vai sarunas, atrašanās vecākā brāļa “ēnā”, vientulības un atstumtības sajūta – tie ir galvenie dzinuļi, kas liek mazajam zēnam atrast savu veidu kā būt.
Laikā kad būtu jāizbauda bezrūpīgā bērnība, vecāku mīlestība un pavisam parastas bērnu spēles – Edvards savos sešos gados sāk klaiņot, stiepjas pēc cigaretes dūma un meklē aizvien bīstamākas “spēles”, ļaujot savam iekšējam “tumsas zirneklim” plest tīklus plašāk.
No acetona smaržas un mazākām palaidnībām, līdz “bezfilmai” un nopietniem pārkāpumiem Edvards sajūt šo azarta garšu un cīnās ar savu iekšējo nežēlību. Vecāki iegrimuši savās dzīvēs, šķiet nemana mazā dēlēna noslēpumainās ikdienas gaitas. Jāatzīst, ka aprakstītās brutalitātes bieži vien uzdzina šermuļus, ko paspilgtināja arī skarbā leksika. Tā paiet daudzi gadi, aiz rupjības un nežēlības, slēpjot savu salauzto dvēseli un ilgas būt “normālam”. Edvards saņemas, paklūp un atkal grimst, bet viņš zina, ka ir jāatrod izeja, jo tāda ir katram.
Neskatoties uz visām pastrādātajām nejaucībām, jāuzsver Edvarda viedie prātojumi. Nepameta sajūta, ka zēns jau sen būtu ticis no tā purva ārā, ja vien būtu kāds atbalsts (ģimenes) no malas. Un šķiet, bija vajadzīgs pavisam nedaudz - mazliet sapurināt un pieturēt.
Stāsts lika dusmoties, šausmināties, līdzpārdzīvot un iegrimt nesaprašanā. Jā, brīžiem par skarbu, bet atklāti un kalpo kā pierādījums tam, cik ļoti ģimenes dinamika un atbalsts var būt kritiski svarīgi jaunai dzīvei.
Bail iedomāties, cik daudz bērnu šodien, iespējams, piedzīvo līdzīgu stāstu.
“Kad jūra strīdas ar vēju, cieš laiva.” /338.lpp./
“Dzīvoju kā sīks klauns ar vairākām sejām: viena mājās, otra skolā, trešā ar draugiem, ceturtā, no kuras baidījos pats, un piektā, kas reizēm baidījās no manis.” /237.lpp./
Edvards aug šķietami pilnvērtīgā un situētā ģimenē, taču emocionāli viņš jūtas vientuļš un pavisam tālu no ģimenes “siltuma”. Ģimenē ir jūtama alkohola klātbūtne, mammas veselības problēmas un vecāku strīdi, kam pa vidu kluss vērotājs - bērns. Bērnībā piedzīvotā trauma,ilgas pēc vecāku uzmanības, alkas pēc kāda mīļa vārda vai sarunas, atrašanās vecākā brāļa “ēnā”, vientulības un atstumtības sajūta – tie ir galvenie dzinuļi, kas liek mazajam zēnam atrast savu veidu kā būt.
Laikā kad būtu jāizbauda bezrūpīgā bērnība, vecāku mīlestība un pavisam parastas bērnu spēles – Edvards savos sešos gados sāk klaiņot, stiepjas pēc cigaretes dūma un meklē aizvien bīstamākas “spēles”, ļaujot savam iekšējam “tumsas zirneklim” plest tīklus plašāk.
No acetona smaržas un mazākām palaidnībām, līdz “bezfilmai” un nopietniem pārkāpumiem Edvards sajūt šo azarta garšu un cīnās ar savu iekšējo nežēlību. Vecāki iegrimuši savās dzīvēs, šķiet nemana mazā dēlēna noslēpumainās ikdienas gaitas. Jāatzīst, ka aprakstītās brutalitātes bieži vien uzdzina šermuļus, ko paspilgtināja arī skarbā leksika. Tā paiet daudzi gadi, aiz rupjības un nežēlības, slēpjot savu salauzto dvēseli un ilgas būt “normālam”. Edvards saņemas, paklūp un atkal grimst, bet viņš zina, ka ir jāatrod izeja, jo tāda ir katram.
Neskatoties uz visām pastrādātajām nejaucībām, jāuzsver Edvarda viedie prātojumi. Nepameta sajūta, ka zēns jau sen būtu ticis no tā purva ārā, ja vien būtu kāds atbalsts (ģimenes) no malas. Un šķiet, bija vajadzīgs pavisam nedaudz - mazliet sapurināt un pieturēt.
Stāsts lika dusmoties, šausmināties, līdzpārdzīvot un iegrimt nesaprašanā. Jā, brīžiem par skarbu, bet atklāti un kalpo kā pierādījums tam, cik ļoti ģimenes dinamika un atbalsts var būt kritiski svarīgi jaunai dzīvei.
Bail iedomāties, cik daudz bērnu šodien, iespējams, piedzīvo līdzīgu stāstu.
“Kad jūra strīdas ar vēju, cieš laiva.” /338.lpp./
“Dzīvoju kā sīks klauns ar vairākām sejām: viena mājās, otra skolā, trešā ar draugiem, ceturtā, no kuras baidījos pats, un piektā, kas reizēm baidījās no manis.” /237.lpp./
April 15, 2025
Šī brīnišķīgā grāmata ir par noklusēšanu, nerunāšanu. Neiedziļināšanos tuvāko dzīvēs. Par bailēm rakt dziļāk. Mums pietiek ar “Kāgājaskolā?Labi”.
Tas ir zēna vārdā Edvards smeldzīgs pieaugšanas stāsts. Un tajā nav nekā virspusēja, tiek atklātas apjukuša cilvēkbērna slēptākās domas un izjūtas. Man kā galvenā varoņa vienaudzei bija daudz pazīstamu momentu. Sākot ar mūziku un beidzot ar vidi mums apkārt. Grāmata atsauc atmiņas no manas pieaugšanas. Mainās gadalaiki, tomēr ir lietas, kas vienmēr aktuālas.
“Tik atraisīti, šķita, viņš dzīvoja savu bomža dzīvi, klaiņoja pa pilsētu, ēda atkritumus, dzēra tur atrastos diezin kādus dzērienus, pret mani allaž izturējās laipni, jokoja un smējās, atklādams skatienam neglītos zobus. Nebija manāms, vai Zigim būtu kauns vai žēlums par necilo dzīvesveidu, sasmirdušajām, netīrajām drēbēm un divu riteņu alumīnija ķerru, kurā pārvadāt atkritumu konteineros atrastos labumus. Zigis man mēdza rādīt savus guvumus, stāstīja par tālajām pastaigām un aicināja doties līdzi, pakavēt vienveidīgo ikdienu. Citreiz viņam mēdzu sekot, dižojoties ar garāžu izgāztuvēs atrastajiem krāmiem, par ko saņēmu neviltotas uzslavas. Atzinība man, astoņgadīgam puikam, bija tik nepieciešama, ka priecājos to saņemt pat no pilsētā zināmākā bezpajumtnieka.”
“Pieaugušajiem ir nospļauties par to, kas notiek apkārt, kas notiek ar mums, jauniešiem, par ļauniem notikumiem, vardarbību, pusaudžu ārprātu. Pilni žurnāli ar to, bet viņi vienkārši redzēt, dzirdēt. Viņiem pašiem ir grūti. Cilvēki mums apkārt ir pārāk aizņemti ar sevi, lai redzētu citus.”
“Skola gatavo bērnus lielajai dzīvei, bet nesniedz nevienu atbildi uz maniem jautājumiem. Tos meklēju tikpat bezcerīgi, kā suņi meklēja bumbu skolā. Viss apkārt rada neizpratni un apjukumu. Tas nozīmē, ka skola neprot, vecāki neprot, neprotu arī pats. Kas būs tālāk?”
Tas ir zēna vārdā Edvards smeldzīgs pieaugšanas stāsts. Un tajā nav nekā virspusēja, tiek atklātas apjukuša cilvēkbērna slēptākās domas un izjūtas. Man kā galvenā varoņa vienaudzei bija daudz pazīstamu momentu. Sākot ar mūziku un beidzot ar vidi mums apkārt. Grāmata atsauc atmiņas no manas pieaugšanas. Mainās gadalaiki, tomēr ir lietas, kas vienmēr aktuālas.
“Tik atraisīti, šķita, viņš dzīvoja savu bomža dzīvi, klaiņoja pa pilsētu, ēda atkritumus, dzēra tur atrastos diezin kādus dzērienus, pret mani allaž izturējās laipni, jokoja un smējās, atklādams skatienam neglītos zobus. Nebija manāms, vai Zigim būtu kauns vai žēlums par necilo dzīvesveidu, sasmirdušajām, netīrajām drēbēm un divu riteņu alumīnija ķerru, kurā pārvadāt atkritumu konteineros atrastos labumus. Zigis man mēdza rādīt savus guvumus, stāstīja par tālajām pastaigām un aicināja doties līdzi, pakavēt vienveidīgo ikdienu. Citreiz viņam mēdzu sekot, dižojoties ar garāžu izgāztuvēs atrastajiem krāmiem, par ko saņēmu neviltotas uzslavas. Atzinība man, astoņgadīgam puikam, bija tik nepieciešama, ka priecājos to saņemt pat no pilsētā zināmākā bezpajumtnieka.”
“Pieaugušajiem ir nospļauties par to, kas notiek apkārt, kas notiek ar mums, jauniešiem, par ļauniem notikumiem, vardarbību, pusaudžu ārprātu. Pilni žurnāli ar to, bet viņi vienkārši redzēt, dzirdēt. Viņiem pašiem ir grūti. Cilvēki mums apkārt ir pārāk aizņemti ar sevi, lai redzētu citus.”
“Skola gatavo bērnus lielajai dzīvei, bet nesniedz nevienu atbildi uz maniem jautājumiem. Tos meklēju tikpat bezcerīgi, kā suņi meklēja bumbu skolā. Viss apkārt rada neizpratni un apjukumu. Tas nozīmē, ka skola neprot, vecāki neprot, neprotu arī pats. Kas būs tālāk?”
January 28, 2025
Kārlis Provejs "Dēlēns: meli,draugi& idioti"- bija brīži, kuros mans iekšējais pusaudzis gribēja mazo zēnu piespiest tumšākajā vārtrūmē, paņemt viņa paša ieroci, pielikt pie deniņiem un...un ko?!(tas par vardarbību pret dzīvniekiem).
Bija mirkļi kad grāmatu gribējās aizsviest.
Mēs nākam no viena laika, un nebijām perfektie bērni. Vai vispār kādā laikā tādi ir? Un cik vecāki zin visu patiesību?
Neuzkrītoši pajautāju savam jau pieaugušajam dēlam- " Pieļauju, es daudz ko nezinu par tavu pusaudžu laiku?" Uz ko saņēmu viltīgu smaidu kā apstiprinājumu savam naivumam. Mani vecāki arī nenojauta....
Edvarda vecāki arī.
Visnotaļ, grāmata ieved paskarbajos 90'gados...kur piedzeršanās ir norma un kautiņi piederas pie lietas.
Par mūzikas listi- īpašs paldies. Ieveda atmiņās.
Jā, un vēl par filmu "Čārlija eņģeļi", mēs esam vienādās domās.
Stāsts nav izskaistināts un brīžiem nepatīkams, tomēr ar aizkustinošām beigām.
Nu nav saldā cukurvate, drīzāk šņabis ar dillēm un izrautām mandelēm.
Ar vēlmi uzticēties pasaulei vai ienīst to. Būt vai nebūt normālam?
Bija mirkļi kad grāmatu gribējās aizsviest.
Mēs nākam no viena laika, un nebijām perfektie bērni. Vai vispār kādā laikā tādi ir? Un cik vecāki zin visu patiesību?
Neuzkrītoši pajautāju savam jau pieaugušajam dēlam- " Pieļauju, es daudz ko nezinu par tavu pusaudžu laiku?" Uz ko saņēmu viltīgu smaidu kā apstiprinājumu savam naivumam. Mani vecāki arī nenojauta....
Edvarda vecāki arī.
Visnotaļ, grāmata ieved paskarbajos 90'gados...kur piedzeršanās ir norma un kautiņi piederas pie lietas.
Par mūzikas listi- īpašs paldies. Ieveda atmiņās.
Jā, un vēl par filmu "Čārlija eņģeļi", mēs esam vienādās domās.
Stāsts nav izskaistināts un brīžiem nepatīkams, tomēr ar aizkustinošām beigām.
Nu nav saldā cukurvate, drīzāk šņabis ar dillēm un izrautām mandelēm.
Ar vēlmi uzticēties pasaulei vai ienīst to. Būt vai nebūt normālam?
June 29, 2025
Mana trešā #SADARBĪBA
Kārlis Provejs - Dēlēns. Meli, draugi & idioti.
Pirmkārt, paldies autoram par uzticēšanos un šo grāmatu. 🔥
Šis stāsts nav vienkārši stāsts. Šis ir stāsts no, kura paliek riebīga sajūta pakrūtē un vairākas reizes radās vēlēšanās grāmatu aizvērt, jo VISA šķita par daudz, bet, ja izdodas pārkāpt daudzajiem kamoliem kaklā tad nonākot pie grāmatas beigām - paliek tāda pabeigtības sajūta un sajūta, ka šo grāmatu VAJADZĒJA izlasīt.
Lai gan esmu pāraugusi sarežģīto pusaudžu vecumu jau sen man šķita bezgala svarīgi, ka autors runā par šo dzīves posmu, kas noteikti nav vienkāršs un viegls.
"Dēlēns" man viennozīmīgi palīdzēja vēl vairāk saprast savus vecākus, kuriem noteikti nebija viegli arī mani pusaudzes gadi. Godīgi - es biju viens draņķīgs pusaugu skuķis.
Un tāpēc vēl jo vairāk es varu sacīt, ka šo grāmatu VAJADZĒTU izlasīt maksimāli daudz pusaudžiem, kuri iespējams šobrīd iet, kam līdzīgam cauri kā gāja grāmatas varoņi. Šo grāmatu VAJADZĒTU izlasīt maksimāli daudz vecākiem, lai ģimenes locekļi nebūtu tik (atvainojos) akli kā Edvarda gadījumā. Jo, laicīgi pamanītas bērnu problēmas ir tik ļoti, ļoti svarīgas.
Katrā ziņā, ja Tu vēl prāto vai LASĪT, jautājums ir nevis VAI, bet, KAD lasīt. Protams, cilvēkiem, kuri ļoti mīl kaķus varētu būt sarežģīti, bet, neņem galvā tās šausmas, kas stāstā saistītas ar pūkaiņiem un TURPINI LASĪT. Jo, tas var noderēt Tev, var noderēt nākotnē Taviem bērniem.
Noteikti ieguvu ļoti daudz vērtīga pati priekš sevis, un manuprāt, šī nav arīdzan tā grāmata, ko VIENKĀRŠI lasīt no vāka līdz vākam. Šī ir Grāmata, ko vajag ik pa laikam aizvērt, lai apdomātu un noteikti ar kādu pārrunāt. It sevišķi, ja to lasa pusaudži.
Bet, šī viennozīmīgi ir viena no tām grāmatām, kurai jābūt OBLIGĀTĀS LITERATŪRAS sarakstos. To vienkārši VAJAG.
Un arī es šo grāmatu ļoti, ļoti ilgi liku savā prātā pa plauktiņiem, tamdēļ man jāatvainojas Kārlim, ka atsauksme bij' jāgaida salīdzinoši ilgāk.
Bet, vēlreiz PALDIES ❤️
9/10 viens mīnusiņš par kaķiem. Mana sirds lūza. 🙈
#sadarbība #dēlēns #kārlisprovejs #thankful #latviešilasa #read #teenproblems #latvianwriter #ieskatsgrāmatuplauktā #book #bookshelf #mentalhealthsupport
Kārlis Provejs - Dēlēns. Meli, draugi & idioti.
Pirmkārt, paldies autoram par uzticēšanos un šo grāmatu. 🔥
Šis stāsts nav vienkārši stāsts. Šis ir stāsts no, kura paliek riebīga sajūta pakrūtē un vairākas reizes radās vēlēšanās grāmatu aizvērt, jo VISA šķita par daudz, bet, ja izdodas pārkāpt daudzajiem kamoliem kaklā tad nonākot pie grāmatas beigām - paliek tāda pabeigtības sajūta un sajūta, ka šo grāmatu VAJADZĒJA izlasīt.
Lai gan esmu pāraugusi sarežģīto pusaudžu vecumu jau sen man šķita bezgala svarīgi, ka autors runā par šo dzīves posmu, kas noteikti nav vienkāršs un viegls.
"Dēlēns" man viennozīmīgi palīdzēja vēl vairāk saprast savus vecākus, kuriem noteikti nebija viegli arī mani pusaudzes gadi. Godīgi - es biju viens draņķīgs pusaugu skuķis.
Un tāpēc vēl jo vairāk es varu sacīt, ka šo grāmatu VAJADZĒTU izlasīt maksimāli daudz pusaudžiem, kuri iespējams šobrīd iet, kam līdzīgam cauri kā gāja grāmatas varoņi. Šo grāmatu VAJADZĒTU izlasīt maksimāli daudz vecākiem, lai ģimenes locekļi nebūtu tik (atvainojos) akli kā Edvarda gadījumā. Jo, laicīgi pamanītas bērnu problēmas ir tik ļoti, ļoti svarīgas.
Katrā ziņā, ja Tu vēl prāto vai LASĪT, jautājums ir nevis VAI, bet, KAD lasīt. Protams, cilvēkiem, kuri ļoti mīl kaķus varētu būt sarežģīti, bet, neņem galvā tās šausmas, kas stāstā saistītas ar pūkaiņiem un TURPINI LASĪT. Jo, tas var noderēt Tev, var noderēt nākotnē Taviem bērniem.
Noteikti ieguvu ļoti daudz vērtīga pati priekš sevis, un manuprāt, šī nav arīdzan tā grāmata, ko VIENKĀRŠI lasīt no vāka līdz vākam. Šī ir Grāmata, ko vajag ik pa laikam aizvērt, lai apdomātu un noteikti ar kādu pārrunāt. It sevišķi, ja to lasa pusaudži.
Bet, šī viennozīmīgi ir viena no tām grāmatām, kurai jābūt OBLIGĀTĀS LITERATŪRAS sarakstos. To vienkārši VAJAG.
Un arī es šo grāmatu ļoti, ļoti ilgi liku savā prātā pa plauktiņiem, tamdēļ man jāatvainojas Kārlim, ka atsauksme bij' jāgaida salīdzinoši ilgāk.
Bet, vēlreiz PALDIES ❤️
9/10 viens mīnusiņš par kaķiem. Mana sirds lūza. 🙈
#sadarbība #dēlēns #kārlisprovejs #thankful #latviešilasa #read #teenproblems #latvianwriter #ieskatsgrāmatuplauktā #book #bookshelf #mentalhealthsupport
February 9, 2025
"Izbiedēti cilvēki nespēj noturēt savas maskas."
Edvardam ir vien 6 gadi, kad viņš sāk klaiņot tālu prom no mājām. Spējat iedomāties 6gadnieku, kurš pats iet uz dārziņu, bet dārziņam mērķtiecīgi aiziet garām, lai dotos klaiņot pa pamestām ēkām un metāllūžņu izgāztuvēm? Neviens nemeklē un nesatraucas, kur tas bērns ir. Tā tikai šķiet, ka Edvards dzīvo pilnvērtīgā ģimenē ar abiem vecākiem un vecāko brāli. Šajā ģimenē Edvardu neviens nepazīst.
Klaja vecāku vienaldzība, kuriem ir pilnas kabatas personīgo problēmu, nav ne laika, ne intereses pievērst uzmanību mazajam Edvardam, kurš tik ļoti ilgojas pēc mammas mīļuma un glāsta, bet tā vietā pa reizei tiek noslānīts ar suņa pavadu.
Edvardam ir tieksme būt vardarbīgam pret dzīvniekiem, jau tik ļoti agrā vecumā cigaretes un alkohols ir ikdiena, citu sodīšana un atriebības alkas - tas viss ir tikai vecāku vienaldzības augļi.
Edvards ļoti labi apzinājās savus netikumus. Brīžiem pašam no sevis un savām domām bija bail. Viņš nesaprata, kāpēc ir tāds. Pats par sevi domāja, ka ir sīks draņķis, kurš ikreiz atsauksies sūdu taisīšanā, un, ja nebūs kam atsaukties, aizrautīgi vārīs tos viens pats. Draugi nāca un gāja, bet līdzīgu domubiedru nebija mazums.
Gadiem Edvardu vajā uzmācīgas domas, milzīga vēlēšanās postīt, dedzināt un atriebties, kā rezultātā sekoja kaitnieciskas un destruktīvas nodarbes. Taču līdz pat grāmatas beigām mani nepameta doma un cerība, ka Edvards tomēr atradīs ceļu ārā no šī purva.
Ar Edvardu esam gandrīz vienaudži. 90.tie nebija viegli gadi ne pieaugušajiem, ne tā laika bērniem. Brīnums, ka vispār izdzīvojām!
Šī grāmata ir absolūti lieliska! Izcils darbs, kas atspoguļo 90.to gadu reālo bērnu dzīvi. Te ir atklāti tik daudzi noslēpumi, par kuriem vecāki pat nenojauta. Bija ļoti interesanti lasīt!
Liels kompliments no manis par tīru darbu! Es neatradu nevienu drukas kļūdu!
Vienīgi - tās bija "Motopeles no Marsa" nevis mikipeles. Mana mīļākā multenīte.
Un dziesmu izlase - perfekta!
Edvardam ir vien 6 gadi, kad viņš sāk klaiņot tālu prom no mājām. Spējat iedomāties 6gadnieku, kurš pats iet uz dārziņu, bet dārziņam mērķtiecīgi aiziet garām, lai dotos klaiņot pa pamestām ēkām un metāllūžņu izgāztuvēm? Neviens nemeklē un nesatraucas, kur tas bērns ir. Tā tikai šķiet, ka Edvards dzīvo pilnvērtīgā ģimenē ar abiem vecākiem un vecāko brāli. Šajā ģimenē Edvardu neviens nepazīst.
Klaja vecāku vienaldzība, kuriem ir pilnas kabatas personīgo problēmu, nav ne laika, ne intereses pievērst uzmanību mazajam Edvardam, kurš tik ļoti ilgojas pēc mammas mīļuma un glāsta, bet tā vietā pa reizei tiek noslānīts ar suņa pavadu.
Edvardam ir tieksme būt vardarbīgam pret dzīvniekiem, jau tik ļoti agrā vecumā cigaretes un alkohols ir ikdiena, citu sodīšana un atriebības alkas - tas viss ir tikai vecāku vienaldzības augļi.
Edvards ļoti labi apzinājās savus netikumus. Brīžiem pašam no sevis un savām domām bija bail. Viņš nesaprata, kāpēc ir tāds. Pats par sevi domāja, ka ir sīks draņķis, kurš ikreiz atsauksies sūdu taisīšanā, un, ja nebūs kam atsaukties, aizrautīgi vārīs tos viens pats. Draugi nāca un gāja, bet līdzīgu domubiedru nebija mazums.
Gadiem Edvardu vajā uzmācīgas domas, milzīga vēlēšanās postīt, dedzināt un atriebties, kā rezultātā sekoja kaitnieciskas un destruktīvas nodarbes. Taču līdz pat grāmatas beigām mani nepameta doma un cerība, ka Edvards tomēr atradīs ceļu ārā no šī purva.
Ar Edvardu esam gandrīz vienaudži. 90.tie nebija viegli gadi ne pieaugušajiem, ne tā laika bērniem. Brīnums, ka vispār izdzīvojām!
Šī grāmata ir absolūti lieliska! Izcils darbs, kas atspoguļo 90.to gadu reālo bērnu dzīvi. Te ir atklāti tik daudzi noslēpumi, par kuriem vecāki pat nenojauta. Bija ļoti interesanti lasīt!
Liels kompliments no manis par tīru darbu! Es neatradu nevienu drukas kļūdu!
Vienīgi - tās bija "Motopeles no Marsa" nevis mikipeles. Mana mīļākā multenīte.
Un dziesmu izlase - perfekta!
January 27, 2025
Ļoti aizkustinoša grāmata. Lika just līdzi mazajam Edvardam, brīžiem bija sajūta itkā pati atrastos līdzās grāmatas varonim. Viennozīmīgi arī ļoti skumjš stāsts par bērnības traumām, to, kas notiek ar bērnu, kas atstāts novārtā, kā arī lielisks pierādījums, ka viens nepareizs solis var novest pie kā ļoti liela un smaga.
Iesaku šo izlasīt ikvienam, taču cilvēkiem ar vājiem nerviem varbūt arī labāk nelasīt..
Daudz raudāju, ik pa brīdim pasmējos, reizēm saspringumā lasīju, lai uzzinātu, ko puika sastrādās šoreiz, un ak kā man patīk beigas, izņemot, protams, pēdējos teikumus par Tēvu.. bet man prieks, ka te tiek pierādīts, ka nekad nav par vēlu atrast sevi.
Lai arī autors raksta, ka vietas un cilvēki ir izdomāti, es tomēr lieliski iztēlojos Jēkabpili, kaut vai neesmu piedzīvojusi neko līdz piedzimu, (kas arī nav rādītājs, jo pirmos dzīves gadus Jēkabpilī neatminos). Bet te stabili jau atkal ar ģimeni pārvācos pirms gandrīz 8 gadiem un varu teikt droši-Moto festivāla konteksts uz saliņas ir palicis ļoti līdzīgs, un visas aprakstītās vietas, īpaši dzelceļu, bebrus un citas vietas varēju lieliski iztēloties. Tas piešķīra lielisku odziņu.
Paldies autoram par tik spēcīgu grāmatu, kas aizķēra līdz sirds dziļumiem.
Iesaku šo izlasīt ikvienam, taču cilvēkiem ar vājiem nerviem varbūt arī labāk nelasīt..
Daudz raudāju, ik pa brīdim pasmējos, reizēm saspringumā lasīju, lai uzzinātu, ko puika sastrādās šoreiz, un ak kā man patīk beigas, izņemot, protams, pēdējos teikumus par Tēvu.. bet man prieks, ka te tiek pierādīts, ka nekad nav par vēlu atrast sevi.
Lai arī autors raksta, ka vietas un cilvēki ir izdomāti, es tomēr lieliski iztēlojos Jēkabpili, kaut vai neesmu piedzīvojusi neko līdz piedzimu, (kas arī nav rādītājs, jo pirmos dzīves gadus Jēkabpilī neatminos). Bet te stabili jau atkal ar ģimeni pārvācos pirms gandrīz 8 gadiem un varu teikt droši-Moto festivāla konteksts uz saliņas ir palicis ļoti līdzīgs, un visas aprakstītās vietas, īpaši dzelceļu, bebrus un citas vietas varēju lieliski iztēloties. Tas piešķīra lielisku odziņu.
Paldies autoram par tik spēcīgu grāmatu, kas aizķēra līdz sirds dziļumiem.
July 10, 2025
📌 Wow! Autora debijas romāns. Dziļi psiholoģiska un emocionāli smaga grāmata. Tajā caur Edvarda skatpunktu atklāta zēna ārējā puse — jautrs un klases klauns, bet iekšēji – pilns tumsas, trauksmes un neizdziedētām sāpēm. Nepatīkama pieredze četru gadu vecumā atstāja uz Edvardu dziļu traumu, kas vēlāk pārtapa postošā vēlēšanās sāpināt, atriebties un izdarīt noziedzīgus nodarījumus, par kuriem cietumā mēdz nonākt pat pieaugušie.
⚠️ Iekļauta arī cietsirdība pret dzīvniekiem - tāpēc pirms lasi, iepazīsties ar TW!
📌 Ļoti patika, cik niansēti un autentiski aprakstītas Edvarda domas un pieredze, sākot jau no bērna vecuma līdz pusaudža gadiem. Skaidri varēja just, kā domas ar laiku kļūst nopietnākas, tumšākas un detalizētākas: bērnībā viss šķiet rotaļīgi un nenopietni, bet pusaudža gados pieaug pārdzīvojumi, spriedze un arī ļaunums. Ja liekas, ka gan jau viņš pieaugs un viss paliks labāk, tad nē. Šķiet, ka katra grāmatas nodaļa bija arvien trakāka un trakāka.
📌 Tomēr grāmata šķita krietni par garu. Uz beigām bija par daudz detaļas.
Šī grāmata noteikti nav viegla lasāmviela, bet tāda, kas ilgi paliek prātā. Arī grāmatas noformējums 10/10. Pilnīgi iedomājos šo grāmatu arī ekranizētu. IESAKU!
⚠️ Iekļauta arī cietsirdība pret dzīvniekiem - tāpēc pirms lasi, iepazīsties ar TW!
📌 Ļoti patika, cik niansēti un autentiski aprakstītas Edvarda domas un pieredze, sākot jau no bērna vecuma līdz pusaudža gadiem. Skaidri varēja just, kā domas ar laiku kļūst nopietnākas, tumšākas un detalizētākas: bērnībā viss šķiet rotaļīgi un nenopietni, bet pusaudža gados pieaug pārdzīvojumi, spriedze un arī ļaunums. Ja liekas, ka gan jau viņš pieaugs un viss paliks labāk, tad nē. Šķiet, ka katra grāmatas nodaļa bija arvien trakāka un trakāka.
📌 Tomēr grāmata šķita krietni par garu. Uz beigām bija par daudz detaļas.
Šī grāmata noteikti nav viegla lasāmviela, bet tāda, kas ilgi paliek prātā. Arī grāmatas noformējums 10/10. Pilnīgi iedomājos šo grāmatu arī ekranizētu. IESAKU!
November 29, 2024
Noteikti iesaku izlasīt! Šī grāmata ir ne tikai izcila, bet LIELISKA! Nevienu neatstās vienaldzīgu! Daudziem būs par ko aizdomāties - cik mēs vispār klausāmies savos bērnos, cik sadzirdam un viņus izprotam, kas patiesībā slēpjas mazajā galviņā un kam ir jānotiek, lai mazais cilvēkbērns no briesmonīša kļūtu par iejūtīgu sabiedrības locekli.
Displaying 1 - 13 of 13 reviews