Latvijas Rakstnieku savienība laidusi klajā devīto grāmatu sērijā "Jaunā klasika" – igauņu rakstnieka Baltijas Asamblejas balvas laureāta Pētera Sautera (Peeter Sauter) romānu "Neliec mani mierā. A love story".
"Jaunās klasikas" tapšanā iesaistīti labākie Latvijas tulkotāji un grāmatu mākslinieki. Visas sērijas un arī konkrētā izdevuma dizainu radījis Aleksejs Muraško. Romānu no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Īpaši šim izdevumam priekšvārdu rakstījusi pazīstamā igauņu dzejniece un rakstniece Mārja Kangro, kuras dokumentālo romānu "Stikla bērns" latviski publicējis Jāņa Rozes apgāds.
Sērijā izdotā Baltijas Asamblejas balvas laureātu proza nebeidz pārsteigt ar savu daudzveidību. Pēc Jāna Kaplinska, Lēlo Tungalas un Donalda Kajoka darbu tulkojumiem šķiet – tas nevar būt, tomēr Pētera Sautera romānam ir visas iespējas kļūt par vēl pieprasītāku un apspriestāku lasāmvielu, par ko liecina lielā publikas interese un dzīvā reakcija par šī teksta fragmentu lasījumiem festivālā "Prozas lasījumi".
Mārja Kangro raksta: "Par ko tad stāsta "Neliec mani mierā"? Īsumā: par alkoholu mīloša pusmūža rakstnieka samierināšanos ar pasauli, līdzcilvēkiem un sevi. Darbība notiek Igaunijas Rakstnieku savienībai piederošajai tā sauktajā "nabaga rakstnieku namā" netālu no Tallinas centra. Tā ir brūna divstāvu koka māja, kurā ļoti lēti tiek izīrēti dzīvokļi tiem savienības biedriem, kuriem ir problēmas ar apdzīvojamo platību."
"Dzejnieces teiktajam jāpiebilst – romāna apakšvirsrakstā ir teikts "a love story", tāpēc pārsteigumu šajā darbā netrūks," sola izdevēji.
Jāatzīst, ka man pret pusmūža alkoholiķiem, kas cierē uz jaunākām dāmām, ir diezgan nīgra attieksme, tādēļ (diezgan likumsakarīgi) pret galveno varoni nespēju lolot siltas jūtas. Ja nu vienīgi tādu kā atbaidošu līdzjūtību. Vienmuļa, bet labi uzrakstīta, izcili iztulkota dzīve, bet manis pēc tā varēja būt arī uz pusi īsāka.
Man patika gan stāstījuma modalitāte un intonācija, gan Sautera slavenā "horizontālā dramaturģija", kura tomēr kaut kur aizveda. Neskaidras attiecības palika ar galveno varoni, apzinātu lūzeri iedzērāju, manai paaudzei tik labi pazīstamu, un tomēr likās kaut kā... so yesterday.