Jāatzīst, ka man pret pusmūža alkoholiķiem, kas cierē uz jaunākām dāmām, ir diezgan nīgra attieksme, tādēļ (diezgan likumsakarīgi) pret galveno varoni nespēju lolot siltas jūtas. Ja nu vienīgi tādu kā atbaidošu līdzjūtību. Vienmuļa, bet labi uzrakstīta, izcili iztulkota dzīve, bet manis pēc tā varēja būt arī uz pusi īsāka.