Pūt, vējiņi!

by Rainis

Tautas dziesma piecos cēlienos. Irēnas Žgutas foto. "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,/Aizdzen mani Kurzemē..." Viena no skaistākajām un aizkustinošākajām izcilā latviešu dzejnieka Raiņa lugām, pēc kuras uzņemta arī tāda paša nosaukuma spēlfilma, paredzēta lasīšanai vidusskolēniem, kas literatūru apgūst pēc Apgāda Zvaigzne ABC izdotā mācību komplekta 10.–12. klasei. Taču luga noteikti iepriecinās ikvienu, kas vēlas tuvāk iepazīties ar Raiņa daiļradi vai vienkārši baudīt labu literatūru.

Genres: Classics, Plays, Read For School, Drama

184 pages, Hardcover

First published January 1, 1905

About the author

Rainis (the pseudonym of Jānis Pliekšāns) was a Latvian poet, playwright, translator, and politician. Rainis' works include the classic plays Uguns un nakts (Fire and Night, 1905) and Indulis un Ārija (Indulis and Ārija, 1911), and a highly regarded translation of Goethe's Faust. His works had a profound influence on the literary Latvian language, and the ethnic symbolism he employed in his major works has been central to Latvian nationalism.

Reviews

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Pienācis tas laiks dzīvē, kad nez no kurienes rodas vēlme pārlasīt Raini, kad simbolu slāņojums atdzīvojas un Ulda un Baibas pārgalvības un bailīguma dialektika iegūst teju valstisku mērogu un kad individuālās drāmās atklājas vispārcilvēcīgais, jo gan Uldis, gan Zane, gan Baiba, gan Gatiņš visvairāk vēlas to, ko nevar iegūt. Vēl var aizdomāties par to, ka šķietami absurdie bildināšanas rituāli atspoguļo kādu kosmisku lietu kārtību, ka ceļā uz vēlamo jāpārvar pārbaudījumi un jāpierāda sev un citiem, ka esi cienīgs nonākt nākamajā attīstības stadijā un no puiša vai meitas kļūt par vīru vai sievu.

"Šķērsu zvaigznes debesīs,
Šķērsu saknes pa ceļiem,
Kas tās visas saskaitījis,
Tas lai mani bildina."

Atliek cerēt, ka visas sabiedrības attīstības spriālē esam kvalitatīvi labākā lokā, kad vardarbība ("Ko tu smej vārgo kropli / Bāris bāri iežēloja") un svešas gribas uzspiešana nav tik ikdienišķa un normalizēta.

Raiņa "Pūt, vējiņi!" ir blīvs, piesātināts, intensīvs un arī smeldzīgs teksts, ko var lasīt visdažādākajos līmeņos atkarībā no personīgās vajadzības un intereses. Un visi būs pareizi. Galvenais - lasīt.

Kā daudziem, lugas lasīšanu galvā pavada Imanta Kalniņa mūzika un ainas no 1973.gada Rīgas Kinostudijas filmas. Pirmo reizi to redzēju ļoooti agrā bērnībā, Gatiņa liktenis atstāja neizdzēšamu traumu, raudāju aizgūtnēm.

[Marta · Rating 2 out of 5]

Riebīgi, kā sievieti visi apstākļi var spiest pakļauties varmākam. Ar rūgtumu lasīju par to, kā māte, viņas meitas un nez kādas kaimiņienes spēj tik nežēlīgi pļāpāt, apsmiet un nicināt meiteni, kura neko nav nevienam nodarījusi. Aplams priekšstats par godu, tikumību; godīgie laikam skaitās tie, kas runā nedomājot, nesaprotot un nejūtot.
Iespējams, skaistā dziesma nu man būs pabojāta.

[katrīna liepniece · Rating 4 out of 5]

ir taču jāizlasa pirms iet uz teātri

[Dznaja!!! · Rating 5 out of 5]

this is one book i wanted to read and ended up having to read and watch the movie for latvian literature, it was genuinely amazing, the way Rainis writes leaves me in awe, he was way ahead of his time, judging latvian common issues, alcoholism and aggression. we as a nation all admit that we are not the fairer people, we know we’re fucked up with our issues and habits, our culture even. this book shows that not only the men can be condescending, but even the pagan ladies who curse under strong emotions.

[Marta · Rating 4 out of 5]

Lai gan iepriekš biju redzējusi filmu un izrādi, iespējams, tieši tas palīdzēja vieglāk uztvert šo tekstu. Interesanti par agrāku laiku mīlestību, kas tagad ir ierasta lieta.

[Linda Vismane · Rating 3 out of 5]

Protams, beigas traģiskas. Kā vienmēr vilšanās cilvēkos un skumjas par to, cik gan akli un egoistiski tie mēdz būt.
Mīlu nevar ņemt, tikai dot.

[Viktorija Nesterova · Rating 3 out of 5]

Uldis
Barba, Zanes māsīca un bārenīte
Zane
Anda, Zanes māsa
Māte
Didzis
Orta
Ciepa
Gatiņš

Uldis un Dzidzis ir atbarukuši precēt meitas. Didzim ir atvēlēta saimnieces meita Anda, savukārt Uldim - Zane. Atbraucot, Uldis iemīl bārenīti Barbu, kurai patīk nabadziņš vājais Gatiņš. Barba nevēlas braukt ar Uldi, tomēr tas ir netlaidīgs. Viņš atstumj Zani un dzied par Barbu, Uldis vēlas tikai viņu. Saimniece ar meitām nostājas pret Barbu, domājot, ka viņa tīšām ir valdzinājusi Uldi. Vakarā Barba atnāk Daugavas krastā pie Zanes un saka, lai tā ņemot Uldi. Zane priecīga aizskrien. Tad atnāk Uldis un sāk spiest Barbu kāpt laivā un braukt prom. Uz Barbas kliedzieniem atskrien Guntiņš, bet Uldis nogāž viņu (Guntiņš paliek gulēt bez samaņas). Atnāk visi pārējie, redz notiekošo. Barba ir bezizejas situācijā un kāpj laivā, bet tikko atpeldot no krasta ielec Daugavā un nomirst.
Šī tautas dziesma piecos cēlienos man ne ļoti patika, tomēr beigās izraisīja manī kaut kādas jūtas. Šī luga ļoti labi atspoguļo bezizejas stāvokli un vēlmi palikt uzticamai sev līdz beigām. No Ulda puses var redzēt neatlaidību, jo pat ņemot Barbas līķi saka: “Ejat nost! Viņa mana. Baibiņ, manu bailenīti, Tu jau manim neaizbēgsi! Tevi turu, tevi nesu.” Barbai bija bail no Ulda, un beigās viņš viņu arī noveda Daugavas tumšajās dzelmēs. Šis ir kārtējais traģiskais stāts par mīlu, kurai nav lemts piepildīties. Manuprāt, piektā cēliena beigās tumšā upes dzelmē iegrimst visi klātesošie.


Uldis. “Es uz vietas nokritīšu,
Es sev ceļus pārcirtīšu,
Es sev bedri izplēsīšu,
Tev būs nākt - bedrē krist!”
Dzidzis. “Sievu ņemt, upē lēkt:
Alga viena - neziņā!”
Uldis. “Vai tu, maigu vēsmenīti!
Man gar vaigu galiņiem
Vēla bite aizlaidās,
Spārniem vēsmu vēdināja.”

[Dagnija Lace-Ate · Rating 3 out of 5]

Visu saprotu, bet... labi, ka šodien vairs nav pieņemami sievieti kā lietu ņemt vai atstāt - "kas ir mans, to es ņemšu". Ja godīgi, maita tas Uldis, patmīlīgs un citu jūtas necienošs. Bet visas sieviešu plejāde - sevi necienošas, viena otru un pašas sevi mocīdamas mokās. Neatstāj sajūta, ka dižas autors sievietes neciena.
Es gribētu zināt, kā šo stāstu risinātu Aspazija...