What do you think?
Rate this book
Mūžīgi Olijs
Olijs ir dvēseļu Sargs. Ar degsmi viņš nododas savai misijai un palīdz cilvēkiem iet pa izvēlēto dzīves ceļu. Negaidīti Olijs saņem piedāvājumu doties uz Zemi, taču viņam ir maz laika un vairāki noslēpumi…
Mariannas dzīve nonākusi strupceļā – mīklainos apstākļos bojā gājis sievietes dvīņubrālis. Policija apgalvo, ka tā bijusi pašnāvība, taču Marianna tam netic un slīgst skumjās, līdz viņas darbavietā parādās jauns kolēģis…
Kas ir šis kaitinošais, taču simpātiskais vīrietis, un kādēļ viņš neatkāpjas no Mariannas ne soli?
“Stāsts par mīlestību, kurā viss ir iespējams. Par likteni, kurš ir nepielūdzams, un mūžību. Grāmata, kura aizkustinās, pārsteigs un liks dzīvot līdzi.” Krista Leškēviča, grāmatu blogere
Mariannas dzīve nonākusi strupceļā – mīklainos apstākļos bojā gājis sievietes dvīņubrālis. Policija apgalvo, ka tā bijusi pašnāvība, taču Marianna tam netic un slīgst skumjās, līdz viņas darbavietā parādās jauns kolēģis…
Kas ir šis kaitinošais, taču simpātiskais vīrietis, un kādēļ viņš neatkāpjas no Mariannas ne soli?
“Stāsts par mīlestību, kurā viss ir iespējams. Par likteni, kurš ir nepielūdzams, un mūžību. Grāmata, kura aizkustinās, pārsteigs un liks dzīvot līdzi.” Krista Leškēviča, grāmatu blogere
401 pages, Hardcover
Published December 15, 2024
84 people want to read
About the author
Zane Krēsliņa
7 books30 followersZane Krēsliņa, dzimusi Latvijā, Rīgā. Augstāko izglītību ieguvusi Rīgas Stradiņa universitātē, veselības sporta specialitātē, un strādājusi kā trenere kopš 2014. gada.
Rakstniecības gaitas sākusi 2018. gadā.
Beigusi Literāro akadēmiju, prozas grupu, Ievas Melgalves vadībā 2022. gadā, paralēli strādājot pie debijas romāna.
Atpazīstamu guvusi ar pirmo grāmatu par apzinātu ēšanu "Ēd un baudi" (2021), kurā stāsta par to, kā salīgt mieru ar ēdienu un ķermeni. Agrā jaunībā cīnījusies ar traucētu ēšanu, autore uzskata, ka salīgt mieru ar ēdienu var būt pagrieziena punkts dzīvei.
Pēc diviem gadiem klajā nācis viņas debijas romāns "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!" (2023) Iedvesmu autore tam guvusi Francijā un pati atzīst, ka harmonijas un laimes meklējumi arī viņas dzīvē ir bijuši klātesoši visu dzīvi.
2024. gadā izdota grāmata "Saki man, ka esmu tieva".
2024. gada nogalē romāns, Mūžīgi Olijs".
2025. gadā iznākusi grāmata "Espreso, kruasānu un galdiņu trijiem".
Daļa rakstu meklējami arī www.kreslinazane.lv
Rakstniecības gaitas sākusi 2018. gadā.
Beigusi Literāro akadēmiju, prozas grupu, Ievas Melgalves vadībā 2022. gadā, paralēli strādājot pie debijas romāna.
Atpazīstamu guvusi ar pirmo grāmatu par apzinātu ēšanu "Ēd un baudi" (2021), kurā stāsta par to, kā salīgt mieru ar ēdienu un ķermeni. Agrā jaunībā cīnījusies ar traucētu ēšanu, autore uzskata, ka salīgt mieru ar ēdienu var būt pagrieziena punkts dzīvei.
Pēc diviem gadiem klajā nācis viņas debijas romāns "Man, lūdzu, espreso, kruasānu un laimīgu dzīvi!" (2023) Iedvesmu autore tam guvusi Francijā un pati atzīst, ka harmonijas un laimes meklējumi arī viņas dzīvē ir bijuši klātesoši visu dzīvi.
2024. gadā izdota grāmata "Saki man, ka esmu tieva".
2024. gada nogalē romāns, Mūžīgi Olijs".
2025. gadā iznākusi grāmata "Espreso, kruasānu un galdiņu trijiem".
Daļa rakstu meklējami arī www.kreslinazane.lv
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 27 of 27 reviews
January 6, 2025
Mana pirmā šī gada grāmata un dāvana pašai sev Ziemassvētkos.
Neskatoties uz smagajām tēmām, grāmata rada viegluma sajūtu un ātri lasās. Priecājos, ka arī latviešu autoriem ir tādas grāmatas! Un cik saprotu, gaidāms turpinājums…
Neskatoties uz smagajām tēmām, grāmata rada viegluma sajūtu un ātri lasās. Priecājos, ka arī latviešu autoriem ir tādas grāmatas! Un cik saprotu, gaidāms turpinājums…
November 19, 2024
Netipiski, sirsnīgi un sirdi plosoši. Zane ir uzbūrusi pasauli, kas veras plašāk par mūsu ikdienas skatījumu, un tomēr cilvēciskās likstas un sāpes pārvērš dziedinošā vēstījumā. Oliju nevar neiemīlēt, viņš ir mūsu katru mazas daļas atspoguļojums, un novēlu katram vajadzīgā brīdī sastapt pašiem savu Oliju.
February 6, 2025
Vai tici, ka mūs sargā kāds Augstāks spēks?
Olijs ir viens no dvēseļu sargiem, kuru uzdevums ir pasargāt cilvēkus un pieskatīt, lai viņi nenovirzās no sev paredzētā ceļa. Uzdevums nav viegls, jo ne vienmēr visus var nosargāt, it īpaši, ja paši to nevēlas. Starp viņa uzraudzībā esošajām dvēselēm ir arī Marianna un viņas ģimene. Pēc sava dvīņu brāļa pēkšņās nāves, jaunā sieviete slīgst alkohola atkarībā, ir bēdu sagrauzta un ir pazaudējusi pavedienu savai dzīvei, slīgstot aizvien dziļāk purvā. Lai glābtu Mariannu, Olijs tiek nosūtīts uz Zemi, pašam neapjaušot šī lēmuma sekas.
Uzburot šo stāstu par Oliju un Mariannu, autorei izdevies pieskarties ne tikai tādām sensitīvām tēmām kā reinkarnācija un dvēseļu pasaule, bet arī izgaismot mūsdienu sabiedrības aktuālās problēmas, tostarp alkohola atkarība un depresija.
Ak, Olij! Šis bija aizkustinoši, skumji un sirsnīgi!
Dziļš un emocionāls stāsts, kas atklāj mīlestības spēku, zaudējumus, dzīves pārbaudījumu un liek noticēt, cik šeit uz Zemes patiesībā ir labi, tikai jāmāk pieņemt, samierināties un ieraudzīt. Šķiet, autore tik daudz ir gribējusi mums pateikt! Mēs esam cilvēki un varam kļūdīties, mācīties no tā un piedot sev. Reizēm tikai ir vajadzīgs kāds neliels “spēriens” no malas, lai saņemtos. Un vai tas ir “Olijs” vai kāds cits – nav svarīgi! Līdzāsbūšana un palīdzības pieņemšana. Tas reizēm ir tik svarīgi un dod spēku “izdzert savu skumju krāteri”, ja tāds izveidojies.
Grāmata lika ne tikai filizofiskā līmenī aizdomāties, bet ieveda dziļās pārdomās par to, kas notiek tepat “lejā” – uz Zemes.
Man ļoti patika.
“Tikai viena viela nebija ieliekama nevienā burciņā. Virs tās nevarēja aizvērt vāku, to nevarēja izskaidrot. Tā bija mīlestība, kura uzplaukusi, atļauju neprasot.” /284.lpp./
“Tu neesi briesmīgs cilvēks. Tu esi cilvēks.” /383.lpp./
Olijs ir viens no dvēseļu sargiem, kuru uzdevums ir pasargāt cilvēkus un pieskatīt, lai viņi nenovirzās no sev paredzētā ceļa. Uzdevums nav viegls, jo ne vienmēr visus var nosargāt, it īpaši, ja paši to nevēlas. Starp viņa uzraudzībā esošajām dvēselēm ir arī Marianna un viņas ģimene. Pēc sava dvīņu brāļa pēkšņās nāves, jaunā sieviete slīgst alkohola atkarībā, ir bēdu sagrauzta un ir pazaudējusi pavedienu savai dzīvei, slīgstot aizvien dziļāk purvā. Lai glābtu Mariannu, Olijs tiek nosūtīts uz Zemi, pašam neapjaušot šī lēmuma sekas.
Uzburot šo stāstu par Oliju un Mariannu, autorei izdevies pieskarties ne tikai tādām sensitīvām tēmām kā reinkarnācija un dvēseļu pasaule, bet arī izgaismot mūsdienu sabiedrības aktuālās problēmas, tostarp alkohola atkarība un depresija.
Ak, Olij! Šis bija aizkustinoši, skumji un sirsnīgi!
Dziļš un emocionāls stāsts, kas atklāj mīlestības spēku, zaudējumus, dzīves pārbaudījumu un liek noticēt, cik šeit uz Zemes patiesībā ir labi, tikai jāmāk pieņemt, samierināties un ieraudzīt. Šķiet, autore tik daudz ir gribējusi mums pateikt! Mēs esam cilvēki un varam kļūdīties, mācīties no tā un piedot sev. Reizēm tikai ir vajadzīgs kāds neliels “spēriens” no malas, lai saņemtos. Un vai tas ir “Olijs” vai kāds cits – nav svarīgi! Līdzāsbūšana un palīdzības pieņemšana. Tas reizēm ir tik svarīgi un dod spēku “izdzert savu skumju krāteri”, ja tāds izveidojies.
Grāmata lika ne tikai filizofiskā līmenī aizdomāties, bet ieveda dziļās pārdomās par to, kas notiek tepat “lejā” – uz Zemes.
Man ļoti patika.
“Tikai viena viela nebija ieliekama nevienā burciņā. Virs tās nevarēja aizvērt vāku, to nevarēja izskaidrot. Tā bija mīlestība, kura uzplaukusi, atļauju neprasot.” /284.lpp./
“Tu neesi briesmīgs cilvēks. Tu esi cilvēks.” /383.lpp./
January 4, 2025
Varētu atzīties, ka šī man būs, pagaidām, mīļākā Zanes Krēsliņas grāmata. Lieliski izdevies fantāziju(?) romāns. Apēdu, nevis izlasīju. Un ak jel, kā es gaidu turpinājumu...
February 4, 2025
Ak, Olij...
Tas bija kā izdzīvot dzīvi. Kā nolaisties dziļā bedrē, noticēt gaismai un piecelties... Noticēt...
Šī bija mana pirmā šīs autores grāmata un man jāpiekrīt kādā atsauksmē izlasītajam: "Latvijas Zanes prot rakstīt" :) Man ļoti patika. Tik ļoti patika, ka pie atsauksmes rakstīšanas esmu pieķērusies teju līdz aizvēru vāku...tā patika, ka mana sirds paātrināti sitās vēl joprojām un emociju gamma un sajūtas, kas maisās pa galvu, dvēseli un sirdi ir visādas (ehh, pat nemāku noformulēties :) ). Tas ir apbrīnojami, kā autore tik gaišā grāmatā, kas ir nepārprotama mīlestības vēstnese, prata tik dziļi pieskarties tik smagām un nopietnām tēmām. Brīnišķīgi!
Šobrīd ir grūti atrast vārdus...ir tikai sajūtas. Un ir aizmirsies pilnīgi viss, kas varbūt grāmatas sākumā nedaudz pat kaitināja - tā milzīgā labestība un pārpasaulīgais miers un Olija naivums. Tā visa vairs nav. Ir tikai emocijas. Un es ticu, patiesi ticu, ka katram no mums ir Sargs, ka katram no mums ir kāds, kas sargā...ik mirkli!
"Tie strīdi taču ir absolūti neproduktīvi, bet cilvēki nevēlas to saprast. Viņi strīdas par visu, it kā būtu mūžīgi."
"Olijs bija novērojis, cik nelabprāt cilvēki atveras palīdzībai. Sarežģīti bija strādāt pat ar tiem, kuri ticēja Augstākiem spēkiem, jo viņi nereti domāja, ka tos var glābt kāds no augšas, nesaprotot, ka palīdzība nāk ne jau tikai brīnumu, bet arī cilvēku veidolā. Cilvēki bija radīti, lai sadarbotos, taču arvien vairāk attālinājās, kļūdami vieni un vientuļi."
"..jo, ieskatoties acīs, viņi vienmēr viens par otru zināja visu. [..] Varētu ieskatīties māsai acīs un teikt, ka jūtas citādi nekā vienmēr. Tā vietā viņš teica:"Nieks vien. Nekā tāda, kas nepārietu," un pasmaidīja. Ar lūpām, bet ne ar acīm.."
""Bet es nesaprotu. Vai man jānoskatās, kā viņa sagrauj savu dzīvi, un tikai tad es varēšu palīdzēt? Kāda tajā gan loģika?" [..] "Tā nav loģika, dārgais Olij, tā ir cilvēka daba. Viņa nepieņems palīdzību agrāk." "Tādā gadījumā cilvēka daba ir neizprotama...""
"Cilvēki. Nekad nesaprot, kā paši jūtas."
"...un šī bija pirmā reize, kad viņa apņēmās dzīvot par spīti tam, ka pasaule nebija radīta viņai pa prātam un pat ne vienmēr bija saprotama."
"Vai mēs visi nepieļaujam kļūdas? Vai mēs nemēdzam pievilt tos, kurus mīlam? Ko mums nozīmētu šo cilvēku piedošana?"
"..laime: tā dalīta nedubultojas. Nē. Laime mīl klusumu. Prieks, tas gan var dubultoties un pat daudzkāršoties, bet prieks jau arī ir vienkāršāka emocija. Laimei vajadzīgi pārāk daudzi faktori, no kuriem ikkatrs ir tik trausls - pavisam noteikti tādēļ, ka cilvēkiem šķiet - tikai laime nodrošinātu labu dzīvi, un izvairīšanās no ciešanām ir vienīgā labas dzīves atslēga. Tagad viņa zināja, ka laimes brīži var mīties ar sērām, var pat iet viens otram blakus."
"Tu neesi briesmīgs cilvēks. Tu esi cilvēks."
"Tu nāci, lai mani glābtu, lai parādītu, ka dzīvei ir jēga, ka tā ir vērtīga, smaržīga, baudpilna, arī ciešanu pilna, taču šīs ciešanas ir daļa no visa."
"Ja tu kaut ko jūti, tu jūti. Tu nevari to noliegt. Tas ir kā ar smaržu."
"Īstie cilvēki ir kā pirkstu nospiedumi. Lai cik īss vai garš laiks mums būtu dots kopā, tos var atpazīt pēc noteiktām pazīmēm. Pēc sajūtām, kuras paliek pēc tikšanās. Diemžēl reizēm arī pēc šķiršanās. Īstie cilvēki atstāj neizdzēšamus, paliekošus nospiedumus mūsu sirdīs. Un mīlestība pret tiem nekad tā pa īstam nebeidzas."
Tas bija kā izdzīvot dzīvi...
Tas bija kā izdzīvot dzīvi. Kā nolaisties dziļā bedrē, noticēt gaismai un piecelties... Noticēt...
Šī bija mana pirmā šīs autores grāmata un man jāpiekrīt kādā atsauksmē izlasītajam: "Latvijas Zanes prot rakstīt" :) Man ļoti patika. Tik ļoti patika, ka pie atsauksmes rakstīšanas esmu pieķērusies teju līdz aizvēru vāku...tā patika, ka mana sirds paātrināti sitās vēl joprojām un emociju gamma un sajūtas, kas maisās pa galvu, dvēseli un sirdi ir visādas (ehh, pat nemāku noformulēties :) ). Tas ir apbrīnojami, kā autore tik gaišā grāmatā, kas ir nepārprotama mīlestības vēstnese, prata tik dziļi pieskarties tik smagām un nopietnām tēmām. Brīnišķīgi!
Šobrīd ir grūti atrast vārdus...ir tikai sajūtas. Un ir aizmirsies pilnīgi viss, kas varbūt grāmatas sākumā nedaudz pat kaitināja - tā milzīgā labestība un pārpasaulīgais miers un Olija naivums. Tā visa vairs nav. Ir tikai emocijas. Un es ticu, patiesi ticu, ka katram no mums ir Sargs, ka katram no mums ir kāds, kas sargā...ik mirkli!
"Tie strīdi taču ir absolūti neproduktīvi, bet cilvēki nevēlas to saprast. Viņi strīdas par visu, it kā būtu mūžīgi."
"Olijs bija novērojis, cik nelabprāt cilvēki atveras palīdzībai. Sarežģīti bija strādāt pat ar tiem, kuri ticēja Augstākiem spēkiem, jo viņi nereti domāja, ka tos var glābt kāds no augšas, nesaprotot, ka palīdzība nāk ne jau tikai brīnumu, bet arī cilvēku veidolā. Cilvēki bija radīti, lai sadarbotos, taču arvien vairāk attālinājās, kļūdami vieni un vientuļi."
"..jo, ieskatoties acīs, viņi vienmēr viens par otru zināja visu. [..] Varētu ieskatīties māsai acīs un teikt, ka jūtas citādi nekā vienmēr. Tā vietā viņš teica:"Nieks vien. Nekā tāda, kas nepārietu," un pasmaidīja. Ar lūpām, bet ne ar acīm.."
""Bet es nesaprotu. Vai man jānoskatās, kā viņa sagrauj savu dzīvi, un tikai tad es varēšu palīdzēt? Kāda tajā gan loģika?" [..] "Tā nav loģika, dārgais Olij, tā ir cilvēka daba. Viņa nepieņems palīdzību agrāk." "Tādā gadījumā cilvēka daba ir neizprotama...""
"Cilvēki. Nekad nesaprot, kā paši jūtas."
"...un šī bija pirmā reize, kad viņa apņēmās dzīvot par spīti tam, ka pasaule nebija radīta viņai pa prātam un pat ne vienmēr bija saprotama."
"Vai mēs visi nepieļaujam kļūdas? Vai mēs nemēdzam pievilt tos, kurus mīlam? Ko mums nozīmētu šo cilvēku piedošana?"
"..laime: tā dalīta nedubultojas. Nē. Laime mīl klusumu. Prieks, tas gan var dubultoties un pat daudzkāršoties, bet prieks jau arī ir vienkāršāka emocija. Laimei vajadzīgi pārāk daudzi faktori, no kuriem ikkatrs ir tik trausls - pavisam noteikti tādēļ, ka cilvēkiem šķiet - tikai laime nodrošinātu labu dzīvi, un izvairīšanās no ciešanām ir vienīgā labas dzīves atslēga. Tagad viņa zināja, ka laimes brīži var mīties ar sērām, var pat iet viens otram blakus."
"Tu neesi briesmīgs cilvēks. Tu esi cilvēks."
"Tu nāci, lai mani glābtu, lai parādītu, ka dzīvei ir jēga, ka tā ir vērtīga, smaržīga, baudpilna, arī ciešanu pilna, taču šīs ciešanas ir daļa no visa."
"Ja tu kaut ko jūti, tu jūti. Tu nevari to noliegt. Tas ir kā ar smaržu."
"Īstie cilvēki ir kā pirkstu nospiedumi. Lai cik īss vai garš laiks mums būtu dots kopā, tos var atpazīt pēc noteiktām pazīmēm. Pēc sajūtām, kuras paliek pēc tikšanās. Diemžēl reizēm arī pēc šķiršanās. Īstie cilvēki atstāj neizdzēšamus, paliekošus nospiedumus mūsu sirdīs. Un mīlestība pret tiem nekad tā pa īstam nebeidzas."
Tas bija kā izdzīvot dzīvi...
January 14, 2025
Stāsts par Oliju, kurš kā jau sapratāt, dodas kādu glābt uz Zemi. Tas kāds ir Marianna, kura viņam izrādīsies ļoti nozīmīga un viņš ir gatavs mainīt visu savu izveidoto dzīvi, taču, kā viņam ies, lasi pats, bet tālāk nedaudz manas pārdomas:
Ak.. ar ko lai sāk.. Pirmkārt-izlasīt šo vajag IKVIENAM un kad es saku ikvienam es tieši tā to arī domāju. Grāmata sniedz plašu emociju buķeti un es saņēmu daudz, daudz vairāk kā gaidīju!🩶
Man ļoti patika tas, kā romānā šķietami virspusēji, tomēr patiesībā ļoti dziļi tiek apskatītas tādas ikdienas problēmas kā alkoholisms, vientulība, kas viegli spēj pārvērsties depresijā. Lika apskatīties uz dažiem saviem ikdienas ieradumiem un nodomāt “tas man liek justies slikti, tātād centīšos tā vairs nedarīt”! 😌
Vēl ļoti, ļoti svarīgi šķita pieminētā draudzība, ģimenes attiecības un spēja piedot cilvēkam. Es domāju šo lasot ikviens iekšēji piedeva kādu senu pāridarījumu.. tik bieži gribējās Mariannu apskaut un pateikt, ka viss būs kārtībā, jo kam gan negadās kādu aizvainot asās situācijās, vai vēl trakāk, alkohola reibumā…
Vissvarīgākā, protams, varētu šķist mīlestības šķautne, kas manā gadijumā arī tā bija, taču pieņemu, ka ne visiem! Mīlestības te tiešām netrūkst, tā atnāk lēnām un liek noticēt tai par visiem 100%. Kā jau romānam pienākas. Taču es biju gaidījusi saldu un vieglu mīlestību, taču lasot sapratu, ka tā izrādās līdz sirds dziļumiem smeldzoša!
Romāna beigās ir liels pavērsiens (ko es, protams, nedrīkstu teikt, lai Jums būtu interesanti lasīt).🫣
Kā arī nezinu vai nav lieki piebilst-es raudāju ļoti daudz, pat tagad rakstot šo acis ir nedaudz mitras. Es noteikti sadziedēju arī daļiņu no sava iekšējā bērna un pusaudža pārdzīvojumiem, un lai cik smieklīgi pašai tas neliktos-saskatīju dzīvē vēl vairāk prieka!
Ak.. ar ko lai sāk.. Pirmkārt-izlasīt šo vajag IKVIENAM un kad es saku ikvienam es tieši tā to arī domāju. Grāmata sniedz plašu emociju buķeti un es saņēmu daudz, daudz vairāk kā gaidīju!🩶
Man ļoti patika tas, kā romānā šķietami virspusēji, tomēr patiesībā ļoti dziļi tiek apskatītas tādas ikdienas problēmas kā alkoholisms, vientulība, kas viegli spēj pārvērsties depresijā. Lika apskatīties uz dažiem saviem ikdienas ieradumiem un nodomāt “tas man liek justies slikti, tātād centīšos tā vairs nedarīt”! 😌
Vēl ļoti, ļoti svarīgi šķita pieminētā draudzība, ģimenes attiecības un spēja piedot cilvēkam. Es domāju šo lasot ikviens iekšēji piedeva kādu senu pāridarījumu.. tik bieži gribējās Mariannu apskaut un pateikt, ka viss būs kārtībā, jo kam gan negadās kādu aizvainot asās situācijās, vai vēl trakāk, alkohola reibumā…
Vissvarīgākā, protams, varētu šķist mīlestības šķautne, kas manā gadijumā arī tā bija, taču pieņemu, ka ne visiem! Mīlestības te tiešām netrūkst, tā atnāk lēnām un liek noticēt tai par visiem 100%. Kā jau romānam pienākas. Taču es biju gaidījusi saldu un vieglu mīlestību, taču lasot sapratu, ka tā izrādās līdz sirds dziļumiem smeldzoša!
Romāna beigās ir liels pavērsiens (ko es, protams, nedrīkstu teikt, lai Jums būtu interesanti lasīt).🫣
Kā arī nezinu vai nav lieki piebilst-es raudāju ļoti daudz, pat tagad rakstot šo acis ir nedaudz mitras. Es noteikti sadziedēju arī daļiņu no sava iekšējā bērna un pusaudža pārdzīvojumiem, un lai cik smieklīgi pašai tas neliktos-saskatīju dzīvē vēl vairāk prieka!
February 19, 2025
Ja man būtu jāuzraksta īsākā un konkrētākā atsauksme par šo grāmatu, tā būtu šāda - lai vai kāds ir tavs mīļākais (un nemīļākais) žanrs, lasot šo grāmatu, tam nav nozīmes.
Šīs grāmatas fabula pārkāpj žanru robežas, sižets parkāpj cilvēka eksistences robežas.
Es tik uzmanīgi rakstu šo atsauksmi, uzrakstu un nodzēšu, jo baidos pateikt pārāk daudz. Pārāk daudz, lai nesabojāt lasīšanas prieku un gaidas par to, kas tajā būs.
Mans ieteikums lasītājam, kas paņēmis šo grāmatu rokā - aizmirsti visas atsauksmes, ko tu lasīji par šo grāmatu, aizmirsti visu par autoru, par žanru; paņem šo grāmatu kā balta lapa, esi atvērts domām, kas raisīsies tavā galvā.
Man ir prieks, ka Zane uzdrīkstējās eksperimentēt. Man ir prieks, ka latviešu valodā top šādi darbi.
Lasītāj, lai tev izdodas būt kopā ar šo grāmatu!
Zane, neapstājies un turpini radīt!
Šīs grāmatas fabula pārkāpj žanru robežas, sižets parkāpj cilvēka eksistences robežas.
Es tik uzmanīgi rakstu šo atsauksmi, uzrakstu un nodzēšu, jo baidos pateikt pārāk daudz. Pārāk daudz, lai nesabojāt lasīšanas prieku un gaidas par to, kas tajā būs.
Mans ieteikums lasītājam, kas paņēmis šo grāmatu rokā - aizmirsti visas atsauksmes, ko tu lasīji par šo grāmatu, aizmirsti visu par autoru, par žanru; paņem šo grāmatu kā balta lapa, esi atvērts domām, kas raisīsies tavā galvā.
Man ir prieks, ka Zane uzdrīkstējās eksperimentēt. Man ir prieks, ka latviešu valodā top šādi darbi.
Lasītāj, lai tev izdodas būt kopā ar šo grāmatu!
Zane, neapstājies un turpini radīt!
January 22, 2025
Interesantas izjūtas... Šo grāmatu dēvētu par romantisku fantāzijas pasaku pieaugušajiem, kas balstīta uz slaveno un man ļoti mīļo Maikla Ņūtona grāmatu "Dvēseļu ceļojums". Lasot jādomā, kā arī Zanei Krēsliņai šī grāmata ir mainījusi skatījumu uz dvēselēm un to ceļu Visumā. Grāmata nav tipisks mīlas romāns, neko līdzīgu es nebiju lasījusi, daļēji tai piemīt pašpalīdzības literatūras vērtība - galvenokārt, ja cilvēks izdzīvo sēras vai vēlas atbrīvoties no iznīcinošas atkarības. Man ir gan labais, gan arī šis tas ne visai, ko teikt par šo skaisto grāmatu.
Pirmkārt, prieks 🌟, ka gados jauni latviešu autori arvien vairāk sāk rakstīt šādu "vieglāku" literatūru, jo man, piemēram, joprojām ir laužams stereotips par latviešu autoriem, dažreiz bail, ka aiz poētiskuma un valodas izsmalcinātības neko īsti nesapratīšu 🫣😄 Otrkārt, ļoti patika autores valoda, aprakstot dabu, laikapstākļus, izjūtas - tiešām priecājos un nodomāju, kaut es tā prastu izteikties🌟. Treškārt, lielākoties bija aizraujoši lasīt un, kas nav mazsvarīgi, šo grāmatu var izlasīt super ātri. It kā jau nav daudz notikumu, bet ik pa laikam mazi pavērsieni rodas. Baudīju procesu!🌟 Ceturtkārt, patika fantāzijas elements, temati - dvēseļu ceļš, uzdevumi uz Zemes, sēru izdzīvošana, alkohola atkarība, piedošana, pašnāvības, nepadošanās cilvēka grūtajā dvēseles izvēlētajā ceļā.🌟
Tomēr lasot mani vajāja kritiķis, kurš reizēm kaut ko gribēja pamainīt. 😅 Pirmkārt, kāpēc teju visi tēlu varoņiem ir doti nelatviski vārdi, ja tik uzsvērti tiek norādīts, ka darbība norisinās tepat Latvijā? Manuprāt, arī latviešu vārdu klāstā ir "neitrālie" un vairumam pieņemamie vārdi 💛 Nieks, bet man traucēja. Otrkārt, pirmajā daļā par daudz tiek atkārtots, kāpēc Dvēseļu Sargi un Azūra tik svarīga, principā 3x copy paste. 🫢 Treškārt, es Mariannai noteikti izvēlētos kādu biroja profesiju vai ko citu, nevis skolu. Zinot, cik daudz skolotājiem mājās ir jāgatavojas nākošās dienas stundām, nenoticēju, ka ar savu atkarību un nesagatavošanos, tas būtu bijis reāli iespējams... Bet kopumā bija ārkārtīgi aizraujoši, lai gan "Kruasānu" grāmata personīgi ir viena no mīļākajām vispār.
Noteikti gaidīšu Olija turpinājumu 💞
Pirmkārt, prieks 🌟, ka gados jauni latviešu autori arvien vairāk sāk rakstīt šādu "vieglāku" literatūru, jo man, piemēram, joprojām ir laužams stereotips par latviešu autoriem, dažreiz bail, ka aiz poētiskuma un valodas izsmalcinātības neko īsti nesapratīšu 🫣😄 Otrkārt, ļoti patika autores valoda, aprakstot dabu, laikapstākļus, izjūtas - tiešām priecājos un nodomāju, kaut es tā prastu izteikties🌟. Treškārt, lielākoties bija aizraujoši lasīt un, kas nav mazsvarīgi, šo grāmatu var izlasīt super ātri. It kā jau nav daudz notikumu, bet ik pa laikam mazi pavērsieni rodas. Baudīju procesu!🌟 Ceturtkārt, patika fantāzijas elements, temati - dvēseļu ceļš, uzdevumi uz Zemes, sēru izdzīvošana, alkohola atkarība, piedošana, pašnāvības, nepadošanās cilvēka grūtajā dvēseles izvēlētajā ceļā.🌟
Tomēr lasot mani vajāja kritiķis, kurš reizēm kaut ko gribēja pamainīt. 😅 Pirmkārt, kāpēc teju visi tēlu varoņiem ir doti nelatviski vārdi, ja tik uzsvērti tiek norādīts, ka darbība norisinās tepat Latvijā? Manuprāt, arī latviešu vārdu klāstā ir "neitrālie" un vairumam pieņemamie vārdi 💛 Nieks, bet man traucēja. Otrkārt, pirmajā daļā par daudz tiek atkārtots, kāpēc Dvēseļu Sargi un Azūra tik svarīga, principā 3x copy paste. 🫢 Treškārt, es Mariannai noteikti izvēlētos kādu biroja profesiju vai ko citu, nevis skolu. Zinot, cik daudz skolotājiem mājās ir jāgatavojas nākošās dienas stundām, nenoticēju, ka ar savu atkarību un nesagatavošanos, tas būtu bijis reāli iespējams... Bet kopumā bija ārkārtīgi aizraujoši, lai gan "Kruasānu" grāmata personīgi ir viena no mīļākajām vispār.
Noteikti gaidīšu Olija turpinājumu 💞
January 17, 2025
Ak, Olij, cik gan interesanta ir bijusi tava dzīve. Tik skumjš un vienlaikus skaists stāsts. Nedaudz nestandara, bet labā nozīmē. Pēc šī stāsta izlasīšanas gribas ticēt, ka katram ir savs sargeņģelis. 🤍
Es ļoti ceru, ka beigas esmu sapratusi pareizi un Oliju vēl satikšu. 🫠
Es ļoti ceru, ka beigas esmu sapratusi pareizi un Oliju vēl satikšu. 🫠
February 14, 2025
Tik mīļš, apskaujošs un sildošs stāsts, paldies, Zane, par lasāmvielu manai Valentīndienai! ♥️
Read
February 27, 2025Olijam ir augsts Goodreads novērtējums – 4,6, kas ir augstākais starp visām autores grāmatām. Tas nozīmē, ka grāmatu ir lasījuši tie, kam šāda veida literatūra iet pie sirds, un viņi ir ieguvuši to, ko gaidījuši. Man šī bija otrā Zanes Krēsliņas grāmata, pagājušajā gadā izlasīju viņas grāmatu par apzināto ēšanu. Jā, Zane sēž uz diviem krēsliem: raksta gan profesionālās grāmatas, gan daiļliteratūru. :)
Personīgi es šāda veida grāmatas neizbaudu. Varbūt pirms 20 gadiem šī būtu mana mīļākā grāmata, bet pēc vairākiem simtiem izlasītu grāmatu man ir izveidojusies specifiska gaume, kas mani vispār spēj uzrunāt un aizkustināt. Jā, iespējams, man vajadzētu pieturēties pie tā, kas atbilst manai gaumei, bet, protams, man ir liela interese par jaunumiem, jo īpaši latviešu autoru vidū. Ar laipnu Latvijas mediju izdevniecības atbalstu tiku pie Olija un ļoti gribējās uzzināt, kā tad Zanei veicies ar jauno grāmatu.
Man prieks novērot, ka Zanes rakstīšanas prasmes uzlabojas, un valoda ir patiešām raita. Noteikti nav viegli izdomāt nosacījumus fantāzijas grāmatām, lai viss darbotos un savienotos, neradot vairāk jautājumus nekā atbilžu. Tomēr jautājums par angliskiem cilvēkvārdiem – vai tie nebija lieki, ņemot vērā, ka stāsts norisinās tepat Rīgā un Piņķos?
Kam patiks šī grāmata? Tiem, kam patīk viegli romāni ar mistikas un fantāzijas piejaukumu, kā arī tiem, kas ir ieinteresēti dzīves un nāves tēmās.
Personīgi es šāda veida grāmatas neizbaudu. Varbūt pirms 20 gadiem šī būtu mana mīļākā grāmata, bet pēc vairākiem simtiem izlasītu grāmatu man ir izveidojusies specifiska gaume, kas mani vispār spēj uzrunāt un aizkustināt. Jā, iespējams, man vajadzētu pieturēties pie tā, kas atbilst manai gaumei, bet, protams, man ir liela interese par jaunumiem, jo īpaši latviešu autoru vidū. Ar laipnu Latvijas mediju izdevniecības atbalstu tiku pie Olija un ļoti gribējās uzzināt, kā tad Zanei veicies ar jauno grāmatu.
Man prieks novērot, ka Zanes rakstīšanas prasmes uzlabojas, un valoda ir patiešām raita. Noteikti nav viegli izdomāt nosacījumus fantāzijas grāmatām, lai viss darbotos un savienotos, neradot vairāk jautājumus nekā atbilžu. Tomēr jautājums par angliskiem cilvēkvārdiem – vai tie nebija lieki, ņemot vērā, ka stāsts norisinās tepat Rīgā un Piņķos?
Kam patiks šī grāmata? Tiem, kam patīk viegli romāni ar mistikas un fantāzijas piejaukumu, kā arī tiem, kas ir ieinteresēti dzīves un nāves tēmās.
January 3, 2025
Es esmu gaišs ārēji, kamēr tu - iekšēji.
Viņš vēlas dzīvot mirstīga cilvēka dzīvi.
Vai mēs visi nepieļaujam kļūdas?
Ļoti interesants, nebijis stāsts par dvēseļu Sargu Oliju un Mariannu - sērojošu mirstīgo sievieti, kas nonākusi savas dzīves zemākajā punktā. Stāsts, kas mani "uzkarināja uz āķa", jau ar pirmo lappusi. Šis nu bija tas darbs, kas bija tiiik ļoti tuvs manai 🧡 un prātam - dažādas galaktikas, planētas, dvēseles, pēcnāves notikumi, liktenis, cilvēcība, sērošana, atkarības, mistika un mīlestība.
Ja tevi aizrauj pēcnāves dzīve, fantāzija, mistika - šī grāmata būs priekš tevis.
Viņš vēlas dzīvot mirstīga cilvēka dzīvi.
Vai mēs visi nepieļaujam kļūdas?
Ļoti interesants, nebijis stāsts par dvēseļu Sargu Oliju un Mariannu - sērojošu mirstīgo sievieti, kas nonākusi savas dzīves zemākajā punktā. Stāsts, kas mani "uzkarināja uz āķa", jau ar pirmo lappusi. Šis nu bija tas darbs, kas bija tiiik ļoti tuvs manai 🧡 un prātam - dažādas galaktikas, planētas, dvēseles, pēcnāves notikumi, liktenis, cilvēcība, sērošana, atkarības, mistika un mīlestība.
Ja tevi aizrauj pēcnāves dzīve, fantāzija, mistika - šī grāmata būs priekš tevis.
March 19, 2025
“Sēras ir kā siena. Tām nevar apiet apkārt vai iziet cauri, ja tajās nav durvju. Pie šīs sēru sienas var pasēdēt, un to vajag darīt. Pietiekami ilgi. To var noliegt, uz to var dusmoties, ar to kopā var raudāt, var vainot sevi par šādas sienas esamību, līdz kādā brīdī cilvēks, kā gājputns, sajūt temperatūras izmaiņas. Tajā brīdī ir īstais laiks pacelties pāri. Jo putniem sienu nav.”
May 31, 2025
Kaut arī no paša sākuma jau diez gan precīzi prognozēju, kurš ar ko un kā beigsies, joprojām bija interesanti lasīt.
Viegli lasāma, ar mazliet netipisku stāstu un ideju, bet jauka grāmata.
Reizēm atgādināja dzīvē svarīgas lietas, piedošanu sev, vēlmi dzīvot, utt.
Viegli lasāma, ar mazliet netipisku stāstu un ideju, bet jauka grāmata.
Reizēm atgādināja dzīvē svarīgas lietas, piedošanu sev, vēlmi dzīvot, utt.
This entire review has been hidden because of spoilers.
February 16, 2025
4⭐️
Par zaudējumiem, atkarībām, sevis vainošanu, bet visam tam pāri- mūžīgu mīlestību, kura nebeidzas līdz ar nāvi.
Brīnišķīgs mīlestības stāsts, kas patiks tiem, kuriem tuva fantāzija, pēcnāves dzīve, dvēseļu ceļojumi. Varbūt vienīgi nedaudz par garu, un šur tur jau teiktais vairākas reizes atkārtojas.
Noteikti lasīšu arī turpinājumu (jo pēc grāmatas beigām var spriest, ka tāds būs).
"Viņš tikai gribēja, lai Marianna zina, ka arī pašiem skaistākajiem pasaules ziediem ir asi ērkšķi un tas nepadara tos mazāk skaistus".
Par zaudējumiem, atkarībām, sevis vainošanu, bet visam tam pāri- mūžīgu mīlestību, kura nebeidzas līdz ar nāvi.
Brīnišķīgs mīlestības stāsts, kas patiks tiem, kuriem tuva fantāzija, pēcnāves dzīve, dvēseļu ceļojumi. Varbūt vienīgi nedaudz par garu, un šur tur jau teiktais vairākas reizes atkārtojas.
Noteikti lasīšu arī turpinājumu (jo pēc grāmatas beigām var spriest, ka tāds būs).
"Viņš tikai gribēja, lai Marianna zina, ka arī pašiem skaistākajiem pasaules ziediem ir asi ērkšķi un tas nepadara tos mazāk skaistus".
May 13, 2025
Vienam prasījās kastrāciju
Olijam prasījās visus pasaules braunijus
Olijam prasījās visus pasaules braunijus
January 18, 2026
Mana pirmā 2026. gada grāmata un pirmā apjomīgākā atsauksme 📚 😁
✨️Zanes Krēsliņas Mūžīgi Olijs ✨️
Šo grāmatu gribēju izlasīt jau sen. Tik daudz labu atsauksmju biju lasījusi. Nu kad esmu izlasījusi pati, labu laiku domāju kā lai labāk paužu savu viedokli, kurš šķiet sevī ietver arī kaut ko, ko citās atsauksmēs neesmu lasījusi. Gribu būt godīga, bet tai pat laikā ne pārāk skarba.
Sākšu ar pozitīvo - sižets, pats stāsts man ļoti patika! Grāmata ir romāns ar fantāzijas elementiem. Tā stāsta par mīlestību, kas pārvar laiku un telpu, par mīlestību, kas ir mūžīga. Par dvēseļu nemirstību un radniecību, kas atradīs ceļu viena pie otras pat tad, kad tas šķiet neiespējami, pat, ja jāpārvācas uz citu planētu vai jāgaida simtiem gadu, lai būtu kopā.
Romānam cauri vijās arī vairākas dziļas tēmas kā tuva cilvēka zaudējums, alkoholisms, trauma un tā visa sekas. Kā arī tik svarīgā piedošana, piedošana sev. Grāmata liek aizdomāties "un kā rīkotos es šādā situācijā?", "vai es būtu gana stipra?" Par spīti smagajām tēmām, grāmatu caurstrāvo arī cerīga gaisotne. Grāmata liek gan pasmaidīt, gan nobirdināt kādu asaru. Tā jūtās ļoti cilvēcīga un tai pat laikā parpasaulīga. ☺️ Un Oliju, manuprāt, ir neiespējami nemīlēt. 💙
Man jāsaka, ka grāmatas pēdējā nodaļa laikam bij mana mīļākā ☺️ lai gan beigas man gribējās mazliet savādākas... 🙈 Tagad saprotu kapēc daudzās atsauksmēs bija minēts iespējams turpinājums. Es arī pret tādu neiebilstu 😁
Mazliet par ne tik pozitīvo... sauciet mani par nemodernu, bet mani mulsināja, ka latviešu autores latviskā romānā, kura darbība norisinās Latvijā, lielākajai daļai varoņu bija ārzemnieciski vārdi, kā arī Ziemassvētku maltīte bija angļu tradicionālais Ziemassvētku ēdiens. Personīgi man arī grāmatas valoda dažbrīd šķita ļoti neorganiska, daži vārdu salikumi it kā burtiski tulkoti no angļu valodas. Jocīgi 🤷♀️ Diemžēl šīs detaļas man traucēja izbaudīt grāmatu uz visiem 100 kā biju domājusi.
Tomēr ceru, ka tas, kas man likās ne tik veiksmīgs, nevienu neapturēs grāmatu izlasīt, jo katram sava pieredze un tā ir tikai daļa no mana viedokļa par grāmatu.
Romānā ir vairāki sižeta pavērsieni un lai gan lielu daļu no tiem es paredzēju, tas gan pavisam noteikti netraucēja un neliedza man to izbaudīt.
Kopumā man ļoti patika pats stāsts un es iemīļoju tā varoņus 🥰 Grāmatu noteikti vērts izlasīt un, manuprāt, tā noteikti patiks romantiķiem un arī tiem, kam saista ezotērika. 🤍✨️
Vai esi lasījis? Padalies ar savām domām, ja esi.
Vai lasīsi?
✨️Zanes Krēsliņas Mūžīgi Olijs ✨️
Šo grāmatu gribēju izlasīt jau sen. Tik daudz labu atsauksmju biju lasījusi. Nu kad esmu izlasījusi pati, labu laiku domāju kā lai labāk paužu savu viedokli, kurš šķiet sevī ietver arī kaut ko, ko citās atsauksmēs neesmu lasījusi. Gribu būt godīga, bet tai pat laikā ne pārāk skarba.
Sākšu ar pozitīvo - sižets, pats stāsts man ļoti patika! Grāmata ir romāns ar fantāzijas elementiem. Tā stāsta par mīlestību, kas pārvar laiku un telpu, par mīlestību, kas ir mūžīga. Par dvēseļu nemirstību un radniecību, kas atradīs ceļu viena pie otras pat tad, kad tas šķiet neiespējami, pat, ja jāpārvācas uz citu planētu vai jāgaida simtiem gadu, lai būtu kopā.
Romānam cauri vijās arī vairākas dziļas tēmas kā tuva cilvēka zaudējums, alkoholisms, trauma un tā visa sekas. Kā arī tik svarīgā piedošana, piedošana sev. Grāmata liek aizdomāties "un kā rīkotos es šādā situācijā?", "vai es būtu gana stipra?" Par spīti smagajām tēmām, grāmatu caurstrāvo arī cerīga gaisotne. Grāmata liek gan pasmaidīt, gan nobirdināt kādu asaru. Tā jūtās ļoti cilvēcīga un tai pat laikā parpasaulīga. ☺️ Un Oliju, manuprāt, ir neiespējami nemīlēt. 💙
Man jāsaka, ka grāmatas pēdējā nodaļa laikam bij mana mīļākā ☺️ lai gan beigas man gribējās mazliet savādākas... 🙈 Tagad saprotu kapēc daudzās atsauksmēs bija minēts iespējams turpinājums. Es arī pret tādu neiebilstu 😁
Mazliet par ne tik pozitīvo... sauciet mani par nemodernu, bet mani mulsināja, ka latviešu autores latviskā romānā, kura darbība norisinās Latvijā, lielākajai daļai varoņu bija ārzemnieciski vārdi, kā arī Ziemassvētku maltīte bija angļu tradicionālais Ziemassvētku ēdiens. Personīgi man arī grāmatas valoda dažbrīd šķita ļoti neorganiska, daži vārdu salikumi it kā burtiski tulkoti no angļu valodas. Jocīgi 🤷♀️ Diemžēl šīs detaļas man traucēja izbaudīt grāmatu uz visiem 100 kā biju domājusi.
Tomēr ceru, ka tas, kas man likās ne tik veiksmīgs, nevienu neapturēs grāmatu izlasīt, jo katram sava pieredze un tā ir tikai daļa no mana viedokļa par grāmatu.
Romānā ir vairāki sižeta pavērsieni un lai gan lielu daļu no tiem es paredzēju, tas gan pavisam noteikti netraucēja un neliedza man to izbaudīt.
Kopumā man ļoti patika pats stāsts un es iemīļoju tā varoņus 🥰 Grāmatu noteikti vērts izlasīt un, manuprāt, tā noteikti patiks romantiķiem un arī tiem, kam saista ezotērika. 🤍✨️
Vai esi lasījis? Padalies ar savām domām, ja esi.
Vai lasīsi?
December 20, 2024
📚 mūžīgi Olijs
Spraiga emociju buķete – aizrautība, sajūsma, spīts, kaisle, skumjas un pat asaras raisa šo krāšņo kokteili!
Romāns ir par vispasaulīgu un dziļdomīgu cilvēces jautājumu, aicinot domāt par to, kas notiek ar mūsu dvēseli pēc cilvēka ķermeņa fiziskās nāves.
Zane ir parūpējusies par romantisku redzējumu par cilvēka dvēseles ceļojumu un tās spēku noslēgt jaunus līgumus ar Zemes dzīvajiem.
"Kā jau teicu, mūsu uzdevums ir remdēt to skumjas. Pēc laika tās atgriezīsies un labos savus lēmumus, un tas ir vienīgais, par ko tev jādomā." (17.)
Romāns atklāj traumas, kas var rasties pēc mums tuvu cilvēku nāves. Galvenā varone Marianna ir zaudējusi sev miesīgi tuvu cilvēku. Sāpes tiek remdētas dusmās, negācijās un atkarību raisošās vielās, kas Marianu ved tieši uz viņas dzīves zemāko punktu. Turpretī, norisinās arī pretruna – cilvēks ir gatavs mainīties tikai tad, kad ir sasniedzis savu zemāko punktu un jūtas vissliktāk.
"[..] šeit trūkst mīlestības. Tā patiesi bija iznīcinoša sajūta, kā milzīgs pelēks tukšums, kurā grūti pat ievilkt gaisu." (131.)
Olijam tiek uzdots neprātīgs uzdevums, nemanāmi vērst Mariannas dzīves lēmumus labākus un mudināt skatīties uz tālākiem dzīves notikumiem viņas dzīvē.
Olijs pārsteidzās.
Olijs nespēj būt nemanāms.
Olijs dara vairāk.
Olijs aizrauj gan Mariannu, gan ikvienu sev apkārtesošo, gan lasītāju – emocionāli pavērsieni, pārsteidzīgi lēmumi, sirsnība un dedzīgs spēks piepilda Oliju ar Zemes cilvēka iezīmēm un fiziskām sajūtām.
"Olijs bija cilvēks, kurš baudīja dzīvi. Tas bija atsvaidzinoši, un pašai negribot, nedaudz dzīvesprieka pielipa arī viņai." (238.)
Pasaulīgas cilvēka dzīves pārdomas un romantiskas izjūtas pavada lasītāju visa romāna gaitā.
"Viņš teica: "Ne visi traipi ir jānomazgā. (..) Galu galā, viņa bija tikai cilvēks." " (316.)
Spraiga emociju buķete – aizrautība, sajūsma, spīts, kaisle, skumjas un pat asaras raisa šo krāšņo kokteili!
Romāns ir par vispasaulīgu un dziļdomīgu cilvēces jautājumu, aicinot domāt par to, kas notiek ar mūsu dvēseli pēc cilvēka ķermeņa fiziskās nāves.
Zane ir parūpējusies par romantisku redzējumu par cilvēka dvēseles ceļojumu un tās spēku noslēgt jaunus līgumus ar Zemes dzīvajiem.
"Kā jau teicu, mūsu uzdevums ir remdēt to skumjas. Pēc laika tās atgriezīsies un labos savus lēmumus, un tas ir vienīgais, par ko tev jādomā." (17.)
Romāns atklāj traumas, kas var rasties pēc mums tuvu cilvēku nāves. Galvenā varone Marianna ir zaudējusi sev miesīgi tuvu cilvēku. Sāpes tiek remdētas dusmās, negācijās un atkarību raisošās vielās, kas Marianu ved tieši uz viņas dzīves zemāko punktu. Turpretī, norisinās arī pretruna – cilvēks ir gatavs mainīties tikai tad, kad ir sasniedzis savu zemāko punktu un jūtas vissliktāk.
"[..] šeit trūkst mīlestības. Tā patiesi bija iznīcinoša sajūta, kā milzīgs pelēks tukšums, kurā grūti pat ievilkt gaisu." (131.)
Olijam tiek uzdots neprātīgs uzdevums, nemanāmi vērst Mariannas dzīves lēmumus labākus un mudināt skatīties uz tālākiem dzīves notikumiem viņas dzīvē.
Olijs pārsteidzās.
Olijs nespēj būt nemanāms.
Olijs dara vairāk.
Olijs aizrauj gan Mariannu, gan ikvienu sev apkārtesošo, gan lasītāju – emocionāli pavērsieni, pārsteidzīgi lēmumi, sirsnība un dedzīgs spēks piepilda Oliju ar Zemes cilvēka iezīmēm un fiziskām sajūtām.
"Olijs bija cilvēks, kurš baudīja dzīvi. Tas bija atsvaidzinoši, un pašai negribot, nedaudz dzīvesprieka pielipa arī viņai." (238.)
Pasaulīgas cilvēka dzīves pārdomas un romantiskas izjūtas pavada lasītāju visa romāna gaitā.
"Viņš teica: "Ne visi traipi ir jānomazgā. (..) Galu galā, viņa bija tikai cilvēks." " (316.)
March 13, 2025
4,5
Es tik spilgti atceros 2023. gada novembri, kad Zane man atrakstīja IG vēstulīti – vai es vēlos kļūt par viņas jaunākā romāna beta lasītāju❤️
📖 Kas ir beta lasītājs? Tas ir lasītājs, kurš iepazīstas ar grāmatu vēl pirms tās izdošanas, izlasa un sniedz savu viedokli, komentārus.
Atceros, kā mēs ar Rasu lasījām romānu par Oliju ar lielu nopietnību. Tikai tad sapratu, cik ilgs ir ceļš no manuskripta līdz grāmatas nonākšanai pie lasītājiem. Un, lai arī toreiz man šķita – grāmata jau gandrīz gatava, tai bija jāpaiet vēl vairāk nekā gadam, lai tā dotos pie lasītājiem.
Mūžīgi Olijs ir pasaka pieaugušajiem. Aizkustinošs un dziļdomīgs romāns, kas aicina lasītāju pārdomāt vienu no lielākajiem cilvēces jautājumiem – kas notiek ar dvēseli pēc fiziskās nāves? Olijs ir dvēseļu sargs, kura uzdevums ir pasargāt cilvēkus un palīdzēt tiem nenovirzīties no sava likteņa ceļa. Viens no viņa uzraugāmajiem cilvēkiem ir Marianna, kura pēc dvīņu brāļa pēkšņās nāves grimst sāpēs un alkohola atkarībā, pazaudējot saikni ar sevi un dzīvi. Taču Olijs vēl nenojauš, kādas sekas nesīs īpašais uzdevums – nokāpt uz Zemes.
Romāns ir sirsnīgs, pilns cerību un pārbaudījumiem, kas liek aizdomāties par dzīvi, nāvi un to, kas slēpjas aiz redzamās pasaules robežām.
Es tik spilgti atceros 2023. gada novembri, kad Zane man atrakstīja IG vēstulīti – vai es vēlos kļūt par viņas jaunākā romāna beta lasītāju❤️
📖 Kas ir beta lasītājs? Tas ir lasītājs, kurš iepazīstas ar grāmatu vēl pirms tās izdošanas, izlasa un sniedz savu viedokli, komentārus.
Atceros, kā mēs ar Rasu lasījām romānu par Oliju ar lielu nopietnību. Tikai tad sapratu, cik ilgs ir ceļš no manuskripta līdz grāmatas nonākšanai pie lasītājiem. Un, lai arī toreiz man šķita – grāmata jau gandrīz gatava, tai bija jāpaiet vēl vairāk nekā gadam, lai tā dotos pie lasītājiem.
Mūžīgi Olijs ir pasaka pieaugušajiem. Aizkustinošs un dziļdomīgs romāns, kas aicina lasītāju pārdomāt vienu no lielākajiem cilvēces jautājumiem – kas notiek ar dvēseli pēc fiziskās nāves? Olijs ir dvēseļu sargs, kura uzdevums ir pasargāt cilvēkus un palīdzēt tiem nenovirzīties no sava likteņa ceļa. Viens no viņa uzraugāmajiem cilvēkiem ir Marianna, kura pēc dvīņu brāļa pēkšņās nāves grimst sāpēs un alkohola atkarībā, pazaudējot saikni ar sevi un dzīvi. Taču Olijs vēl nenojauš, kādas sekas nesīs īpašais uzdevums – nokāpt uz Zemes.
Romāns ir sirsnīgs, pilns cerību un pārbaudījumiem, kas liek aizdomāties par dzīvi, nāvi un to, kas slēpjas aiz redzamās pasaules robežām.
February 23, 2025
Sākums man šķita tāds holivudisks. Par reinkarnācijas tēmu laikam lasījusi nebiju neko līdz šim, tāpēc bija interesanti, kā šo tēmu apspēlēja autore. Gluži kā citā atsauksmē man arī uzmanību novērsa nelatviskie personāžu vārdi. Kopumā man grāmata patika, īpaši paša Olija tēls - tāds gaišs un mīlestības pilns. Bija pāris nodaļas, kad Mariannas dzīvē ienāca Olijs, tās šķita sasteigtas vai tādas, kur iztrūkst kaut kādas loģiskākas pārejas, tādas pēkšņas, pārāk neticamas. Un lai gan centos sevi pierunāt, ka arī pats Olijs ne vienmēr tāds ir, tomēr grāmata kopumā bija plūstoša un skaidra, tāpēc manu vērtējumu tas paslidināja uz leju. Dažreiz ir vienkārši labi, ja kāds mums atgādina, ka neesam vieni, un kāds par mums rūpējas pat tad, kad to neredzam un neaptverami!
October 7, 2025
“Visu dzīvē var nokārtot. Kamēr vien esi dzīva, tev ir visas iespējas.” Zane Krēsliņa “Mūžīgi Olijs”.
Caur mistiski divu pasauļu pastāvēšanu stāstā tiek atklāta mūžīgi sāpinošas, cilvēkus graujošas tēmas- nāve, atkarības, sāpes, un cilvēci dziedējošas- mīlestība, tuvinieku atbalsts, tuvums, draudzība. Stāsts ir smags, spiedošs, bet neticami viegli lasāms.
Caur mistiski divu pasauļu pastāvēšanu stāstā tiek atklāta mūžīgi sāpinošas, cilvēkus graujošas tēmas- nāve, atkarības, sāpes, un cilvēci dziedējošas- mīlestība, tuvinieku atbalsts, tuvums, draudzība. Stāsts ir smags, spiedošs, bet neticami viegli lasāms.
April 7, 2025
Sen nebija lasīta pasaka. Bet arī tās kādreiz nepieciešamas. Lai noticētu, atcerētos un pasapņotu.
August 24, 2025
Stāsts, kas apvieno fantastiskas un romantikas žanrus.
Kopumā patika - gan valoda, gan ideja, gan izpildījums.
Kopumā patika - gan valoda, gan ideja, gan izpildījums.
January 20, 2026
Ļoti patika,tēma kura interesē un ticu,ka ir mums Dvēseļu pavadoņi/sargi. Romāns patiks tiem kas tic neredzamajam!Izcils! Var to uztvert arī kā fantāzijas žanrs.
May 30, 2025
Grūti pārtraukt lasīt, jo gaidīju, kas tālāk notiks, nebija paredzami. Pēc teksta, ka trauksmes sirēna Azūrā, šķiet, ka grāmatai varētu būt turpinājums...
May 16, 2025
TV ekranizācijas cienīgs romāns, kuru izlasīju divu dienu laikā, pilnībā iegrimstot varoņu pasaulē. Katrs jauns lappuses atvērums bija kā ieniršana notikumu virpulī – tik dzīvi un emocionāli viss tika izjusts.
Mana šīs grāmatas sirds – alkohola postošais spēks. Es neiepazinu to no grāmatas. Es to redzēju visu savu bērnību. Es zinu, cik ātri tas iznīcina laimi un mīlestību, cik daudz sāpinātu siržu un zaudējumu tas atstāj aiz sevis.
Tik ļoti gribētos, lai katrai nelaimīgai dvēselei būtu savs dvēseļu Sargs… Pasaule būtu daudz gaišāka un laimīgāka.
Šī grāmata piepildīja manu sirdi ar tīras, nesavtīgas mīlestības stāstu.
Cik ļoti es vēlētos, lai arī manai mammai būtu bijis šāds dvēseļu Sargs…💜
Lasot, es neticēju, ka Marianna spēs atbrīvoties no alkohola atkarības – it īpaši pasaulē, kur uz katra soļa slēpjas kārdinājumi un atgādinājumi par pagātni. Taču īsta mīlestība spēj uzvarēt visu. Tikai ne nāvi..
Vai Olija pulksteņa pēdējais pīkstiens norādīja uz to, ka viņš patiešām nonāca Azūrā?
💬 „„Ne visi traipi ir jānomazgā.” 316.lpp.
💬 „„Vai mēs visi nepieļaujam kļūdas? Vai nemēdzam pievilt tos, kurus mīlam? Ko mums nozīmētu šo cilvēku piedošana.””””321.lpp.
💬 „„Cilvēki visu aizmirst - uzdevumus, mīlestību, Dievu.”” 401.lpp.
💬 „Sērās ir kā siena. Tām nevar apiet apkārt vai iziet cauri, ja tajās nav durvju. Pie šīs sēru sienas var pasēdēt, un to vajag darīt. Pietiekami ilgi. To var noliegt, uz to var dusmoties, ar to kopā var raudāt, var vainot sevi par šādas sienas esamību, līdz kādā brīdī cilvēks, kā gājputns, sajūt temperatūras izmaiņas. Tajā brīdī ir īstais laiks pacelties pāri. Jo putniem sienu nav.” 413.lpp.
Vakar izbraucu cauri Valdemāra ielai Rīgā. Tā man vienmēr atgādina bērnību. Tagad arī Mariannas un Olija stāstu.
Displaying 1 - 27 of 27 reviews