Gaidot īsto brīdi, slepkava, pievēris acis, prātoja: Sasodīti auksti. Vēl tikai pusstunda. Trešais mērķis būs likvidēts. Mērķis nav nolīdzis miesassargus. Labi. Iespēja šaut no tuvākās distances. Vieglāka atkāpšanās. Varētu pat pie loga pieklauvēt tuk..tuk... Suns nav šķērslis. Par nelielu gardumiņu pārdos saimnieku ar visām ķeskām. Šis variants neder. Teatrāli. Kā filmā. Skatīties mērķim acīs? Kāda jēga? Maz esmu redzējis? Mazāk pēdu,lielākas izredzes palikt neatklātam. Lai arī ir sarežģīti, tomēr drošāk. Dienas un stundas gaidīt nav tik grūti. pēdējās minūtes..
Šis romāns atklāj daudz realitātes par policijas darbu un cilvēku dzīvi Latvijā. Manā skatījumā, tas arī lielākais ieguvums- stāsts par mums- Latviju. Detaļas sīkas un daudz. Gluži vai rokasgrāmata kā atklāt noziegumus, vai kļūt bagātam Latvijā. Bet mani vairāk interesē motivācija- psiholoģiskais pamatojums noziegumam. Līdz Andra Kolberga "Mendela Davidsona briljantiem", vēl tāls ceļš ejams. Lai gan ir liela līdzība ar Kolberga pirmajiem kriminālromāniem.