📚 Trofeja zaļajā samtā
Sieviešu dzīves likteņu romāns, kas aizrauj domāt par vecmātes, mātes un meitas lomām.
🔸 Romāna galvenās iezīmes izceļ cilvēka iekšējo pasauli un savas identitātes meklējumus. Romānā galvenie varoņi parāda savu spēku, vai pretēji bezspēcību, stāties priekšā dzīves aicinājumiem, ambīcijām un valstī valdošajai sistēmais, kas romāna norises laikā ir PSRS un brīvā Latvija.
Spilgts akcents ir galveno varoņu autentiskuma, mīlestības un savas izpratnes lomai.
“Viņiem abiem ir savi untumi un nav viegli salāgoties, un mīlestība reizēm vienkārši izrādās pārāk grūta, pārāk ierobežojoša. Nevis mīlestība, bet attiecības.” (289.)
🔸 Patiesi izbaudīju romāna gredzenveida stāstījumu, ja sākotnēji nespēju salikt kopā romāna galvenos varoņus, tad noslēgumā viss stāsts raiti atklāja sākotnējo ievadu un paustās pažas par galvenās varones Dairas un viņas draudzenes Irēnas notikumiem.
🔸 Romāns atklāj sieviešu dzimtas notikumus vairākās paaudzēs, parādot katras jaunās sievietes ģimeniskās un personīgās vērtības, kuras, manuprāt, arī šodien turpina iemiesoties sievietes prātā un spēkā.
Vecvecāku paaudzes vērtība – kristīt bērnus, vecāku vērtība – gādāt par mājas pavardu, baudīt laulības dzīvi un atbalstīt bērnu sapņus, jaunāko meitu vērtības – iegūt labu izglītību, piepildīt ikdienu ar jauniem piedzīvojumiem, gūt mūsdienu pasaules labumus.
🔸 Galvenā varone Daira romānā piedzīvo īstu buķeti ar notikumiem un emocijām. Dairu pavada gan trauslums, gan sievietē mītošs spēks – ārēji viņa šķiet spēcīga un pārliecināta, taču iekšēji cīnās ar nedrošību, pagātnes sāpēm.
“Spogulis rāda spīdošas acis un kaistošus vaigus. Tāds izskatās izmisums. Nevis ar ziliem riņķiem zem acīm un bālumu sejā, bet degošs.” (255.)
🔸 Kopumā romāns lasās raiti, bet mirkļiem rosina pārdomas par savu sievietes lomu dzīvē, par mātes un vecmāmiņas lomām, kuras esmu piedzīvojusi un kā vēlētos tās dot nākotnē.
Vienlaikus, pārdomu vērts ir lasīt un ieraudzīt dažādos attiecību modeļus, kurus apraksta romāna autore.
“To vīrieti nevada nekāda jūtu poēzija, vienīgi miesa un kotletes.” (254.)