Juukselõikaja-tüdruk

by Kristīne Želve

Läti noorema põlve prosaisti ja režissööri jutukogus sisalduvad lood on kui ajavoost väljanopitud kaadrid, mis maalivad lugeja silme ette ühtaegu grotesksed ja elulised portreed läti noortest kunstiinimestest XX sajandi viimase kümnendi murrangulistel aastatel.

Genres: Short Stories, Contemporary, Fiction

79 pages, Paperback

First published January 1, 2011

About the author

Kristīne Želve beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju kinorežijas specialitātē.

2011. gadā izdota viņas debijas grāmata, stāstu krājums "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", kas saņēma Literatūras gada balvu kā gada spilgtākā debija. Grāmatā attēlota 90. gadu Rīgas radošās jaunatnes un bohēmas vide. Grāmata 2014. gadā izdota arī igauņu tulkojumā.
2021. gadā klajā nāk vēsturiskais romāns - apjomīgā dzimtas sāga "Grosvaldi".

Reviews

[Jolis · Rating 2 out of 5]

Humoru novērtēju, bet stāsti neuzrunāja. Kāda ir to pievienotā vērtība? Tas laikam paliks man neatklāts noslēpums.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..kaut kāda nenoskaidrota iemesla dēļ izdomāju šo grāmatu piedāvāt izlasīt sievai. kamēr viņa vilcinās to darīt, es piesēdos pie tās atkārtoti un atkārtoti izbaudīju Želves rakstītos stāstus, gaidot uz kādu jaunu grāmatu (jo pēdējo gadu laikā dažādos pasākumos ir dzirdēti dažādi fragmenti).

[Sanita Jirgensone · Rating 5 out of 5]

Lieliski stāsti, atgrieza 90-to gadu sapiņķerētajās sajūtās.
“Mēs vienmēr bijām gatavas - ja nu pēkšņi sāktos dzīve.” K.Želve

[Linda · Rating 3 out of 5]

Gaidot pasaules galu. Jo - ko tad vēl?

Lēnām sāku mosties pēc teju divu gadu ilgas ilūzijas, ka Joņevs pirmais rakstījis par deviņdedsmitajiem (un darījis to ļoti labi). Es esmu 90to gadu bērns, ne pusaudzis, un tas noteikti ietekmē manu attieksmi pret grāmatu. Pasaules galam es nevienu brīdi neticēju, man nebija garmatainu draugu ar vīna pudeli somā, un zāle bija tikai tā zem plikajām pēdām vai mana ciema florbola arēna. Tas izskaidro, kādēļ es nespēju saslēgties ar piecus gadus vecākām draudzenēm, runājot par šo grāmatu. Viņas dzīvojušas laikos, kad bohēmu dzīvoklīši vēl bija īsti, un sēdēšana uz palodzes - ievērojama. Un, jo vairāk lasu grāmatas par pieaugšanu deviņesmitajos, jo vairāk saprotu, kas tā bijusi par čerņu. Riktīga čerņa. Černuha. Ir fiziskā, ģeogrāfiskā, vārda brīvība, bet ko ar visām tām brīvībām darīt? Loģiski, ka gaidīt pasaules galu, kam jāpienāk ar jaunās tūkštošgades iestāšanos. Nākotnes plāni? Kādi plāni, kāda nākotne? Ir vasaras nakts, Māras dīķis, sarkanvīns, patiešām labs vīns, un zāle, vietējā, patiešām laba zāle.

Mans jautājums ir -kā, stāstot par tik trakiem laikiem, kurus ne visi izdzīvoja, var radīt tik patīkamas sajūtas (arī es smējos, lasot stāstu "Likvidators, Trakā cilvēka brālis", viens no spēcīgākajiem grāmatas tekstiem)? Šeit milzu nozīme ir laika distancei. Lai arī stāsti rakstīti gandrīz 10 gadus pirms izdošanas, tātad tūlīt pēc 90tajiem, stāsti ir nostāvējušies kā kārtīgs vīns un gatavi STĀSTĪT par to trako laiku, stāstīt un ļaut atcerēties, nevis uzsviest to visu lasītājam uz galvas, ievilkt černuhā un pārliecināt par to, ka pasaules gals ir vienīgais iespējamais iznākums.

Bet tie, kas izdzīvoja, kā viņi izdzīvoja? Kas palīdzēja? Šajā stāstu krājumā es redzu nebeidzamos mīlestības meklējumus kā vilcējspēku un atbildi, pat tad, ja mīlestība ir neatbildēta vai klusa. Tā tomēr ir, un es esmu pietiekami naiva, lai ticētu, ka ar to pietiek, lai izdzīvotu. Varbūt ne visiem, vismaz ne Villijam.

Nedaudz par nosaukumu. Meitene, Kas Nogrieza Man Bizi, meitene, kas nogrieza 2172 stundas no varones dzīves. Kas ir matu griešana? Tā ir pielāgošanās - iekšējām sajūtām vai armijas noteikumiem, mūkiem tā atraisīšanās no laicīgās dzīves labumiem. Tā ir arī nebeidzamā atjaunošanās. Un lai arī es knapi atceros pašu stāstu (atzīstos, nogriezto stundu skaitu nošpikoju, ieskatoties grāmatā), tad apziņu, ka mati ataug arī no nullītes, no pasaules gala, Želve manī noteikti atstāja.

[Liva · Rating 1 out of 5]

Nesapratu, "nepavilkos", īsti nepatika. Kādu labumu šajā stāstu krājumā gan jau saskatīt var, jo ne jau gluži tāpat grāmatai iedota Latvijas Literatūras gada balva par debiju. Taču, grāmatas izraisītais īgnums manī, traucē šo labumu meklēt.

Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2019/08/...

[Andrei · Rating 2 out of 5]

Kahjuks üks nõrgemaid Loomingu Raamatukogu teoseid, mis näppu juhtunud. Seigad elupõletajatest boheemlaste eludes üheksakümnendate Lätis, mis ei omanda valdavas osas erilist üldistusvõimet ega kõneta seetõttu. Suuresti tundub süüdi olema autori teismelist meenutav kirjastiil rohkete läbivate suurtähtede, kaldkirjade ja veiderdava punktuatsiooniga. Peaks ilmselt mõjuma pungilt, aga mõjub lihtsalt lohakalt ja edvistavalt. 2/5

[Raivis Spalvēns · Rating 3 out of 5]

Tāds 20./21.gs. mijas vaibs, turklāt ļoti vizuāli stāsti, kas lasījās kā tādas animācijas filmas.

[Linda · Rating 3 out of 5]

Beidzot saņēmos pieslēgties 3td.lv un kā pirmo grāmatu izvēlējos šo, kas man izlasāmo sarakstā bijusi kādu laiku. Diemžēl izskatās, ka nebija īstais noskaņojums grāmatas lasīšanai, jo nepavilka. Ja Jelgava 94 man bija kaut kādas paralēles ar divtūkstošo sākuma dumpinieciskajiem tīņu gadiem, šeit nebija arī to. Starp stāstiem mētājos starp patika (par kaimiņieni) un aizsvilpa pāri manai galvai. Šī noteikti ir noskaņojuma un nostaļģijas grāmata, bet ne mana noskaņojuma un ne manas nostaļģijas.

Tomēr lai vai kas, bet virsrakstu-satura plot twisti grāmatai bija lieliski.

[Marta · Rating 2 out of 5]

Ja katru stāstu iesāk ar cerībām, ka "šis noteikti būs labāks", tās ātri vien tiek sabradātas. kaut kā bija par daudz, kaut kā cita - par maz. Ja gribas, lai iesit, lasot šo, var dabūt vieglu pieskārienu.

[Andris · Rating 4 out of 5]

Stāsts "Likvidators, Trakā cilvēka brālis" iespējams ir smieklīgākais, ko jebkad esmu lasaījis - silti iesaku!
Plašāks apskats:
https://andrislasa.wordpress.com/2013...

[Agnese · Rating 4 out of 5]

Nedomāju, ka man šie stāsti tik ļoti patiks, tomēr sagaidīju patīkamu pārsteigumu. Autore tiešām aizraujoši raksta, saprotams humors, pusdienās ēdams gabals:)

[Alina Apine · Rating 5 out of 5]

Tik reti gadās izskriet caur grāmatas lapām, sastapt grāmatu, kura spēj notvert ko tādu, kas šķiet nolāpīti īsts un patiess. Vienā elpas vilcienā un visi stāsti pabeigti.

[Vilis · Rating 3 out of 5]

Manai gaumei par maz, par vienkāršu, par vienveidīgu.

[Atenivo Oho · Rating 1 out of 5]

paņēmu šo grāmatu bibliotēkā pēc kaut kur izlasīta ieteikuma.
esmu tikai gadu jaunāka par autori, labi atceros tos laikus (eh, trakā jaunība), pazinu pat kādu pieminēto personāžu...
lasīju rūpīgi salīdzinot rakstīto ar savām atmiņām par tiem laikiem, lietām un notikumiem. nekādi nevarēju saprast, kura "gala" 90-tie te domāti - cigaretes Kosmoss un CD? šajā vietā pazaudēju ticamības sajūtu! tas seko Bin Ladens un 11.septembris. ja vēsturē nekas nav mainījies, tas notikums bija 2001.gadā... tālāk lasījās jau ar zināmu piepūli...
vilšanās par spīti daudzajām labajām atsauksmēm.

[Nita · Rating 3 out of 5]

Arī to it jāprot - savīt tik daudzus vārdus tekstā, kurš ir par neko. Mani neuzrunāja. Nemaz. Visdrīzāk tāpēc, ka tā ir autores dzīve, viņas apkārtesošie, viņas meklējumi, kuri tuvi un saprotami ir viņai pašai. Bet valoda laba!

[Katrīna · Rating 5 out of 5]

“Patiesībā es mīļuprāt pie katras izdevības izmantoju iespēju iedzert kafiju gultā. Gultā es darīju visu - ēdu, lasīju, rakstīju, klausījos mūziku, skatījos filmas un ne pārāk kaitinošus TV raidījumus, smēķēju, raudāju, bet visbiežāk “domāju”, un tas laiciņš gan bija patīkami pavadīts!”

[Angela Berke · Rating 5 out of 5]

Droši vien var par kaut ko piekasīties, taču ‐ otrreiz izlasot, varbūt mazāk, bet tik un tā ‐ ļoti augstu vērtēju šo stāstu spēju atainot 90. gadu izjūtu. Tieši tādu, kādu to atceros es un kāda maz kur vēl ir aprakstīta.

[Ivo Istenais · Rating 5 out of 5]

Atceros šo grāmatu ar patīkamu humora un smieklu šalti.

[Ligita · Rating 3 out of 5]

Vīlos. Kaut kā pārāk haotiski, lai gan valoda interesanta, bet mazliet par daudz piesātināta. Vislabāk patika "Aktieri". Pārējais pat tā kā garlaikoja.

[Hanneleele · Rating 5 out of 5]

Mulle meeldis.

[sk4rlet4 · Rating 3 out of 5]

pārāk paredzama grāmata

[Nepala · Rating 2 out of 5]

Varbūt Aktieri, bet vispār nav tā vērts.

[Edīte Matuseviča · Rating 3 out of 5]

Lasot Kristīnes Želves nu jau pirms kāda laika par gada debiju latviešu literatūrā apbalvoto garadarbu, es diezgan pašsaprotami gaidīju daudz. Un varbūt tāpēc arī mazliet vīlos. Stāsti ir asprātīgi uzrakstīti un tajos ir liela deva pašironijas, kā arī nostalģijas pēc deviņdesmitajiem gadiem. Lasīt tos ir itin viegli, ir arī par ko pasmaidīt un pasmieties. Tomēr man šie stāsti par acīmredzot pašai rakstniecei tuvajiem cilvēkiem, par viņas pašas jaunības gadiem likās diezgan tukši un bezsaturīgi. Varbūt saturs bija izkaisīts, un visi stāsti jāuztver, kā vienots mākslas darbs?
Ja man jautātu, par ko tad īsti ir grāmata, nemaz tik viegli atbildēt nebūtu. Un ne jau tāpēc, ka, kā gadījumā ar izciliem literāriem sacerējumiem, varētu teikt - par ko gan tur nav? Stāstus vieno deviņdesmito gadu un jaunības apjukums, jāpiebilst, arī alkohols - alus, vīns, šampanietis, šņabis, konjaks. Nu, jā, tur ir par dzīvi, par cilvēkiem. Tomēr epizodes, ko rakstniece no šīs deviņdesmito gadu pasaules ir izvēlējusies parādīt, nesniedz nekādu dziļāku izpratni ne par šo laiku, ne par šo dzīvi, ne arī par cilvēkiem. Ja godīgi, ar ko tad tagadējie Latvijas Kultūras akadēmijas studenti (jo neaizmirsīsim faktu, ka K. Želve ir studējusi LKA un arī tas parādās viņas stāstos) tik ļoti atšķiras no toreizējiem? Tāpat slīkst elitārismā, neziņā un kāds drošvien arī alkoholā. (Pati esmu LKA studente)
Man nav skaidrs, ko autore ir vēlējusies pateikt ar šo stāstu krājumu. It sevišķi bezjēdzīgs man šķita grāmatas titulstāsts "Meitene, kas nogrieza man matus". Pēc šīs grāmatas izlasīšanas nepalika ne gandarījuma sajūta, ne pārdomas.
Izlasīt var ātri - trolejbusā braucot no centra uz Mežciemu un atpakaļ, var paspēt. Man šī grāmata aizņēma tieši tik daudz laika, un, mājās atnākot, to varēju likt malā un par to aizmirst.

[Kristi · Rating 2 out of 5]

Järjekordne me-too raamat ehk raamat, mille igaüks võiks kirjutada, kui vaid kättevõtmist on. Sest mingeid joomalugusid leidub igaühel, kes vähegi napsiga liialdanud, isegi korra-paar. Aga ma saan aru, et seda raamatut ongi käsitletud kui "noore autori teost", nii et eks seda kättevõtmist tulebki tunnustada, sest enamikul jääb see "esimene pool võitu" igavesti tegemata. Ja hea tempoga lugemine on see küll.

Teisalt tekib mul selliseid jooma-pohmalugusid lugedes alati küsimus, et kas kunsti saabki teha ainult purjuspeaga või kas see ongi kunst? Kas kunst tuleb siis, kui inimene võtab endalt piirid maha? Ja enamik meist ei suuda seda lihtsalt selge peaga teha? Igatahes tundub mulle, et lugejana sellist kunsti rohkem kui mõned korrad ei viitsiks tarbida. Mina isiklikult tahan rohkem lugeda sellest, mida inimesed võtavad ette, kuidas saavad hakkama ja mõtlevad reaalses elus, kus kõik piirid on alles ning nendega tuleb mingil kujul toime tulla.

[Sigita · Rating 4 out of 5]

Stāsts, kuru pirms kāda laika (pasen) izlasīju "Latvju tekstos" iedvesmoja, un no šīs grāmatas es gaidīju daudz. Tomēr, tasd ko sagaidīju, bija visai vienveidīgi tēli, garlaicīgi risinājumi un grāmata visā kopumā - nepatika tik ļoti, kā atsevišķas tās daļas.

Jā, bija par ko pasmieties, bija vietas, kur varēju8 novērtēt valodu, bet trūka kopainas, vairāk deviņdesmito, jo man, kā cilvēkam, kurš dzimis vien 1994. gadā šī pasaule starp sociālismu un kapitālismu ir mazliet sveša. Cepuri nost par mēģinājumu runāt par šādām sarežģītām tēmām, tomēr paliek jautājums - cik veiksmīgi tas izdevies.

Bet, ja atkāpjamies no manām ilūzijām par grāmatu, tad K. Želve ir lieliska stāstniece, un viņas stāsti ir ļoti dzīvīgi un aizraujoši. Gluži vienkārši pēc grāmatas "izraušana" cauri nepaliek tā pēcgarša.

[Signe · Rating 1 out of 5]

'Meitene, kas nogrieza man matus' ('Girl who cut my hair' from Latvian), a collection of short stories from 90s. It has my most loathed things bad contemporary Latvian writers do - they pollute the language with bits in English for no reason nor benefit of the story, simply as if to show that, yes, they too speak it. A quick and very disappointing read even more so because in 2011, year of the publishing, it received not one but two national awards in literature which, after having read it, left me with a conclusion that it has to be due to the simple sad fact that there is scarcely any new Latvian literature out there published. Grim times, both economically and culturally.

[Lote Š. · Rating 3 out of 5]

Nebija slikti, bet man kaut kā šķiet, ka es šo visu jau biju lasījusi. Jelgava 1994, Pirmā reize. Uz šo stāstu krājumu jau labu laiku attālināti skatījos, bet ķēros klāt, nezinot neko par tā saturu, un varbūt tomēr biju gaidījusi kaut ko citu.

Bohēma, panki, tā spoži netīrās dzīves sajūta, zudusī saikne ar citiem cilvēkiem, paviršie sakari - varbūt tam bija jābūt valdzinoši, varbūt kaut kad tas bija valdzinoši, varbūt tam bija jābūt skumji, varbūt tas noteikti ir skumji, pazīstamas ikdienas etīdes, kaut kas uzrunā, bet galu galā es aizveru krājumu un elpa ne reizi neaizrāvās.

[Ophelia · Rating 3 out of 5]

Īsumā: krājums izdevās.
Uztverams, kā viens pagarš stāsts, ilgstoša bilde "iz dzīves" kā uz latgales piena pakas mēdz būt rakstīts, krājums veido savdabīgu, neatkārtojamu atmosfēru. Īpaši pievilcīga ir toponimu rinda, kā rīdziniecei, bij patīkami apzināties, ka dzimtajās ielās notiek arī citu stāstiņi, ka bruģotajās vecpilsētas ielās apslēpti citu noslēpumi, atmiņas, sajūtas.
Neskatoties uz postmodernistisku noskaņu un "transkribēšanu" vispārākajā pakāpē, grāmatiņai neapšaubāmi ir latviskā dvēsele.
Meistardarbu sarakstā krājumiņš neietilpst, bet lasāms gan ir, Amēn.

[Edite · Rating 2 out of 5]

Ļoti stipra mazuma piegarša. Nepatika izteiksmes veids, valoda likās samocīta ar katrā spraugā iebāztajiem uzsvērumiem, pastiprinājumiem un pasvītrojumiem. Tas nedaudz atgādināja pusaudžu rakstības stilu, kādā arī es mēdzu kaut ko sacerēt 12 gadu vecumā. Gaidīju daudz, daudz spēcīgāku prozu. Bija ok, bet ne vairāk. Kaut kādu noskaņu radīja, bet ne pasauli, kurā ieiet un no kuras grūti atgriezties - kā parasti pēc labas literatūras notiek.

[Iveta Vi · Rating 3 out of 5]

7 stāsti. 7 īsi stāsti. Domāju, ka tas tāds bloga formāts vien ir. Grāmatai nepietika. Tā atstāja mani izsalkušu. Nopietni.
Visvairāk man patika stāsts par Aktieriem.
Stāsti pārsvarā ir labi. Ar interesantu valodu, labi pasniegti. Bet es šodien esmu kašķīga.
Un Meitene, Kas Nogrieza Viņai Matus ir neviens cits kā friziere, kuru viņa bija satikusi pirms 10 gadiem jaunībā. Doh. (Jā, frizieres griež matus. Tas ir viņu darbs!