“Bovijs un 12 putnēni” ir stāsts par to, cik dažādas ir ģimenes. Rotaļu lācītis Bovijs ir īpašs – viņam taču ir atšķirīgas krāsas acis gluži kā Deividam Bovijam, viņš ir bērnudārza grupas “Putnēnu” talismans un tāpēc ik nedēļu ciemojas pie citas bērnudārznieka ģimenes. Tā lācēns redz notikumus un attiecības, taču skaļi nerunā, nevērtē un arī pie sevis neizsaka spriedumus par katras ģimenes situāciju. Visā Bovijs tiecas saskatīt labo, viņš ir draudzīgs un līdzjūtīgs, kaut nespēj to izteikt. Ģimenes, kurās Bovijs viesojas, raksta Bovija dienasgrāmatu par to, ko piedzīvojuši kopā. Bovijs ir novērojis daudz vairāk un dažreiz ko citu, nekā bērni vai viņu vecāki uzraksta dienasgrāmatā. Tā viņš satiek ģimeni, kurā valda atkarība no viedierīcēm; ģimeni, kur viss gulstas uz vecmāmiņas pleciem; ģimeni ar bērniem no dažādām laulībām; ģimeni, kas ir bēgļi no Ukrainas. Stāsts lasāms ģimenes lokā. Vizuālo daļu veido mākslinieces Agneses Rudzītes dizains un ilustrācijas.
Kādā intervijā Jana Egle teica, ka rakstīt bērniem ir grūti, jo jāizaug līdz viņu līmenim. Janai ir izdevies. Vienmēr ir bažas, kad jau atzīti autori pievēršas bērnu literatūrai. Šoreiz bažām nav pamata. "Bovijs un 12 putnēni" ir aizkustinoša grāmata, kas patiesībā turpina to, ko autore iesāka jau stāstu krājumā Gaismā - īstu cilvēku īsti stāsti, arī skaudri, aktuāli, tepat aiz sienas. Tikai šoreiz ar lielāku vieglumu, vietām nelielu humora devu un krāsainām detaļām. Galu galā bērniem. Bet noteikti - ne tikai bērniem.
Katrs stāsts mani aizkustināja līdz asarām. Tā nav apzināta manipulēšana no autores puses - saraudināt, iespiest saules pinumā. Ticu, ka tie ir novērojumi (autorei ir milzu darba pieredze bērnu dārzā), sakārtoti un pasniegti augstajā bērnu līmenī. Un tie darbojas! Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka, iespējams, es tā aizkustinos, jo lasu ar pieaugšā, vienas krāsas acīm.
Pērciet grāmatu, dāviniet viens otram, bērniem, vecākiem, bērnu dārzu audzinātājiem! Lasiet kopā ar mīļajiem vai ar kabataslakatiņu. Un izbaudiet skaistās Agneses Rudzītes ilustrācijas!
Bērnu grāmata, ko ieteiktu izlasīt ikvienam lasītājām. Ļoti sirsnīgi, patiesi un reizēm skumji. Kā bērni uztver dažādas ikdienas situācijas un notikumus. Kā bērnam stāstīt par dažādām tēmām, piemēram karš, slimības, nesaskaņas. Īpaši mīla man, jo bērnudārza risinās šie notikumi starp berniem jeb putnēniem!:)
Brīnišķīgā Jana Egle ir neizsakāmi talantīga stāstniece. Katrs mazais Bovija piedzīvojums ir atgādinājums mums, pieaugušajiem, par vērtībām. Par būtiskāko. Visi mazie stāsti rosina aizdomāties par cilvēkiem mums līdzās. Grāmata, kura lasāma mazajiem kopā ar lielajiem.
Zinu, ka Jana Egle ir lielisku stāstu radītāja pieaugušajiem lasītājiem (daudzas viņas labākās grāmatas man vēl tikai jālasa 🌟), bet gribējās zināt, vai būs izdevies uzrunāt jaunāko auditoriju. Bija bail vilties. 🫣 Tomēr tā nenotika.🙃 Lasīju bērniem pirms miega. Pirmais novērojums (patīkamākais!), ka, salīdzinot ar daudzām pēdējām priekšā lasītajām garajām grāmatām, bērni KLAUSĪJĀS, IEKLAUSĪJĀS un ik pa laikam uzdeva kādu jautājumu vai līdzpārdzīvoja bērniem un lācītim. Grāmata ir sirsnīgi stāsti par bērnudārza grupiņu un tajā esošā katra bērna dzīvi mājās. Lasītājs caur Bovija divkrāsu acīm redz dažādas ģimenes, to modeļus, attiecības, sāpes, pārdzīvojumus. Un šie stāsti aptver dažādas tēmas. Tie rāda, cik dažādi cilvēki tiek nometināti gan bērnudārza grupiņā, gan skolas klasē, universitātes kursā, darba vietā... Un mēs visi esam tik atšķirīgi, katrs ar savu "koferīti", un mums tādiem ir jāsadzīvo vienam ar otru. Grāmata ir mīļa, nepamācoša, bērniem (sākumskolas noteikti) saprotama. Vizuāli atgādināja vienu bērnības grāmatu, vispār bija tāds manas bērnības grāmatām raksturīgais noskaņojums šajā darbā. Neizskaidrojams. Šeit sev noderīgo atradīs gan bērns, gan pieaugušais.✨
Dažus gadus atpakaļ Tomiņš mācījās Berlīnes bērnudārzā un grupiņas skolotāja izdomāja aktivitāti – katru nedēļu kādam no bērniem devās līdzi jūraszvaigzne (tāds bija grupiņas nosaukums) un bērnam bija jādomā, kā mantu izklaidēt, ņemot to līdzi uz visām aktivitātēm, uzņemot bildes un jaunās nedēļas sākumā pastāstot citiem savus piedzīvojumus. Lūk, varat iedomāties Toma priekus, uzsākot lasīt Janas Egles sarakstīto pirmo bērnu grāmatu par lācēnu Boviju, kas, jā, tieši tā, dodas līdzi uz mājām putnēnu grupiņas bērniem. Bovijam ir savs koferītis ar maziem nieciņiem no putnēniem un dienasgrāmata, kurā aprakstīti visi kopā piedzīvotie notikumi.
Janai Eglei ir padevušies brīnišķīgi stāsti par lācēna Bovija piedzīvojumiem! Interesanti tēli, neparasti notikumi un viss tiešām kā dzīvē – skumji un sirsnīgi – emocijām bagāta grāmata. Būs tieši laikā kā dāvana uz svētkiem, kas tuvojās.
Grāmatu par Boviju es neaizmirsīšu. Aizkustinoša, mīļa un tik patiesa. Nevienā stāstā nav manāma didaktika vai moralizēšana. Bovijs ir vērotājs, stāstnieks, kuram gan nav balss, bet visu, ko viņš redz, jūt un domā var izlasīt sirsnīgajos stāstos. Ir stāsti, pēc kuriem pārņem nostalģija un smeldze, ir stāsti, kas liek smieties un arī raudāt, ir stāsti, kas liek aizdomāties un atcerēties. Stāsti noteikti ir lasāmi kopā ar bērniem, jo tie var būt labs pavediens sarunai. No katras lapaspuses staro pieņemšana, mīlestība un gaisma. Burvīgi! Mākslinieces ilustrācijas ir tikpat neparastas, kā lācēns Bovijs. Tās ir kopsaucējs raibajai grāmatai par dzīvi. Autore runā par būtisko, bet tik vieglā un atvērtā veidā, ka mīksta sirds paliek ne tikai Bovijam. Lasiet, baudiet, sarunājieties! Bovijs ir ļoti labs klausītājs un vērotājs.
Janu Egli iepazinu caur viņas stāstiem un dzeju (un, manuprāt, viņa ir satriecoši laba gan prozā, gan dzejā). Šoreiz man rokās iegadījās viņas grāmata bērniem. Un izrādās, ka Jana meistarīgi tiek galā arī te. No sirds izbaudīju lācīša Bovija un daudzo mazo Putnēnu ģimeņu gaitas. + vēl viena zvaigzne Agnesei Rudzītei par ilustrācijām.