Lu-Lū un Eņģelis

Smaržu stāsti #3

by Dace Ruksane

Sev raksturīgajā kairinošajā dramatismā Rukšāne jaunajā darbā turpina dzimtas stāstu, kas kļuva par vienu no lasītākajiem Latvijā jau iepriekšējās divās grāmatās: Krieva āda un Džikī.

Šoreiz Rukšāne romānu veido ap divu jaunu dzimtas sieviešu – māsu Annas un Leas – dzīvesstāstiem brīvību atguvušajā valstī. Absurdi bagātās baņķiera un politiķa kundzes Annas drāma iepretim jaunās karjeristes Leas drāmai. Autore līdz elkoņiem iebrauc deviņdesmito gadu matērijās – smaržās, garšās, krāsās, skaņās. Šajā elektrizētajā mīklā var līdzi kā apburts mīcīties arī lasītājs – gan tas, kuram tolaik jau bija pašam savs “sekss un rokenrols” un ir, ko atcerēties, gan tas, kurš īsti nezina vārdu “peidžeris” vai “auģiks” nozīmi.

Cita starpā Rukšānes jaunajā grāmatā interesanti vērot ļoti dzīvās un ļoti īstās tā laika sievietes – kādas bija viņu sociālās lomas un identitātes apziņa un kā tā mainījusies vien divdesmit, trīsdesmit gadu laikā. “Arhaiski! Bet tā patiešām bija!” gribējās iesaukties vairākkārt.

300 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 3 out of 5]

Telenovele ar rozīnēm.
Tas ir kā lasīt “Vakara ziņas”, no vienas puses gribi zināt netīrās veļas noslēpumus, no otras– šis bija par daudz.

“Krievu ādai” es devu 5⭐️, “Džiki” 4⭐️, bet šo romānu es pat neuztvēru kā turpinājumu, tie atsevišķie pavedieni, kad uzvedina uz personāžiem ir kā miglas rīti Latvijas pļavās. Likās, ka šeit gribēts iespiest visu iespējamo. Nu visu, visu. Ugunsgrēks?! Lūdzu! 3some? Lūdzu! Bērnu tēma visos iespējamos veidos? (vientuļa māte, miljons seksa partneri, vairāki vienlaikus, aborts utt.) Lūdzu! Tā var tikai turpināt.

Autore raksta saistoši un savā ziņā, tāpat kā dzeltenā prese, ir grūti apstāties. Bet, kad aizver vāku-kam un kāpēc tas vispār bija domāts?!

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

[..] dzīvē ir tādi brīži, kurus atceries uz mūžu, un nav svarīgs notikums, kas to izraisījis, - tas var izgaist un izbālēt, bet paliek pats mirklis, kuru atmiņa nelaiž vaļā [..]

Sievietes! Un viņu stāsti … un tas, cik niansēti un īsti Dace Rukšāne tos spēj izstāstīt - uzburt lasītāju prātos un sajūtās. Apbrīnoju.

Šī grāmata ir patiesi īpaša … no sākuma šķietami ved ceļojumā un stāstījumā un faktos cauri 90’mitajiem un millenniumam … tik daudz kas ataust pašas atmiņās, tik daudz kas piedzīvots un kur būts, bet tad nemanot ceļojums ir iekš’pus Annas un Lea un tad pieķer sevi domājam - kura būtu es pati? Varbūt pat abas. Bet vairāk tomēr Eņģelis … lai gan Lu-Lū arī ir tepat.

[..] ,bet tad viss norimstās un kaislības sadega pašas savos pelnos. [..]

Smaržu triloģija (pagaidām) ir īpašas grāmatas un no autores dzirdēju - top arī ceturtā.
Ir ļoti vērts tās lasīt un gaidīt turpinājumu …
Šī atkal ir tā sajūta, kāpēc tik ļoti mīlu lasīt!

p.s. Dace, paldies par pankūku recepti

[Laura · Rating 3 out of 5]

Trešā grāmata smaržu grāmatu sērijā. Laikam vērtējums ir līdzvērtīgs. Skatos, ka "Krieva āda" esmu novērtējusi tāpat. Tagad gan šķiet, salīdzinot ar pārējām abām, tai pat varētu likt 4 zvaigznītes. Pagaidām lai nu paliek. Līdzīgi kā "Džikī" - visi svarīgie komponenti ir, bet tomēr kaut kā ļoti būtiska iztrūkst. Lai arī aprakstītie laiki ir pašas piedzīvoti un atmiņai ir savs pienesums, tomēr tas nepaķēra tik, cik šķietami varētu. Vairākās vietās man traucēja aprakstīto lietu/vietu (piemēram, bāru) bez maz skrupulozs uzskaitījums un apraksts, kurš par kuru labāks. Šis tomēr ir literārs romāns, nevis salīdzinošs apskats par tēmu. Tāpat arī vēl aizvien gaidīju, kad tēlu emocijas atklāsies tesktā un zemtekstā, nevis aprakstoši un nosaucoši. Tādējādi zūd mans līdzpārdzīvojums tēliem. Sižets ir labs, tekta plūdums labs, valoda arī laba, bet kopā tas nesavijās tā, kā laikam esmu iztēlojusies. Arī šajā daļā ir brīži, kad man zūd ticamības moments, bet lai nu tā būtu - laimīgi iznākumi ir vajadzīgi. Visas grāmatas gaitā mani nepameta sajūta, ka lasu biezu (sieviešu) žurnālu - žurnāla rakstu, kurā atklāti sieviešu dzīvesstāsti ar raibām un pikantām detaļām iz dzīves, bet emocijas piesauktas vārdā kaut kur blakus. Jāatzīst, ka ideja par smaržām man ļoti patīk. Ja autorei top 4.grāmata sērijā, tad gaidu un ar interesi izlasīšu, bet pagaidām "Krieva āda" ir spēcīgākā.

[Laura Grevina · Rating 5 out of 5]

Tik ļoti patika šī grāmata, un nedaudz žēl, ka jau izlasīta! Daces grāmatām sanāk pieķerties, šī bija jo īpaši tuva, jo atšķirībā no pārējām triloģijas grāmatām, grāmatas varoņi dzīvo laikā, kuru arī esmu piedzīvojusi (varones Annas bērnu vecumā), bet viss minētais labi pazīstams. Ļoti patika kā autore dzīvo savos varoņos - abās māsās - un ļauj arī lasītājam iztēloties, kā dzīvot pieņemot dažādas, atšķirīgas izvēles. Kā sievietei - mammai, kas audzina viena dēlus - ļoti daudz kas rezonēja. Ik pa laikam iepauzēju un pieķeru sevi pie domas - cik pazīstami.. paldies autorei, raksti vēl ❤️

[Oskars Kaulēns · Rating 5 out of 5]

šī bija lieliska retrospektīva un atgriešanās laikā, kad brīvība bija neiepazīta garšviela, ko lietoja visi. kāds pāršāva pār strīpu, kāds aizmirsa pielikt, bet domājās pieliekam, kādam nepietika, citam - palika pāri un varēja dalīties. par dzīvu dzīvi, kas agrāk vai vēlāk, bet izrādās dzīvošanas vērta.

[Zane B. · Rating 4 out of 5]

Ļoti patīk kā Dace Rukšāne raksta un ievelk smaržu pasaulē, man kā reiz Angel smaržas ir bijušas un sajūtu tās sev blakus lasot grāmatu.
Taču, man laikam vienīgai liekas, ka pārāk strauja notikumu gaita un pilnīgi neticami stāsti, kas man nesagāja kopā ar realitāti (kā var abām tā veikties 90ajos??).
Mana favorīte paliek Krieva Āda, diemžēl, Džikī un Lu Lū neiztur manu kritiku līdz galam.
Tagad gaidu Annas meitu dzīves stāstus, kas būtu kā reiz par manas paaudzes tīņu dzīvi pēc tūkstošgades sagaidīšanas.

[Lauma Gurgone · Rating 4 out of 5]

Šis bija kā ceļojums nesenā pagātnē, no kuras lielāko daļu lietu neatceros vai nebiju piedzīvojusi, bet bija interesanti sekot līdzi tam, kāda dzīve bijusi pavisam nesen. Man pietrūka gan dziļuma, kas bija iepriekšējās grāmatās, bet tāpat izbaudīju.

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Es neesmu D. Rukšānes agrīno romānu fane, bet smaržu sērija man ļoti patīk un atklāj pilnīgi citu Daci Rukšāni.
Jā, "Krieva āda" un "Džikī" subjektīvi likās dziļākas un interesantākas sižeta ziņā. Būtībā "Lu- Lū un Enģelis" ir tāda diezgan viegla mājsaimnieču lubene - simpātiskas varones, ikdienas būšanas un nebūšanas, darbs un attiecības...
Romāns ļoti viegli un fiksi lasās.
Tomēr šajā darbā, atkal jau tīri subjektīvi, mani visvairāk aizrāva Rīgas apraksti, manas Rīgas, ko labi atceros no 90tajiem un 2000tajiem un pati esmu piedzīvojusi daudzas lietas un vietas - Klintona vizīte, Picca TV, Ozīriss, Deko, Sarkans, utt.
Grāmata iedvesmoja vēlreiz paostīt "Angel" - joprojām nav mans. Cacharel "Loulou" gan vēl nav gadījies Rīgā dabūt pasmaržot.
Grāmatas fināls ne visai patika, likās atkal drusku pārāk holivudisks, bet, kā noprotu, top arī 4. grāmata - protams, gaidīšu un lasīšu.

[Kristīne Līcis · Rating 3 out of 5]

Raita, sulīga, azartiska lasāmviela par ģimeni diezgan unikālā periodā Latvijas vēsturē, kad mainījās gan materiālā, gan morālā pasaule, kad liela daļa no mums slīdēja bez jebkāda kompasa, jo vecie orientieri bija zuduši, bet jaunos vēl nepratām atpazīt. Bet vairāku iemeslu dēļ "Lu-Lū un Eņģelis", lai arī LALIGABAs nominants, nav mans "smaržu sērijas" favorīts.

Pirmkārt, man šķita, ka ir pārtrūkusi saikne ar iepriekšējām daļām, jo Meldra, kura runā pirmajā personā gan "Krieva ādā", gan "Džikī", kura visu izdzīvo un izjūt ļoti pamatīgi, tagad ir tikai epizodiska. Iespējams, ka tā arī jābūt, lai parādītu, cik ļoti deviņdesmitie ir norauti un nošķelti no visa, kas bija iepriekš.

Otrkārt, uz Meldras fona viņas meitas Anna un Lea kā personāži šķiet vienkāršoti un melnbalti. Ne Annu, ne Leu es nepratu ieraudzīt kā personības, turklāt "Lu-Lū un Eņģelī" sižetu virza notikumi un mežonīgais bizness, personāži uz tiem tikai reaģē, un nekādu viņu izaugsmi un attīstību neredz. Iespējams, ka arī šim tā ir jābūt, lai parādītu deviņdesmito ārišķību, trauksmainumu, dzīvošanu šodienai un nedomāšanu par rītdienu.

Treškārt, es zinu, ka dzīve spēj savērt tādu notikumu un sakritību virteni, ka tā neietilptu nevienā romānā un nevienā seriālā, taču kaut kādu iemeslu dēļ "Lu-Lū un Eņģelim" es līdz galam nenoticēju. Varbūt tādēļ, ka pilnīgi viss notiek vispārākajā pakāpē, nav nekā, kur būtu pustoņi, niances.

Bet varbūt īstais iemesls manam atturīgajam vērtējumam ir tas, ka tie nebija mani deviņdesmitie, par kuriem lasīju, jo par tālaika naudas maisiem, radošo darbu un jumta ballītēm zināju tikai no nostāstiem. Un tas tikai apliecina, ka grāmatās mēs patiesībā lasām sevi. Lasiet, ļaudis, grāmatas.

“/../ bet velns vien zina, ar ko Dievs ālējas.”

[Linda · Rating 3 out of 5]

3.5⭐️ Lai arī bija interesanti kavēties deviņdesmito un divtūkstošo gadu atmiņās par tolaik piedzīvoto, tomēr šī laikam ir tā Smaržu triloģijas grāmata, kas aizkustināja vismazāk.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 2 out of 5]

Kaut kā pietrūka dziļuma. Viss tikai par notikumiem un notikumiem.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Divi vakari, kad miegs palika zaudētājos, jo uzvarēja Rukšānes jaunākā grāmata. Kāds varbūt teiks: nu kas tur tāds, tāda cilvēku ikdiena ar kādiem pavērsieniem.. bet nē, tas kā šie stāsti savijās, kā valoda ievilka, laiks pazuda. Un smaržas, jā! Tas, kādu nozīmi autore dod smaržām un tik niansēti to apraksta, ka man pat liekas, sajutu smaržu.👌

“Smaržām ir spēks - tāds vai cits, bet spēks! Tas var gan uzbūvēt, gan izpostīt, gan pacelt no drupām, gan izsmērēt pa zemi.”

[Laura Mekša · Rating 5 out of 5]

Kā es kaifoju par šo grāmatu! Varētu izlasīt divās dienās, bet gribējās pavilkt un izbaudīt kā Ozīrisa saldētā marcipāna kūku.
Interesanti, ka man izrādās bija Angel smaržu paraudziņš mājās. Un pirms grāmatas lasīšanas, bija tā smarža aizķērusi - smaržoju un domāju, savādas, bet patīk ❤️.
Liktu 6 un 7 zvaigznes vai vairāk!

[Gita Žibenko · Rating 5 out of 5]

Grāmata, kas izlasīta vienas elpas vilcienā....vienā skrējienā, mazliet trūkst gaisa...kā narkotika deva, kas reibina, tik ļoti patika...tik sievišķīgi, tik cilvēcīgi, tik jutekliski... Domāju par Annas meitām, cik viņām šobrīd varētu būt gadi...tā gribētu vēl vienu turpinājumu...

[Dvīņu Mamma · Rating 5 out of 5]

Ļoti, ļoti patika! Manuprāt, labākā no visām daļām. Iespējams tāpēc, ka spēju identificēties laikam, par kuru aprakstīts grāmatā, jo piedzīvoju šo laiku. Es gan dzīvoju citā burbulī un ar vaļēju muti lasīju par baņķieriem, farmācijas pārstājviem u.tml. Beigas, lai gan nedaudz kā no Ziemassvētku kartītes, tomēr izcilas!
Grāmata, kas man atkal iedeva lasītgribu, kas kaut kur bija ierūsējusi.

[Arta Brice · Rating 4 out of 5]

4.5 ⭐️

Kamēr filozofi vēl strīdas par to, vai cilvēks pats raksta savu likteni, Dace Rukšāne «trīs grāmatu garumā» sarakstījusi tādus likteņus, kādus ar grūtībām izdomātu pat Dievs.

[Signe]

Eu, nu, šī sērija ir riktīgi labā.
Gaidu nākamo!

[Ance Jirgena · Rating 3 out of 5]

Trešais smaržromāns Daces Rukšānes četru (?) sērijā, manā vērtējumā, šķiet rakstnieces personīgākais darbs. Strauji izskrien trako 1990to laikam māsu Leas un Annas dzīvēs, kas it kā ir dažādas, bet tomēr arī nē.
“Krievu ādu” un “Džikī” vērtēju nedaudz augstāk, lai gan paši notikumi šajā grāmatā saprotamāki un tuvāki. Nedaudz nomāc vienādās galveno varoņu balsis.
Ar nepacietību gaidīšu noslēdzošo daļu.

[Inga Kalna · Rating 5 out of 5]

Paldies autorei par darbu! Vārdi viegli un raiti virknējas rindās, rindas izaug lappusēs un trijās dienās esmu šo izlasījusi. Patīk autores talants nepieķerties stingram laika rāmim, bet gan fokusēties uz notikumiem, kas aprakstīti tik prasmīgi, ļaujot iztēlē uzburt Rīgas ielas, kafejnīcas un visu citu. 2000.gadu žargoni un notikumi, vietas, lietas un cilvēki - laikam tāpēc tik viegli tverams un saprotams, ka pati esmu te bijusi. Paldies Dacei!
P.S. Angel bija pirmās manas dzīves “dārgās” smaržas, kuras iegādājos Tallink prāmja tax free veikalā. 🙂

[Sisī · Rating 3 out of 5]

Jo tuvāk mūsdienām virzās autores smaržu tetroloģija, jo steidzīgāks un virspusējāks paliek stāstījums. Šis nebija slikti, bet salīdzinot ar "Krieva ādu" un "Džikī" tomēr likās mazliet pliekanāk.
Tāds nu ir grāmatu sēriju spožums un posts, katra nākamā grāmata paliek blāvāka un blāvāka, bet nelasīt nevar, jo jāzina taču, kā tas viss beigsies.

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Burvīga lasāmviela.

[Linda Vituma · Rating 2 out of 5]

Īsumā: Es apsēžos un raudu par pazaudētajām bitēm (laiku?). Bēru mielastam esam rezervējušas “Ozīrisu”.
Domāju par [dienasgrāmatām - hronikām - literatūru].

[Ilvita Kļaviņa · Rating 4 out of 5]

Viss tik pazīstams, ja ne piedzīvots, tad zināms..., bet beigas.. Citēju Staņislavski:"Neticu!"

[Zelma L · Rating 2 out of 5]

It kā pietiekami saistoši, bet trūkst dziļuma. Brīžiem bija sajūta, ka lasu apskatu par trendiem deviņdesmito gadu Rīgā, un neesmu daļa no auditorijas, kam nostaļģija par šo laiku varētu aizsegt romāna trūkumus. Varoņus nesajutu, ne-līdzjutu. Ja būtu paspējis uzpeldēt vēl viens brīva sieviete - aizņemts vīrietis sižetiņš, laikam būtu atmetusi lasīšanai ar roku. Vilšanās pēc pirmajām divām grāmatām.

[Elīna Jurberga]

Rukšāne raksta labi, bet šoreiz šis viss kaut kā garlaicīgi.
iesprūdu pie 81. lpp. un tālāk man absolūti nebija intereses turpināt.

[Līga Pikse-Zvirbule · Rating 4 out of 5]

Brīvība būt, brīvība mīlēt, dejot, iedzert, skumt- viss mainās un pārmaiņām Latvijā nāk līdzi arī pārmaiņas tās cilvēkos. Stāsts par mainību- vai vienmēr uz augšu...?

[Lana Apse · Rating 4 out of 5]

4/5, jo pēdējā nodaļa bija tiiiiiiik cheesy, ka nosita visu sajūtu. Bet kopumā baigi, baigi labi

[Dagnija Lejiņa · Rating 5 out of 5]

Man patīk viss, par ko un KĀ stāsta (raksta) @dace_ruksane ⭐️ Pēdējo viņas grāmatu aizņemos no @eva.johansone - kā sāku lasīt to piektdienas vakarā… tā no rīta gultā turpinu ar mazām kafijas pauzēm laiskas sestdienas garumā…

Tā arī mana laikmeta atmiņu rekonstrukcija par deviņdesmitajiem un mileniumu. Tik daudz atsauču uz pazīstamām vietām un situācijām - Ai Karamba, Sarkans, Deko Bārs un Purvs, un ağentūru Jumtu ballītes - kur tik nav būts un kas tik nav piedzīvots mirkļa piedzīvojumu un mūžīgas mīlestības meklējumos. Tāda viegla nostaļğija un sentiments, ko izdzīvoju gandrīz personiski; lasu kā dokumentālu liecību un par pārsteigumu - beigās arī sazīmēju pazīstamas sejas un situācijas.

Pēdējās nodaļas saprotu, ka jāiet lasīt uz
@cafe_osiris Apsēžos pie bāra letes un pie viesmīles Diānas pasūtu glāzi sarkanvīna. Saku, ka daudz atsauču un Osīrisu, viņa saka kā Jā, tā varētu būt. Šķiet, vienīgā no romānā pieminētajām vietām, kas vēl “dzīva”.

Pēdējās nodaļās ķiķinu un arī pie sevis apraudos.

Rīt gan vēl jāaiziet uz Galeriju Rīga ieelpot Enğeli, Džiku un Lu-lū… vēl padziļināt piedzīvoto atmiņu uzplaiksnījumus pilnīgi pārsteidzošā avangardā. Paldies @dace_ruksane 🤍

⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️

[Marija Krivošeina · Rating 4 out of 5]

Kaut kā tā sanāca, ka divas grāmatas pēc kārtas ir par 90tajiem Latvijā. Tas ir tāds interesants periods, par kuru man ir tikai miglainas atmiņas. Nejūtu, ka grāmatai būtu kaut kāda īpaša pievienotā vērtība, varbūt tikai tik cik 90to un 2000-o interesants apskats. Šķiet, ka autore te mēģināja ietilpināt visas iespējamās attiecību formas, man tas pārāk krita acīs. Un tomēr, viņai sanāk labi rakstīt. Grāmatu izlasīju trīs dienās.

[Anita Gāga · Rating 4 out of 5]

Grāmata - aizgājušo laiku lieciniece. Atzīšos, ka iegūglēju nianses ar Bankas Baltija krahu, jo man kā bērnam šī informācija tālajos 90-tajos ausīs bija nākusi, bet lielas izpratnes par to nebija. Jāatzīst, ka autore ir precīzi mācējusi nodot to sajūtu caur tēliem, ko piedzīvoja daudzas ģimenes padomijas sabrukšanas rezultātā. Grāmatas beigas man šķita sasteigtas, bet kopējais emocionālais baudījums bija gana jaudīgs. Pāri visam, protams, smaržas - kā tēlu saistītājmateriāls.