Sena cilvēces gudrība vēsta — ja nezini, kā rīkoties, tad rīkojies pareizi. Mārča Auziņa daudzu gadu garumā un formātos publicētās pārdomas par labu un godprātīgu dzīvi raksturo empātija un labvēlība, kas mierpilni sadzīvo ar aso zinātnieka prātu un precīzo zinātnes pasaules redzējumu, eleganti balansējot uz racionālā un iracionālā robežas. Tāpēc prieks, ka tagad esejas vienuviet izdotas grāmatā — augstākajā formā, kāda, autora vārdiem runājot, var piemist tekstam. Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes rektors
Mārcis Auziņš ir Meistars prasmē vienkārši, ievelkoši un rosinoši stāstīt par Lielajām patiesībām. Klausoties Mārča stāstījumā, viņu iztēlojos kā Heses stikla pērlīšu spēlētāju vai džeza mūzikas smalku improvizētāju. Šī grāmata paver iespējas to visu baudīt eseju veidolā. Ilmārs Latkovskis, TV raidījuma “Lielās patiesības” autors un vadītājs
Iespējams neesmu objektīva, jo man ļoti, ļoti patīk autors un viņa pieeja dzīvei
"Kas jau ir bijis, tas atkal būs, kas jau ir noticis, tas atkal notiks – nekā jauna nav zem saules."
Mārcis Auziņš ir latviešu fiziķis, profesors un bijušais Latvijas Universitātes rektors, kurš savos darbos apvieno zinātni, filozofiju un dzīves kvalitātes meklējumus.
Šī grāmata mani patiesi aizrāva un lika daudz aizdomāties. Autors sniedz dziļas atziņas par to, kas veido labu dzīvi, un piedāvā pārdomu rosinošus skatījumus uz ikdienas izvēlēm. Teksts ir viegli uztverams (izņemot dažus stāstus, kad varbūt vakarā biju dikti sagurusi un nākamajā dienā man tos nācās pārlasīt), bet tajā pašā laikā ļoti pārdomu veicinošs.
Šo grāmatu es lasīju lēni, pa stāstiņiem. Dažus no tiem – pat vairākas reizes. Piemēram, stāsts Bodisatvas ceļš jeb kā tikt galā ar dusmām mani īpaši uzrunāja. Īpaši rezonēja Šantidevas vārdi: "Kad nemiers prātu pārņem, kad iekāre vai dusmas un naids prātā dzimst, tad apstājies. Nerunā, klusē. Tādā brīdī kā laukakmenim tev jākļūst, kas pļavā guļ." Ak, cik bieži man to vajadzētu sev atgādināt un praktizēt!
Man bija iespēja apmeklēt grāmatas prezentāciju Latvijas Universitātē, kā arī abu Mārču Auziņu pasākumu Flirts ar Budu muzikālajā namā Daile. Klausoties šo pasākumu, es pieķēru sevi domājam – kā es vēlētos, lai man rokās būtu blociņš un pildspalva, lai pierakstītu svarīgākās atziņas.
Autors ir pabijis kā profesors daudzās pasaules universitātēs, saticis tik daudz gudru cilvēku, un tas atspoguļojas grāmatas saturā – tajā savijas dziļas pārdomas, zinātniska pieeja un dzīves pieredze. Ļoti rezonēja arī nodaļas par laika nozīmi un par kāpšanu kalnā: "Dzīvība parasti mutuļo kalnu nogāzēs, nevis to virsotnēs."
Es jums no sirds varu ieteikt – lasiet šo grāmatu. Lasiet lēni, pa gabaliņiem, izbaudiet katru stāstu un ļaujiet tā atziņām lēnām nonākt jūsu ikdienā. Es šo grāmatu paturēšu uz sava naktsskapīša, savukārt pavisam drīz ķeršos autora otrajai grāmatrai Flirts ar patiesību, kuru arī ir izdevusi Jumava.
Vismaz tēju jūs noteikti pagatavosiet un baudīsiet savādāk:)
Profesors Čarlzs Tauns, Kalifornijas Universitāte Bērklijā - "Jaunais cilvēk, es savos deviņdesmit gados uz fakultāti es katru dienu nenāku strādāt. Es nāku priecāties par fiziku. Es nāku to baudīt".
Grāmatā apkopotas, ja pareizi saprotu, dažādas autora esejas. Lasot, uzkrītoši bieži atkārtojās jau iepriekš dzirdētas domas un citāti, kas lika justies tā, it kā vienu un to pašu būtu pārlasījusi vairākas reizes - tas nedaudz pazemināja vērtējumu.
Turklāt gaidīju vairāk paša Auziņa pārdomu, bet lielākā daļa teksta šķita citu autoru domu atstāsts un analīze. Varbūt tā bija iecere, bet man pietrūka personīgāks skatījums.
Tomēr nenožēloju, ka izgāju cauri visai grāmatai. Dažas domas aizķērās un ir uz palikšanu:
“Dzīvot tikai kādam nākotnes mērķim ir aprobežoti. Dzîvību uztur kalnu nogāzes, nevis virsotnes.”
“Ko mēs šajā dzīvē meklējam? Varbūt vienkārši meklējam sajūtu, ka dzīvojam, nevis nepārtraukti apdarām steidzamus darbus.”
“Pareizas dzīvošanas mērķis nav atalgojums par katru paveikto labo darbu. Pareiza dzīvošana pati par sevi ir vērtība.”
“Zinātne nav un nekad nebūs patiesība pēdējā instancē. Zinātnes šābrīža apgalvojumi ir pašreizējais labākais tuvinājums patiesībai. Tas nenozīmē, ka nākotnē tie netiks precizēti.”
Atkal viena interesanta grāmata ir pabeigta. Ar šo es arī noslēdzu savu 2025 grāmatu lapaspusēs!
Jāsaka, ka pirmā profesora Mārča Auziņa grāmata "Flirts ar patiesību" man labāk gāja pie sirds. Bet jāsaka, ka arī šeit bija daudz kā interesanta. :) Arī šī grāmata ir pelnījusi 5 zvaigznes tikai par to vien cik profesors interesanti stāsta. Uzreiz brīdinu - Šī nav no vieglajām lasāmvielām, bet neskatoties uz to - Interesanta.
Jāpiebilst, ka uz beigām šķita, ka šīs esejas nez kāpēc kļuvušas garākas, dažas lasot man kļuva nedaudz garlaicīgi, tādēļ dažām lēcu pāri. :)
Grāmatā aprakstītās attiecības starp fiziku, reliģiju, mākslu, filozofiju un citiem zinātnes veidiem. Darbs ir kā autora dienasgrāmata, kas parāda fiziķa uztveri par pasauli, un to cik plaša un dažāda tā ir. Darbs nedaudz atgādina Yuval Noa Harari darbus, bet šeit ir nedaudz vairāk skatījums no fizikas puses. Patika vēsturisko notikumu fakti un to ietekme uz mūsdienām. Nedaudz nepatika tas, ka dažas lietas atkārtojās, un šeit es nevarēju saprast, vai tas ir speciāli, vai grāmatas uzbūves nepilnības. Iesaku visiem, kas sāk uzskatīt, ka izprot pasauli, jo izlasot šo darbu nākas secināt un nojaust, cik maz mēs patiesībā zinām.
🧠 Profesora pārdomas 🧐 Zinātnes filozofija 🌌 Universa noslēpumi 📚 Slaveni zinātnieki 🕰️ Laika vērtība
Mans ceļš ar šo grāmatu bija lemts neveiksmei jau pašā sākumā, jo kļūdas pēc biju domājusi, ka lasīšu mūziķa Mārča Auziņa pieredzi. Ātri vien sapratu, ka profesors Auziņš ir pavisam cits cilvēks, un tas izskaidroja zinātnisko pieeju grāmatai. Neņemot vērā šo nelielo misēkli, ar lielu interesi turpināju to lasīt, taču esmu grāmatā vīlusies..
Pirmkārt. Kā dzīvot labu dzīvi? Grāmatas nosaukums, kurš radīja sajūtu, ka atradīšu atbildi uz šo svarīgo jautājumu, tomēr autora pārdomas lasot, atbildi tā arī neatradu. Varbūt vajadzēja citu grāmatas nosaukumu...
Otrkārt. Lasot grāmatu bieži noķēru deja vu sajūtu - vai tik es pāris lapuses atpakaļ jau kaut ko līdzīgu neizlasīju?
Treškārt. Lasot piezagās doma - ka tik grāmatas nobeigumā netikšu ierauta kādā ironiskā jokā un pēdējā lapusē atradīšu ierakstu: "Ja Tu šo grāmatu izlasīji, velti tērēji laiku.. tāda arī bija doma, netērē lieki laiku, tas ir ierobežots." Pieminēšu, ka, ja šādu ierakstu es būtu atradusi, grāmata no manis dabūtu 5/5.. kā noprotat, šādu nobeigumu nesagaidīju
Ceturtkārt. Grāmatā bija daudz (ļoti daudz) citu pasaulē zināmu gudru cilvēku citāti un šo personību apraksti. Ja es vēlētos zināt, ko domā citi, tad taču būtu izlasījusi Ņūtona un pārējo minēto cilvēku dzīves stāstus. Gribēju sadzirdēt vairāk paša Auziņa domas, dzīves gudrības.
Piektkārt. Fotogrāfijas. Tās šķita nevajadzīgas un novecojušas.
Bet es noķēru arī pāris pozitīvas sajūtas tieši grāmatas pēdējās 3 nodaļās - tās veicināja diskusijas ar dzīvesbiedru par šiem interesantajiem un mūsdienās aktuālajiem tematiem.
"Arī mūsdienās gan vīnam, gan tējai attiecīgajās tradīcijās ir zināma sakrāla nozīme. Vīns kriestietībā - caur Kristus asinīm uz pestīšanu. Tēja budismā - Budas ceļš uz patiesību. Gan vīnu, gan tēju var baudīt ikdienā kā vienkāršu dzērienu, bet var šim procesam piešķirt zināmu rituāla formu. Taču, kā saka viens no izcilākajiem Japānas kultūras popularizētājiem Rietumu pasaulē D.T. Suzuki: "Vīns sākotnēji uzmundrina, vēlāk apreibina un padara miegainu. Turpretī tēja mūs tikai uzmundrina, padara prātu asu un atvērtu." Pēc Suzuki domām, šeit ir atrodama būtiska atšķirība starp Rietumiem un Austrumiem.”