Vai tu esi bijis bērnu vasaras mometnē? Tā taču ir lieliska pieredze, vai ne? Ak tavs draugs nav bijis? Tad tas ir steidzami jālabo! Nometnēs sākas jaunas draudzības un vispār notiek neticamas lietas!
Lai uzzinātu, ko iesākt, ja gadās pārēsties sapiparotu mērci, nejauši ielaist baseinā pīles (protams, pilnīgi nejauši!!!), pazust zoodārzā vai piedalīties šausminošā rēgu izsaukšanā, dodies uz vasaras nometni kopā ar grāmatas varoņiem – nebēdnīgajiem brāļiem Ralfu un Robertu, nopietno tumšmati Noru, sprogaino skaistuli Eniju un citiem. Nokļūsti visbrīnišķīgākajā vietā uz pasaules – Melnalkšņu parkā – un meties piedzīvojumos kopā ar viņiem!
Ilze Meistere pateicas par iedvesmu Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrības “Pērle” bērniem, kuri, padarot sirmu šīs grāmatas autori un vēl divas skolotājas, aizvadīja piecas brīnišķīgas vasaras dienas nometnē Vācijā, Selmā. Pateicoties viņiem, ir tapusi šī grāmata. Tomēr grāmatas vietas, notikumi un varoņi (izņemot Tomu Brici) ir izdomāti.
Godīgi sakot, nezinu par ko visi tā sajūsminās. Man nu nelikās nekas īpašs. It kā jau bija tāda smieklīga, viegla grāmata, bet mani kaut kā neaizķēra. Tomēr daži notikumi man patika. Kā piemēram Enijas spoku izsaukšana. Tik žēl, ka viņas nepalika, jo nobijās. Es būtu pietiekami drosmīga. Uz tādām lietām esmu kā traka, un šobrīd dzīve liekas mazliet garlaicīga, jo nekas nenotiek. Atpakaļ pie grāmatas. Tātad, es domāju, ka grāmata nebija izcila, bet nebija arī tā kā ļoti slikta. (Deividu Valjamsu protams nepārspēj) Es dodu 3.5⭐️⭐️⭐️ no 5⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️
Pateicoties Bērnu žūrijai '25, šī grāmata parādījās mūsu redzeslokā. Kamēr to lēnām lasa mana meita, klusi izdevās to nočiept un iepazīties ar šo stāstu.
Pirmkārt, tā ir latviešu autores grāmata. Nezinu, kāpēc, bet mani tas pārsteidza. Visu laiku biju dzīvojusi ar pārliecību, ka tā ir ārzemju, varbūt nosaukuma dēļ, bet varbūt arī grāmatas valodas dēļ. Tieši veids, kā tā bija uzrakstīta, bija tas, kas ļoti simpatizēja. Teikumus lasīt bija viegli un raiti, bet tie bija arī ar bagātīgu valodu, interesanti veidoti. 💫
Otrkārt, stāsts ir par aptuveni desmit gadus veciem bērniem, kas dodas uz vasaras nometni. Man ir nedaudz jaunāks un nedaudz vecāks bērns, tomēr daudzas lietas man sasaucās ar viņiem, tāpēc noticu, ka autore ir bijusi saistīta ar nometni un bijusi saskarsmē ar reāliem bērniem.🫢😄 Piemēram, mazā "caca" un Kaspars, kurš raksta īsziņas ar kļūdām, lika pasmaidīt.🫢 Mazā lasītāja Nora bija man pašai vislīdzīgākais tēls (tikai nezinu, vai tiešām bērni jau šajā vecumā lasa "Krēslas" sāgu?!😄🤔). Un tie randiņi... mūsu laikā tie varbūt nebija tik agri, bet, ticiet man, es redzu, ka šajā jautājumā ir noticis progress 😅😄🤭.
Treškārt, notikumi man šķita interesanti, un šis tas paliks atmiņā. Jāteic gan, ka manai meitai grāmata šķiet 3 zvaigžņu vērta, un citēju: "Nav interesanti." ☺️
Lai arī beigās tika mēģināts iepīt kādu dziļāku domu un pamācību, man tas ne visai patika. Sandra tik un tā man neiepatikās, un tas viss šķita kaut kā ārpus stāsta konteksta.
Kopumā - viegli lasāma, piedzīvojumiem bagāta grāmata par dažāda rakstura zēniem un meitenēm vasaras nometnē. 🤗☀️
Ugh, nokaitināja šī grāmata. Pirmkārt jau – visu laiku izsmiet vienu no nometnes skolotājām, visu grāmatu viņa ir tā nepareizā, tā jocīgā, tā neizdarīgā, tā neko darīt negribošā, tāda un šitāda. Un tas iemesls tam, kāpēc viņa tāda ir, grāmatas beigās nekādi neattaisno to, kā viņa ir raksturota šajā grāmatā. Tāds ļoti prasts paņēmiens. Otrkārt – bērni visu laiku vāra ziepes, kas būtu ok, jo bērni un vasaras nometne ir vieta, kur vārīt ziepes, bet tas, ka visi pieaugušie visu laiku cenšas to paslaucīt zem paklājiņa, lai tikai neviens neuzzina – vadība neuzzina, avīze neuzzina, tas un šitas neuzzina, izklausās vairāk vai mazāk aplami.
Sajūta tāda, ka autorei ir bijušas idejas un vēlme kaut ko pastāstīt, bet literārā ziņā tas viss "nedavelk" līdzi. Ļoti vāji un pavirši tēli (izņemot to vienu skolotāju, kura ir sliktais tēls), viss liekas caur tādu kaut kādu latvieša nenovīdību un "viss slikti" prizmu – bērni sliktie, skolotājas sliktās, pagastvecis sliktais, autobusa šoferis sliktais, visi sliktie.
Turklāt ir sajūta, ka nav arī izdarīts mājasdarbs izpētīt dažādus faktus, lai liktos ticamāki tēli un notikumi. Ja pareizi saprotu, tad bērni ir apmēram desmitgadīgi – instagram profilus var veidot bērni, kuriem ir vismaz 13 gadi, kaut kādas dažas bērnu intereses un lietas (piem., "Krēslas" (?) grāmatas lasīšana) diez vai ir desmitgadnieku interešu lokā.
Bērnu grāmata, kas dod patiesu smieklu devu. Lasīju un smējos skaļā balsī, cik precīzi autore ir attēlojusi cilvēkus, to raksturu īpašības, izskatu un paradumus. Iesaku ne tikai bērniem izladīt!:)
Grāmata ļāva atcerēties pašai savas bērnības piedzīvojumus vasaras nometnēs un ar citu skatu saprast kāda atbildība tā ir no nometnes vadītāju puses. Viegls un sirsnīgs stāsts ar dažādiem atgadījumiem katru dienu.
⭐️⭐️⭐️⭐️ (3.5/5) Bērnu literatūra | Vasaras nometne | Draudzība | Piedzīvojumi
Ilzes Meisteres grāmata “Baseina pārvaldnieks medī pīles (un citi aizraujoši piedzīvojumi bērnu vasaras nometnē)” ir Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025 grāmata vecuma grupā 9+.
Stāsts vēsta par bērnu vasaras nometni — tās ikdienu, piedzīvojumiem, nometnes bērniem un vadītājām. Grāmatā netrūkst dažādu situāciju, blēņu un novērojumu, kas varētu būt atpazīstami tiem, kuri paši kādreiz bijuši nometnē.
Tomēr man personīgi ar šo grāmatu līdz galam “nesaslēdzās”. Brīžiem sajūta bija, ka stāsts ir ļoti bērnišķīgs — cepurīšu taisīšana, vienkāršas rotaļas un ikdienišķas nodarbes — un tad pēkšņi parādās pieaugušāki temati, kas radīja nelielu disonansi. Grūti bija saprast, kurai auditorijai konkrētajā brīdī stāsts īsti domāts.
Kopumā — lasāma, viegla grāmata ar interesantu ideju un vasarīgu noskaņu, taču man pietrūka vienotības un līdz galam izturēta stāsta tonējuma.
Priecīgi gaiša un blēņu pilna grāmata par bērnu spēlēm un spēlītēm vasaras nometnē. Kolorīts stāsts ar veiksmīgi veidotiem tēliem, dažādiem raksturiem un pozitīvu gaisotni. Raiti lasāma un savā vienkāršumā feina lasāmviela par jautriem notikumiem, pīlēm baseinā, spēlēšanos un atspēlešanos, konkursiem, sacensībām, izslavētām mērcēm un čuskām, glābšanas misijām un spokiem. Priecīgi un bonusā ar negaidītām skumjām noslēgumā, kas liek aizdomāties, kādi šie bērni būs, kad viņi būs pieaugušie. Sirsnīgi un dauzonīgi! (Piektā grāmata "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025" kategorijā 9+.)
Bērnību aizvadīju lauku darbos (un lauku vidē pieejamās blēņās), tamdēļ nezinu, kā paiet dienas bērnu nometnēs. Šī nu bija lieliska iespēja iejusties. Izlasīju dikti ātri, jo grāmata aizraujoša. Un vairākkārt iedomājos: ja šo grāmatu lasītu deviņgadīga Valija, tad viņa pavisam noteikti būtu sajūsmā.
Man laikam neiet kopā grāmatas nosaukums ar stāstu un man kā kristietei nav pieņemama nodaļa par "baltās dāmas izsaukšanu", jo tās NAV joku lietas. Bet tā kā gramatu lasīju skaļi priekšā saviem bērniem, tad to nodaļu varēju izlaist. Kopumā bija arī momenti, kur smējāmies vai pasmaidījām, bet, bet...
Eh, es tomēr neesmu bērnu grāmatu mērķauditorija. Gāja grūti. Nelasījās. Tā kā pašai ir bērni šajā vecumā, es apzinos, cik grūti ir viņus pārsteigt ar kaut ko. Likās, ka varoņi tomēr ir pārspīlēti. Noticēju Kristīnei un meitenēm. Beigas jau likās tādas, kādas tās tiešām varētu būt reālajā dzīvē.
Man pašai vasaras nometnēs nav sanācis būt, taču atceros bērnībā draugu sajūsminātos stāstus, pēc nometnēm atgriežoties pagalma dzīvē. Kā man tur gribējās būt! Nu reiz man bija iespēja šo nometņu sadzīvi izbaudīt vismaz caur literāro piedzīvojumu. Protams, ka es kā pieaugušais tagad vairāk varēju identificēties un labāk līdzi just skolotājām. Abās varēja atrast kaut ko mazliet savai dvēselei. Taču arī bērnu tēli burvīgi izstrādāti un ļauj padomāt par to, cik dažādi mēs varbūt uztveram it kā vienas un tās pašas situācijas. Lai arī ilustrācijas ir melnbaltas, tās ir lielisks atslodzes elements starp burtu rindām. To gan es saku, vairāk domājot par bērniem lasītājiem. Personāži bija tik kvalitatīvi aprakstīti, ka spēju tos iedomāties arī bez attēliem. Baseina pārvaldnieks pieminēts jau darba nosaukumā, bet stāstā patiesībā spēlē tādu kā otrā plāna lomu. Taču par spīti tam, šis otrā plāna aktieris noteikti būtu pelnījis "Oskaru" - Meistare bijusi patiesi sava uzvārda cienīga spalvas darbā.