Šis nav randiņš

by Ilze Aizsila

Romāns stāsta par jaunu, veiksmīgu muzeja darbinieci Letīciju, kuras vientuļajai būtībai piestāv mierīga vide, dārgu un senu lietu pētīšana. Maģijai viņa netic, jo nav pierādījumu tās eksistencei, no uguns paniski baidās, tomēr komandējumā, entuziasma vadīta, izveido burvju sveci ar vēlējumu – tās gaismā ieraudzīt savu otro pusīti.

Kādu dienu, piedzīvojusi dīvainus notikumus, viņa neplānoti pārrodas mājās ar sērkociņu kārbiņu somā. Tagad it viss atgādina par neīstenoto sveces iedegšanu, un Letīcija beidzot saņemas... Taču cerētā kavaliera vietā liesmiņa pievilina kādu, kurš vairs nav starp dzīvajiem.

368 pages, Hardcover

Published November 20, 2024

Reviews

[Aiva (IG aiva.lasa) · Rating 4 out of 5]

Kad sāka parādīties atsauksmes par šo grāmatu, biju ļoti ieintriģēta - skaists grāmatas vāks, interesants stāsta apraksts. Jāatzīstas, ka līdz šim nebiju lasījusi nevienu autores grāmatu un liels bija mans prieks, kad Ilze Aizsila mani uzrunāja IG un piedāvāja izlasīt šo grāmatu 😊

Stāsts būs par jaunu un veiksmīgu muzeja darbinieci, kurai ir diez gan mierīga un vientuļa dzīve. Komandējuma laikā viņa entuziasma vadīta izveido burvju sveci ar vēlmi tās gaismā ieraudzīt savu otro pusīti. Kādu dienu, par spīti savām bailēm no uguns, viņa nolemj saņemties iedegt sveci, taču tas nav cerētais kavalieris, kuru atved liesma, bet gan kāds, kurš vairs nav starp dzīvajiem.. 🫣

Pirmajā mirklī, ieraugot grāmatu, varētu nodomāt, ka šis būs viegli izklaidējošs romāns, tomēr šī grāmata ir kaut kas vairāk. Teikšu godīgi - sākumā bija grūti ''ielasīties''. Šķīru lapaspusi pa lapaspusei un nespēju saprast, ko es lasu un kur šis viss mani novedīs. Iesākums man bija lēns, bet līdz brīdim. Līdz brīdim, kad sapratu - šis būs stāsts par mīlestības alkstošu sievieti, kura meklē sevi, mēģina tikt galā ar savām iekšējām traumām. Stāsts par atbilžu meklēšanu un piedošanu gan sev, gan citiem. Tas viss lasītāju aizved maģiskā un mistikas pilnā ceļojumā pagātnes un dzimtas līkločos. Protams, romantika arī būs. Patiesībā, šis stāsts mani beigās tik ļoti ierāva savos piedzīvojumos, ka to bija grūti nolikt malā un jāatzīstas - grāmatas beigas aizķēra manu sirdi un acis aizmiglojās no aizkustinājuma 💛

Gala rezultātā - grāmata bija laba un sniedza man emocijas, kas arī ir viena no galvenajām lietām, kas man ir svarīga lasot kādu stāstu. Autores rakstīšanas stils ir viegls, valoda patīkama. Zinu to, ka es noteikti gaidīšu jaunas un gribēšu izlasīt jau esošās Ilzes grāmatas ✨

[Evelīna Paurniete · Rating 3 out of 5]

Romānā autore stāsta par Letīciju - vientuļu, taču veiksmīgu vēstures muzeja darbinieci, kuras vienmuļo ikdienu kājām gaisā saceļ maģiskas sveces aizdegšana un notikumu virkne, kas tam seko.

Ar grāmatu man gāja kā pa amerikāņu kalniņiem.🫣

Sākums nemaz neuzrunāja, atļaušos teikt - nepatika, taču jutu pienākumu to izlasīt, tādēļ turpināju. Varbūt pie vainas bija tas, ka pirms Ilzes grāmatas izlasīju līdz šim labāko grāmatu, kādu manas rokas ir turējušas.😁

Turpinājums bija labāks un brīdī, kad stāstā parādījās senais un vērtīgais septiņžuburu svečturis un tā meklējumi, man kļuva pat ļoti interesanti.

Bet tad atkal tā svece, un mani pārņēma sajūta, ka Letīcija ar savu maģisko sveci zaudē veselo saprātu un visas emocijas vēlreiz manāmi noplaka.

Turpinājumā atkal pagātnes interesantie līkloči... autore pat paguva pārsteigt ar stāsta pavērsienu, kuru negaidīju un tas bija patīkams pagrieziens noslēgumā.

Kopumā stāsts salikās pa plauktiņiem visai veiksmīgi, taču bija brīži, kad izpildījums pievīla. Būtu gribējusi, ka atseviškas detaļas stāstā tiktu pasniegtas savādāk, bet tad atkal - tas tomēr ir Ilzes stāsts, ne mans, un es varu tikai bubināt.😁

Mīnuss manās acīs bija galvenai stāsta varonei, kas no pirmajām grāmatas lappusēm mani kaitināja, nepatika. Vai tu spētu dot maksimumu zvaigžņu grāmatai, kurā tev besī galvenais varonis? Well, i would never...

Man patika Boriss!😍

Noslēgšu savas pārdomas ar to, ka latviešu autoru darbus lasu reti un tos adekvāti novērtēt man vienmēr bijis sarežģīti, jo uzrakstot ko sliktu nevēlies aizskart autoru un viņa darbu. Protams, tas pats jau attiecas arī uz ārzmeju autoriem, tomēr šaubos vai, piemēram, Mets Heigs pārdzīvos par manām 2☆ viņa "Piezīmes par nervozu planētu" vai pat pamanīs manas pārdomas un vērtējumu. Taču pašmāju autori visdrīzāk pamanīs...

Ticu, ka netrūks to, kam grāmata patiks vairāk kā man.♡
Centos iztikt bez detalizētāka atstāstījuma, lai nesabojātu prieku tiem, kas vēl tikai lasīs - nedrīskt spoilot.😊

Grāmata saņemta no autores apmaiņā pret godīgu atsauksmi.⭐️
#reklāma #dāvana

[Ramona Indriksone · Rating 5 out of 5]

llzes grāmatas mani pārsteidz, jo neviena nelīdzinās jau iepriekš lasītajam. "Šis nav randiņš" mistērija pamazām attinās man kā senie Kumrānas alu ruļļi pētniekiem. Fantāzijas literatūra man īsti mans lauciņš, bet Ilzes stāsts mani piesaistīja jau no pašas pirmās lappuses, kad mistiskais negadījums ar galveno varoni, vedināja mani pa lappusēm tālāk. Tas ir romāns par sapņiem un cerību. Sastapšanās sapņos un tik netveramā tuvības izjūta, tas bija aprakstīts tik skaisti, ka pati būtu vēlējusies nokļūt šādā sapnī kā Leticīja ar Konstantīnu. Interesanti lasīt par muzeja vidi, kas man pilnīgi sveša un ļoti kolorīti uzzīmēti Leticījas kolēģu tēli. Tik sirsnīgas Letīcijas sarunas sirreālajā pasaulē ar mirušo tēti.

"Ja mēs zinātu, ka viss ir iespējams, vai tas nesagrautu mūsu sapņus? "

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Laikam jau grāmatas doma bija par sevis un sava spēka atrašanu, bet tā līdz galam es tomēr nesapratu. Nu var jau būt, ka bija domāta tīra izklaide, bet arī tā šī grāmata man nenolasījās.
Kā cilvēks, kurš ir strādājis muzejā visu laiku sev atgādināju, ka strādāju tikai vienā muzejā un gan jau tie mēdz būt ļoti atšķirīgi. Bet nu šis likās kaut kāds traki jocīgs iestādījums. Nekādu savstarpēju pievilkšanos starp …. (nespoilošu) nudien nenolasīju, bet nojautu, ka tāda ir domāta jau sākotnēji.
Bet vienlaicīgi lasīt likās viegli un patīkami. Un sevišķs bonuss par sapņu vīrieša apaļumiem – vismaz tam es 100% ticēju, ka galvenajai varonei būtu pilnīgi vienalga vai viņas otrā puse izskatās pēc Breda Pita jaunībā vai nē.

[Agnese Pastare · Rating 4 out of 5]

Sākums gāja grūti, kaut arī valoda plūstoša un nodaļas seko cita aiz citas. Bija grūti saprast, ko tieši es lasu. Un Letīcijas apsēstība ar to sveci lika uzdot jautājumus par to, kas tad šeit tiešām notiek: Viņa to tiešām piedzīvo vai arī laiks paviesoties pie ārsta?

Bet beigas - ļoti, ļoti patika. Aizskāra. Un pat tad, ja Letīcija teorētiski ir pieaugusi sieviete, varēja redzēt, kā bērnības notikumi viņu bremzē, traucē virzīties uz priekšu, kamēr viņa tos nepalaiž vaļā. Un no turienes nāk gan dvēseliska dziedināšana, gan izaugsme.

Paldies autorei par skaisto lasāmvielu :)

Ā un tas, kas laikam ir pašsaprotams - grāmatas vizuālais noformējums ir apburošs.

[Krista Leskevica · Rating 4 out of 5]

Šī bija neparasta. Grāmata, kas pilna mistikas, maģijas, vēstures un drusciņ romantikas. Šis noteikti nebija randiņš 🤭 Stāsts patiesībā izvērtās pilnīgi citāds, kā es biju gaidījusi no grāmatas apraksta. Un, jāteic godīgi, tas savu šarmu neatklāja uzreiz. Sākumā man bija grūti iebraukt, kas ir tas, ko es lasu 😏 BET - ļauj grāmatai atraisīties un stāsts ievilks 👌

Grāmatas galvenā varone ir jauna, padīvaina 🤭sieviete Letīcija, kas strādā vēstures muzejā, dzīvo viena, ilgojas pēc mīlestības. Kādu dienu viņas dzīvē sāk notikt neparasti un pat biedējoši notikumi, kas liek viņai atcerēties par sen, komandējuma laikā izveidotu sveci, kas piepildot vēlmes. Svece ir visa sākums. Tai tiešām piemīt maģisks spēks, taču tas nepiepildās gluži tā, kā Letīcija paredzējusi 🫣

Stāsts patiesībā ir par sievietes iekšējo pasauli, sevis pieņemšanu, savu sakņu apzināšanu, dzimtas noslēpumiem. Par ilgām pēc mīlestības. Par lielām cerībām un vilšanos. Par drosmi un uzņēmību. Par likteni, ļaušanos un tā nestiem pārsteigumiem.

Stāstā ir arī citi kolorīti personāži - muzeja apsargs Boriss ar hipnotizējoši zilām acīm, garš un plecīgs, bet nenormāli kaitinošs 😅 Direktore Violeta, kuras mīļākā krāsa ir violeta. Un mistiskais Konstantīns no Letīcijas sapņiem, kuru viņa neprātīgi mīl, lai gan nezina vai viņš tāds eksistē realitātē 😏

Bet grāmatas beigas gan bija 🔥 man patika, pat ļoti 👌 Stāsts salikās pa plauktiņiem, viss ieguva jēgu un - man bija prieks 😉

[Inga Kalna · Rating 3 out of 5]

3 zvaigznes - jo latviešu autori ir jāatbalsta un valoda ir brīnišķīga, tomēr žanrs un sižets īsti laikam nebija mans. Nejaušais, garām skrejošais ķēriens bibliotēkā diemžēl nekļuva par “patīkamo pārsteigumu”.
Vislielākie meli ir pašā anotācijā - “stāsts par jaunu, VEIKSMĪGU muzeja darbinieci”.
Veiksmīga? Ok, tad jau vada nodaļu Luvrā vai vismaz Latvijas Mākslas muzejā. Tomēr - ne, pēc lasītā var noprast, ka muzejs nav nemaz tik liels un atrodas ne-galvaspilsētā.
Pēc tam varone atklāj, ka “varētu apskatīties internetā, bet manam telefonam nav pieslēgts internets”. Kooo? Kurā gadsimtā viņa dzīvo un cik viņai gadi? Anotācijā minēts, ka JAUNA.
Veiksminieces nosaukumu anotācijā apgāž jau pati varone ar 263.lpp citātu - “meklēju vārdus, ar kuriem aprakstīt savu pelēko neveiksminieces dzīvi” un “Mēģinu sev atgādināt - nerīt, esmu restorānā”…
Vai tiešām joprojām “jauna un veiksmīga”??
Tad pats sižets.
Varone akli tic un par realitāti uzskata to, ko redz sapnī un pēc tam nosapņoto uzskata par reālu arī ikdienas gaitās, piemēram, uzklūpot svešam vīrietim vilcienā? Tas nav kaut kāds šizofrēnijas paveids? Tad "attiecības" jeb kā minēts - “mīlināšanās” sapnī ar kaut kādu izsapņotu džeku… un tad dusmas un stress, kad dzīvē viņš varoni tomēr neatpazīst?
Īsti līdz galam, iespējams, nebija izstrādāti varoņi, jo visa romāna gaitā mans skeptiskais prāts apšaubīja itin visu, vaicājot "vai tiešām? nu nopietni? kas tas tāds?"
Īsāk sakot, es mēģināšu vēl kādu citu autores darbu, jo valoda tiešām bija laba, tikai neuztrāpīju ar īstā stāsta izvēli… varu vainot tikai sevi :))

[Iveta Ozola - Cirule]

Ilze Aizsila uzrunāja mani IG, izrādās, pāris reizes nedēļā atrodamies vienā bibliotēkā. Esmu, protams, bezgala lepna, ka man ir bijusi iespēja dzert tēju kopā ar kādu latviešu rakstnieci, tikt pie grāmatas ar autogrāfu un uzzināt, kā uzturēt attiecības ar literāro mūzu. Iepriekš neko no Ilzes Aizsilas neesmu lasījusi, likās intriģējoši papildināt savas zināšanas par vēl vienu latviešu autoru.

Lai vāks, nosaukums un anotācija jūs nemaldina, šī nav gluži romantiskā grāmata. Stāsts atklāj muzeja darbinieces Letīcijas iekšējo pasauli, bailes, gaidas un mistiskus notikumus. Grāmatā ir arī daudz maģijas, senlietu izpēte, nedaudz vēstures un citi ar muzejiem saistīti notikumi.

Jāsaka, ka Ilzei ir ļoti interesanta personība un aizraušanās, kas noteikti rosina fantāzijas pasauli viņas grāmatās. Turklāt rakstniecei viegli padodoties pats rakstīšanas process. Kamēr vēl nebiju pat paspējusi iepazīties ar viņas jaunāko grāmatu, izrādās, top jau nākamā, ar ko Ilze izklausījās ļoti aizrāvusies.

[Ilze Laura (birone.lasa) · Rating 4 out of 5]

📚 Šis nav randiņš

Randiņš? Vai vienmēr randiņš ir ar nākotnes partneri?

🔸 Letīcija ir patiesi iedvesmojoša sieviete, kura, tēva vadīta, spēj noticēt saviem spēkiem un ļaujas atvērt jaunas savas dzīves durvis, kurās rodas atbildes uz jautājumiem un šaubām.
Pašas darinātā svecīte līdzi nes kvēlu vēlēšanos, kuru Letīcija vēlās piedzīvot, bet svecīte aizved viņu tālākos dzīves piedzīvojumos un atklāsmēs.
“Ar lietām ir tā: ienākušas dzīvē īpašā brīdī, tās spēj iemiesot emocijas un sajūtas par konkrētiem cilvēkiem vai notikumiem.” (15.)

🔸 Lasot var šķist, ka Letīcija brīžiem ir sajukusi prātā, notikumi, kurus viņa piedzīvo svecītes liesmas pavadīta, var šķist pavisam nereāli, turpretī tā ir lieliska fantāzijas daļa, kas papildina romānu.

🔸 Letīcijas spēks un neatlaidība spēj iedvesmot lasītāju, ka ikviens no mums var atrisināt savus dzīves jautājumus, ļaujoties notikumiem un iespējām, kuras nāk dzīves ceļā.
“Izmanto domu spēku, un tu ieraudzīsi kāroto.” (37.)

Romāns lasās ļoti raiti un aizraujoši, bet vienlaikus ļauj vērst uzmanību uz lasītāja iespējām savu dzīvi vadīt tuvāk panākumiem un neatbildētiem jautājumiem.

Jāatzīst, pēc aizvadīta grāmatas atklāšanas pasākuma, šis romāns līdzi nesa Ilzes sirds dziļo pozitīvismu un siltumu, ticot, ka romāna noslēgums būs pozitīvs un aizkustinošs.

🔸 Romānu iesaku lasīt, ja vēlies noticēt augstākiem spēkiem, kas spēj mūs ikdienā vadīt, lai sasniegtu savus sapņus un vēlēšanās.
“Cilvēks spēj visu, ko vēlas, ja dara kaut ko lietas labā un dod tam laiku īstenoties.” (93.)

Šis romāns bija mana pirmā sastapšanās ar Ilzes radošo darbu un esmu patiesi pārsteigta, romāna dvēseliskā noskaņa pavadīja mani visu lasīšanas laiku!

[Annija Streikiša · Rating 4 out of 5]

Viegla lasāmviela brivdienu vakariem. Interesanti bija ieskatīties muzeja darbinieku ikdienas gaitās.

[Janeta Valge · Rating 4 out of 5]

Kā jau nosaukumā rakstīts, nav randiņš, taču ir par mīlestību. Viegli skumja ar jaukām beigām.