What do you think?
Rate this book
Tur, tālumā, gaudo asinssuns
Frenkijam uzspīd neticama veiksme – viņam paveras iespēja mainīt kādu, kuru viņš mīl. Labo nodomu vadīts, viņš iegāžas tādā truša alā, no kuras vairs nav iespējams tikt ārā. Visa cita starpā tas ir arī stāsts par dzīvi, nāvi, draudzību, sērām un par sīkām traģēdijām, kas nepielūdzami piemeklē mūs visus. Tā ir oda cilvēka neapmierināmajai dabai, mūzikai, Deividam Linčam un mūžīgajiem liķierīša dzērājiem bāra tālākajā galā.
“Ja lasītājs tomēr ir gatavs atteikties no vēlēšanās grāmatu sadedzināt, kā ieteikts tās moto, romāns aizrauj Mišela Velbeka garā – ar ciniski romantisku, asredzīgi antropoloģisku padziļinājumu. Darbs ir nobrieduša autora svaigs veikums, kas liek paskatīties uz mums kā sabiedrību un domāt par to, kā būtu, ja būtu.” – literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.
“Ja lasītājs tomēr ir gatavs atteikties no vēlēšanās grāmatu sadedzināt, kā ieteikts tās moto, romāns aizrauj Mišela Velbeka garā – ar ciniski romantisku, asredzīgi antropoloģisku padziļinājumu. Darbs ir nobrieduša autora svaigs veikums, kas liek paskatīties uz mums kā sabiedrību un domāt par to, kā būtu, ja būtu.” – literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.
205 pages, Paperback
First published January 1, 2024
130 people want to read
About the author
Nora F. Dūma
1 book5 followersSavu "Tur, tālumā, gaudo asinssuns" eksemplāru iespējams iegādāties, rakstot apgadsrigametro@gmail.com
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 21 of 21 reviews
December 8, 2024
Es paskatījos gūdrīdos, šī ir mana 88’ izlasītā grāmata šogad.
Un tagad nopietni - es nezinu kas ir Nora F. Dūma, pirms pāris nedēļām man uzrakstīja instagramā vai varot man atsūtīt grāmatas e-versiju.
Jā, jā! Var. Paldies. Priecāšos, bet ziniet man tik daudz lasāmo grāmatu, nezinu vai un kad sanāks. Jā, viss saprotami. Paldies. Paldies.
Un tad es mazliet ieskatījos grāmatā - un tad tapēc kādām piecdesmit, septiņdesmit lappusēm pieķēru sevi skaļi domājam: mani te kāds smalki nes cauri - pa kluso iedeva kāda pasaules bestsellera tulkojumu, tikai es par to neko nezinu? Gūglēju Noru F Dūmu, gūglēju “Tur, tālumā, gaudo asinssuns” - dažādās versijās. Mulsinoši. Paņēmu nedēļu lasīt’pauzīti - paskatīties, kas un vai notiek grāmatnieku vidū ap šo grāmatu.
Tikko aizvēru grāmatas pēdējo lappusi (jā, to var arī elektroniski) - un paskatījos tās savas šī gada 88’grāmatas - šī, es vēl nezinu kādā secībā, bet ir viena no manām šī gada TOP3!
Frenkij, Frenkij, Frenkij! Kur gan tu tik ilgi biji slēpies no mums?
Nora?!
Es patiešām negribu neko atklāt no grāmatas satura, lai saglabātu jums pirm’reizīguma sajūtu, bet tas kā šī grāmata ir uzrakstītā - brīnišķīgi - skaudri, asprātīgi, pārdomu raisoši, traģiski, cerību raisoši,izmisīgi, gudri, ironiski un pašironiski … un un un … ļoti labā un baudāmā valodā, tādā kas nes stāstu uz priekšu - paceļ augšup un met lejā bezdibenī. Jā, šādai jābūt grāmatai.
Pagaidām šo grāmatu nevar iedgādāties vāciņos, bet e-grāmatai jāraksta uz e-pastu: apgadsrigametro [et] gmail.com
Un tagad nopietni - es nezinu kas ir Nora F. Dūma, pirms pāris nedēļām man uzrakstīja instagramā vai varot man atsūtīt grāmatas e-versiju.
Jā, jā! Var. Paldies. Priecāšos, bet ziniet man tik daudz lasāmo grāmatu, nezinu vai un kad sanāks. Jā, viss saprotami. Paldies. Paldies.
Un tad es mazliet ieskatījos grāmatā - un tad tapēc kādām piecdesmit, septiņdesmit lappusēm pieķēru sevi skaļi domājam: mani te kāds smalki nes cauri - pa kluso iedeva kāda pasaules bestsellera tulkojumu, tikai es par to neko nezinu? Gūglēju Noru F Dūmu, gūglēju “Tur, tālumā, gaudo asinssuns” - dažādās versijās. Mulsinoši. Paņēmu nedēļu lasīt’pauzīti - paskatīties, kas un vai notiek grāmatnieku vidū ap šo grāmatu.
Tikko aizvēru grāmatas pēdējo lappusi (jā, to var arī elektroniski) - un paskatījos tās savas šī gada 88’grāmatas - šī, es vēl nezinu kādā secībā, bet ir viena no manām šī gada TOP3!
Frenkij, Frenkij, Frenkij! Kur gan tu tik ilgi biji slēpies no mums?
Nora?!
Es patiešām negribu neko atklāt no grāmatas satura, lai saglabātu jums pirm’reizīguma sajūtu, bet tas kā šī grāmata ir uzrakstītā - brīnišķīgi - skaudri, asprātīgi, pārdomu raisoši, traģiski, cerību raisoši,izmisīgi, gudri, ironiski un pašironiski … un un un … ļoti labā un baudāmā valodā, tādā kas nes stāstu uz priekšu - paceļ augšup un met lejā bezdibenī. Jā, šādai jābūt grāmatai.
Pagaidām šo grāmatu nevar iedgādāties vāciņos, bet e-grāmatai jāraksta uz e-pastu: apgadsrigametro [et] gmail.com
December 10, 2024
Šis ir mans šīgada negaidītais atklājums un patīkamais pārsteigums. Grāmata atnāca pati, autores atsūtīta, kādu nedēļu pacietīgi gaidīja, tad pārējo dzīvi pastūma malā un izlasījās divos vakaros, atstājot "vajag vēl" sajūtu. Jo "Asinssuņos" man patika principā viss.
Pirmkārt, valoda. Pieauguša, prasmīga autora valoda - ietilpīga, trāpīga, nepārspīlēta. Tieša, bet arī tēlaina, visās 200+ lpp paliekot šaipus smalkajai līnijai, kas nošķir elegantu, pašapziņā noenkurotu atklātību no izmisīgas vulgaritātes. Varoņa pašironija un komentāri atbruņo, jo nemaz nemēģina slēpt, ka aiz bravūras ir ievainojamība un aizkustinoša vajadzība būt vajadzīgam. "/../ mīlestība ir kā spēļu automāti. Tu turpini tajos mest visu, kas tev ir, vēl jo vairāk - pēdējo, kas tev ir, - un cerēt kā idiots, ka šoreiz tev noteikti paveiksies. Lai gan aiz tā visa ir vieni vienīgi algoritmi."
Otrkārt, sižets. Sākums nesteidzīgs, apcerīgs, ātrums pieaug teju nemanot, centrālā līnija par divu personāžu attiecībām neuzkrītoši pieķer vēl vienu pavedienu, virpulis samilzt, ne personāži, ne lasītājs no tā vairs nevar izkļūt, spriedze aug nemitīgi, un tad pēdējās lapās uzprāgst, atstājot lasītāju literāri laimīgi apdullušu. Be careful what you wish for.
Visbeidzot, tas je ne sais quoi - piepildījums? vēl viena izdzīvota dzīve? vajadzība padomāt? -, ko jūt tikai tad, kad izlasīta laba grāmata.
"Sīkais huligānisms liek pasaulei riņķot."
Pirmkārt, valoda. Pieauguša, prasmīga autora valoda - ietilpīga, trāpīga, nepārspīlēta. Tieša, bet arī tēlaina, visās 200+ lpp paliekot šaipus smalkajai līnijai, kas nošķir elegantu, pašapziņā noenkurotu atklātību no izmisīgas vulgaritātes. Varoņa pašironija un komentāri atbruņo, jo nemaz nemēģina slēpt, ka aiz bravūras ir ievainojamība un aizkustinoša vajadzība būt vajadzīgam. "/../ mīlestība ir kā spēļu automāti. Tu turpini tajos mest visu, kas tev ir, vēl jo vairāk - pēdējo, kas tev ir, - un cerēt kā idiots, ka šoreiz tev noteikti paveiksies. Lai gan aiz tā visa ir vieni vienīgi algoritmi."
Otrkārt, sižets. Sākums nesteidzīgs, apcerīgs, ātrums pieaug teju nemanot, centrālā līnija par divu personāžu attiecībām neuzkrītoši pieķer vēl vienu pavedienu, virpulis samilzt, ne personāži, ne lasītājs no tā vairs nevar izkļūt, spriedze aug nemitīgi, un tad pēdējās lapās uzprāgst, atstājot lasītāju literāri laimīgi apdullušu. Be careful what you wish for.
Visbeidzot, tas je ne sais quoi - piepildījums? vēl viena izdzīvota dzīve? vajadzība padomāt? -, ko jūt tikai tad, kad izlasīta laba grāmata.
"Sīkais huligānisms liek pasaulei riņķot."
December 26, 2025
Pavasarī Latvijas grāmatu influenceru pastkastes anonīmi sasniedza šis stāsts. Es neesmu "influencere", piedāvājumu lasīt šo darbu nesaņēmu, taču grāmatmīļu aprindās saceltā vētra mani ieintriģēja. Kāpēc tik anonīmi? Vai Latvijā vispār vari būt un ilgstoši turpināt būt anonīms? Kādā situācijā es izvēlētos radīt un publicēt stāstu, neminot savu vārdu? Kurš vai kura ir autors/-e? Man patīk lasīt īstas, taustāmas, plaukstās turamas grāmatas, negribēju lasīt PDF - pacietīgi gaidīju rudeni, kad autors/-e solīja izdot grāmatu.
Visbeidzot tā bija manās rokās. Joprojām jautājumu bija daudz, tiem klāt nāca vēl citi - par ko būs stāsts? Vai man patiks? Vai varbūt tieši otrādi - šī mini-ažiotāža būs prasmīgs mārketinga triks?
Izlasīju. Varu iztēloties, kāpēc autors/-e baidījās (?) to publicēt ar savu īsto vārdu, pieļauju, ka stāsta pamatā daudzviet ir personīgā pieredze. Un Latvija ir maza...
Bet tas viss nav svarīgi! Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta - prasmīga valoda, plūdums, kas neķeras un neiesprūst. To es vienmēr ļoti augstu vērtēju. Jā, nav gluži mans žanrs, taču stāsts raiti veda uz priekšu, ironiski, skumji iesmejot par dzīvi un lietām. Beigas pārsteidza, šādu atrisinājumu es tiešām negaidīju.
Paldies autoram/-ei par darbu un drosmi! Es turpināšu šķetināt mistēriju, kas ir Nora F.Dūma, dzert tēju un klausīties Youtube.
Visbeidzot tā bija manās rokās. Joprojām jautājumu bija daudz, tiem klāt nāca vēl citi - par ko būs stāsts? Vai man patiks? Vai varbūt tieši otrādi - šī mini-ažiotāža būs prasmīgs mārketinga triks?
Izlasīju. Varu iztēloties, kāpēc autors/-e baidījās (?) to publicēt ar savu īsto vārdu, pieļauju, ka stāsta pamatā daudzviet ir personīgā pieredze. Un Latvija ir maza...
Bet tas viss nav svarīgi! Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta - prasmīga valoda, plūdums, kas neķeras un neiesprūst. To es vienmēr ļoti augstu vērtēju. Jā, nav gluži mans žanrs, taču stāsts raiti veda uz priekšu, ironiski, skumji iesmejot par dzīvi un lietām. Beigas pārsteidza, šādu atrisinājumu es tiešām negaidīju.
Paldies autoram/-ei par darbu un drosmi! Es turpināšu šķetināt mistēriju, kas ir Nora F.Dūma, dzert tēju un klausīties Youtube.
Read
December 12, 20244.25
Ieintriģēja nosaukums.
Pārsteidza.
Nezinu, ko biju gaidījusi, bet ne šo.
Sākumā likās ka esmu saņēmusi nepareizu grāmatu, jo bija sajūta ka lasu kādu amerikāņu tulkojumu un nepameta sajūta ka esmu varoņus kaut kur jau lasījusi vai redzējusi kādā seriālā. Tālāk jau galvenais varonis ievilka dziļāk tā, ka negribējās likt pie malas.
"Šķita, ka biju izvēmis sirdi kopā ar visu pārējo un noskalojis to kanalizācijā."
Vispār pārsteidzu sevi ar to, ka mani tik ļoti šī grāmata aizrāva. Parasti pārāk liels alkohola un cigarešu patēriņš tracina, bet šoreiz neuzkāpa uz nerva. Ir pa brīdim vietas kur pasmīnēt, kur just līdzi, kur aizdomāties. Ir arī WTF momenti, kur nesaprast kā un vai tas ir vajadzīgs (it īpaši "... ostītājs'') kas ieved jau absurdā nerealitātē un liek apšaubīt paša veselo saprātu par to kas tiek lasīts.
Un beigas!
Tā sajūta, kad tu pāršķir nākamo lappusi un tur tālāk vairs nekā nav. Un tad tu aizšķir līdz pēdējam vākam un saproti, ka grāmata ir beigusies - viņa beidzās un tur vairs nav turpinājuma.
"Sēras nosēstas mūsos kā nogulsnes, un reizi pa reizei atgadās kaut kas tāds, kas uzskalo tās virspusē."
"Pārāk augstu vērtēju savas nesalauztās ribas un pilnībā funkcionējošos orgānus, lai mēģinātu aizstāvēt savu godu."
"Reizēm mēs bijām tikai ķīmiskas reakcijas mūsu smadzenēs, tikai ķermeņi, tikai dzīvnieki."
Paldies autorei par eksemplāru. Ceru, ka grāmata piedzīvos arī drukāto versiju un sasniegs daudz plašāku lasītāju loku (kaut arī būs tādi, kas gribēs šo grāmatu aizliegt un centīsies to nomelnot).
Ieintriģēja nosaukums.
Pārsteidza.
Nezinu, ko biju gaidījusi, bet ne šo.
Sākumā likās ka esmu saņēmusi nepareizu grāmatu, jo bija sajūta ka lasu kādu amerikāņu tulkojumu un nepameta sajūta ka esmu varoņus kaut kur jau lasījusi vai redzējusi kādā seriālā. Tālāk jau galvenais varonis ievilka dziļāk tā, ka negribējās likt pie malas.
"Šķita, ka biju izvēmis sirdi kopā ar visu pārējo un noskalojis to kanalizācijā."
Vispār pārsteidzu sevi ar to, ka mani tik ļoti šī grāmata aizrāva. Parasti pārāk liels alkohola un cigarešu patēriņš tracina, bet šoreiz neuzkāpa uz nerva. Ir pa brīdim vietas kur pasmīnēt, kur just līdzi, kur aizdomāties. Ir arī WTF momenti, kur nesaprast kā un vai tas ir vajadzīgs (it īpaši "... ostītājs'') kas ieved jau absurdā nerealitātē un liek apšaubīt paša veselo saprātu par to kas tiek lasīts.
Un beigas!
Tā sajūta, kad tu pāršķir nākamo lappusi un tur tālāk vairs nekā nav. Un tad tu aizšķir līdz pēdējam vākam un saproti, ka grāmata ir beigusies - viņa beidzās un tur vairs nav turpinājuma.
"Sēras nosēstas mūsos kā nogulsnes, un reizi pa reizei atgadās kaut kas tāds, kas uzskalo tās virspusē."
"Pārāk augstu vērtēju savas nesalauztās ribas un pilnībā funkcionējošos orgānus, lai mēģinātu aizstāvēt savu godu."
"Reizēm mēs bijām tikai ķīmiskas reakcijas mūsu smadzenēs, tikai ķermeņi, tikai dzīvnieki."
Paldies autorei par eksemplāru. Ceru, ka grāmata piedzīvos arī drukāto versiju un sasniegs daudz plašāku lasītāju loku (kaut arī būs tādi, kas gribēs šo grāmatu aizliegt un centīsies to nomelnot).
December 18, 2024
Pēc romāna izlasīšanas došos pārējo atsauksmju "pēdās" un sacīšu - iespaidīgi!
Tā brīnišķā rakstnieces valoda ir kā garda konfekte, kura kūst uz mēles. Prasās pēc 'vēl'. Tik meistarīgi savīti teksti! Bauda lasīt. Par to vien var likt augstu vērtējumu.
"(...) Viņš izplūda smieklos. Tādos histēriskos smieklos, kas ar katru sekundi kļūst traģiskāki. Tā smejas Brodvejas aktieri. Tā smejas cilvēki, kuriem ārsta kabinetā paziņots, ka viņi pēc pāris mēnešiem nomirs."
Grāmatas pakāpeniskā dinamika raisa uzticību autoram sekot un noskaidrot kāds būs galapunkts. Bet tikai finišā nonākot, sāc domāt par katru grāmatas detaļu, kas pavīdēja un kāda tai ir doma, nozīme, analogs.
Sajūtu līmenī definētu to tā, ka šī (pašlaik) e-grāmata sniedza iespēju palūrēt pa izsista loga aili, kurā paveras milzu tumsa, kurai cauri var dzirdēt lielas un mazas sāpes, redzēt - ko nu tādā tumsā var saskatīt, kā tikai bezcerību.
Morāle, šķiet, mudina aizdomāties par to, ja kādu cilvēku gribās mainīt, značit, tas nav tavs meklētais 'puzles gabaliņš'.
Paldies! Fantastiski aizvadītas brīva laika minūtes un stundas 🙏
Tā brīnišķā rakstnieces valoda ir kā garda konfekte, kura kūst uz mēles. Prasās pēc 'vēl'. Tik meistarīgi savīti teksti! Bauda lasīt. Par to vien var likt augstu vērtējumu.
"(...) Viņš izplūda smieklos. Tādos histēriskos smieklos, kas ar katru sekundi kļūst traģiskāki. Tā smejas Brodvejas aktieri. Tā smejas cilvēki, kuriem ārsta kabinetā paziņots, ka viņi pēc pāris mēnešiem nomirs."
Grāmatas pakāpeniskā dinamika raisa uzticību autoram sekot un noskaidrot kāds būs galapunkts. Bet tikai finišā nonākot, sāc domāt par katru grāmatas detaļu, kas pavīdēja un kāda tai ir doma, nozīme, analogs.
Sajūtu līmenī definētu to tā, ka šī (pašlaik) e-grāmata sniedza iespēju palūrēt pa izsista loga aili, kurā paveras milzu tumsa, kurai cauri var dzirdēt lielas un mazas sāpes, redzēt - ko nu tādā tumsā var saskatīt, kā tikai bezcerību.
Morāle, šķiet, mudina aizdomāties par to, ja kādu cilvēku gribās mainīt, značit, tas nav tavs meklētais 'puzles gabaliņš'.
Paldies! Fantastiski aizvadītas brīva laika minūtes un stundas 🙏
February 27, 2025
Wow! Wow! Jāpievienojas sajūsmu pilnajām atsauksmēm. Diezgan skeptiski noskaņota piekritu autores piedāvājumam, ka e-pastā atsūta izlasīt romānu, jo nav jau noslēpums, ka pašizdotiem, nerediģētiem tekstiem kvalitāte mēdz būt tuvu nullei, bet šis nav tas gadījums. Jā, wow, wow un vēlreiz wow! Saistošs sižets, izteiksmīgi tēli, tekstā dāsni izmantoti tēlainās izteiksmes līdzekļi, raiti lasījās. Romānu var raksturot pat kā maģisko reālismu. Grāmatas sākumā autore priekšvārdā iesaka: "Ja šī grāmata jums nav pa prātam, sadedziniet to." Labi, ka bija pa prātam, jo telefonu, ko izmantoju lasīšanai, nebūtu gribējies sadedzināt.
November 9, 2025
psihotiska grāmata (labā ziņā)
December 22, 2024
Patīkami tieša valoda. Neslēpjas aiz pieklājības normām, kas palīdz izjust situācijas un varoņu pārdzīvojumus reālistiski.
Emociju un notikumu bagātīgums. Frenkijs ir emocionāli kails mūsu priekšā, viņam nav kauns, viņš ir patiess. Es vēlētos, lai Frenkijs būtu mans draugs. Viņa vājības un to izjusts attēlojums, viņa pārdzīvojumi un domas parādās ar tādu atklātību, ka šķiet, viņš sēž tepat, manas guļamistabas krēslā. Sēž, izkrata sirdi un nebaidās no nosodījuma. Viņš ir cilvēka apslēpto emociju nostūri, izgaismoti sveču gaismā.
Stāsts ir ar fantāzijas ievirzi, bet dziļš emociju reālistiskumā.
Dažreiz gribas izlasīt, kā dzīvo vienkāršie, ne perfektie cilvēki. Kā dzīvo tie, kuri cīnās savā dzīvē, kā mums lielai daļai ir nācies cīnīties (tā vai savādāk...).
Es šo stāstu uztvertu kā grēksūdzi - kā ir būt cilvēkam no ne tik daiļās puses.
Sižets aizrauj. Rakstības stils aizrauj un ir atsvaidzinošs.
Emocijas varoņos sasniedz maksimumu.
Pilnasinīgi. Karstasinīgi.
Gaidu nākamo grāmatu.
Paldies Norai.
Emociju un notikumu bagātīgums. Frenkijs ir emocionāli kails mūsu priekšā, viņam nav kauns, viņš ir patiess. Es vēlētos, lai Frenkijs būtu mans draugs. Viņa vājības un to izjusts attēlojums, viņa pārdzīvojumi un domas parādās ar tādu atklātību, ka šķiet, viņš sēž tepat, manas guļamistabas krēslā. Sēž, izkrata sirdi un nebaidās no nosodījuma. Viņš ir cilvēka apslēpto emociju nostūri, izgaismoti sveču gaismā.
Stāsts ir ar fantāzijas ievirzi, bet dziļš emociju reālistiskumā.
Dažreiz gribas izlasīt, kā dzīvo vienkāršie, ne perfektie cilvēki. Kā dzīvo tie, kuri cīnās savā dzīvē, kā mums lielai daļai ir nācies cīnīties (tā vai savādāk...).
Es šo stāstu uztvertu kā grēksūdzi - kā ir būt cilvēkam no ne tik daiļās puses.
Sižets aizrauj. Rakstības stils aizrauj un ir atsvaidzinošs.
Emocijas varoņos sasniedz maksimumu.
Pilnasinīgi. Karstasinīgi.
Gaidu nākamo grāmatu.
Paldies Norai.
December 13, 2024
Šī grāmata ir svaiga gaisa malks latviešu literatūrā. Neko līdzīgu no vietējo autoru darbiem neesmu lasījusi. Dinamiska, intriģējoša, neparasta. Atgādina zelta zivtiņas trīs vēlēšanās, tikai mūsdienīgā versijā. Ne vienmēr tas, ko vēlamies, ir mums vajadzīgs.
November 26, 2024
Stāsts par Frenkiju un viņa dzīvi manī atsauca emocijas, kuras izraisīja viena no manām mīļākajām grāmatām: Hanjas Janagiharas “Mazliet dzīvības”. Tas pats traģiskums, tā pati vientulība, esot starp cilvēkiem. Tie paši humorpilnie un vienlīdz skumjie dialogi. Šī, protams, nav tā pati grāmata un arī nevar būt, bet man ļoti pietrūkst tamlīdzīgu labu grāmatu literatūrā. Un šī ir ļoti laba grāmata. Man viņas bija pietrūcis. Esmu priecīga, ka šī lasāmviela pati atrada un to es domāju burtiskā nozīmē.
Svarīga tēma, ko izskata dotais lasāmgabals ir vardarbība attiecībās un to cik viltīgi un cakaini tā ielavās kopdzīvē.
“Geji viņam bija pederasti, melnādainie – pērtiķi. Viņš dienēja, tā nu vjetnamieši – un vispār visi aziāti – viņam bija šķībacainie. Kāds krievs – tikpat daiļrunīgs kā mans vectēvs –
viņam bija iemācījis cilvēkus no Centrālāzijas saukt par čurkām
– šis vārds viņam gandrīz vai dancoja uz mēles. Droši vien viņš pat to neizrunāja pareizi. Afgāņi viņam bija smilšu cilvēki. Bet visvairāk par visu viņš ienīda indiāņus, o, Dievs žēlīgais. Mans vectēvs svēti ticēja tam, ka indiāņiem caur ādu izgarojot urīns un ka šīs neciešamā «smakas dēļ viņiem neesot iespējams nosēdēt blakus. Nē, es meloju, visvairāk viņš ienīda cilvēkus, kuriem pietika dūšas aizrādīt, ka tā nepieklājas runāt, viņa seja kļuva tumši sarkana, ja kāds atļāvās aizrādīt, ka viņam nav taisnība.
– Interesanti, – Hakims noteica. – Un kā viņš sauktu mani?
– Tu tiešām gribi zināt? – es mazliet saminstinājos.
– Uz priekšu, – Hakims atteica gandrīz bez balss.
– Ja viņam būtu labs noskaņojums, tad par krāsaino, – es vilcinājos.
– Un ja ne?
– Par lupatgalvu, par teroristu, – manā prātā vectēva vārdu vācelīte šķīrās pa lapām vien. – Par kazu drāzēju.
– Pieņemu, ka par kazu drāzēju viņš mani sauktu tikai līdz brīdim, kad uzzinātu, ka esmu gejs, ne? – Hakims pakustējās, un viņa ķermenis piekļāvās man vēl tuvāk.”
Svarīga tēma, ko izskata dotais lasāmgabals ir vardarbība attiecībās un to cik viltīgi un cakaini tā ielavās kopdzīvē.
“Geji viņam bija pederasti, melnādainie – pērtiķi. Viņš dienēja, tā nu vjetnamieši – un vispār visi aziāti – viņam bija šķībacainie. Kāds krievs – tikpat daiļrunīgs kā mans vectēvs –
viņam bija iemācījis cilvēkus no Centrālāzijas saukt par čurkām
– šis vārds viņam gandrīz vai dancoja uz mēles. Droši vien viņš pat to neizrunāja pareizi. Afgāņi viņam bija smilšu cilvēki. Bet visvairāk par visu viņš ienīda indiāņus, o, Dievs žēlīgais. Mans vectēvs svēti ticēja tam, ka indiāņiem caur ādu izgarojot urīns un ka šīs neciešamā «smakas dēļ viņiem neesot iespējams nosēdēt blakus. Nē, es meloju, visvairāk viņš ienīda cilvēkus, kuriem pietika dūšas aizrādīt, ka tā nepieklājas runāt, viņa seja kļuva tumši sarkana, ja kāds atļāvās aizrādīt, ka viņam nav taisnība.
– Interesanti, – Hakims noteica. – Un kā viņš sauktu mani?
– Tu tiešām gribi zināt? – es mazliet saminstinājos.
– Uz priekšu, – Hakims atteica gandrīz bez balss.
– Ja viņam būtu labs noskaņojums, tad par krāsaino, – es vilcinājos.
– Un ja ne?
– Par lupatgalvu, par teroristu, – manā prātā vectēva vārdu vācelīte šķīrās pa lapām vien. – Par kazu drāzēju.
– Pieņemu, ka par kazu drāzēju viņš mani sauktu tikai līdz brīdim, kad uzzinātu, ka esmu gejs, ne? – Hakims pakustējās, un viņa ķermenis piekļāvās man vēl tuvāk.”
December 23, 2024
Lieliska!
Ir noslēpumi, kuri mūs uzliek uz āķa. Mums gribas zināt, kas aiz tā stāv, kāpēc?
Mistiskā Nora F.Dūma loģiski liek uzdot neskaitāmus jautājumus, gan par savu dzimumu, gan motivāciju, gan personību/personības, kas aiz šī pseidonīma slēpjas. Reizē arī liekot nojaust, kāpēc. Izlasot romānu, arvien vairāk saprotama “kāpēc” daļa. Un tas reizē rada arī skumjas par mūsu neempātisko sabiedrību.
Šī ir grāmata par attiecību preparēšanu.
Iedomājos, ka attiecības ir kā fizisiski sataustāms veidols, kas kādā brīdī izbeidz savu esamību ātrāk par ķermenisko laiku uz zemes, un gluži kā līķis tiek ievests morgā un uzšķērsts, lai noteiktu tā nomiršanas iemeslu. Cik gan katram no mums ir šādu līķu attiecību morgā, ko analizēt, griezt un svērt?
Es nemāku tev atbildēt, kas ir šī Nora F. Dūma, bet viņa lieliski raksta.
Šeit nav ne mazākās miņas no latviešiem piemītošā viensētas stila, kad pēc pirmajām nodaļām skaidri nosakāms, ka romānam ir latviskais pieticības gēns. Šeit ir tāda kosmopolītiska noskaņa, kurā, neskatoties uz to, ka tiek pieminēta ASV kā norises vieta, tā tikpat labi varētu būt Parīze. Francijas galvaspilsētas aura mani neatstāja visu romāna ilgumu, es nespēju izmest no prāta mazos balkoniņus, ciešās miniatūrisko dzīvokļu sienas un multikulturālo vidi. Un reizē likās, ka vietās es skatos kādu Eiropas kino filmu, kurā nojukusi robeža starp sapņiem un realitāti, bet tajā visā jaušamas alkas just un piederēt un iederēties.
Man gribas, lai Noru F. Dūmu lasa, tie, kuri ir atvērti pasaulei, un reizē man patīk šīs mistiski noslēpumainais plīvurs, kurā paliek daudz neatbildētā un noslēpumainā.
Lasot nevarēju nedomāt par “Džovanni istabu” un Džārmuša filmām.
✂️Spilgti, tumši, ievelkoši.
4 zvaigznes
Ir noslēpumi, kuri mūs uzliek uz āķa. Mums gribas zināt, kas aiz tā stāv, kāpēc?
Mistiskā Nora F.Dūma loģiski liek uzdot neskaitāmus jautājumus, gan par savu dzimumu, gan motivāciju, gan personību/personības, kas aiz šī pseidonīma slēpjas. Reizē arī liekot nojaust, kāpēc. Izlasot romānu, arvien vairāk saprotama “kāpēc” daļa. Un tas reizē rada arī skumjas par mūsu neempātisko sabiedrību.
Šī ir grāmata par attiecību preparēšanu.
Iedomājos, ka attiecības ir kā fizisiski sataustāms veidols, kas kādā brīdī izbeidz savu esamību ātrāk par ķermenisko laiku uz zemes, un gluži kā līķis tiek ievests morgā un uzšķērsts, lai noteiktu tā nomiršanas iemeslu. Cik gan katram no mums ir šādu līķu attiecību morgā, ko analizēt, griezt un svērt?
Es nemāku tev atbildēt, kas ir šī Nora F. Dūma, bet viņa lieliski raksta.
Šeit nav ne mazākās miņas no latviešiem piemītošā viensētas stila, kad pēc pirmajām nodaļām skaidri nosakāms, ka romānam ir latviskais pieticības gēns. Šeit ir tāda kosmopolītiska noskaņa, kurā, neskatoties uz to, ka tiek pieminēta ASV kā norises vieta, tā tikpat labi varētu būt Parīze. Francijas galvaspilsētas aura mani neatstāja visu romāna ilgumu, es nespēju izmest no prāta mazos balkoniņus, ciešās miniatūrisko dzīvokļu sienas un multikulturālo vidi. Un reizē likās, ka vietās es skatos kādu Eiropas kino filmu, kurā nojukusi robeža starp sapņiem un realitāti, bet tajā visā jaušamas alkas just un piederēt un iederēties.
Man gribas, lai Noru F. Dūmu lasa, tie, kuri ir atvērti pasaulei, un reizē man patīk šīs mistiski noslēpumainais plīvurs, kurā paliek daudz neatbildētā un noslēpumainā.
Lasot nevarēju nedomāt par “Džovanni istabu” un Džārmuša filmām.
✂️Spilgti, tumši, ievelkoši.
4 zvaigznes
January 9, 2025
Ok, tagad es sapratu.
Pirmām kārtām - paldies autorei par uzticēšanos ar elektronisku kopiju, gaidu, kad varēšu šo beidzot iestumt savā plauktā.
Otrām kārtām - esmu starā, ka kaut kas tāds eksistē. Principā jau gadiem pētu un lasu transgresīvo literatūru, un, lai arī Latvijas kontekstā man šo zināšanu ir maz, diezgan droši varu nozīmēt šo kā sava veida celmlauzi. (Nu, varbūt Manfeldes ‘Adatu’ var nozīmēt kā pirmssākumu, bet tā ir vairāk dokumentācija.)
Savā ziņā, šo kontekstu paturot prātā, es ceru uz grāmatas publikāciju un kaut kāda veida popularizēšanos, lai tā nostiprinātos vietējos prātos (un šo diezgan viegli varētu stumt arī uz āru).
Protams, ir arī šādas tādas nianses, kuras vēl varētu pieslīpēt: 1) failā ir vairākas vietas, kur ir par daudz atstarpju, kā arī pāris neuzmanības kļūdiņas - ar šīm divām problēmām pats savā lielumlielajā Word dokumentā saskāros ne reizi vien.
2) Ir brīži, kad var just nelielu vīrišķības pārkompensāciju - t.i., ‘rakstīt kā vecis’, taču iespējams, ka tas ir veikts speciāli, lai kompensētu seksualitātes sakarā, nevis aiz nezināšanas.
3) Man bija viena sapņu sekvence par daudz - ir daudz citu veidu, kā manifestēt iekšējos spokus, nepaļaujoties uz vienu izpausmes formu. Bet to arī var pamatot, tikai nepamanīju, ka tas būtu kaut kā veikts.
4) Brīžiem arī šķita, ka citreiz notiek neliela lēkāšana starp latviešu valodu un šķietami pilnīgi amerikāniskiem varoņiem - piemēram, angļu valodā deminutīvu prakses īsti nav, taču šis nav stāsts par varoņiem ar jūtamu citu valodu fonu.
Šim punktam gribu piebilst, ka, manuprāt, grāmata vēl spilgtāk spīdētu angļu valodā (un, kā no angļu valodas atkarīgajam godīgi sakot, citreiz šķita, ka doma galvā aiz teikuma vai rindkopas pirmām kārtām radās angliski), jo tad arī gandrīz viss tekstā saslēgtos vēl labāk. Labprāt pieteiktos šo grāmatu tulkot.
Lai arī kļuvu par grāmatas līdz šim zemāk vērtēto atsauksmi, es nebeigšu piezīmēt, cik superīgi ir tas, ka šāds darbs eksistē mūsu valodā gan kvalitātes, gan žanriskās unikalitātes dēļ.
Uz augšu un uz priekšu!!!!!!!
Pirmām kārtām - paldies autorei par uzticēšanos ar elektronisku kopiju, gaidu, kad varēšu šo beidzot iestumt savā plauktā.
Otrām kārtām - esmu starā, ka kaut kas tāds eksistē. Principā jau gadiem pētu un lasu transgresīvo literatūru, un, lai arī Latvijas kontekstā man šo zināšanu ir maz, diezgan droši varu nozīmēt šo kā sava veida celmlauzi. (Nu, varbūt Manfeldes ‘Adatu’ var nozīmēt kā pirmssākumu, bet tā ir vairāk dokumentācija.)
Savā ziņā, šo kontekstu paturot prātā, es ceru uz grāmatas publikāciju un kaut kāda veida popularizēšanos, lai tā nostiprinātos vietējos prātos (un šo diezgan viegli varētu stumt arī uz āru).
Protams, ir arī šādas tādas nianses, kuras vēl varētu pieslīpēt: 1) failā ir vairākas vietas, kur ir par daudz atstarpju, kā arī pāris neuzmanības kļūdiņas - ar šīm divām problēmām pats savā lielumlielajā Word dokumentā saskāros ne reizi vien.
2) Ir brīži, kad var just nelielu vīrišķības pārkompensāciju - t.i., ‘rakstīt kā vecis’, taču iespējams, ka tas ir veikts speciāli, lai kompensētu seksualitātes sakarā, nevis aiz nezināšanas.
3) Man bija viena sapņu sekvence par daudz - ir daudz citu veidu, kā manifestēt iekšējos spokus, nepaļaujoties uz vienu izpausmes formu. Bet to arī var pamatot, tikai nepamanīju, ka tas būtu kaut kā veikts.
4) Brīžiem arī šķita, ka citreiz notiek neliela lēkāšana starp latviešu valodu un šķietami pilnīgi amerikāniskiem varoņiem - piemēram, angļu valodā deminutīvu prakses īsti nav, taču šis nav stāsts par varoņiem ar jūtamu citu valodu fonu.
Šim punktam gribu piebilst, ka, manuprāt, grāmata vēl spilgtāk spīdētu angļu valodā (un, kā no angļu valodas atkarīgajam godīgi sakot, citreiz šķita, ka doma galvā aiz teikuma vai rindkopas pirmām kārtām radās angliski), jo tad arī gandrīz viss tekstā saslēgtos vēl labāk. Labprāt pieteiktos šo grāmatu tulkot.
Lai arī kļuvu par grāmatas līdz šim zemāk vērtēto atsauksmi, es nebeigšu piezīmēt, cik superīgi ir tas, ka šāds darbs eksistē mūsu valodā gan kvalitātes, gan žanriskās unikalitātes dēļ.
Uz augšu un uz priekšu!!!!!!!
December 13, 2025
Pirmkārt, esmu pateicīga autorei par iespēju lasīt stāstu drukātā grāmatā. Digitālo versiju nesanāca izlasīt, bet tiklīdz pakomātā saņēmu grāmatu - sāku to lasīt tajā pašā dienā…
Otrkārt, TTGA playliste - fucking brilliant, love it!
Treškārt, tikko noliekot grāmatu ir sajūta, ka tās pēcgarša manī “gaudos un sauks” kā tas uz balkona sēdošais asinssuns. Labā nozīmē, protams.
Neticu, ka esmu izlasījusi tik labu grāmatu… patiešām labu.
Otrkārt, TTGA playliste - fucking brilliant, love it!
Treškārt, tikko noliekot grāmatu ir sajūta, ka tās pēcgarša manī “gaudos un sauks” kā tas uz balkona sēdošais asinssuns. Labā nozīmē, protams.
Neticu, ka esmu izlasījusi tik labu grāmatu… patiešām labu.
December 23, 2024
Ļoti laba grāmata!
January 5, 2025
No nezin kurienes iznira šīs grāmatas autore, atsūtot ziņu Goodreads platformā un uz epastu atsūtot šo e-grāmatu. Pilnīgi žēl, ka tā - es par šo grāmatu būtu samaksājusi 25 eirikus un nenožēlojusi nevienu centu.
Tik atsvaidzinoša grāmata! Tik laba valoda, personāži un stāsta ritējums. Atgādināja šo to no Bukovska un Velša rakstīšanas manierēm. Te sanāktu arī ļoti laba filma. Varbūt uz beigām bija pārāk daudz filmu un dziesmu referenču.
Sūtīt e-grāmatu zem sava pseidonīma pilnīgi bezmaksas arī ir sava veida mārketinga taktika, taču ceru, ka nākamo grāmatu autore ar publisku lepnumu izdos taustāmā formātā. Es pirkšu.
Tik atsvaidzinoša grāmata! Tik laba valoda, personāži un stāsta ritējums. Atgādināja šo to no Bukovska un Velša rakstīšanas manierēm. Te sanāktu arī ļoti laba filma. Varbūt uz beigām bija pārāk daudz filmu un dziesmu referenču.
Sūtīt e-grāmatu zem sava pseidonīma pilnīgi bezmaksas arī ir sava veida mārketinga taktika, taču ceru, ka nākamo grāmatu autore ar publisku lepnumu izdos taustāmā formātā. Es pirkšu.
December 13, 2024
Lielisks un prasmīgi uzrakstīts darbs par Frenkija mazās dzīves lielo dziļumu.
Lasīt galvenā varoņa pašrefleksiju ir līdzīgi kā runāt ar cilvēku, kas pasaka par daudz – it kā neērti, bet vienlaikus arī interesanti.
Lasīt galvenā varoņa pašrefleksiju ir līdzīgi kā runāt ar cilvēku, kas pasaka par daudz – it kā neērti, bet vienlaikus arī interesanti.
December 14, 2025
Sākums nepaķēra. Otrā puse izlasījās divos vakaros.
December 12, 2024
4,5 zvaigznes
Šī grāmata tik tiešām ir patīkams pāsteigums vietējā grāmatu burbulī. Pirms divām nedēļām autore mani uzrunāja Goodreads platformā un piedāvāja izlasīt savu pirmo grāmatu. Neatteicu, bet tai pašā laikā nezināju, kad tai pieķeršos. Pateicoties Ingas Grencbergas atsauksmei, ķēros ātrāk klāt grāmatai.
Ko varu vēl piebilst papildus līdz šim labajām atsauksmēm? Tā tik tiešām ir lieliska grāmata. Arī man radās jautājums, vai tā tik tiešām ir autores pirmā grāmata? Jo bagātīgā valoda par to nebūt neliecināja. Jā, varbūt brīžiem bija sajūta, ka korektors vai redaktors tomēr vairāk noslīpētu tekstu, bet tas nebūt netraucēja lasīšanai.
Grāmata ir ievelkoša, valoda bagātīga, sižets interesants, paskarbs, par aktuālo. Brīžiem man šķita, ka tieku ievilkta purva dūksnājā, jo grāmata ietver diezgan sāpīgas tēmas - kā mīlestība vai drīzāk nemīlestība pret sevi, līdzatkarība, atkarības, manipulācijas, vardarbība, seksualitāte, homofobija un diezgan pārsteidzošas beigas. Ak, Frenkij, kā man gribas Tevi apskaut un pasargāt!
Izlasot pēdējo lappusi, vēlējos atgriezties uz gāmatas sākumu - kā tas viss sākās? Kā varēja nonākt līdz tam? Grāmatas, par kurām pēc tam ir jādomā, ir manas mīļākās grāmatas.
Grāmatas priekšvārdā rakstīts "Ja šī grāmata jums nav pa prātam, sadedziniet to", bet ko darīt, ja grāmata ļoti patika un vēlos to redzēt izdotu vāciņos?
Brīdinājums - homofobiem šo grāmatu nevajadzētu lasīt!
"Šķita, ka esmu izvēmis sirdi kopā ar visu pārējo un noskalojis to kanalizācijā..."
"...viņš kā drēbnieks no manas dvēseles izgriezis nelielas podziņas un promejot ieripinājis tās sev kabatā"
"Mēs bijām divas līnijas, kas reizi pa reizei sakrustojas, bet tad turpina savu eksistenci"
"...mēs visi skrējām pakaļ citu atzinībai un tādēļ reizēm nonācām tur, kur mums nemaz nevajadzēja atrasties"
"Ko gan dzīvības pilnie var pateikt mirstošajiem?"
"Tāda saldena smarža nāk no cilvēkiem, kuriem vairs nav daudz atlicis"
Šī grāmata tik tiešām ir patīkams pāsteigums vietējā grāmatu burbulī. Pirms divām nedēļām autore mani uzrunāja Goodreads platformā un piedāvāja izlasīt savu pirmo grāmatu. Neatteicu, bet tai pašā laikā nezināju, kad tai pieķeršos. Pateicoties Ingas Grencbergas atsauksmei, ķēros ātrāk klāt grāmatai.
Ko varu vēl piebilst papildus līdz šim labajām atsauksmēm? Tā tik tiešām ir lieliska grāmata. Arī man radās jautājums, vai tā tik tiešām ir autores pirmā grāmata? Jo bagātīgā valoda par to nebūt neliecināja. Jā, varbūt brīžiem bija sajūta, ka korektors vai redaktors tomēr vairāk noslīpētu tekstu, bet tas nebūt netraucēja lasīšanai.
Grāmata ir ievelkoša, valoda bagātīga, sižets interesants, paskarbs, par aktuālo. Brīžiem man šķita, ka tieku ievilkta purva dūksnājā, jo grāmata ietver diezgan sāpīgas tēmas - kā mīlestība vai drīzāk nemīlestība pret sevi, līdzatkarība, atkarības, manipulācijas, vardarbība, seksualitāte, homofobija un diezgan pārsteidzošas beigas. Ak, Frenkij, kā man gribas Tevi apskaut un pasargāt!
Izlasot pēdējo lappusi, vēlējos atgriezties uz gāmatas sākumu - kā tas viss sākās? Kā varēja nonākt līdz tam? Grāmatas, par kurām pēc tam ir jādomā, ir manas mīļākās grāmatas.
Grāmatas priekšvārdā rakstīts "Ja šī grāmata jums nav pa prātam, sadedziniet to", bet ko darīt, ja grāmata ļoti patika un vēlos to redzēt izdotu vāciņos?
Brīdinājums - homofobiem šo grāmatu nevajadzētu lasīt!
"Šķita, ka esmu izvēmis sirdi kopā ar visu pārējo un noskalojis to kanalizācijā..."
"...viņš kā drēbnieks no manas dvēseles izgriezis nelielas podziņas un promejot ieripinājis tās sev kabatā"
"Mēs bijām divas līnijas, kas reizi pa reizei sakrustojas, bet tad turpina savu eksistenci"
"...mēs visi skrējām pakaļ citu atzinībai un tādēļ reizēm nonācām tur, kur mums nemaz nevajadzēja atrasties"
"Ko gan dzīvības pilnie var pateikt mirstošajiem?"
"Tāda saldena smarža nāk no cilvēkiem, kuriem vairs nav daudz atlicis"
January 9, 2026
Ņemot vērā, ka grāmatas elektronisko versiju saņēmu apmaiņā pret godīgu atsauksmi, tad te nu būs.
Kopš brīža, kad sāku lasīt, līdz brīdim, kad pabeidzu, tā no pa Goodreads ceļojoša haipa nu jau izdota taustāmā formā. Un man tiešām prieks par autori, ka viņai izdevās!
Un tomēr – pirmā grāmatas daļa šķita tāda kā neveikla, vēl taustās pēc ritma. Trūka vietu, gaisotnes un “vaiba” aprakstu, kas uzburtu arī man kā lasītājam noskaņu, ka esmu tur. Sajūta, ka kaut kur jau esmu šo lasījusi, ļoti “atsita” Viljama Barouza “Junky” vai citu bītņiku darbus. BET tad Frenkijs nonāca pie Telmas, un “shit got real”. Otrā daļa bija burvīga. Beidzot varēja sajust Hakima raksturu un derdzīgumu, Frenkija izmisumu, ilgas, bailes. Līdz mielēm, tā, ka gribaa paņemt paspārnē un apskaut.
Kopumā, šī ir lieliska debija. Taču grāmata būtu ļoti ieguvusi, ja tai būtu acīga korektora un redaktora pieskāriens. Ja jau darbība risinās Amerikā, kāpēc būtu jāpiemin Ahmad tēja, kas šim tirgum vispār nav raksturīga? Un ja jau latviski rakstīt par amerikāņiem, pēkšņi izmantots rusicisms nedaudz izsit no sliedēm. It kā nianses, bet lec acīs.
Tāds stabils 7 no 10.
Kopš brīža, kad sāku lasīt, līdz brīdim, kad pabeidzu, tā no pa Goodreads ceļojoša haipa nu jau izdota taustāmā formā. Un man tiešām prieks par autori, ka viņai izdevās!
Un tomēr – pirmā grāmatas daļa šķita tāda kā neveikla, vēl taustās pēc ritma. Trūka vietu, gaisotnes un “vaiba” aprakstu, kas uzburtu arī man kā lasītājam noskaņu, ka esmu tur. Sajūta, ka kaut kur jau esmu šo lasījusi, ļoti “atsita” Viljama Barouza “Junky” vai citu bītņiku darbus. BET tad Frenkijs nonāca pie Telmas, un “shit got real”. Otrā daļa bija burvīga. Beidzot varēja sajust Hakima raksturu un derdzīgumu, Frenkija izmisumu, ilgas, bailes. Līdz mielēm, tā, ka gribaa paņemt paspārnē un apskaut.
Kopumā, šī ir lieliska debija. Taču grāmata būtu ļoti ieguvusi, ja tai būtu acīga korektora un redaktora pieskāriens. Ja jau darbība risinās Amerikā, kāpēc būtu jāpiemin Ahmad tēja, kas šim tirgum vispār nav raksturīga? Un ja jau latviski rakstīt par amerikāņiem, pēkšņi izmantots rusicisms nedaudz izsit no sliedēm. It kā nianses, bet lec acīs.
Tāds stabils 7 no 10.
This entire review has been hidden because of spoilers.
December 29, 2025
Atver pirmo lapu. Aizturi elpu. Ienirsti.
Tas, kas izskatās pēc pastaigas parkā, ir šķebinoši cilvēcisks labirints vēlmju un iespējamību jūklī. Šī dzīvīgā vide, rakstīta garšīgā un bagātā valodā, liek domāt par tiem, kas dzīvo pavisam īstu dzīvi mums blakus. Kad kāds zūd no tava loka, viņu velk prom straume, vai viņš dzird savu asinssuni? Un kāpēc mēs ejam garām, tālāk, neatskatoties?
Tas, kas izskatās pēc pastaigas parkā, ir šķebinoši cilvēcisks labirints vēlmju un iespējamību jūklī. Šī dzīvīgā vide, rakstīta garšīgā un bagātā valodā, liek domāt par tiem, kas dzīvo pavisam īstu dzīvi mums blakus. Kad kāds zūd no tava loka, viņu velk prom straume, vai viņš dzird savu asinssuni? Un kāpēc mēs ejam garām, tālāk, neatskatoties?
Read
December 28, 2025Cienītie, es jau pa kabatām tramīgi meklēju sērkociņus.
Bet visas tās pārējās paliek jūsu ziņā.
Pirmais-fakin-decembris, mazulīt.
www.apgadsrigametro.lv
& “Globuss” grāmatnīcās.
Bet visas tās pārējās paliek jūsu ziņā.
Pirmais-fakin-decembris, mazulīt.
www.apgadsrigametro.lv
& “Globuss” grāmatnīcās.
Displaying 1 - 21 of 21 reviews