Tur, tālumā, gaudo asinssuns

by Nora F. Dūma

Frenkijam uzspīd neticama veiksme – viņam paveras iespēja mainīt kādu, kuru viņš mīl. Labo nodomu vadīts, viņš iegāžas tādā truša alā, no kuras vairs nav iespējams tikt ārā. Visa cita starpā tas ir arī stāsts par dzīvi, nāvi, draudzību, sērām un par sīkām traģēdijām, kas nepielūdzami piemeklē mūs visus. Tā ir oda cilvēka neapmierināmajai dabai, mūzikai, Deividam Linčam un mūžīgajiem liķierīša dzērājiem bāra tālākajā galā.

“Ja lasītājs tomēr ir gatavs atteikties no vēlēšanās grāmatu sadedzināt, kā ieteikts tās moto, romāns aizrauj Mišela Velbeka garā – ar ciniski romantisku, asredzīgi antropoloģisku padziļinājumu. Darbs ir nobrieduša autora svaigs veikums, kas liek paskatīties uz mums kā sabiedrību un domāt par to, kā būtu, ja būtu.” – literatūrzinātniece Zanda Gūtmane.

205 pages, Paperback

First published January 1, 2024

About the author

Savu "Tur, tālumā, gaudo asinssuns" eksemplāru iespējams iegādāties, rakstot apgadsrigametro@gmail.com

Reviews

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Es paskatījos gūdrīdos, šī ir mana 88’ izlasītā grāmata šogad.
Un tagad nopietni - es nezinu kas ir Nora F. Dūma, pirms pāris nedēļām man uzrakstīja instagramā vai varot man atsūtīt grāmatas e-versiju.
Jā, jā! Var. Paldies. Priecāšos, bet ziniet man tik daudz lasāmo grāmatu, nezinu vai un kad sanāks. Jā, viss saprotami. Paldies. Paldies.

Un tad es mazliet ieskatījos grāmatā - un tad tapēc kādām piecdesmit, septiņdesmit lappusēm pieķēru sevi skaļi domājam: mani te kāds smalki nes cauri - pa kluso iedeva kāda pasaules bestsellera tulkojumu, tikai es par to neko nezinu? Gūglēju Noru F Dūmu, gūglēju “Tur, tālumā, gaudo asinssuns” - dažādās versijās. Mulsinoši. Paņēmu nedēļu lasīt’pauzīti - paskatīties, kas un vai notiek grāmatnieku vidū ap šo grāmatu.

Tikko aizvēru grāmatas pēdējo lappusi (jā, to var arī elektroniski) - un paskatījos tās savas šī gada 88’grāmatas - šī, es vēl nezinu kādā secībā, bet ir viena no manām šī gada TOP3!

Frenkij, Frenkij, Frenkij! Kur gan tu tik ilgi biji slēpies no mums?
Nora?!

Es patiešām negribu neko atklāt no grāmatas satura, lai saglabātu jums pirm’reizīguma sajūtu, bet tas kā šī grāmata ir uzrakstītā - brīnišķīgi - skaudri, asprātīgi, pārdomu raisoši, traģiski, cerību raisoši,izmisīgi, gudri, ironiski un pašironiski … un un un … ļoti labā un baudāmā valodā, tādā kas nes stāstu uz priekšu - paceļ augšup un met lejā bezdibenī. Jā, šādai jābūt grāmatai.

Pagaidām šo grāmatu nevar iedgādāties vāciņos, bet e-grāmatai jāraksta uz e-pastu: apgadsrigametro [et] gmail.com

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Šis ir mans šīgada negaidītais atklājums un patīkamais pārsteigums. Grāmata atnāca pati, autores atsūtīta, kādu nedēļu pacietīgi gaidīja, tad pārējo dzīvi pastūma malā un izlasījās divos vakaros, atstājot "vajag vēl" sajūtu. Jo "Asinssuņos" man patika principā viss.

Pirmkārt, valoda. Pieauguša, prasmīga autora valoda - ietilpīga, trāpīga, nepārspīlēta. Tieša, bet arī tēlaina, visās 200+ lpp paliekot šaipus smalkajai līnijai, kas nošķir elegantu, pašapziņā noenkurotu atklātību no izmisīgas vulgaritātes. Varoņa pašironija un komentāri atbruņo, jo nemaz nemēģina slēpt, ka aiz bravūras ir ievainojamība un aizkustinoša vajadzība būt vajadzīgam. "/../ mīlestība ir kā spēļu automāti. Tu turpini tajos mest visu, kas tev ir, vēl jo vairāk - pēdējo, kas tev ir, - un cerēt kā idiots, ka šoreiz tev noteikti paveiksies. Lai gan aiz tā visa ir vieni vienīgi algoritmi."

Otrkārt, sižets. Sākums nesteidzīgs, apcerīgs, ātrums pieaug teju nemanot, centrālā līnija par divu personāžu attiecībām neuzkrītoši pieķer vēl vienu pavedienu, virpulis samilzt, ne personāži, ne lasītājs no tā vairs nevar izkļūt, spriedze aug nemitīgi, un tad pēdējās lapās uzprāgst, atstājot lasītāju literāri laimīgi apdullušu. Be careful what you wish for.

Visbeidzot, tas je ne sais quoi - piepildījums? vēl viena izdzīvota dzīve? vajadzība padomāt? -, ko jūt tikai tad, kad izlasīta laba grāmata.

"Sīkais huligānisms liek pasaulei riņķot."

[Inga Kalna · Rating 5 out of 5]

Pavasarī Latvijas grāmatu influenceru pastkastes anonīmi sasniedza šis stāsts. Es neesmu "influencere", piedāvājumu lasīt šo darbu nesaņēmu, taču grāmatmīļu aprindās saceltā vētra mani ieintriģēja. Kāpēc tik anonīmi? Vai Latvijā vispār vari būt un ilgstoši turpināt būt anonīms? Kādā situācijā es izvēlētos radīt un publicēt stāstu, neminot savu vārdu? Kurš vai kura ir autors/-e? Man patīk lasīt īstas, taustāmas, plaukstās turamas grāmatas, negribēju lasīt PDF - pacietīgi gaidīju rudeni, kad autors/-e solīja izdot grāmatu.
Visbeidzot tā bija manās rokās. Joprojām jautājumu bija daudz, tiem klāt nāca vēl citi - par ko būs stāsts? Vai man patiks? Vai varbūt tieši otrādi - šī mini-ažiotāža būs prasmīgs mārketinga triks?
Izlasīju. Varu iztēloties, kāpēc autors/-e baidījās (?) to publicēt ar savu īsto vārdu, pieļauju, ka stāsta pamatā daudzviet ir personīgā pieredze. Un Latvija ir maza...
Bet tas viss nav svarīgi! Grāmata ir ļoti labi uzrakstīta - prasmīga valoda, plūdums, kas neķeras un neiesprūst. To es vienmēr ļoti augstu vērtēju. Jā, nav gluži mans žanrs, taču stāsts raiti veda uz priekšu, ironiski, skumji iesmejot par dzīvi un lietām. Beigas pārsteidza, šādu atrisinājumu es tiešām negaidīju.
Paldies autoram/-ei par darbu un drosmi! Es turpināšu šķetināt mistēriju, kas ir Nora F.Dūma, dzert tēju un klausīties Youtube.

[Elina Tola (Bookeliina)]

4.25


Ieintriģēja nosaukums.

Pārsteidza.

Nezinu, ko biju gaidījusi, bet ne šo.

Sākumā likās ka esmu saņēmusi nepareizu grāmatu, jo bija sajūta ka lasu kādu amerikāņu tulkojumu un nepameta sajūta ka esmu varoņus kaut kur jau lasījusi vai redzējusi kādā seriālā. Tālāk jau galvenais varonis ievilka dziļāk tā, ka negribējās likt pie malas.

"Šķita, ka biju izvēmis sirdi kopā ar visu pārējo un noskalojis to kanalizācijā."

Vispār pārsteidzu sevi ar to, ka mani tik ļoti šī grāmata aizrāva. Parasti pārāk liels alkohola un cigarešu patēriņš tracina, bet šoreiz neuzkāpa uz nerva. Ir pa brīdim vietas kur pasmīnēt, kur just līdzi, kur aizdomāties. Ir arī WTF momenti, kur nesaprast kā un vai tas ir vajadzīgs (it īpaši "... ostītājs'') kas ieved jau absurdā nerealitātē un liek apšaubīt paša veselo saprātu par to kas tiek lasīts.

Un beigas!
Tā sajūta, kad tu pāršķir nākamo lappusi un tur tālāk vairs nekā nav. Un tad tu aizšķir līdz pēdējam vākam un saproti, ka grāmata ir beigusies - viņa beidzās un tur vairs nav turpinājuma.

"Sēras nosēstas mūsos kā nogulsnes, un reizi pa reizei atgadās kaut kas tāds, kas uzskalo tās virspusē."

"Pārāk augstu vērtēju savas nesalauztās ribas un pilnībā funkcionējošos orgānus, lai mēģinātu aizstāvēt savu godu."

"Reizēm mēs bijām tikai ķīmiskas reakcijas mūsu smadzenēs, tikai ķermeņi, tikai dzīvnieki."

Paldies autorei par eksemplāru. Ceru, ka grāmata piedzīvos arī drukāto versiju un sasniegs daudz plašāku lasītāju loku (kaut arī būs tādi, kas gribēs šo grāmatu aizliegt un centīsies to nomelnot).

[Lelda Šveiduka · Rating 5 out of 5]

Pēc romāna izlasīšanas došos pārējo atsauksmju "pēdās" un sacīšu - iespaidīgi!
Tā brīnišķā rakstnieces valoda ir kā garda konfekte, kura kūst uz mēles. Prasās pēc 'vēl'. Tik meistarīgi savīti teksti! Bauda lasīt. Par to vien var likt augstu vērtējumu.

"(...) Viņš izplūda smieklos. Tādos histēriskos smieklos, kas ar katru sekundi kļūst traģiskāki. Tā smejas Brodvejas aktieri. Tā smejas cilvēki, kuriem ārsta kabinetā paziņots, ka viņi pēc pāris mēnešiem nomirs."

Grāmatas pakāpeniskā dinamika raisa uzticību autoram sekot un noskaidrot kāds būs galapunkts. Bet tikai finišā nonākot, sāc domāt par katru grāmatas detaļu, kas pavīdēja un kāda tai ir doma, nozīme, analogs.

Sajūtu līmenī definētu to tā, ka šī (pašlaik) e-grāmata sniedza iespēju palūrēt pa izsista loga aili, kurā paveras milzu tumsa, kurai cauri var dzirdēt lielas un mazas sāpes, redzēt - ko nu tādā tumsā var saskatīt, kā tikai bezcerību.

Morāle, šķiet, mudina aizdomāties par to, ja kādu cilvēku gribās mainīt, značit, tas nav tavs meklētais 'puzles gabaliņš'.

Paldies! Fantastiski aizvadītas brīva laika minūtes un stundas 🙏

[Dina Rudzīte · Rating 5 out of 5]

Patīkami tieša valoda. Neslēpjas aiz pieklājības normām, kas palīdz izjust situācijas un varoņu pārdzīvojumus reālistiski.
Emociju un notikumu bagātīgums. Frenkijs ir emocionāli kails mūsu priekšā, viņam nav kauns, viņš ir patiess. Es vēlētos, lai Frenkijs būtu mans draugs. Viņa vājības un to izjusts attēlojums, viņa pārdzīvojumi un domas parādās ar tādu atklātību, ka šķiet, viņš sēž tepat, manas guļamistabas krēslā. Sēž, izkrata sirdi un nebaidās no nosodījuma. Viņš ir cilvēka apslēpto emociju nostūri, izgaismoti sveču gaismā.
Stāsts ir ar fantāzijas ievirzi, bet dziļš emociju reālistiskumā.
Dažreiz gribas izlasīt, kā dzīvo vienkāršie, ne perfektie cilvēki. Kā dzīvo tie, kuri cīnās savā dzīvē, kā mums lielai daļai ir nācies cīnīties (tā vai savādāk...).
Es šo stāstu uztvertu kā grēksūdzi - kā ir būt cilvēkam no ne tik daiļās puses.

Sižets aizrauj. Rakstības stils aizrauj un ir atsvaidzinošs.

Emocijas varoņos sasniedz maksimumu.
Pilnasinīgi. Karstasinīgi.

Gaidu nākamo grāmatu.

Paldies Norai.

[Guna Federe · Rating 4 out of 5]

Wow! Wow! Jāpievienojas sajūsmu pilnajām atsauksmēm. Diezgan skeptiski noskaņota piekritu autores piedāvājumam, ka e-pastā atsūta izlasīt romānu, jo nav jau noslēpums, ka pašizdotiem, nerediģētiem tekstiem kvalitāte mēdz būt tuvu nullei, bet šis nav tas gadījums. Jā, wow, wow un vēlreiz wow! Saistošs sižets, izteiksmīgi tēli, tekstā dāsni izmantoti tēlainās izteiksmes līdzekļi, raiti lasījās. Romānu var raksturot pat kā maģisko reālismu. Grāmatas sākumā autore priekšvārdā iesaka: "Ja šī grāmata jums nav pa prātam, sadedziniet to." Labi, ka bija pa prātam, jo telefonu, ko izmantoju lasīšanai, nebūtu gribējies sadedzināt.

[Madara · Rating 5 out of 5]

psihotiska grāmata (labā ziņā)

[Lauma Gurgone · Rating 5 out of 5]

Šī grāmata ir svaiga gaisa malks latviešu literatūrā. Neko līdzīgu no vietējo autoru darbiem neesmu lasījusi. Dinamiska, intriģējoša, neparasta. Atgādina zelta zivtiņas trīs vēlēšanās, tikai mūsdienīgā versijā. Ne vienmēr tas, ko vēlamies, ir mums vajadzīgs.

[Aija Puriņa · Rating 5 out of 5]

Ka šo vēlos izlasīt, zināju jau tad, kad tā bija tikai e-formātā, bet lasītāji par to izteicās atzinīgi. Es noticēju, pat nezinot, par ko vispār ir šis stāsts...un to uzzināju vien lasot (jāatzīst temats pamanījās mani pārsteigt!😏).

Šī bija mūsu grāmatu kluba aprīļa mēneša izvēle, ui, cik atbilstoša un lieliska! 🩶 Šodien kalna galā to apspriedām, un tagad man ir jāapkopo sakāmais. 😊

Galvenā tēma grāmatā ir vēlme būt mīlētam, egoistiskā vēlme pārmainīt otru, pat piespiest otru sevi iemīlēt, bet arī izjūtot sekas par savām darbībām. Prātā nāk angliskais "be careful what you wish for", arī šo varētu attiecināt uz šo darbu. Ne vienmēr protam savas vēlmes noformulēt precīzi, kā arī ne vienmēr mēs apzināmies, ka ne jau visām vēlmēm noteikti būtu jāpiepildās...

Noteikti jāpiemin, ka šī stāsta galvenie varoņi ir homoseksuāli jauni vīrieši. Lai arī tas piešķir neierastu šķautni darbam, tikpat labi tas varētu būt stāsts par jebkuru pāri. Man bija interesanti iepazīt šos tēlus, doties kopā ar viņiem uz vietām, kur nekad neeju, un tā bija tāda jaunības un trakulīgu meklējumu izjūta.

Lasot piefiksēju, ka man nekas nebūtu bijis pretī, ja grāmatas darbība norisinātos Vecrīgā (it sevišķi, ņemot vērā, ka šo lasīju Rīgā), tomēr saprotu, kāpēc notikumi risinās Amerikā. Tomēr homoseksuālas attiecības un to brīvais un nepiespiestais atainojums vismaz pašlaik organiskāk saplūst ar ASV, nevis Latviju. Šoreiz viss šķiet organiski, gan varoņu vārdi, gan vietas, gan noskaņa. Es noticu.

Lai arī galvenais varonis sava egoisma un vēlmes iegūt Hakima mīlestību dēļ, savāra pamatīgas ziepes, man viņš šķiet tik saprotams, cilvēcīgs un vienkāršs. Vienīgais mīnuss grāmatā varētu būt tas, ka netiek atainots, kā otrajā "Hakima atjauninājuma" daļā norisinās galvenā tēla iekšējā analīze vai kaut kāda personīga nožēla par paša ietekmi uz visu notiekošo. Tas prasījās.

Interesanta šķita puiša dziļā piesaiste draugam Billijam, šķiet, pat pēc nāves viņš palīdzēja viņam nejusties vientuļam, lai arī šīs attiecības apstiprināja, ka būtībā mēs katrs esam viens, līdz galam neatklājoties nevienam citam.

Grāmata ir arī nedaudz ar fantāzijas elementu (nezinu, kā to nodēvēt 🫢). Sākumā tas šķita neiederīgi, bet, kad izlasi visu grāmatu, viss saliekas pa plauktiņiem un šķiet tik svaigi, dziļi, jēdzīgi un arī simboliski.

Arī asinssuns. Burvīgs simbols, kas gaudo arvien skaļāk viscaur stāstam, vilinot un vilinot arvien tuvāk sev galveno varoni...

Šajā grāmatā ir daudz atsauču uz mūziku, dziesmām un grupām (īpaša vieta atvēlēta "Placebo", kas man pašai agrāk bija kā otra elpa), arī daudz minēts Deivids Linčs. Mileniālim te ir, ko atrast un kur iegrimt nostalģiskos atmiņu uzplaiksnījumos.

Šīs grāmatas emocionālā daļa man kaut kāda ziņā asociējās ar filmu "Queer", bet fantāzijas daļa ar "A Big Bold Beautiful Journey". Tikai asociācijas.

Šī grāmata ir pilna ar sīkumiem, detaļām un aizraujošiem dialogiem, kas padara lasīšanu interesantu. Tāda sajūta, ka noslepumā tītā autore zina, par ko runā. 🫣😊 Bet pašai Norai F. Dūmai novēlu rakstīt...jo es noteikti gribu izlasīt vēl kaut ko tik stilīgu, mūsdienīgu, bet arī idejiski pārdomātu, kas man liek padomāt par cilvēku un viņa vēlmēm. 🩶

[Meldra Vītola · Rating 5 out of 5]

Stāsts par Frenkiju un viņa dzīvi manī atsauca emocijas, kuras izraisīja viena no manām mīļākajām grāmatām: Hanjas Janagiharas “Mazliet dzīvības”. Tas pats traģiskums, tā pati vientulība, esot starp cilvēkiem. Tie paši humorpilnie un vienlīdz skumjie dialogi. Šī, protams, nav tā pati grāmata un arī nevar būt, bet man ļoti pietrūkst tamlīdzīgu labu grāmatu literatūrā. Un šī ir ļoti laba grāmata. Man viņas bija pietrūcis. Esmu priecīga, ka šī lasāmviela pati atrada un to es domāju burtiskā nozīmē.
Svarīga tēma, ko izskata dotais lasāmgabals ir vardarbība attiecībās un to cik viltīgi un cakaini tā ielavās kopdzīvē.

“Geji viņam bija pederasti, melnādainie – pērtiķi. Viņš dienēja, tā nu vjetnamieši – un vispār visi aziāti – viņam bija šķībacainie. Kāds krievs – tikpat daiļrunīgs kā mans vectēvs –
viņam bija iemācījis cilvēkus no Centrālāzijas saukt par čurkām
– šis vārds viņam gandrīz vai dancoja uz mēles. Droši vien viņš pat to neizrunāja pareizi. Afgāņi viņam bija smilšu cilvēki. Bet visvairāk par visu viņš ienīda indiāņus, o, Dievs žēlīgais. Mans vectēvs svēti ticēja tam, ka indiāņiem caur ādu izgarojot urīns un ka šīs neciešamā «smakas dēļ viņiem neesot iespējams nosēdēt blakus. Nē, es meloju, visvairāk viņš ienīda cilvēkus, kuriem pietika dūšas aizrādīt, ka tā nepieklājas runāt, viņa seja kļuva tumši sarkana, ja kāds atļāvās aizrādīt, ka viņam nav taisnība.
– Interesanti, – Hakims noteica. – Un kā viņš sauktu mani?
– Tu tiešām gribi zināt? – es mazliet saminstinājos.
– Uz priekšu, – Hakims atteica gandrīz bez balss.
– Ja viņam būtu labs noskaņojums, tad par krāsaino, – es vilcinājos.
– Un ja ne?
– Par lupatgalvu, par teroristu, – manā prātā vectēva vārdu vācelīte šķīrās pa lapām vien. – Par kazu drāzēju.
– Pieņemu, ka par kazu drāzēju viņš mani sauktu tikai līdz brīdim, kad uzzinātu, ka esmu gejs, ne? – Hakims pakustējās, un viņa ķermenis piekļāvās man vēl tuvāk.”

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 4 out of 5]

Lieliska!


Ir noslēpumi, kuri mūs uzliek uz āķa. Mums gribas zināt, kas aiz tā stāv, kāpēc?

Mistiskā Nora F.Dūma loģiski liek uzdot neskaitāmus jautājumus, gan par savu dzimumu, gan motivāciju, gan personību/personības, kas aiz šī pseidonīma slēpjas. Reizē arī liekot nojaust, kāpēc. Izlasot romānu, arvien vairāk saprotama “kāpēc” daļa. Un tas reizē rada arī skumjas par mūsu neempātisko sabiedrību.

Šī ir grāmata par attiecību preparēšanu.
Iedomājos, ka attiecības ir kā fizisiski sataustāms veidols, kas kādā brīdī izbeidz savu esamību ātrāk par ķermenisko laiku uz zemes, un gluži kā līķis tiek ievests morgā un uzšķērsts, lai noteiktu tā nomiršanas iemeslu. Cik gan katram no mums ir šādu līķu attiecību morgā, ko analizēt, griezt un svērt?

Es nemāku tev atbildēt, kas ir šī Nora F. Dūma, bet viņa lieliski raksta.

Šeit nav ne mazākās miņas no latviešiem piemītošā viensētas stila, kad pēc pirmajām nodaļām skaidri nosakāms, ka romānam ir latviskais pieticības gēns. Šeit ir tāda kosmopolītiska noskaņa, kurā, neskatoties uz to, ka tiek pieminēta ASV kā norises vieta, tā tikpat labi varētu būt Parīze. Francijas galvaspilsētas aura mani neatstāja visu romāna ilgumu, es nespēju izmest no prāta mazos balkoniņus, ciešās miniatūrisko dzīvokļu sienas un multikulturālo vidi. Un reizē likās, ka vietās es skatos kādu Eiropas kino filmu, kurā nojukusi robeža starp sapņiem un realitāti, bet tajā visā jaušamas alkas just un piederēt un iederēties.

Man gribas, lai Noru F. Dūmu lasa, tie, kuri ir atvērti pasaulei, un reizē man patīk šīs mistiski noslēpumainais plīvurs, kurā paliek daudz neatbildētā un noslēpumainā.

Lasot nevarēju nedomāt par “Džovanni istabu” un Džārmuša filmām.

✂️Spilgti, tumši, ievelkoši.


4 zvaigznes

[Inga Saulīte · Rating 4 out of 5]

Kas mūsos “gaudo”: ģimenes audzināšana, sabiedribas uzspiestie stereotipi vai mans patiesais es?
Grāmata, kas liek uzdod daudz jautājumus un atklāj cilvēka ego līdz kaulam- savā slazdā iekrīti Tu pats!

[Kristine Kornijanova · Rating 5 out of 5]

Šis ir tas gadījums, kad patikšana slēpjas nevis lielajā stāstā, jo tas ir visai "parasts" (🤥 ), paredzams mīlasstāsts, bet netveramās detaļās - Deus est in minimis!
Lasiet, nededziniet!

[Inga Ievina · Rating 4 out of 5]

4,5⭐️ Uhh! Lieliski, lieliski uzrakstīts ļoti, ļoti skaudrs stāsts.

[Kristīne Bulle · Rating 4 out of 5]

Cauri spīdošais Boldvins nekādā mērā netraucē izvērstās tēmas pionierei latviešu literatūrā.

[Emīls Ozoliņš · Rating 3 out of 5]

Ok, tagad es sapratu.

Pirmām kārtām - paldies autorei par uzticēšanos ar elektronisku kopiju, gaidu, kad varēšu šo beidzot iestumt savā plauktā.
Otrām kārtām - esmu starā, ka kaut kas tāds eksistē. Principā jau gadiem pētu un lasu transgresīvo literatūru, un, lai arī Latvijas kontekstā man šo zināšanu ir maz, diezgan droši varu nozīmēt šo kā sava veida celmlauzi. (Nu, varbūt Manfeldes ‘Adatu’ var nozīmēt kā pirmssākumu, bet tā ir vairāk dokumentācija.)
Savā ziņā, šo kontekstu paturot prātā, es ceru uz grāmatas publikāciju un kaut kāda veida popularizēšanos, lai tā nostiprinātos vietējos prātos (un šo diezgan viegli varētu stumt arī uz āru).

Protams, ir arī šādas tādas nianses, kuras vēl varētu pieslīpēt: 1) failā ir vairākas vietas, kur ir par daudz atstarpju, kā arī pāris neuzmanības kļūdiņas - ar šīm divām problēmām pats savā lielumlielajā Word dokumentā saskāros ne reizi vien.
2) Ir brīži, kad var just nelielu vīrišķības pārkompensāciju - t.i., ‘rakstīt kā vecis’, taču iespējams, ka tas ir veikts speciāli, lai kompensētu seksualitātes sakarā, nevis aiz nezināšanas.
3) Man bija viena sapņu sekvence par daudz - ir daudz citu veidu, kā manifestēt iekšējos spokus, nepaļaujoties uz vienu izpausmes formu. Bet to arī var pamatot, tikai nepamanīju, ka tas būtu kaut kā veikts.
4) Brīžiem arī šķita, ka citreiz notiek neliela lēkāšana starp latviešu valodu un šķietami pilnīgi amerikāniskiem varoņiem - piemēram, angļu valodā deminutīvu prakses īsti nav, taču šis nav stāsts par varoņiem ar jūtamu citu valodu fonu.
Šim punktam gribu piebilst, ka, manuprāt, grāmata vēl spilgtāk spīdētu angļu valodā (un, kā no angļu valodas atkarīgajam godīgi sakot, citreiz šķita, ka doma galvā aiz teikuma vai rindkopas pirmām kārtām radās angliski), jo tad arī gandrīz viss tekstā saslēgtos vēl labāk. Labprāt pieteiktos šo grāmatu tulkot.

Lai arī kļuvu par grāmatas līdz šim zemāk vērtēto atsauksmi, es nebeigšu piezīmēt, cik superīgi ir tas, ka šāds darbs eksistē mūsu valodā gan kvalitātes, gan žanriskās unikalitātes dēļ.

Uz augšu un uz priekšu!!!!!!!

[Kristīne Stiķe · Rating 4 out of 5]

Dritvainazīt, šis gan bij pārsteigums! Pilnīgi negaidīti, neparedzami un ļoti labi!
Bibliotēkā paņēmu un uzķēros uz Ingas Grencbergas komentāra (4.vāks). Un tas arī ir viss, kas par šo grāmatu man bija zināms.
Meklēju tulkotāju - nav!
Meklēju izdevniecību - e-pasts.
Vislabākais bija (autores?) ievadteikums (aptuveni) - ja jums šī grāmata nepatīk, sadedziniet to!
Vairāk nekas par šo nav jāzina pirms lasīšanas. Grencbergas komentārs un ievadteikums.

Autore tiešām ir autore? Vai autors? Šis mani mazliet mulsina.
Sniegpārsliņām ar aizspriedumiem iesaku neiesaku.
Ļoti laba valoda! Asprātīgi, precīzi, ar āmuru pa pieri. Vai būs vēl kāds dūms?😎
4,8⭐️

[Kristiāna · Rating 5 out of 5]

Pirmkārt, esmu pateicīga autorei par iespēju lasīt stāstu drukātā grāmatā. Digitālo versiju nesanāca izlasīt, bet tiklīdz pakomātā saņēmu grāmatu - sāku to lasīt tajā pašā dienā…
Otrkārt, TTGA playliste - fucking brilliant, love it!
Treškārt, tikko noliekot grāmatu ir sajūta, ka tās pēcgarša manī “gaudos un sauks” kā tas uz balkona sēdošais asinssuns. Labā nozīmē, protams.

Neticu, ka esmu izlasījusi tik labu grāmatu… patiešām labu.

[Svetlana Zigajeva · Rating 4 out of 5]

Kad sāku lasīt šo grāmatu, es par to gandrīz neko nezināju. Pat īsti nesapratu, kas mani sagaida 🤭

Sākumā bieži pieķēru sevi pie domas:
“Ko es vispār lasu? Kas tas ir?”
Bet jo tālāk lasīju, jo vairāk ievilkos. Tā bija pilnīgi cita realitāte nekā viss, ko esmu lasījusi iepriekš.

📕 “Tur, tālumā, gaudo asinssuns” - grūti īsti aprakstīt, neatklājot par daudz.
Par dzīvi, mīlestību, kļūdām… un par to, vai ideālu partneri tiešām būtu vieglāk mīlēt.

[sofereadstoomuch · Rating 4 out of 5]

Kā tur bija kā nebija, ieraudzīju, izlasīju, patika.
Vispār tāds ''A little life'' vaibiņš tieši drūmās atmosfēras dēļ. Nora raksta tik gardi, ka to vien darīju kā līmēju līmlapiņas.

[Marta · Rating 5 out of 5]

Ļoti laba grāmata!

[Sintija · Rating 5 out of 5]

No nezin kurienes iznira šīs grāmatas autore, atsūtot ziņu Goodreads platformā un uz epastu atsūtot šo e-grāmatu. Pilnīgi žēl, ka tā - es par šo grāmatu būtu samaksājusi 25 eirikus un nenožēlojusi nevienu centu.

Tik atsvaidzinoša grāmata! Tik laba valoda, personāži un stāsta ritējums. Atgādināja šo to no Bukovska un Velša rakstīšanas manierēm. Te sanāktu arī ļoti laba filma. Varbūt uz beigām bija pārāk daudz filmu un dziesmu referenču.

Sūtīt e-grāmatu zem sava pseidonīma pilnīgi bezmaksas arī ir sava veida mārketinga taktika, taču ceru, ka nākamo grāmatu autore ar publisku lepnumu izdos taustāmā formātā. Es pirkšu.

[Emīls Vīksna · Rating 5 out of 5]

Kāds varbūt teiks "Slima suņa murgi"
Es teikšu "Jā. Dzīve."
Grāmatai pieķēros nezinot pilnīgi neko, jo gan autore gan atsauksmes ir lieliski izveidojušas intrigu neatklājot ne detaļu. Frenkijs ir vistraģiskākais stāsts ko esmu līdz šim izlasījis, traģisks jo nespēju nejust viņam līdzi, vienlaikus saprotot bezspēka sajūtu.
Un kuram gan dzīvē nav bijis Hakims...
Pēc grāmatas prasītos sarakstu ar telefona numuriem vai epastiem kur vērsties pēc palīdzības ja pats nonāc šādā situācijā, jo pārāk bieži cilvēki baidās lūgt palīdzību, un pārāk bieži viņus noraksta kā Trakos, kamēr viņu blakus stāvošais psihopāts izskatās kā visizsmalcinātākais džentlmenis pasaulē...bet vienlaikus, vai Hakims vienmēr tāds bija, vai Frenkija rīcība pamainīja viņu?

[Beāta Sirica-Poriete · Rating 5 out of 5]

Šis ir stāsts, kas mani pārsteidza daudz vairāk, nekā gaidīju. Lasot arvien biežāk pieķēru sevi pie domas, ka savas vēlēšanās ir rūpīgi jāpārdomā, jo tās patiešām var piepildīties. Stāsts meistarīgi atklāj cilvēka vēlmi mainīt citus, paša ievainojamību un nebeidzamo tieksmi pēc tā, kā mums šķietami pietrūkst. Pēc pēdējās lappuses visvairāk prātā palika atziņa - ne viss, ko vēlamies, patiesībā nes laimi.

Citējot autori, šī grāmata ir: "Vienkārši [ˈekskwizit], mazulīt!"

[Sigita Grīnberga · Rating 5 out of 5]

Lielisks un prasmīgi uzrakstīts darbs par Frenkija mazās dzīves lielo dziļumu.
Lasīt galvenā varoņa pašrefleksiju ir līdzīgi kā runāt ar cilvēku, kas pasaka par daudz – it kā neērti, bet vienlaikus arī interesanti.

[Ansis Rožkalns · Rating 4 out of 5]

Sākums nepaķēra. Otrā puse izlasījās divos vakaros.

[Linda · Rating 5 out of 5]

Nuuuuuu es te tūlīt šaušu ar lielgabaliem, bet kādēļ gan ne.
Gan jau visiem lasītājiem-kārumniekiem dzīvē ir bijis bītņiku moments. Iespējams, nejauši mūsu rokās nonāca leģendārais Keruaka romāns Ceļā, kas iespēra, sakratīja un lika atkal noticēt, ka ASV tomēr ir apciemojama zeme. Iespējams, palasījām vēl nedaudz Keruaku, protams, Ginsberga "Kaucienu", uzzinājām vēl pāris vārdus, kurus nekad nemācējām iztulkot (ahoi, William Borroughs), sākām glorificēt alkoholu, iespējams, tieši šajā laikā dzima pirmā padziļinātā interese par LSD, iespējams, tas tālāk aizveda pie Hakslija un senākiem klasiķiem. Bet zinām to mirkli, vai ne? Kad temps un ritms, un dinamika kļūst par dieviem. Kad it kā vienaldzība par notiekošo, bet tajā pašā laikā notiekošā izcila dokumentēšana šeit un tagad. Vai arī uzreiz pēc. Keruaks pie milzu papīra ruļļa, jau ar nogurušām nierēm pa tiešo pēc dienām ilgiem klejojumiem vietās un cilvēkos, drukā un drukā, un drukā.

Nu, lūk. Es nezinu, vai Nora F. Dūma šo uzblieza vienā iedvesmas mirklī vai strādāja pie darba gadiem ilgi, to pucējot un pulējot. Bet sajūta, kas mani nepameta jau no pirmajām lappusēm, ir tik ļoti bītņiska! Un es nemaz negribu zināt patiesību! Beidzot kāda latviešu literatūras mistika, ko nebiju piedzīvojusi kopš Viļa Lācīša laikiem. Ne tikai mistika, bet mīts. Suņa gaudas skrēja pa priekšu grāmatai autores piedāvājumā izlasīt elektronisko romāna versiju. Jau pirmās atsauksmes ir cukurs. Un pat viena no sūdīgākajām atsauksme (trīs zvaigznes) šajā platformā ir milzu kompliments pirmajam (?) romānam. Diemžēl slavas dziesmas ir iepauzējušās, kas droši vien saistāms ar to, ka, šķiet, apgāds Riga Metro eksistē tikai šīs grāmatas dēļ, un ārpus privātu vēstuļu piedāvājumiem, reklāmā neviens nav ieguldījies. Bet velti. Grāmata ir pelnījusi lielāku uzmanību. Tas ir diezgan unikāls veikums latviešu literatūrā, vismaz no tā, ko esmu spējusi izlasīt pēdējo pāris gadu laikā.

Jā, jā, saprotu, ko citi piesienas tai pirmajai daļai, nepareizajai tēmai vai citu rakstnieku balsīm, kas reizēm sitas cauri romānam. Tomēr tomēr. Nora F. Dūma zina, ko dara. Labi, varbūt arī nezina, nezinu, bet pavisam noteikti jūt literatūru katrā savā šūniņā, kad tā pārņem smadzenes, paātrina elpu, kad drukājošie pirksti nespēj tikt līdzi varoņu drāmām. Ar pašpiešķirto dāsnās lasītājas visvareno spēku attaisnoju romāna nepilnības (nepilnības, kādas nepilnības?) un sūtu visus uz Globusu pirkt šo grāmatu, kam ir viss potenciāls kļūt par durvīm un jaunu telpu latviešu literatūrā.

Zis šit gūd, tauta! Lasiet un turpiniet slavas dziesmas Frenkijam, Telmai (ak, Telma, Telma, tikpat burvīgi mīklaina kā Nora pati), Bendem, JEL BENDEM JĒ!, Hakimam, kaislībām, bāriem un tai rīta gaismai, kas pārāk spoži, bet mīlestības pilni tevi sagaida tevi pēc negulētas, notresītas, netīrās tualetēs nosūktas, griestos noblenztas nakts.

[Elina Sprude-Nesenberga · Rating 5 out of 5]

Svaigs malks latviešu literatūrā. Sulīga valoda.

[Ketija · Rating 3 out of 5]

Ņemot vērā, ka grāmatas elektronisko versiju saņēmu apmaiņā pret godīgu atsauksmi, tad te nu būs.

Kopš brīža, kad sāku lasīt, līdz brīdim, kad pabeidzu, tā no pa Goodreads ceļojoša haipa nu jau izdota taustāmā formā. Un man tiešām prieks par autori, ka viņai izdevās!

Un tomēr – pirmā grāmatas daļa šķita tāda kā neveikla, vēl taustās pēc ritma. Trūka vietu, gaisotnes un “vaiba” aprakstu, kas uzburtu arī man kā lasītājam noskaņu, ka esmu tur. Sajūta, ka kaut kur jau esmu šo lasījusi, ļoti “atsita” Viljama Barouza “Junky” vai citu bītņiku darbus. BET tad Frenkijs nonāca pie Telmas, un “shit got real”. Otrā daļa bija burvīga. Beidzot varēja sajust Hakima raksturu un derdzīgumu, Frenkija izmisumu, ilgas, bailes. Līdz mielēm, tā, ka gribaa paņemt paspārnē un apskaut.

Kopumā, šī ir lieliska debija. Taču grāmata būtu ļoti ieguvusi, ja tai būtu acīga korektora un redaktora pieskāriens. Ja jau darbība risinās Amerikā, kāpēc būtu jāpiemin Ahmad tēja, kas šim tirgum vispār nav raksturīga? Un ja jau latviski rakstīt par amerikāņiem, pēkšņi izmantots rusicisms nedaudz izsit no sliedēm. It kā nianses, bet lec acīs.

Tāds stabils 7 no 10.