Māsu jūtas vienai pret otru mēdz būt sarežģītas, kur nu vēl tad, ja starp abām nostājies – kaut vai iedomāts – pāridarījums. Alise vairs nesaprot, ko darīt. Viņa zaudējusi darbu, banka draud atņemt māju, kas ir vienīgais patvērums gan abām māsām, gan Alises mazajiem bērniem. Nav nevienas palīdzīgas rokas, tādēļ Alise izšķiras par drosmīgu soli – meklēt darbu Norvēģijā. Svešā zeme šķiet draudzīga, taču vai tiešām tāda ir?
Sirsnīgs stāsts par māsām un izdzīvošanu. Ja vietām nebūtu tik daudz atkārtošanās, tad liktu visas 5. Pārsteidzoši viengabalains darbs, ņemot vērā, ka rakstījis autoru duets. Tēli izkopti un sižets pilns negaidītiem pavērsieniem.
Šogad mācos “nelauzt” grāmatu līdz galam, ja saprotu, ka nav mans/ka nepatīk/ka ar tekstu nespēju saslēgties utt. Un šī tad nu ir pirmā grāmata, kuru lieku malā. Pieveicu ¼ daļu un sapratu, ka nav jēgas.. Bet redzu, ka arī šim noteikti ir auditorijam, kam gana labi iet pie sirds vissirslikti.lv.
Stāsts par ekonomiskās krīzes laiku un divu māsu dzīvi, saskaroties ar tās radītajām problēmām, un to, kā viņu ģimene no esošās situācijas kaut ko iesāk.
Kaitināja valoda, kaitināja sižets, dialogi (piemēram, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu diskusija par omes pensijas izmaksas laiku un iespējām nokļūt bērnu namā (neesot no kopumā nelabvēlīgas ģimenes bērni par tādām lietām zina??) utt. Grūti bērniem iztēloties šādu sarunu..) Viss izlasītais atgādināja tādu sabiedriskajā transportā saklausītu vaimanāšanu no sērijas “Lavijā viss ir slikti. Mana valsts mani negrib, bet visur citur viss tik lieliski, ka tagad tīru vēmekļus viesnīcu numuriņos Norvēģijā..nelieši “parādu piedzinēji” un vispār ekonomiskā krīze bez maz tāda tikai Latvijas problēma….”. Pēc visiem šiem tekstiem pat īsti vairs neinteresēja, kā tai Alisei viss atrisināsies, jo gan jau, ka būs labi un kalnos satiks lielo mīlu utt..
Dažos vakaros izlasāma, ievelkoša grāmata. Raits stāsta ritējums, ļoti sirsnīgi izstāstīts sižets. Viegli līdzpārdzīvot stāsta varonēm - abām māsām - un iztēloties gan viņu attiecību veidošanās pieredzi, gan norises laiku (ekonomisko krīzi pasaulē un Latvijā), gan vidi (īpaši, ja ir būts Norvēģijas mazpilsētās, fjordos, ainavās). Manuprāt labi balansēts reālais grūtums, kādu māsas ir piedzīvojušas, ar spēju rīkoties un transformēties katrai savā veidā, tomēr abām kopā.