What do you think?
Rate this book
Viss, kas nav saskatāms
Jūels bija cerējis, ka 6. klasē būs citādi, bet viss ir tāpat kā bijis. Viņam jāturpina spiesties gar sienām, jāturpina izlikties neredzamam. Lai tiktu prom no viņiem – mobingotājiem. Ar Esteri priekšgalā – meiteni ar asu skatienu un platīnblondiem matiem. Ļaunāko no viņiem visiem. Kādā vēlā vakarā Jūela un Esteres ceļi nejauši krustojas, un viņu dzīve mainās. Slepenībā varmāka un upuris var stāstīt viens otram to, ko nav stāstījuši nevienam citam. Visu to, kas citiem nav saskatāms. Šī grāmata ir spēcīgs stāsts par draudzību un izstumtību, par noslēpumiem un uzdrošināšanos būt pašam.
Vardarbība skolās un ģimenēs ir smaga Latvijas sociālās dzīves realitāte, to apliecina EDSO pētījumu rezultāti. Par to gadu no gada tiek runāts aizvien atklātāk un šī nacionālā līmeņa problēma nonāk dažādu sociālo kampaņu uzmanības lokā. Katarīnas fon Brēdovas grāmata ļoti precīzi atklāj gan vardarbības mehānismus, gan paradoksālo faktu, ka pāridarītājs citā kontekstā bieži vien izrādās upuris (un otrādi), un ar literāra darba spēku spēj veicināt gan izpratni, gan cilvēciskus situāciju risinājumus.
Zviedru rakstniece Katarīna fon Brēdova (1967) studējusi mākslu un strādājusi par fotoreportieri. Kopš 1991. gada, kad rakstniece sākusi publicēties, viņa sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, stāstos īpaši prasmīgi skarot svarīgās pusaudžu gadu tēmas – attiecības skolā, mobingu, draudzību un mīlestību. Viņa saņēmusi dažādus literārus apbalvojumus, piemēram, Emīla balvu un Zviedrijas radio Romānu balvu, Buxtehuder Bulle (Bukstehūdes Bulli) Vācijā (par labāko tulkoto grāmatu jauniešiem), kā arī Astridas Lindgrēnes balvu (2013).
Mudīte Treimane (1948) ir pieredzējusi skandināvu, galvenokārt zviedru, literatūras tulkotāja. Ar viņas palīdzību latviešu bērnus sasnieguši daudzi Astridas Lindgrēnes, Tūves Jānsones, Marijas Grīpes, Barbū Lindgrēnes, Čerstines Juhansones, Svena Nūrdkvista, Henrikas Andersones un citu autoru darbi. Mudīte Treimane uzrakstījusi arī grāmatu „Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”. Tulkotāja saņēmusi Sveriges Författarfond balvu par zviedru literatūras popularizēšanu un divkārt – Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (2008, 2014).
Vardarbība skolās un ģimenēs ir smaga Latvijas sociālās dzīves realitāte, to apliecina EDSO pētījumu rezultāti. Par to gadu no gada tiek runāts aizvien atklātāk un šī nacionālā līmeņa problēma nonāk dažādu sociālo kampaņu uzmanības lokā. Katarīnas fon Brēdovas grāmata ļoti precīzi atklāj gan vardarbības mehānismus, gan paradoksālo faktu, ka pāridarītājs citā kontekstā bieži vien izrādās upuris (un otrādi), un ar literāra darba spēku spēj veicināt gan izpratni, gan cilvēciskus situāciju risinājumus.
Zviedru rakstniece Katarīna fon Brēdova (1967) studējusi mākslu un strādājusi par fotoreportieri. Kopš 1991. gada, kad rakstniece sākusi publicēties, viņa sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, stāstos īpaši prasmīgi skarot svarīgās pusaudžu gadu tēmas – attiecības skolā, mobingu, draudzību un mīlestību. Viņa saņēmusi dažādus literārus apbalvojumus, piemēram, Emīla balvu un Zviedrijas radio Romānu balvu, Buxtehuder Bulle (Bukstehūdes Bulli) Vācijā (par labāko tulkoto grāmatu jauniešiem), kā arī Astridas Lindgrēnes balvu (2013).
Mudīte Treimane (1948) ir pieredzējusi skandināvu, galvenokārt zviedru, literatūras tulkotāja. Ar viņas palīdzību latviešu bērnus sasnieguši daudzi Astridas Lindgrēnes, Tūves Jānsones, Marijas Grīpes, Barbū Lindgrēnes, Čerstines Juhansones, Svena Nūrdkvista, Henrikas Andersones un citu autoru darbi. Mudīte Treimane uzrakstījusi arī grāmatu „Astridas Lindgrēnes darbi un nedarbi”. Tulkotāja saņēmusi Sveriges Författarfond balvu par zviedru literatūras popularizēšanu un divkārt – Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu (2008, 2014).
288 pages, Hardcover
First published January 1, 2021
5 people are currently reading
106 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 31 reviews
December 31, 2024
pārsteidzoša grāmata. obligātā lasāmviela ikvienam, kuram pietiek vai atkārtoti vajadzīgs empātijas muskuļu treniņš. lasīšanas laikā dusmās grāmatu vairākas reizes gribējās mest pret sienu, dažas reizes - paraudāt par un kopā ar grāmatas varoņiem. man šķiet, ka autorei ir izdevusies pilnīga iemiesošanās pašas radītajos varoņos. un varbūt nebūtu tik skumji, ja stāstā nevarētu atpazīt sevi.
July 28, 2025
Ak nē, ak jā, es esmu Jūels! Tas ir tik spēcīgs darbs par mobingu, bet vai ir vēl cerība...
January 30, 2025
"Kāpēc jāatceras lietas, kuras dara sāpes?" [236.lpp]
Jā, nebūtu slikti, ja atmiņas varētu izberzt ārā ar pudeļu tīrāmo birstīti, kā Jūels to iztēlojās. Tik daudz drazu būtu, ko izmēzt.
Aizverot grāmatu, nobrīnījos kā es tiku sveikā sausām acīm. Lasot, ne brīdi manu kaklu nepameta kamols, saspringušais ķermenis neatlaidās dusmās... briesmīgi lielas dusmas, un vājums, un skumjas, piecu stundu garumā...
Jūels, uzsākot mācību gadu 6.klasē, cerēja, ka viss būs citādi. Klasē pievienosies bērni no citām skolām, viņu būs vairāk un varmākas aizmirsīs par viņu. Taču viss turpinājās tāpat kā iepriekš. Jūelam bija jāturpina spiesties gar skolas gaiteņu sienām, jāturpina izlikties neredzamam, lai tikai viņu neievērotu pāridarītāji.
Bet kas notiek, kad ar vienu no pāridarītājiem nonāc aci pret aci vēlā vakara stundā, divi vien, bez "līdzjutējiem", "sabiedrotajiem" un "skatītājiem"?
Bērns pret bērnu.
Autorei izdevies tik dzīvi un izjusti pasniegt mums Jūela emocijas, domas - tā vien šķiet, ka esi klātesošs ik mirkli.
Apziņa, ka bērns tādā vecumā var domāt par to, ka labāk būtu, ja viņa nebūtu... sāpīgi, līdz kaulam.💔😣
Taču autorei ne tikai izdevies mums atvērt plašāku skatu uz Jūela pārdzīvoto, bet ielūkoties arī pretējā frontē - pāridarītāju. Reti kad jau kāds bērns ir "vienkārši ļauns", lielākoties šiem pāridarītājam ir savi briesmoņi, ar kuriem cīnieties viņi ir par vāju, un vieglāk tos pabarot ar šādu rīcību pret citiem.
Domāju, ka katrs lasītājs var atrast sevi šīs grāmatas lappusēs kādā no "lomām". Es saredzēju sevi visās. Pamatskolas vecumā esmu bijusi gan pāridarītāja lomā, gan "no malas vērotājs", gan mobinga upuris. Un jā, pusaudžu vecumā pirmoreiz iepazinos ar karmu. Bumerangs. Tā ir reāla un laba štelle. Daudz iemāca. Vēlāk, vidusskolas laikā jau nebaidījos iestāties par tiem bērniem, kam darīja pāri. Taču vienmēr žēl, ka tik vēlu... kaut mūsdienās bērniem būtu vairāk drosmes un bezbailības iejaukties. Kādam tas var izglābt dzīvību.
"Šis viss varēja beigties tik daudz reižu sliktāk" - nodomāju aizverot grāmatu.💔
Jā, nebūtu slikti, ja atmiņas varētu izberzt ārā ar pudeļu tīrāmo birstīti, kā Jūels to iztēlojās. Tik daudz drazu būtu, ko izmēzt.
Aizverot grāmatu, nobrīnījos kā es tiku sveikā sausām acīm. Lasot, ne brīdi manu kaklu nepameta kamols, saspringušais ķermenis neatlaidās dusmās... briesmīgi lielas dusmas, un vājums, un skumjas, piecu stundu garumā...
Jūels, uzsākot mācību gadu 6.klasē, cerēja, ka viss būs citādi. Klasē pievienosies bērni no citām skolām, viņu būs vairāk un varmākas aizmirsīs par viņu. Taču viss turpinājās tāpat kā iepriekš. Jūelam bija jāturpina spiesties gar skolas gaiteņu sienām, jāturpina izlikties neredzamam, lai tikai viņu neievērotu pāridarītāji.
Bet kas notiek, kad ar vienu no pāridarītājiem nonāc aci pret aci vēlā vakara stundā, divi vien, bez "līdzjutējiem", "sabiedrotajiem" un "skatītājiem"?
Bērns pret bērnu.
Autorei izdevies tik dzīvi un izjusti pasniegt mums Jūela emocijas, domas - tā vien šķiet, ka esi klātesošs ik mirkli.
Apziņa, ka bērns tādā vecumā var domāt par to, ka labāk būtu, ja viņa nebūtu... sāpīgi, līdz kaulam.💔😣
Taču autorei ne tikai izdevies mums atvērt plašāku skatu uz Jūela pārdzīvoto, bet ielūkoties arī pretējā frontē - pāridarītāju. Reti kad jau kāds bērns ir "vienkārši ļauns", lielākoties šiem pāridarītājam ir savi briesmoņi, ar kuriem cīnieties viņi ir par vāju, un vieglāk tos pabarot ar šādu rīcību pret citiem.
Domāju, ka katrs lasītājs var atrast sevi šīs grāmatas lappusēs kādā no "lomām". Es saredzēju sevi visās. Pamatskolas vecumā esmu bijusi gan pāridarītāja lomā, gan "no malas vērotājs", gan mobinga upuris. Un jā, pusaudžu vecumā pirmoreiz iepazinos ar karmu. Bumerangs. Tā ir reāla un laba štelle. Daudz iemāca. Vēlāk, vidusskolas laikā jau nebaidījos iestāties par tiem bērniem, kam darīja pāri. Taču vienmēr žēl, ka tik vēlu... kaut mūsdienās bērniem būtu vairāk drosmes un bezbailības iejaukties. Kādam tas var izglābt dzīvību.
"Šis viss varēja beigties tik daudz reižu sliktāk" - nodomāju aizverot grāmatu.💔
March 16, 2025
Šī grāmata stāsta par pusaudzi Jūelu, kurš skolā saskarās ar mobingu un jūtas neredzams savās klasesbiedru acīs. Kādā vēlā vakarā viņa un vienas no viņa pāridarītājas ceļi nejauši krustojas ārpus skolas, un viņu dzīves mainās – jo viņiem abiem ir savas sāpes, ko stāstīt, lietas, ko viņi glabā dziļi iekšā – lietas, kas nav saskatāmas.
Autore meistarīgi atklāj pusaudžu emocijas, vientulību un vēlmi tikt pieņemtam. Jūela stāsts liek aizdomāties par to, cik svarīgi ir būt iejūtīgam pret citiem un pamanīt sāpes un emocijas, ko citi senšas slēpt. Grāmata ir patiesi aizkustinoša un uzrunā lasītāju, īpaši jauniešus, kas var saskarties ar līdzīgām situācijām.
Šī grāmata lika man atcerēties tos briesmīgos skolas momentus, kurus man likās, ka sen esmu abglabājusi dziļi sevī. Es varēju attiecināt sevi gandrīz ar visiem Jūela pārdzīvojumiem un domām, un visa lasīšanas procesa laikā mani nepameta sajūta, ka tā biju es, kas staigāja pa tiem skolas gaiteņiem, spiežoties pie sienām un cenšoties izskatīties pēc iespējas mazāka un neredzama. Šīs grāmatas vēstījums ir patiešām spēcīgs, un tā mūžīgi paliks manā atmiņā.
Šīs stāsts ir tik sirdi plosošs un es tiešām uzskatu, ka to būtu jālasa un jāpārrunā skolās, jo, diemžēl, šī mobinga problēma joprojām ir ļoti aktuāla.
Mīļākie citāti:
“Tev jābeidz uz visu skatīties tik negatīvi. Tas kļūs par tavu pravietojumu. Ja domā, ka būs slikti, tad bus slikti. ”
“Normāls ātrums” nozīmē to, ka iet pēc iespējas ātri, bet nav redzams, ka steidzas. Kad steidzies, šķiet, ka esi nobījies, un baiļu smaku jūt visi plēsīgie zvēri. Tad viņu skatienā parādās kaut kas sevišķs. Jūels ir ieņēmis galvā, ka viņu acis tad it kā dzirkstī vai sparšķ.”
“Viņš zina, ka no plēsīgiem zvēriem nevajag bēgt. Tas vienmēr izsauc viņu medīšanas instinktu. Bet dažreiz viņš nepaspēj izdomāt.”
“Jūelam ir sausa mute un stīvas kājas. Viņš vēlas, kaut zeme atvērtos un viņu aprītu. Viņš vēlas, kaut mamma būtu turpinājusi dzert savas kontracepcijas tabletes vai uzreiz uztaisījusi abortu. Vai arī, lai viņš būtu Džor-Els un kopā ar savu planētu būtu sasprādzis sīkos gabaliņos.”
“Atspiedis galvu pret sienu, viņš piever acis. Plaukstiņu iekšpusē ir tik patīkami tumšs. Padomā, ja tur arī varētu palikt.”
“Viņa aiziet atpakaļ caur halli , un Jūels velkas pa gaiteni uz tualeti. Ir tik patīkami aizslēgt durvis aiz sevis. Klikšķa skaņa kā glāsts noslīd pa mugurkaulu. Bet tā ir tikai pagadu atelpa. Viņš nomazgā rokas un ar aukstu ūdeni apslaka pieri un vaigus. Spogulī pablenž pats un sevi. Idiots!”
“Jūels satver mazo strēmelīti no sava ievainotā ienadža un rauj tik stipri un ātri kā plēšot nost plāksteri. Plaukstu dedzina sāpes - izsūcas asinis un tek pa pirkstu. Sajūta ir laba. Viss cits ir atbīdīts sāņus.”
“Tēta acīs prieks. Cerība. Dažreiz Jūelam viņa ir ļoti žēl. Viņš cer un cer, un Jūels viņu tikai pieviļ.”
“Es zinu, kā ir kādu ienīst.”
“Bet īstenībā ne par vienu nekas nav zināms. Gandrīz nekas nav saskatāms.”
“Viņš vienmēr ir gatavs. Tas ietilpst viņa nervu sistēmā. Pastāvīgās gatavības tievais pavediens stiepjas no kāju pirkstiem līdz pakausim un ārā pa pirkstu galiem.”
“Viņš atvaira domas, kuras ar netīrām ķepām grib skraidīt šurpu turpu. Tas, ka sāp, ir viņa paša vaina. Viņam nevajag cerēt. Tiklīdz atgadās kas tāds, kas liek viņam sākt cerēt - pēc tam kļūst vienīgi sliktāk.”
“Tas kaut kad beigsies. Tam taču jābeidzas.”
“Sejai, ko viņš sastop spogulī, acu zīlīšu vietā ir melni caurumi. Ir sajūta, ka viņš tajos iekritīs. Vai var ievelties pats sevī un pazūst? Vai tā notiek, kad kļūst traks?”
“Izņēmuma kārtā viņš nav sevišķi sabijies. Ar to niknumu, ko viņš pazīst, arī ta mēdz notikt. Tas ir kā iekšā uzsprāgst. Dažreiz tas burbuļo pāri malām, un tam vajag kaut kam iespert.”
“Jūels domā, ja pasaulē ir kaut kas, par ko viņš zina visu, tad tas ir: visu laiku staigāt apkārt un baidīties. Tur viņš ir eksperts.”
“Gabaliņš nogaršosanai, kādāi vajadzētu būt dzīvei. Un tas ir gan brīnišķigi, gan šausmīgi, jo dažreiz labāk nezināt, ko esi zaudējis.”
“Viņam nevajadzēs būt tik augstu prieka mākonī, ka kritiens lejā līdz normālam stāvoklīm būs garš un grūts. Tad labāk tikai dažreiz - brīvlaikos un nedēļās nogalēs - mazliet pacelties virs paša sliktākā un pēc tam nesasitoties krist lejā ierastajā tumsā.”
“Un ir daudz ļaunāk, kad riebīgas lietas saka draugs, nekā ja to dara kāds, kuru tu ienīsti.”
“Kāpēc jaatcerās lietas, kuras dara sāpes? Juels vēlas, kaut varētu ausī iebāzt pudeļu tīrāmo birsti un atmiņas izberzt.”
“Jo visa dzīve ir viens liels suņa sūds.”
“Viņa precīzi zina, kur jāiedur nazis, lai tas nodarītu pēc iespējas lielākas sāpes.”
“Nu jau viņš ir dusmīgs ne vien uz Esteri, bet uz visiem. Uz Sebastjanu, kurš pat neuzdrīkstas pretoties Melvinam un patiesībā ir ne mazāk gļēvulīgi bailīgs kā Jūels. Un pārējā klase ir kā antilopes, kas, kūkumu uzmetušas, barā tikai skrien uz to pusi, kur visi citi, pat neparbaudot, uz kurieni dodas. Viņš tos ienīst. Viņš ienīst visus. Viņš ienīst visu.”
“Sāp, Jūels atbild. - Bet labāk ir, ka sāp ārpusē nekā iekšpusē.”
Autore meistarīgi atklāj pusaudžu emocijas, vientulību un vēlmi tikt pieņemtam. Jūela stāsts liek aizdomāties par to, cik svarīgi ir būt iejūtīgam pret citiem un pamanīt sāpes un emocijas, ko citi senšas slēpt. Grāmata ir patiesi aizkustinoša un uzrunā lasītāju, īpaši jauniešus, kas var saskarties ar līdzīgām situācijām.
Šī grāmata lika man atcerēties tos briesmīgos skolas momentus, kurus man likās, ka sen esmu abglabājusi dziļi sevī. Es varēju attiecināt sevi gandrīz ar visiem Jūela pārdzīvojumiem un domām, un visa lasīšanas procesa laikā mani nepameta sajūta, ka tā biju es, kas staigāja pa tiem skolas gaiteņiem, spiežoties pie sienām un cenšoties izskatīties pēc iespējas mazāka un neredzama. Šīs grāmatas vēstījums ir patiešām spēcīgs, un tā mūžīgi paliks manā atmiņā.
Šīs stāsts ir tik sirdi plosošs un es tiešām uzskatu, ka to būtu jālasa un jāpārrunā skolās, jo, diemžēl, šī mobinga problēma joprojām ir ļoti aktuāla.
Mīļākie citāti:
“Tev jābeidz uz visu skatīties tik negatīvi. Tas kļūs par tavu pravietojumu. Ja domā, ka būs slikti, tad bus slikti. ”
“Normāls ātrums” nozīmē to, ka iet pēc iespējas ātri, bet nav redzams, ka steidzas. Kad steidzies, šķiet, ka esi nobījies, un baiļu smaku jūt visi plēsīgie zvēri. Tad viņu skatienā parādās kaut kas sevišķs. Jūels ir ieņēmis galvā, ka viņu acis tad it kā dzirkstī vai sparšķ.”
“Viņš zina, ka no plēsīgiem zvēriem nevajag bēgt. Tas vienmēr izsauc viņu medīšanas instinktu. Bet dažreiz viņš nepaspēj izdomāt.”
“Jūelam ir sausa mute un stīvas kājas. Viņš vēlas, kaut zeme atvērtos un viņu aprītu. Viņš vēlas, kaut mamma būtu turpinājusi dzert savas kontracepcijas tabletes vai uzreiz uztaisījusi abortu. Vai arī, lai viņš būtu Džor-Els un kopā ar savu planētu būtu sasprādzis sīkos gabaliņos.”
“Atspiedis galvu pret sienu, viņš piever acis. Plaukstiņu iekšpusē ir tik patīkami tumšs. Padomā, ja tur arī varētu palikt.”
“Viņa aiziet atpakaļ caur halli , un Jūels velkas pa gaiteni uz tualeti. Ir tik patīkami aizslēgt durvis aiz sevis. Klikšķa skaņa kā glāsts noslīd pa mugurkaulu. Bet tā ir tikai pagadu atelpa. Viņš nomazgā rokas un ar aukstu ūdeni apslaka pieri un vaigus. Spogulī pablenž pats un sevi. Idiots!”
“Jūels satver mazo strēmelīti no sava ievainotā ienadža un rauj tik stipri un ātri kā plēšot nost plāksteri. Plaukstu dedzina sāpes - izsūcas asinis un tek pa pirkstu. Sajūta ir laba. Viss cits ir atbīdīts sāņus.”
“Tēta acīs prieks. Cerība. Dažreiz Jūelam viņa ir ļoti žēl. Viņš cer un cer, un Jūels viņu tikai pieviļ.”
“Es zinu, kā ir kādu ienīst.”
“Bet īstenībā ne par vienu nekas nav zināms. Gandrīz nekas nav saskatāms.”
“Viņš vienmēr ir gatavs. Tas ietilpst viņa nervu sistēmā. Pastāvīgās gatavības tievais pavediens stiepjas no kāju pirkstiem līdz pakausim un ārā pa pirkstu galiem.”
“Viņš atvaira domas, kuras ar netīrām ķepām grib skraidīt šurpu turpu. Tas, ka sāp, ir viņa paša vaina. Viņam nevajag cerēt. Tiklīdz atgadās kas tāds, kas liek viņam sākt cerēt - pēc tam kļūst vienīgi sliktāk.”
“Tas kaut kad beigsies. Tam taču jābeidzas.”
“Sejai, ko viņš sastop spogulī, acu zīlīšu vietā ir melni caurumi. Ir sajūta, ka viņš tajos iekritīs. Vai var ievelties pats sevī un pazūst? Vai tā notiek, kad kļūst traks?”
“Izņēmuma kārtā viņš nav sevišķi sabijies. Ar to niknumu, ko viņš pazīst, arī ta mēdz notikt. Tas ir kā iekšā uzsprāgst. Dažreiz tas burbuļo pāri malām, un tam vajag kaut kam iespert.”
“Jūels domā, ja pasaulē ir kaut kas, par ko viņš zina visu, tad tas ir: visu laiku staigāt apkārt un baidīties. Tur viņš ir eksperts.”
“Gabaliņš nogaršosanai, kādāi vajadzētu būt dzīvei. Un tas ir gan brīnišķigi, gan šausmīgi, jo dažreiz labāk nezināt, ko esi zaudējis.”
“Viņam nevajadzēs būt tik augstu prieka mākonī, ka kritiens lejā līdz normālam stāvoklīm būs garš un grūts. Tad labāk tikai dažreiz - brīvlaikos un nedēļās nogalēs - mazliet pacelties virs paša sliktākā un pēc tam nesasitoties krist lejā ierastajā tumsā.”
“Un ir daudz ļaunāk, kad riebīgas lietas saka draugs, nekā ja to dara kāds, kuru tu ienīsti.”
“Kāpēc jaatcerās lietas, kuras dara sāpes? Juels vēlas, kaut varētu ausī iebāzt pudeļu tīrāmo birsti un atmiņas izberzt.”
“Jo visa dzīve ir viens liels suņa sūds.”
“Viņa precīzi zina, kur jāiedur nazis, lai tas nodarītu pēc iespējas lielākas sāpes.”
“Nu jau viņš ir dusmīgs ne vien uz Esteri, bet uz visiem. Uz Sebastjanu, kurš pat neuzdrīkstas pretoties Melvinam un patiesībā ir ne mazāk gļēvulīgi bailīgs kā Jūels. Un pārējā klase ir kā antilopes, kas, kūkumu uzmetušas, barā tikai skrien uz to pusi, kur visi citi, pat neparbaudot, uz kurieni dodas. Viņš tos ienīst. Viņš ienīst visus. Viņš ienīst visu.”
“Sāp, Jūels atbild. - Bet labāk ir, ka sāp ārpusē nekā iekšpusē.”
May 4, 2025
Uh kā šī grāmata mani satricināja. Katra lappuse lika just dažādas emocijas-dusmas, skumjas,pārdzīvojumus. Dusmas par to, kā netaisnība var izpausties tik nežēlīgi, skumjas par to, cik daudz bērnu šādu realitāti piedzīvo ik dienas. Lasot, jutos bezspēcīga – vēlējos palīdzēt Jūelam, bet varēju tikai sekot viņa stāstam ar dziļu līdzpārdzīvojumu. Gribētu lai šī ir izdomāta fantāzija,bet patiesībā tā ir realitāte, dzīve mums apkārt.
Autore spēcīgi un godīgi attēlo mobinga upura iekšējo pasauli – viņa bailes, pārdomas, cerības. Šo grāmatu iesaku gan bērniem, gan pieaugušajiem – tas ir ne tikai stāsts, bet arī spēcīga mācība par cilvēcību, sapratni un līdzjūtību.
Autore spēcīgi un godīgi attēlo mobinga upura iekšējo pasauli – viņa bailes, pārdomas, cerības. Šo grāmatu iesaku gan bērniem, gan pieaugušajiem – tas ir ne tikai stāsts, bet arī spēcīga mācība par cilvēcību, sapratni un līdzjūtību.
May 16, 2025
1. Valoda un rakstības stils.
Vienkārša,noteikti bērniem un jauniešiem saprotama valoda, spēj aizraut.🦋
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Mobings. Viens vārds, kas radīja vēlmi iegādāties un izlasīt šo grāmatu. Viens vārds, kas sevī ietver monētas divas puses no vienas - nežēlību, cietsirdību, ļaunumu, bet no otras - sāpes, bailes, vientulību. Kā, lai ar to sadzīvo bērni un vai ar to ir jāsadzīvo? Kā arī grāmata liek aizdomāties un uzdot jautājumu - kas slēpjas aiz šo te "bulijotāju" maskas? It kā aiz labas un laimīgas dzīves nav iemesla kļūt ļaunam, lai gan domāju, ka ne 100% gadījumos kāds dara citam pāri,jo arī viņam tiek darīts pāri. Domāju vēl pieslēdzas bara instinkts un vēlme dominēt. Joprojām aktuālākais jautājums ir -kā mēs pieaugušie varam palīdzēt? Jo mums tas vienkārši ir JĀvar.🦋
3. Tēlu atveidojums.
Jūels ir vienkāršs un neuzkrītošs puisis, tieši tik,lai, lai izprovocētu tos, kuriem vajag kādu, kam "kāpt uz galvas". Tāpēc viņam patīk slēpties. Esterei ir spilgta personība, bet arī viņa slēpjas, tikai nedaudz savādāk - zem vienaldzības un cietsirdības maskas. Viņi atrod kopīgu valodu tajā, kas nav citiem saskatāms.🩵
4.Emocionālais pārdzīvojums.
Skaudri izjutu katru dzēlību, kas tika vērsta Jūela virzienā,viņa dusmas un arī mirkļus, kad viņš sāka apšaubīt sevi. Protams, atcerējos sevi skolas laikā...
5.Atziņas/Citāti.
Ir ļoti daudz tas, ko mēs nezinām un nespējam iedomāties par cita cilvēka dzīvi, kādām sāpēm un grūtībām viņš iet cauri un tas ir viss, kas nav saskatāms. Mums vienmēr ir izvēle, kurā pusē nostāties, pasniegt palīdzīgu roku vai uzgriezt muguru. Nebūsim vienaldzīgi. 🙏🏻🦋
Vienkārša,noteikti bērniem un jauniešiem saprotama valoda, spēj aizraut.🦋
2. Sižets un tēmas aktualitāte.
Mobings. Viens vārds, kas radīja vēlmi iegādāties un izlasīt šo grāmatu. Viens vārds, kas sevī ietver monētas divas puses no vienas - nežēlību, cietsirdību, ļaunumu, bet no otras - sāpes, bailes, vientulību. Kā, lai ar to sadzīvo bērni un vai ar to ir jāsadzīvo? Kā arī grāmata liek aizdomāties un uzdot jautājumu - kas slēpjas aiz šo te "bulijotāju" maskas? It kā aiz labas un laimīgas dzīves nav iemesla kļūt ļaunam, lai gan domāju, ka ne 100% gadījumos kāds dara citam pāri,jo arī viņam tiek darīts pāri. Domāju vēl pieslēdzas bara instinkts un vēlme dominēt. Joprojām aktuālākais jautājums ir -kā mēs pieaugušie varam palīdzēt? Jo mums tas vienkārši ir JĀvar.🦋
3. Tēlu atveidojums.
Jūels ir vienkāršs un neuzkrītošs puisis, tieši tik,lai, lai izprovocētu tos, kuriem vajag kādu, kam "kāpt uz galvas". Tāpēc viņam patīk slēpties. Esterei ir spilgta personība, bet arī viņa slēpjas, tikai nedaudz savādāk - zem vienaldzības un cietsirdības maskas. Viņi atrod kopīgu valodu tajā, kas nav citiem saskatāms.🩵
4.Emocionālais pārdzīvojums.
Skaudri izjutu katru dzēlību, kas tika vērsta Jūela virzienā,viņa dusmas un arī mirkļus, kad viņš sāka apšaubīt sevi. Protams, atcerējos sevi skolas laikā...
5.Atziņas/Citāti.
Ir ļoti daudz tas, ko mēs nezinām un nespējam iedomāties par cita cilvēka dzīvi, kādām sāpēm un grūtībām viņš iet cauri un tas ir viss, kas nav saskatāms. Mums vienmēr ir izvēle, kurā pusē nostāties, pasniegt palīdzīgu roku vai uzgriezt muguru. Nebūsim vienaldzīgi. 🙏🏻🦋
October 5, 2025
Mani pārsteidza autores katra uzskaitītā detalizācija par galvenā varoņa cītīgi izplānoto izvairīšanos no mobinga.
Manuprāt, aktuāla tēma visos laikos, visās valstīs un visās skolās… ļoti žēl, ka tā notiek, bet priecājos, ka šim stāstam ir lieliskas beigas, ko novēlu arī lai mūsu īstajās dzīvēs tā notiek 🫶🏼
Manuprāt, aktuāla tēma visos laikos, visās valstīs un visās skolās… ļoti žēl, ka tā notiek, bet priecājos, ka šim stāstam ir lieliskas beigas, ko novēlu arī lai mūsu īstajās dzīvēs tā notiek 🫶🏼
December 11, 2024
Tā, it kā man dzīvē nepietiktu gruzona, nolēmu vēl izlasīt šo grāmatu.
Mākonītis ar zelta maliņu, bet kļūst galīgi bēdīgi, iedomājoties, cik daudziem bērniem un jauniešiem šī zelta maliņa neparādās.
Mākonītis ar zelta maliņu, bet kļūst galīgi bēdīgi, iedomājoties, cik daudziem bērniem un jauniešiem šī zelta maliņa neparādās.
July 11, 2025
sen nebija burtiski sāpējusi sirds. hits a bit too close to home
February 8, 2025
Grāmata ir viegli lasāma un skar svarīgas tēmas. Sižets ļoti lika aizdomāties par to, ka bailes pašiem kļūt par upuriem liek cilvēkiem pievērt acis uz citu ciešanām.
Ne gluži izcila grāmata, bet kādu brīdi noteikti paliks atmiņā.
Ne gluži izcila grāmata, bet kādu brīdi noteikti paliks atmiņā.
August 5, 2025
Grāmata beigās nebija tik emocionāla, kā biju gaidījusi, taču tas nenozīmē, ka netrāpīja pa pareizajām stīgām, jo pati arī esmu gājusi cauri kam līdzīgam.
Es nekad, NEKAD nesapratīšu, kāpēc ir jābūt tik ļauniem un cietsirdīgiem, lai kādam darītu pāri emocionāli vai fiziski. NEKAD.
Es nekad, NEKAD nesapratīšu, kāpēc ir jābūt tik ļauniem un cietsirdīgiem, lai kādam darītu pāri emocionāli vai fiziski. NEKAD.
June 25, 2025
Lasīju un, godīgi sakot, tā arī nespēju izdomāt, kā rīkotos es, ja mans bērns būtu upura vai pāridarītāja lomā. Šīm pārdomām vēl jānosēžas manā prātā. Ļoti noderīga lasāmviela gan skolēniem vecumā 11+ (un varbūt pat ātrāk), gan bērnu vecākiem. Ļoti pelnīta un lietderīga šīs grāmatas atrašanās Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā.
January 24, 2025
Ļoti vērtīga grāmata bērniem un jauniešiem, kas stāsta par joprojām aktuālu un izplatītu problēmu – mobingu skolā. Šī grāmata manī raisīja daudz personīgu atmiņu un lika atsaukt prātā to, ko biju noglabājusi dziļākajās prāta dzīlēs un nebiju plānojusi atkal atcerēties.
Grāmata attēlo ļoti nežēlīgas mobinga izpausmes – pazemošanu, fizisku aizskaršanu, mantu bojāšanu, nemaz nerunājot par emocionālo teroru, kas tiek vērsts pret vienu bērnu klasē. Aizskart citus, lai neaizskartu tevi. Tomēr arī vērot un klusēt ir līdzvērtīga līdzdalība – tas padara novērotāju par tikpat lielu vaininieku kā tos, kas izrāda vardarbību. Kādas tiesības kādam ir aizskart otru cilvēku? Kāpēc gan šādi rīkoties kādam būtu pieļaujami?
Viena no tām lietām, ko es noteikti vēlos iemācīt saviem bērniem, ir nestāvēt malā, bet gan būt drosmīgiem un palīdzēt tiem, kas nokļuvuši nelaimē.
“Ja gulēs šeit pietiekami ilgi, varbūt viņš izkusīs, iztecēs cauri matracim un uz grīdas zem gultas pārvērtīsies par peļķi. Tas būtu perfekti. Peļķi taču tētis nevarētu sūtīt uz skolu.”
“Vai var ievelties pats sevī un pazust? Vai tā notiek, kad kļūst traks?”
“Jūels domā, ja pasaule ir kaut kas, par ko viņš zina visu, tad tas ir: visu laiku staigāt apkārt un baidīties. Tur viņš ir eksperts.”
Grāmata attēlo ļoti nežēlīgas mobinga izpausmes – pazemošanu, fizisku aizskaršanu, mantu bojāšanu, nemaz nerunājot par emocionālo teroru, kas tiek vērsts pret vienu bērnu klasē. Aizskart citus, lai neaizskartu tevi. Tomēr arī vērot un klusēt ir līdzvērtīga līdzdalība – tas padara novērotāju par tikpat lielu vaininieku kā tos, kas izrāda vardarbību. Kādas tiesības kādam ir aizskart otru cilvēku? Kāpēc gan šādi rīkoties kādam būtu pieļaujami?
Viena no tām lietām, ko es noteikti vēlos iemācīt saviem bērniem, ir nestāvēt malā, bet gan būt drosmīgiem un palīdzēt tiem, kas nokļuvuši nelaimē.
“Ja gulēs šeit pietiekami ilgi, varbūt viņš izkusīs, iztecēs cauri matracim un uz grīdas zem gultas pārvērtīsies par peļķi. Tas būtu perfekti. Peļķi taču tētis nevarētu sūtīt uz skolu.”
“Vai var ievelties pats sevī un pazust? Vai tā notiek, kad kļūst traks?”
“Jūels domā, ja pasaule ir kaut kas, par ko viņš zina visu, tad tas ir: visu laiku staigāt apkārt un baidīties. Tur viņš ir eksperts.”
April 28, 2025
Laba grāmata. Atpazīstu sevi Esteres varonē. Ļoti gribējās, lai Jūels iekrauj kādam pa muti, bet tā tas laikam notiek tikai amerikāņu filmās. Un interesanti, vai Jespers ēd vēl kaut ko, izņemot sviestmaizes?
August 9, 2025
Ļoti reālistiski uzrakstīts. Vienīgi varbūt neticama likās tā sastapšanās parkā, kas izmainīja romāna gaitu. Taču bez tās grāmata būtu pārāk depresīva, lai gan bieži vien dzīvē tieši tā arī notiek.
January 21, 2025
Kā uzrakstīt/aprakstīt/novērtēt to, kas notiek apkārt? Jā, jā, tas notiek skolas vidē un sabiedrībā kopumā. Kā būt tam redzīgajam un saskatīt to, kas nav saskatāms?
Spēcīgs stāsts par būtiskāko - draudzību, uzticēšanos, attiecībām.
Spēcīgs stāsts par būtiskāko - draudzību, uzticēšanos, attiecībām.
December 21, 2024
Izlasīju pāris atsauksmes par šo pusaudžu grāmatu un domāju – fū, nu būs smagais gabals! Bet ja man jāvērtē no risku-resursu skatpunkta, stāstu uztvēru kā pozitīvu, kas atklāj to, kas parasti patiešām nav saskatāms.
Ņirgāšanās skolā jauniešu vidū (un ne tikai, mēs, pieaugušie neesam labāki) ir izplatīta, jo īpaši Latvijā statistiku ziņā esam topu virsotnēs. Katram no mums ir kāda negatīva pieredze no skolas laikiem, esot varmākas vai upura lomā. Un katrs no mums arī zina, kādas sekas tas atstāj uz atlikušo dzīvi. "Viss, kas nav saskatāms" atklāj abas no šīm pretējām lomām – varmāka, kas nežēlīgi dara pāri, un upuris, kurš no šīs nežēlības cieš. Rakstniece uzskatāmi attēlojusi, kādi simptomi attīstās no ņirgāšanās un pazemošanas, sākot ar OKT pazīmēm, izvairīšanās un dažādām drošības uzvedībām un beidzot ar socializēšanās problēmām, bezpalīdzīgumu un pašvērtējuma kritumu. Visam pāri – nespēja par to ar kādu runāt, kauns atklāt un lūgt palīdzību.
Izklausās drūmi, bet kur tad manis solītais pozitīvisms atsauksmes sākumā? Šai gadījumā puisim, kas nokļuvis varmāku pinekļos, ir brīnišķīgs tētis, brālis, kas aizstāv, uzmanīga skolotāja, kas pievērš uzmanību, ārpus skolas intereses un iespējas visu vērst uz labu. Dzīvē varmācības upuri diezgan bieži mēdz būt patiešām bezpalīdzīgi, vieni un ar pāridarījumiem saskaras vairākās savās vidēs. Turklāt grāmatai ir laimīgas beigas! :)
Ņirgāšanās skolā jauniešu vidū (un ne tikai, mēs, pieaugušie neesam labāki) ir izplatīta, jo īpaši Latvijā statistiku ziņā esam topu virsotnēs. Katram no mums ir kāda negatīva pieredze no skolas laikiem, esot varmākas vai upura lomā. Un katrs no mums arī zina, kādas sekas tas atstāj uz atlikušo dzīvi. "Viss, kas nav saskatāms" atklāj abas no šīm pretējām lomām – varmāka, kas nežēlīgi dara pāri, un upuris, kurš no šīs nežēlības cieš. Rakstniece uzskatāmi attēlojusi, kādi simptomi attīstās no ņirgāšanās un pazemošanas, sākot ar OKT pazīmēm, izvairīšanās un dažādām drošības uzvedībām un beidzot ar socializēšanās problēmām, bezpalīdzīgumu un pašvērtējuma kritumu. Visam pāri – nespēja par to ar kādu runāt, kauns atklāt un lūgt palīdzību.
Izklausās drūmi, bet kur tad manis solītais pozitīvisms atsauksmes sākumā? Šai gadījumā puisim, kas nokļuvis varmāku pinekļos, ir brīnišķīgs tētis, brālis, kas aizstāv, uzmanīga skolotāja, kas pievērš uzmanību, ārpus skolas intereses un iespējas visu vērst uz labu. Dzīvē varmācības upuri diezgan bieži mēdz būt patiešām bezpalīdzīgi, vieni un ar pāridarījumiem saskaras vairākās savās vidēs. Turklāt grāmatai ir laimīgas beigas! :)
January 20, 2025
Patīk man grāmatas par aktuālām tēmām, lai arī šī ir gana nepatīkama tēma - mobings skolā, disfunkcionālas ģimenes, kurās cieš bērni (vienam zudis drošais pamats, mammai pametot ģimeni, otrs "uzlicis" bravūrīguma masku un mobingo citus, jo cieš no vardarbības ģimenē). Daži apraksti ir sirdi plosoši - cik ļoti bērns ir zaudējis cerību tikt pieņemts.... Aktualizēta arī cita tēma - kuros jautājumos varam beigt būt gļēvi un iestāties par kādu problēmu. Domāju, ka šī grāmata būtu cienīga būt Jauniešu žūrijas grāmatu sarakstā 2025.
***
"Viņš nolemju nekad vairs neticēt. Pat ne sekundi neiztēloties, ka var būt kopā ar kādu, pļāpāt ar kādu vai sēdēt kādam blakus. Viņam jau tiešām vajadzēja sen to iemācīties, bet tā ir pieaugušo vaina. Tēta un Madlēnes Mades vaina, viņu sasodītās runas par piepūlēšanos." (126.lpp.)
***
"Viņš nolemju nekad vairs neticēt. Pat ne sekundi neiztēloties, ka var būt kopā ar kādu, pļāpāt ar kādu vai sēdēt kādam blakus. Viņam jau tiešām vajadzēja sen to iemācīties, bet tā ir pieaugušo vaina. Tēta un Madlēnes Mades vaina, viņu sasodītās runas par piepūlēšanos." (126.lpp.)
September 23, 2025
Ah! Nu tik ļoti es izbaudīju šo grāmatu! Un iesaku to izlasīt ikvienam jebkurā vecumā, it īpaši pusaudžiem. Valoda grāmatā arī ir pielāgota tam, kā runā mūsdienu jaunieši, līdz ar to, ja nav saskarsme ikdienā ar pusaudžiem, daži vārdi iesākumā var mulsināt.
Mūsdienu jauniešu skolas dzīve, sestā klase, internets, mobings un tas cik liela vara ir pāridarītājiem pār citu dzīvēm. Grāmata lika daudz domāt un atcerēties skolas laiku un izvērtēt arī dažādus gadījumus, kas piedzīvoti manos skolas gados.
Es noteikti nepiederu pie tiem, kas skolu atcerās ar lielu patiku un, manuprāt, mana dzīve sākās tieši pēc vidusskolas. Sen nebiju tik ļoti līdzpārdzīvojusi tēliem un no sirds izbaudīju šo viegli smago stāstu (lasās raiti, bet tēma sarežģīta).
Mans vērtējums 5 zvaigznes.
Mūsdienu jauniešu skolas dzīve, sestā klase, internets, mobings un tas cik liela vara ir pāridarītājiem pār citu dzīvēm. Grāmata lika daudz domāt un atcerēties skolas laiku un izvērtēt arī dažādus gadījumus, kas piedzīvoti manos skolas gados.
Es noteikti nepiederu pie tiem, kas skolu atcerās ar lielu patiku un, manuprāt, mana dzīve sākās tieši pēc vidusskolas. Sen nebiju tik ļoti līdzpārdzīvojusi tēliem un no sirds izbaudīju šo viegli smago stāstu (lasās raiti, bet tēma sarežģīta).
Mans vērtējums 5 zvaigznes.
October 7, 2025
⭐⭐⭐⭐✨ (4.4/5)
Jaunieši | Skolas dzīve | Mobings | Empātija | Psiholoģija
Priecājos, ka šī grāmata ir iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2025 vecuma grupā 11+.
Tā ir ļoti aktuāla un piemērota jauniešu auditorijai — palīdz iejusties citu skolēnu ādā un saprast, kā jūtas mobinga upuris.
Šo grāmatu, manuprāt, ir vērts izlasīt arī jauniešu vecākiem, jo tā palīdz pamanīt pazīmes, kas var liecināt, ka bērnam skolā klājas grūti.
⚠️ Neliela piezīme: ja arī tu kādreiz esi pieredzējis mobingu (tāpat kā es), šī grāmata var atsaukt nepatīkamas atmiņas.
Tomēr tieši tāpēc tā ir tik svarīga — tā runā par to, ko bieži noklusē.
Spēcīgs, empātisks un vajadzīgs stāsts.
Jaunieši | Skolas dzīve | Mobings | Empātija | Psiholoģija
Priecājos, ka šī grāmata ir iekļauta Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā 2025 vecuma grupā 11+.
Tā ir ļoti aktuāla un piemērota jauniešu auditorijai — palīdz iejusties citu skolēnu ādā un saprast, kā jūtas mobinga upuris.
Šo grāmatu, manuprāt, ir vērts izlasīt arī jauniešu vecākiem, jo tā palīdz pamanīt pazīmes, kas var liecināt, ka bērnam skolā klājas grūti.
⚠️ Neliela piezīme: ja arī tu kādreiz esi pieredzējis mobingu (tāpat kā es), šī grāmata var atsaukt nepatīkamas atmiņas.
Tomēr tieši tāpēc tā ir tik svarīga — tā runā par to, ko bieži noklusē.
Spēcīgs, empātisks un vajadzīgs stāsts.
January 17, 2025
Šī grāmata ir emocionāli spēcīga – tā atklāj sāpes un traumas, kas lasītājam liek sajust, it kā sāls tiktu kaisīta atvērtās brūcēs. Skolas ainas uzjundīja asaras, savukārt vakara notikumi deva cerību un prieku. Noslēgumā – asaras jau rit no laimes.
Tā ir būtiska literatūra, kas liek aizdomāties par mobinga sekām un to, cik svarīgi ir iedziļināties un nepalaist garām, kas notiek ar jauniešiem. Grāmata atgādina, ka nereti pieaugušie nezina visu līdz galam, bet bērnam var būt nepieciešams atbalsts, pat ja viņš to tieši neprasa.
Tā ir būtiska literatūra, kas liek aizdomāties par mobinga sekām un to, cik svarīgi ir iedziļināties un nepalaist garām, kas notiek ar jauniešiem. Grāmata atgādina, ka nereti pieaugušie nezina visu līdz galam, bet bērnam var būt nepieciešams atbalsts, pat ja viņš to tieši neprasa.
February 24, 2025
Nevienam bērnam nekad dzīvē nebūtu sev jāatgādina, ka tu neesi pelnījis, lai tev būtu draugi. Nevienam bērnam nebūtu jādomā par sevi kā par sliktāku nekā ir citi. Nebūtu sev jāatgādina, ka draudzēšanās ir kaut kas tāds, kas nav domāts tev. Galu galā nevienam bērnam nebūtu jāmeklē sevī problēmas un vainas. Tik skumji sāpīga grāmata par tēmu, kurai mūsdienu it kā iekļaujošajā sabiedrībā nemaz nebūtu jāeksistē.
December 19, 2024
Man ir tāda sajūta, ja atgrieztos obligātās literatūras saraksts skolās, iespējams, šai grāmatai tur ir vieta.
Izdzīvoju Jūelu ar katru nervu galu, tik tīri un pārliecinoši autore aprakstījusi upura domas un katru vismazāko kustību.
Kaut kur pasen lasīju, ka skola patiesībā ir viens liels zvērudārzs, kurā kopā salikti gan plēsēji, gan maigās antilopes un tramīgie zaķi.
Izdzīvoju Jūelu ar katru nervu galu, tik tīri un pārliecinoši autore aprakstījusi upura domas un katru vismazāko kustību.
Kaut kur pasen lasīju, ka skola patiesībā ir viens liels zvērudārzs, kurā kopā salikti gan plēsēji, gan maigās antilopes un tramīgie zaķi.
January 11, 2025
vienā elpas vilcienā. autore tik spot on ir aprakstījusi visas emocijas un domu gājienus. tik izcili, detalizēti aprakstīts tas, kā strādā upura prāts.
konstanti bija fiziska sajūta, ka atkal esmu notiekošajā un piedzīvoju to, kas uz lappusēm sarakstīts. lasot grāmatu, atgādināja par ļoti nepatīkamām, bet diemžēl tuvām un pazīstamām sajūtām.
konstanti bija fiziska sajūta, ka atkal esmu notiekošajā un piedzīvoju to, kas uz lappusēm sarakstīts. lasot grāmatu, atgādināja par ļoti nepatīkamām, bet diemžēl tuvām un pazīstamām sajūtām.
January 12, 2025
Rakstniece ir izveidojusi parfektu iesakatu mobinga upura realitātē. Jau gramatas pasa sakuma, labi attelo upura ikdienu un prātā notiekošo.
Stasts ar laimigam beigam, jo upuris un vina mobingotaja sadraudzejas negaidītu notikumu rezultata. Tomer šāds gadījums ir rets, ka uluris tiek izglabts.
Runājot par upura prātā notiekošo.
Stasts ar laimigam beigam, jo upuris un vina mobingotaja sadraudzejas negaidītu notikumu rezultata. Tomer šāds gadījums ir rets, ka uluris tiek izglabts.
Runājot par upura prātā notiekošo.
August 14, 2025
"Dzīve būtu daudz vieglāk, ja nesaprastu, kā viss varētu būt. Ja viņš būtu zelta zivtiņa, kas dzimusi un uzaugusi mazā, garlaicīgā traukā. Zelta zivtiņa nezina, ka ir lieli akvāriji ar līganiem augiem un ka ir arī upes un jūras"
grāmata par emocionālu un fizisku mobingu, par līdzatbildību un ari par to, ko vecaki var nodarīt saviem bērniem tikai "gribot labāko "
grāmata par emocionālu un fizisku mobingu, par līdzatbildību un ari par to, ko vecaki var nodarīt saviem bērniem tikai "gribot labāko "
October 19, 2025
Kā tur ir? Vai labāk, ka ir draugs, kas ir slepens un savu draudzību ar Tevi slēpj? Un dažkārt vari izbaudīt draudzīgu gaisotni ar kādu. Vai arī, ka esi viens bez drauga, bet vismaz neviens jūsu draudzību neslēpj un šis stāvoklis, kad esi viens ir stabils?
June 12, 2025
Smagā artilērija
September 16, 2025
ļoti iesaku jebkuram kas vēl iet skolā
December 16, 2025
I really liked this book and it felt pretty close to my heart. It was surprising, but in the best way possible.
Displaying 1 - 30 of 31 reviews