Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?

Latvijas vēstures mīti un versijas

by Andrejs Gusačenko, Mārtiņš Mintaurs, Nadežda Pazuhina

Sērijas „Latvijas vēstures mīti un versijas” astotā grāmata „Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?” veltīta latviešu kā nācijas un Latvijas kā teritorijas attiecībām ar krieviem (sākotnēji – austrumslāviem) un Krieviju no viduslaikiem līdz padomju okupācijai, atsevišķas nodaļas veltot vecticībai un pareizticībai Latvijā un krievu baltajiem emigrantiem starpkaru posmā.

Kā jau ierasts, grāmata tapusi, žurnālistam Mārim Zanderam uzdodot vēsturniekiem āķīgus un dažkārt pat provokatīvus jautājumus. Šoreiz grāmatas tapšanā iesaistījās Andrejs Gusačenko, Mārtiņš Mintaurs, Nadežda Pazuhina, Gvido Straube, Andris Šnē, un tajā ir piecas nodaļas.

Pirmajā nodaļā „Nebija ne slāvu varas, ne pareizticības. 12.–16. gadsimts” Dr. hist. Andris Šnē, vēsturnieks un arheologs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētais profesors, stāsta par to, vai Latvijas teritorijas iedzīvotājiem aizvēstures beigās un viduslaikos bija kontakti ar austrumu kaimiņiem; kādus secinājumus var un kādus nav iespējams izdarīt par kultūru saskarsmi, vadoties pēc arheoloģiskajām liecībām; kādas šajā laika posmā bija austrumslāvu intereses Baltijas reģionā; kurā laikā noformējās Krievijas valsts, kad parādījās tās nosaukums; kad, kā un kāpēc notika Krievijas ekspansija Baltijas telpā.

Otrajā nodaļā „No viltīgas neiejaukšanās līdz rusifikācijai. 17.–19. gadsimts” Dr. hist. Gvido Straube, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, LU Latvijas vēstures institūta direktors, stāsta par to, kāda bija krievu un Krievzemes ietekme Latvijas teritorijā 16. un 17. gadsimtā; kāda bija izpratne par Krieviju šajā laikā Eiropā; vai Krievijai bija ietekmes aģenti Baltijas muižnieku vidū; kāda bija Krievijas politika Latvijas teritorijā pēc tās ieņemšanas 18. gadsimtā; kādas bija monarhijas un vācbaltiešu attiecības.

Trešajā nodaļā „Savējie starp svešiem un svešie starp savējiem. Vecticība un pareizticība Latvijā” Dr. art. Nadežda Pazuhina, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece stāsta par to, kas bija vecticībnieki, kad, kādi un kāpēc nokļuva Latvijā; kāpēc vecticībnieki piedzīvoja nežēlīgas represijas Krievijas impērijā; kas mainījās, Latvijas teritorijai nonākot Krievijas impērijā, kur Krievu Pareizticīgā baznīca bija valsts Baznīca, un kādas vecticībnieku un pareizticīgo personības atstājušas nozīmīgas pēdas Latvijas vēsturē.

Ceturtajā nodaļā „Kā Krievijas impērijā palikt par latviešiem” Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, stāsta par to, kā latviešu inteliģenci ietekmēja dzīvošana Krievijas impērijā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā; kā viņus ietekmēja krievu kultūra un vai viņi ar to aizrāvās; kādās sfērās bija novērojama monarhijas maigā vara un kā latviešiem izdevās neasimilēties tajās kultūrās, kurās viņi tolaik dzīvoja, – vācu un krievu.

Savukārt pēdējā nodaļā „Baltās emigrācijas dažādās nokrāsas starpkaru Latvijā” PhD. Andrejs Gusačenko, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks stāsta par to, kas bija tā saucamā krievu baltā emigrācija un kāpēc daļa no tās nokļuva starpkaru Latvijā; kā Padomju Krievija ietekmēja Latvijas politiku, izmantojot balto krievu tēmu; kādu ieguldījumu Latvijas kultūrā atstāja baltie imigranti; kā Latvijā veicās pretboļševikiem kopumā un kā – monarhistiem; kas bija „Latvijas bondiāde”; kā latvieši uztvēra baltos imigrantus un viņu darbību. Un – kā tas viss beidzās.

Genres: History

444 pages, Hardcover

Published January 1, 2024

Reviews

[Viola · Rating 5 out of 5]

Vēl viens lielisks darbs sērijā „Latvijas vēstures mīti un versijas”. Šoreiz autoru kolektīvs pievēršas jautājumam par krieviem Latvijas teritorijā jau sākot no dzelzs laikmeta līdz 1940. gadam. Īpaši interesanta bija nodaļa par vecticībniekiem Latvijā, kuri šeit dzīvo jau gadsimtiem, veidojot visai noslēgtu kopienu ar savām tradīcijām un paražām. Īpašs grāmatas pluss - lieliskais vizuālais noformējums.

[Mairita (Marii grāmatplaukts) · Rating 4 out of 5]

Vēl viena vēstures grāmata, kas paplašināja manu redzesloku. Man patīk, kā vēsturnieki šajās sarunās iet dziļumā un niansēs parādot, ka vēsture nav plakana un melnbalta. Beigās gan noguru no daudzajiem uzvārdiem, bet uzzināju daudz.

[Zane B. · Rating 4 out of 5]

Šī sērija ir lielisks piemērs tam, ka vēsture nav tikai 'plika teorija'. Pateicoties diskusiju formātam un Māra Zandera tiešajiem jautājumiem, lasītājs tiek mudināts domāt kritiski. Grāmata nekoncentrējas uz šodienas politiku, bet gan ieliek stabilus pamatus izpratnei par to, kā vēsturiskie procesi ir veidojuši mūsu pašreizējo realitāti

[AKMENTINA · Rating 5 out of 5]

Kārtējā šīs sērijas grāmata, kas nav likusi vilties—tik interesanta! Grāmata izgaismo krievu un latviešu mijiedarbību, piedāvājot dziļāku ieskatu tajā, kā abu tautu attiecības ir veidojušās cauri gadu simtiem. Beidzot varēju uzzināt, kas īsti notiek ar pareizticību un vecticībniekie—kas tas viss ir, kā tas sākās Krievzemē un kā un kādēļ attīstījās Latvijā. Grāmatā veiksmīgi atklāti dažādi vēstures aspekti, sākot no austrumslāvu ietekmes un krievu kopienu lomas līdz pat baltajai emigrācijai starpkaru periodā. Tāpat detalizēti aprakstīts, kā vara un vēsturiskie procesi ietekmēja Rīgu—kā mainījās pilsētas iedzīvotāju sastāvs, sociālā struktūra un sadzīve, un kā katra apkārt esošā cittautu kultūra atstāja savu nospiedumu un ietekmi latviešu kultūrā.

Lasot Krievi Latvijas vēsturē. Kad, kā un kāpēc?, palieku ar izpratni, ka lielās nesaskaņas starp latviešu un krievu tautu sākās tikai pēc 1939. gada—pēc Padomju Savienības iebrukuma un okupācijas Latvijā. Spriežot pēc grāmatā sniegtās informācijas, pirms tam abu tautu attiecības, lai gan ne vienmēr ciešas un savstarpēji integrētas, tomēr balstījās mierā un cieņā vienam pret otru. Ienācēji cienīja Latvijas valsti, tās likumus un kultūru, un Latvijas sabiedrība pastāvēja uz līdzāspastāvēšanas principiem. Tas viss vardarbīgi mainījās pēc Padomju Savienības zvērībām—ar Latvijas tautas iznīcināšanu, represijām un masu deportācijām, kuru rezultātā daļa iedzīvotāju tika aizvietota ar ieceļotājiem no Padomju Savienības teritorijām.

Lasot, nevarēju nejust līdzi vēsturnieku patiesai sajūsmai un pozitīvam izbrīnam par to, kā visā tā laika haosā, visās pārmaiņās un cīņās, kas risinājās Latvijas teritorijā pirms neatkarības iegūšanas, tomēr izveidojās latviešu kultūra, latvietības apzinātība un galu galā—pati Latvijas valsts. Man tas kārtējo reizi šķiet brīnums, ka mums tas izdevās. Šī grāmata atgādina, ka vēsture nekad nav lineāra vai sakārtota—tā ir stihiska, pilna negaidītiem pagriezieniem, un varbūt tieši tajā ir latviešu stāsta lielākā mistērija un spēks.

Visam pa vidu nepamet sajūta, domājot par to, ka tā krievu tautas daļa, kurai nācās emigrēt pēc Padomju Savienības nodibināšanās, tā arī nekad nav atguvusi savu mīļo zemi. Līdz šim man nebija nekādu zināšanu par to, ka tik daudz emigrantu ieradās Latvijā, tāpat arī par to, ka viņi ne tikai cerēja uz komunisma sabrukumu, bet arī aktīvi rīkojās—izveidoja apvienības, kuru mērķis bija bolševisma apkarošana pasaulē. Šīs pretpadomju organizācijas cīnījās par režīma gāšanu, taču to starpā valdīja sadrumstalotība un nespēja vienoties, kas, par nožēlu, neļāva tām izveidot spēcīgāku opozīciju. Interesants ir arī fakts, ka Latvijas valdība, cik vien iespējams, atbalstīja šos cīnītājus, taču darīja to piesardzīgi, lai nepārkāptu noslēgtos līgumus ar Padomju Krieviju. Šis balanss starp diplomātiju un reālu rīcību ir vēl viens aspekts, kas padara Latvijas starpkaru vēsturi tik sarežģītu un vienlaikus tik fascinējošu.

Manuprāt, šī nav tikai vēstures grāmata—tā ir iespēja paraudzīties uz Latvijas pagātni no citas prizmas, izprast sarežģītās attiecības starp latviešiem un krieviem, kā arī pārdomāt, kā vēstures vētras veidoja mūsdienu Latviju.

[Valdis Reķis · Rating 4 out of 5]

Īsumā: viduslaikos te ieklīda pa kādam slāvu kaimiņam galvenokārt ar tirdzniecību, pēc Pareizticīgās baznīcas reformas šeit atbēga diezgan daudz vecticībnieku, bet pēc boļševiku revolūcijas šeit bēga lielinieku opozīcija. Padomju laiku masīvā krievu migrācija šajā grāmatā gan nav aprakstīta.

[Kurmisrupucis · Rating 4 out of 5]

tā kā 3* likt, tā kā 4*. Autors jau nav vainīgs, ka izrādās krievu tēma manī rezonē tā, ka jālasa ar piespiešanos, jo īsti neko negribas par viņiem zināt. Ukrainas sekas. Un autors jau arī nav vainīgs, ka daudz kas nemaz nav pētīts, daudz ko pēta krievi un tur ir jūtams, ka skats nav no latviešu puses, bet krievu, kuri dzīvo šeit un tā ir tikai vieta, kur dzīvo, puses. Un nekas jau nav mainījies, katrs savā sulā. Taču autora vaina varētu būt, ka runātājus nepiespiež tomēr caur mūsu valsts prizmu stāstīt. No otras puses, varbūt vēsturnieki to nemaz nespēj, jo tā nekad nav i taisījušies skatīties. Izņēmums ir tikai Andrejs Gusačenko, viņam pāris teikumi ir ļoti trāpīgi.

[Elina Sprude-Nesenberga · Rating 5 out of 5]

Ļoti interesanta un faktuāli bagāta grāmata par periodu līdz 2. pasaules karam

[Maija Liepa · Rating 5 out of 5]

Grāmata viegli lasās. Var ieskatīties vēsturiskos notikumos un izprast, kādas sekas tie atstāja mūsdienās.
https://domgraudi.blogspot.com/2024/1...

[Edgars Bernāns · Rating 5 out of 5]

Ļoti labs formāts! Sevišķi tādiem kā man, kuriem vēstures izpratne šķiet būtiskāka par faktu atcerēšanos.