Man nepatīk Ivetas vasara. Laikam tā to var pateikt. Ja ziema krājuma beigās uzsit asi un precīzi, liekot aizmirst visu, kas krājuma sākumā nepatika, vasara izplūst un nogurdina, it kā jau skaisti, bet nesaprotu, par ko ir cepiens vai plūsma. Man vajag, lai ir par kaut ko. Interesanti spēt nolasīt galvenos tēlus visā krājumā, svarīgos laikus. Bet man labāk rūgts novembris, nevis jūlijs.
Kaut kas starp tā 3 un 4. Daudzi dzejoļi pasvilpa gar ausi, bet tad atkal bija tie, kas bija tik precīzi! Hmm. Kopumā šī autore patīk, viņas otrais krājums gan šķita jaudīgāks. Ja rakstīs vēl, lasīšu vēl.