What do you think?
Rate this book
Trakais
Autobiogrāfisks atmiņu stāsts. Ceļš no skatuves starmešiem līdz psihiatriskajai slimnīcai Maskavā un atpakaļ. No autora: “Šī grāmata ir mans pirmais autobiogrāfiskais stāsts, kas aptver laiku no 1982. līdz 1988. gadam. Ļoti intensīvs un nozīmīgs posms manā dzīvē. Pirmo muzikālo apvienību veidošanās, sadarbībā ar Igo, Ainaru Virgu, Tomasu Kleinu, Zigfrīdu Muktupāvelu, Ivo Fominu, Jāni Lūsēnu, Uldi Marhileviču, Modri Šternu, Aivaru Brīzi, Kasparu Dimiteru, Ainaru Mielavu un daudziem citiem mūziķiem, kas nu ir arī šīs grāmatas varoņi. Pirmās dzejoļu publikācijas, Imanta Ziedoņa padomi un ieniršana Rīgas mākslinieciskās bohēmas valdzinošajā muklājā. Uzdzīve leģendārajās kafejnīcās “Malvīne” un “Palete”. Paralēli tam tas ir laiks, kad Latvijā valdošais okupācijas režīms, neraugoties uz jau gaisā virmojošo trešās atmodas neizbēgamo tuvošanos, visādos veidos mēģina mani piespiest doties dienēt padomju armijā, taču es izmisīgi mēģinu no tās izvairīties. Tas prasa lielu izdomu un apņēmību pieņemt riskantus lēmumus. Tas ir vienlaikus komisku un traģisku notikumu virpulis. Nonākšana slimnīcās ar izdomātām kaitēm, tostarp vairākas reizes psihoneiroloģiskās ārstniecības iestādēs. Tā ir cīņa ar Liepājas kara komisāru pulkvedi Mūrnieku un šīs cīņas šķietamais zaudējums, attopoties dienestā pie Maskavas otrā pretgaisa aizsardzības loka, un tam sekojošā nonākšana vienā no galvenajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām PSRS. Tas bija mans traģikomiskais ceļš uz drīzu atgriešanos dzimtajā Liepājā. Šī grāmata ir pateicība manam ukraiņu draugam Heavy, bez kura palīdzības un padoma viss varēja izvērsties citādi.”
208 pages, Hardcover
Published January 1, 2024
1 person is currently reading
7 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 7 of 7 reviews
April 9, 2025
Es gaidu nākošo grāmatu. Man ļoti patika.
June 28, 2025
Man ļoooti patika šis Guntara Rača stāsts! Apsveicama ir Guntara neatlaidība, lai tiktu vaļā no armijas. Saprotu, ka toreiz grāmatā aprakstītie līdzekļi, ar kādiem tika panākta izvairīšanās no iesaukuma armijā nebija smieklīgi un tika darīti cēla mērķa vārdā, lasot daži no šo metožu aprakstiem man izraisīja smieklus. 🙂
Tas laikam nozīmē, ka grāmata ir izdevusies!
Tāpēc noteikti gaidu nākamo notikumiem pilno stāstu.
paldies par aizraujošo stāstu.
5⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️
Tas laikam nozīmē, ka grāmata ir izdevusies!
Tāpēc noteikti gaidu nākamo notikumiem pilno stāstu.
paldies par aizraujošo stāstu.
5⭐️⭐️⭐️⭐️⭐️
August 12, 2025
Man patika. viens traks stāsts par traku muzikantu! :)
January 10, 2025
📚 Trakais
Vai traks? Iespējams, bet piedzīvojumu pilns!
Aizvadītā gada 22. decembrī man bija iespēja apmeklēt Grupas “bet bet” Ziemassvētku koncertu, kurā par bungu skaņu pavadījumu rūpējās Guntars Račs.
Redzot Guntaru uz skatuves, baudot lielisko skaņu izpildījumu, grāmatas iegāde šķita pavisam pašsaprotama lieta, īpaši zinot, ka grāmata ir izdota vien divas nedēļas atpakaļ.
Un vēl, paša Guntara autogrāfs – nu tas ir viens, liels lasītāja prieks!
Grupas “bet bet” dziesmas man saistās ar bērnības sajūtām un atmiņām, jo mamma vienmēr bija parūpējies, lai fonā skan latviešu dziesmu celiņš.
Vienmēr būšu viņai par to pateicīga, jo šobrīd latviešu dziesmas nav gluži sveša padarīšana.
🔸 Sākotnēji vēlos norādīt, ka biogrāfijas ir mazliet grūti vērtēt ar zvaigznēm.
Ir absolūti aplami salīdzināt, salīdzināt citam – citu dzīves? Nu nē..
🔸 Par Guntaru, vai traks?
Noteikti jaunības gadu mākts trakums, drosme un izdoma, lai definētu sevi par traku būtu neprātīgi.
Viņa “rakstīto” trakumu vadīja doma, ka būšana kara dienestā nav viņa uzdevums, īpaši brīžos, kad mūzikas pasaule guva uzviju un patiesus sasniegumus.
“(..) mani vēlreiz pārliecināja, ka diez vai padomju armija ir tā daudz pieminētā vīrišķības skola, no kuras atgriežoties tu esi kļuvis par krietnu cilvēku. Tā nudien tas neizskatījās.” (37.)
🔸 Lai izvairītos no kara komisariāta, Guntars sākotnēji neņem vērā saņemtos aicinājumus, bet kad pienāk galējais mirklis, viņam tomēr rodās plāns kā no tā izvairīties, nedomājot par to, kā tas varētu rezultēties nākotnē.
Šie mirkļi un notikumi nepavisam nav rožu ceļa klāti, bet jūtams, ka šajā laikā Guntaram nezūd cerība par domu atgriezties Latvijā ar vēl lielāku jaudu, lai pierādītu, ka mūzikai ir un būs spēks.
“Kā jau teicu, spārdīšana ar kājām bija tāda kā padomju laika iekšēja nepieciešamība daudziem, kurus pašus dzīve bija nospārdījusi zilus. Bet pāridarījums citiem laikam deva gandarījuma sajūtu, ka ne tikai viņiem vieniem ir slikti.” (172.)
🔸 Lai lasīšana būtu iedvesmojošāka, fonā vari klausīties Youtube skaņu celiņu “TRAKAIS”, kur apkopotas Guntaram nozīmīgas latviešu dziesmas no 1982. līdz 1988. gadam.
“Ļaudis ir kā lietus lāses
Tik vienādas, kad līst
Tik dažādas, tai grūtā brīdī
Kad pret zemi šķīst.” (25.)
Vai traks? Iespējams, bet piedzīvojumu pilns!
Aizvadītā gada 22. decembrī man bija iespēja apmeklēt Grupas “bet bet” Ziemassvētku koncertu, kurā par bungu skaņu pavadījumu rūpējās Guntars Račs.
Redzot Guntaru uz skatuves, baudot lielisko skaņu izpildījumu, grāmatas iegāde šķita pavisam pašsaprotama lieta, īpaši zinot, ka grāmata ir izdota vien divas nedēļas atpakaļ.
Un vēl, paša Guntara autogrāfs – nu tas ir viens, liels lasītāja prieks!
Grupas “bet bet” dziesmas man saistās ar bērnības sajūtām un atmiņām, jo mamma vienmēr bija parūpējies, lai fonā skan latviešu dziesmu celiņš.
Vienmēr būšu viņai par to pateicīga, jo šobrīd latviešu dziesmas nav gluži sveša padarīšana.
🔸 Sākotnēji vēlos norādīt, ka biogrāfijas ir mazliet grūti vērtēt ar zvaigznēm.
Ir absolūti aplami salīdzināt, salīdzināt citam – citu dzīves? Nu nē..
🔸 Par Guntaru, vai traks?
Noteikti jaunības gadu mākts trakums, drosme un izdoma, lai definētu sevi par traku būtu neprātīgi.
Viņa “rakstīto” trakumu vadīja doma, ka būšana kara dienestā nav viņa uzdevums, īpaši brīžos, kad mūzikas pasaule guva uzviju un patiesus sasniegumus.
“(..) mani vēlreiz pārliecināja, ka diez vai padomju armija ir tā daudz pieminētā vīrišķības skola, no kuras atgriežoties tu esi kļuvis par krietnu cilvēku. Tā nudien tas neizskatījās.” (37.)
🔸 Lai izvairītos no kara komisariāta, Guntars sākotnēji neņem vērā saņemtos aicinājumus, bet kad pienāk galējais mirklis, viņam tomēr rodās plāns kā no tā izvairīties, nedomājot par to, kā tas varētu rezultēties nākotnē.
Šie mirkļi un notikumi nepavisam nav rožu ceļa klāti, bet jūtams, ka šajā laikā Guntaram nezūd cerība par domu atgriezties Latvijā ar vēl lielāku jaudu, lai pierādītu, ka mūzikai ir un būs spēks.
“Kā jau teicu, spārdīšana ar kājām bija tāda kā padomju laika iekšēja nepieciešamība daudziem, kurus pašus dzīve bija nospārdījusi zilus. Bet pāridarījums citiem laikam deva gandarījuma sajūtu, ka ne tikai viņiem vieniem ir slikti.” (172.)
🔸 Lai lasīšana būtu iedvesmojošāka, fonā vari klausīties Youtube skaņu celiņu “TRAKAIS”, kur apkopotas Guntaram nozīmīgas latviešu dziesmas no 1982. līdz 1988. gadam.
“Ļaudis ir kā lietus lāses
Tik vienādas, kad līst
Tik dažādas, tai grūtā brīdī
Kad pret zemi šķīst.” (25.)
Read
June 5, 2025"Grāmatā aprakstītie notikumi aptver laiku no 1982. līdz 1988. gadam, attiecīgi stāsta galvenais varonis ir 17–23 gadus jauns. Radošs, protams – tātad, ar apziņu, ka okupācijas vara un sistēma nekas labs nav un nebūs, un pret to jācīnās ar visiem brīvdomātāja arsenālā esošajiem ieročiem. Aizrauj mūzika un dzeja, un pietiekami agri jaunietis saprot, ka ar to būtu iespējams nopelnīt. Račs apraksta, kā visai agri savā radošajā darbībā Liepājā sāk pelnīt tikpat, cik viņa māte divās maiņās savā darbā.
Tomēr, kā jau vēsta nosaukums uz vāka, dzīves piedzīvojumi nav vien par skaisto un rožaino. Pietiekami daudz Račs atsauc atmiņā arī trūkuma un pat bada laikus, bezdarbu un pamatīgo shēmošanu, kā paēst, dzīvi pasvinēt, bet nezaudēt sevi un savu pašcieņu. Jo, lai arī ir daudz tuvu draugu, kas jau ir dzīvē “izsitušies” un kas varētu palīdzēt, jaunatnes pašapziņa liek sevi pierādīt citiem."
Vairāk par Guntara Rača grāmatu "Trakais" (MicRec, 2024) lasiet Emīla Rotgalvja apskatā LNB izdevuma "Literatūras ceļvedis" marta numurā.
https://www.literaturascelvedis.lv/po...
Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.
Tomēr, kā jau vēsta nosaukums uz vāka, dzīves piedzīvojumi nav vien par skaisto un rožaino. Pietiekami daudz Račs atsauc atmiņā arī trūkuma un pat bada laikus, bezdarbu un pamatīgo shēmošanu, kā paēst, dzīvi pasvinēt, bet nezaudēt sevi un savu pašcieņu. Jo, lai arī ir daudz tuvu draugu, kas jau ir dzīvē “izsitušies” un kas varētu palīdzēt, jaunatnes pašapziņa liek sevi pierādīt citiem."
Vairāk par Guntara Rača grāmatu "Trakais" (MicRec, 2024) lasiet Emīla Rotgalvja apskatā LNB izdevuma "Literatūras ceļvedis" marta numurā.
https://www.literaturascelvedis.lv/po...
Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts.
February 27, 2025
Izlasīju, jo lielāko daļu Guntara aprakstīto cilvēku pazīstu. Bet vai stāsts ir interesants tiem, kuri nepazīst nevienu un ar tā laika notikumiem nekādi nav bijuši saistīti? Bet lasīt viegli, lai arī ar dzejoļiem nevar salīdzināt.
April 18, 2025
Autobiogrāfisks atmiņu stāsts, kuru izlasīju ar lielu interesi. Ļoti patika! 👍 Priecājos par pievienotājām bildēm un dzejas rindām, bet kā ķirsītis uz kūciņas ir grāmatai izveidotais skaņu celiņš Spotify un video celiņš Youtube.👍🙌
Displaying 1 - 7 of 7 reviews