Ģimenes sāga vēsta, ka tēvam un mātei ir trīs meitas – Undīne, Karlīne, Justīne; žurnāliste, skolotāja un ārste. Vecāki, kolhoza agronomi, meitām it kā bija nodrošinājuši gana laimīgu bērnību, iespēju iegūt augstāko izglītību un dzīvot ilgi un laimīgi, bet... nez kāpēc tas neizdodas. Katrai lemts izbrist savas ērkšķainās takas un atbildēt uz neatbildamiem jautājumiem šodienas Latvijā.
Sadzīvisks romāns, kas atklāj dzīves līkločus, kuri nav sveši nevienam no mums. Autore raksta ar siltu empātiju, ļaujot lasītājam ieraudzīt sevi viņu vietā. Grāmata nav par lieliem varoņdarbiem vai dramatiskām kaislībām – tā ir par dzīvi, kāda tā ir: sarežģīta, reizēm nogurdinoša, taču vienlaikus arī skaista un vērta dzīvot. Ceļš nekad nav taisns, un bieži vien tieši līkumi mūs padara stiprākus. Grāmata patiks tiem, kas novērtē reālismu literatūrā.
"Toreiz pasaule šķita kā skaista stikla bumba. Pareizi veidota, gluda, viegla, neieplaisājusi. Bet pamazām radās plaisas, un jaukā pasaule saplīsa drumstalās. Ko vajadzēja darīt citādi?" [96.]
"Nebēdnis - liktenis laikam sūta cilvēkam tādas situācijas un notikumus, kas viņa dvēseli var attīstīt, jo citādi jau nav jēgas no dzīves skolas. Dzīve jau pati daudz ko saka priekšā, ja tajā skatās un klausās atvērtu sirdi, bet cilvēks parasti ir iekapsulējies savos principos, prāta radītos labirintos un netiek no tiem vaļā." [173.]
"Vai visiem cilvēkiem tā sķiet, ka citās mājās dzīvo laimīgāki cilvēki?" [202.]
Ļoti sirsnīgs, īsts stāsts par skarbiem cilvēku likteņiem. Parāda, ka beigu beigās mēs, cilvēkii, vēlamies, lai kāds ir liecinieks mūsu dzīvēm. Un tādā veidā veidojam uzticamus draugus un romantiskas attiecības, kurās gribas kliegt no laimes. Lai gan tā dažreiz tā neiznāk.
Sajūtas kā lasot fragmentus no dienasgrāmatas. Viegls. Bez pārspīlētas drāmas, noslēpuma, pārsteiguma. Ar sajūtu: tā varētu notikt arī ar mani, manu draudzeni vai kaimiņieni...